

Man liekas, ka gan ar pieaugšanu, gan izsalkumu. Sen novērots, ka pieēdušies viņi ir mierīgāki, bet izsalkuši kareivīgāki. Un izsalkums, kas šoreiz ir saistīts ar gredzenošanu, tīri teorētiski varēja būt arī blakus esot vecākiem, ja ir slikti laika apstākļi un nevedas zveja.d.e. wrote:Man arī liekas, ka tas ir saistīts ar pieaugšanu.Murkjelis wrote:man gan šķiet, ka ērglēnu kauslīgums un nervozitāte ir saistīti vairāk ar pieaugšanu kā tādu ne gredzenošanu (kaut gan tas pieaugšanas procesu paātrina). Viņi ar katru dienu mācās izdzīvošanas mākslu, kļūst lielāki, vietas ligzdā mazāk - tas viss pieder pie pieaugšanas. Bet kas man ienāca prātā - nebūtu slikti, ja kādu sezonu varētu iekārtot tā, lai ir ko salīdzināt. Uzlikt tiešsaistes kameras pie divām ligzdām - vienā ērglēnus gredzenot, otrā - nē. Man šķiet, ka tas būtu vērtīgi - izvērtēt, ko izmaina (vai neizmaina) iejaukšanās fakts, gredzenojot cāļus. Līdzvērtīgas ligzdas, viena suga, divas dažādas izaugsmes ligzdās. Vai ir tik dažādas? Tā kaut kā.
Viņiem tagad akurāt tāds lecīgais pusaudžu vecums un putnēni aug burtiski pa dienām, ja ne pa stundām... mazliet dabūja pabadoties un tad jau izsalkumā raksturiņi izpaužas demo režīmā
Murkjeli, jauka doma. Pagājušajā gadā man arī tāds priekšlikums bija. Var arī pavērot un salīdzināt tās ligzdas, kurās nenotiek gredzenošana - ASV baltgalvas ērgļu ligzdas (DR un ZA Floridas, Minesotas, Vašingtonas, utt.), tajās mazuļus negredzeno bez īpaša projekta ar konkrētu mērķi. Protams, putni atšķiras individuāli, mazuļu agresijā ir svarīgs arī pieejamās barības daudzums, iedzimtība, pirmais vai otrais/trešais mazulis ligzdā, utt..Murkjelis wrote:man gan šķiet, ka ērglēnu kauslīgums un nervozitāte ir saistīti vairāk ar pieaugšanu kā tādu ne gredzenošanu (kaut gan tas pieaugšanas procesu paātrina). Viņi ar katru dienu mācās izdzīvošanas mākslu, kļūst lielāki, vietas ligzdā mazāk - tas viss pieder pie pieaugšanas. Bet kas man ienāca prātā - nebūtu slikti, ja kādu sezonu varētu iekārtot tā, lai ir ko salīdzināt. Uzlikt tiešsaistes kameras pie divām ligzdām - vienā ērglēnus gredzenot, otrā - nē. Man šķiet, ka tas būtu vērtīgi - izvērtēt, ko izmaina (vai neizmaina) iejaukšanās fakts, gredzenojot cāļus. Līdzvērtīgas ligzdas, viena suga, divas dažādas izaugsmes ligzdās. Vai ir tik dažādas? Tā kaut kā.
Piekrītu - tas ir loģiski !Vērotāja wrote: Man liekas, ka gan ar pieaugšanu, gan izsalkumu. Sen novērots, ka pieēdušies viņi ir mierīgāki, bet izsalkuši kareivīgāki. Un izsalkums, kas šoreiz ir saistīts ar gredzenošanu, tīri teorētiski varēja būt arī blakus esot vecākiem, ja ir slikti laika apstākļi un nevedas zveja.
;
Jā, tur, jā. Kaut gan, teiksim, tajā ligzdā, kur bija skaistuļi E7 un E8, viņiem nebūtu tāda stresa arī, ja gredzenotu, jo cilvēki ir turpat līdzās visu laiku. To jau Vērotāja šodien pieminēja - daudzviet ASV ligzdās ir pilnīgi cita situācija. Tur mēs varam vērot, tas tiesa. Bet es vairāk par to, lai tieši mūsējie varētu salīdzināt. Te, kur putns no cilvēka pēc iespējas izvairās un paldies Dieviņam pagaidām viņam ir tāda iespēja (godīgi - es ļoti negribu piedzīvot, ka mūsu ērgļi dzīvo tik tuvu cilvēkiem, bičo zivis supermārketos un ar tiem fočējas, kā ar tādiem Elvisiem Preslijiem). Vārdu sakot - igauņu, letiņu ligzdas... spečuki, lai var izvērtēt - savilkt plusiņus ar mīnusiņiem. Pagaidām mēs redzam tikai šo pieredzi - tādu kāda tā ir gredzenotajiem putniem. Varbūt tāda salīdzināšana varētu vērst uz to, ka atsakās no masveida gredzenošanas, atstājot to tikai kāda projekta ietvaros, kā Tu to jau pieminēji.lianaliesma wrote:Var arī pavērot un salīdzināt tās ligzdas, kurās nenotiek gredzenošana - ASV baltgalvas ērgļu ligzdas (DR un ZA Floridas, Minesotas, Vašingtonas, utt.), tajās mazuļus negredzeno bez īpaša projekta ar konkrētu mērķi. Protams, putni atšķiras individuāli, mazuļu agresijā ir svarīgs arī pieejamās barības daudzums, iedzimtība, pirmais vai otrais/trešais mazulis ligzdā, utt..
Protams, ka tas būtu svētīgi. Arī Jānis Ķ. minēja, ka faktiski jau viņiem par to pēcgredzenošanas periodu un vispār par dzīvi ligzdā pirms tiešraides kameru parādīšanās nav bijis infas, tagad ir, to var labi izmantot.Murkjelis wrote: Bet es vairāk par to, lai tieši mūsējie varētu salīdzināt. Te, kur putns no cilvēka pēc iespējas izvairās un paldies Dieviņam pagaidām viņam ir tāda iespēja (godīgi - es ļoti negribu piedzīvot, ka mūsu ērgļi dzīvo tik tuvu cilvēkiem, bičo zivis supermārketos un ar tiem fočējas, kā ar tādiem Elvisiem Preslijiem). Vārdu sakot - igauņu, letiņu ligzdas... spečuki, lai var izvērtēt - savilkt plusiņus ar mīnusiņiem. Pagaidām mēs redzam tikai šo pieredzi - tādu kāda tā ir gredzenotajiem putniem. Varbūt tāda salīdzināšana varētu vērst uz to, ka atsakās no masveida gredzenošanas, atstājot to tikai kāda projekta ietvaros, kā Tu to jau pieminēji.
Ohoho - paldies, Lielā_Skudra, dikti feini, amizanti ērglēni Tervetē. Tā kā medus uz mēles kustu!Lielā_skudra wrote:Jaunumi tepat Latvijā! Apgredzenoti 23.05. divi ērglēni.
http://www.mammadaba.lv/dabas-objektu-j ... ka-tervete
Minesotā dabiski un pilnībā?lianaliesma wrote: Piem., Minesotas ligzdā šosezon, līdzīgi kā Annas&Uku ligzdā, bija 3 mazuļi un barība pietiekamā daudzumā. Mazuļu attīstībā, tiem veidojoties par jauniem ērgļiem, nebija tādas krasas pārejas no miermīlīga sadzīves veida uz agresīvu, ērgļa kā plēsēja pieredze tiek apgūta pakāpeniski. Un mazuļi savu īso bērnību izdzīvo dabiski un pilnībā.