Jā, un tur ir vairāki veidi viņu, bet visas gudras un rotaļīgasLa Marie wrote:Lianaliesma, šis ir traki lustīgs!![]()
![]()
Vai tās nav tās pašas dziedošās Austrālijas žagatas, kas mēdz spēlēties?

Jā, un tur ir vairāki veidi viņu, bet visas gudras un rotaļīgasLa Marie wrote:Lianaliesma, šis ir traki lustīgs!![]()
![]()
Vai tās nav tās pašas dziedošās Austrālijas žagatas, kas mēdz spēlēties?
Es ta visu laiku domāju, ka viņas lido ar spārniem!La Marie wrote:Ērgļu sievišķā būtība vienā fotogrāfijā.
Tā tas arī ir,jo arī Kanādā (Vankūverā) man skypā ir rādīts,kā vāverītes lēkā pa zariem aiz daudzdzīvokļa mājas loga.Sandra L. wrote:Kad palasu šeit un pie ūpjiem, liekas, ka Amerikā vāveru vairāk kā pie mums peļu/žurku.
Tā ir cita suga Sciurus carolinensis, angliski Eastern Gray squirrel. Viņas ir lielākas un vieglāk pielāgojas urbanizētai videi nekā mūsu parastās vāveres. Lielbritānijā, kur pelēkās vāveres ir introducētas, tās izspiež parastās vāveres no to dzīvotnēm, it sevišķi tādām, kas atrodas apdzīvotās vietās vai to tuvumā. Tāpēc tur daudzviet šo sugu nemīl un cenšas iznīdēt.Raganiete wrote:Tā tas arī ir,jo arī Kanādā (Vankūverā) man skypā ir rādīts,kā vāverītes lēkā pa zariem aiz daudzdzīvokļa mājas loga.Sandra L. wrote:Kad palasu šeit un pie ūpjiem, liekas, ka Amerikā vāveru vairāk kā pie mums peļu/žurku.Mēs laikam ar savu mežu izciršanu esam visu nobojājuši.
Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?roosaluristaja wrote: Tā ir cita suga Sciurus carolinensis, angliski Eastern Gray squirrel. Viņas ir lielākas un vieglāk pielāgojas urbanizētai videi nekā mūsu parastās vāveres. Lielbritānijā, kur pelēkās vāveres ir introducētas, tās izspiež parastās vāveres no to dzīvotnēm, it sevišķi tādām, kas atrodas apdzīvotās vietās vai to tuvumā. Tāpēc tur daudzviet šo sugu nemīl un cenšas iznīdēt.
Ciršana šoreiz īsti nebūs pie vainas, tā vienkārši ir cita suga, ar spēcīgāku tieksmi uz urbanizāciju un tādējādi lielākām spējām izplatīties.
Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.lianaliesma wrote:roosaluristaja wrote:
Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?
Mani kaut kā tās dzīvās radības tur pilsētās dikti iedvesmoja. Cilvēks var novērot dzīvo dabu, pilsētā dzīvodams, visi mierīgi līdzās sadzīvo un netiek nīcināti, un kas interesanti, visapkārt ir tīrs, sakopts, arī miskastes netiek izvazātas, jo tādu atvērtā veidā vienkārši nav. Uz ielas malas apstādījuma zālājā manu acu priekšā skaists spēcīgs strazds izvilka no zemes 10 cm garu tārpu un notiesāja. Pagalmā lielajos kokos novēroju zaļo baložu ģimenīti ar 2 mazuļiem, redzēiu, kā vecāki tos baroja zaros sasēduši. Zālājā novēroju, kā vāveres saplūc zāli ar ķepiņām un sarullē ar muti bumbiņā un ierok zālājā dažādās vietā, lai ir ziemai. Vāverēm turklāt ļoti patīk spēlēties - skraida pa koku uz leju un uz augšu, un apkārt, viena otru tvarstīdamas.roosaluristaja wrote: Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.
Pilnīgi jāpiekrīt roosaluristaja - domāju, viņu tiešām ir tik daudz tāpēc, ka absolūti trūkst dabisko dzīvesvietu.roosaluristaja wrote:Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.lianaliesma wrote:roosaluristaja wrote: Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.
Bieži vien daudzas lietas ir arī tikai virspusējs idillisks iespaids.. Piemēram, Nīderlandē izķer un izšauj visus klaiņojošos kaķīšus. Nav gluži tā, ka visi ar visiem sadzīvo.lianaliesma wrote: visi mierīgi līdzās sadzīvo un netiek nīcināti
roosaluristaja, paldies.roosaluristaja wrote: Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.
lianaliesma wrote: Tāds viedoklis jau pasen kursē - ka tur dzīvniekiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu. Tā tas varētu būt.
Neesmu pētījusi, vai tam viedoklim apakšā ir patiešām pētījumi, tomēr kaut kas te nav kārtībā ar loģiku.
Ja tiek apgalvots, ka dzīvnieki pārvietojas uz pilsētām, jo tiem par maz savvaļas platības bez cilvēku darbības līdzās, "trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu" - tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie saspiestākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs, vai jums tā neliekasnevis masveidā urbanizētos lielās pilsētās, kur turklāt vispār nav barības resursu (kas varētu būt vilinoši pilsētvidē ar nesakārtotu atkritumu apstrādes sistēmu. Un tas ir tiešākais iemesls, ka tajās sakārtotajās valstīs tiem būtu jābūt aizgājušiem "pa skuju taku" (foršais izteiciens
). Bet nekā, dzīvo pilni parki...tas pat droši vien viņiem rada problēmas.)
Protams, ir pie mums arī dzirdēts, ka mežacūkas ienāk pilsētas ielās, vai kāds alnis. Bet tā nav viņu dabiski izvēlētā dzīves vide, drīzāk orientācijas trūkums uz kādu laiku.
Es, protams, nestrīdos, neesmu to pētījusi pati vai lasījusi zinātniskus pētījumus, tikai esmu bijusi izbrīnīta par novēroto.
Lianaliesma, man šāds viedoklis ir izveidojies nevis kaut kur lasot kādus pētījumus, bet gan tikai un vienīgi pēc personiskās pieredzes - ilgākus gadus dzīvojot šajās Rietumvalstīs.lianaliesma wrote: Tāds viedoklis jau pasen kursē - ka tur dzīvniekiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu. Tā tas varētu būt.
Neesmu pētījusi, vai tam viedoklim apakšā ir patiešām pētījumi, tomēr kaut kas te nav kārtībā ar loģiku.
Ja tiek apgalvots, ka dzīvnieki pārvietojas uz pilsētām, jo tiem par maz savvaļas platības bez cilvēku darbības līdzās, "trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu" - tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie sliktākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs, nevis masveidā urbanizētos lielās pilsētās, kur turklāt vispār nav barības resursu (kas varēu būt vilinoši pilsētvidē ar nesakārtotu atkritumu apstrādes sistēmu. Un tas ir tiešākais iemesls, ka tajās sakārtotajās valstīs tiem būtu jābūt aizgājušiem "pa skuju taku" (foršais izteiciens). Bet nekā, dzīvo pilni parki...tas pat droši vien viņiem rada problēmas.)
Protams, ir pie mums arī dzirdēts, ka mežacūkas ienāk pilsētas ielās, vai kāds alnis. Bet tā nav viņu dabiski izvēlētā dzīves vide, drīzāk orientācijas trūkums uz kādu laiku.
Es, protams, nestrīdos, neesmu to pētījusi pati vai lasījusi zinātniskus pētījumus, tikai esmu bijusi izbrīnīta par novēroto.
Jā, ļoti skumji... Padzīvojot citur, tik skaidri redzams, cik milzīga bagātība un unikāla vērtība ir mūsu daba. Tik ļoti gribētos cerēt un ticēt, ka spēsim to saudzēt un nosargāt arī mūsu bērniem, bērnubērniem...lianaliesma wrote:Sunshine, man jāpiekrīt par pilsētu kā piemērotāku dzīves vietu nekā apstrādātie lauki dažām dzīvnieku sugām gan no Tevis teiktā, gan no roosaluristaja komentāra par urbanizāciju... caurbraucot tiem sakoptajiem laukiem jau liekas forši, cilvēkam dzīvot arī ērti, bet ne dzīvniekiem. Nu skumji...