INTERESANTI dabas fakti un sarunas par tiem, 2014-2023

[Lianaliesma]

Lianaliesma, šis ir traki lustīgs!
Vai tās nav tās pašas dziedošās Austrālijas žagatas, kas mēdz spēlēties?

Jā, un tur ir vairāki veidi viņu, bet visas gudras un rotaļīgas

[La Marie]

Ērgļu sievišķā būtība vienā fotogrāfijā. Uzņēmis Deivids Eplejs.
2014. Female, Port Charlotte.

https://www.facebook.com/David-Eppley-P ... 8/?fref=nf

[MĀRIS]

Ērgļu sievišķā būtība vienā fotogrāfijā.

Es ta visu laiku domāju, ka viņas lido ar spārniem!

[La Marie]

Ērgļu sievišķā būtība vienā fotogrāfijā.

Es ta visu laiku domāju, ka viņas lido ar spārniem!

Māri, man arī nebija ne jausmas, ka var būt arī TĀ!

[Sunshine]

Lūk, arī šāds ērglis... neticami krāšņs!

Bateleur (Terathopius ecaudatus) - latviski tas laikam būtu akrobātērglis

https://www.facebook.com/69220384082985 ... =3&theater


http://www.wildlifeden.com/projects/bateleur/

[Sandra L.]

Kad palasu šeit un pie ūpjiem, liekas, ka Amerikā vāveru vairāk kā pie mums peļu/žurku.

[Sarmīte]

Kad palasu šeit un pie ūpjiem, liekas, ka Amerikā vāveru vairāk kā pie mums peļu/žurku.

Tā tas arī ir,jo arī Kanādā (Vankūverā) man skypā ir rādīts,kā vāverītes lēkā pa zariem aiz daudzdzīvokļa mājas loga. Mēs laikam ar savu mežu izciršanu esam visu nobojājuši.

[roosaluristaja]

Kad palasu šeit un pie ūpjiem, liekas, ka Amerikā vāveru vairāk kā pie mums peļu/žurku.

Tā tas arī ir,jo arī Kanādā (Vankūverā) man skypā ir rādīts,kā vāverītes lēkā pa zariem aiz daudzdzīvokļa mājas loga. Mēs laikam ar savu mežu izciršanu esam visu nobojājuši.

Tā ir cita suga Sciurus carolinensis, angliski Eastern Gray squirrel. Viņas ir lielākas un vieglāk pielāgojas urbanizētai videi nekā mūsu parastās vāveres. Lielbritānijā, kur pelēkās vāveres ir introducētas, tās izspiež parastās vāveres no to dzīvotnēm, it sevišķi tādām, kas atrodas apdzīvotās vietās vai to tuvumā. Tāpēc tur daudzviet šo sugu nemīl un cenšas iznīdēt.
Ciršana šoreiz īsti nebūs pie vainas, tā vienkārši ir cita suga, ar spēcīgāku tieksmi uz urbanizāciju un tādējādi lielākām spējām izplatīties.

[Lianaliesma]

Tā ir cita suga Sciurus carolinensis, angliski Eastern Gray squirrel. Viņas ir lielākas un vieglāk pielāgojas urbanizētai videi nekā mūsu parastās vāveres. Lielbritānijā, kur pelēkās vāveres ir introducētas, tās izspiež parastās vāveres no to dzīvotnēm, it sevišķi tādām, kas atrodas apdzīvotās vietās vai to tuvumā. Tāpēc tur daudzviet šo sugu nemīl un cenšas iznīdēt.
Ciršana šoreiz īsti nebūs pie vainas, tā vienkārši ir cita suga, ar spēcīgāku tieksmi uz urbanizāciju un tādējādi lielākām spējām izplatīties.

Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?

[roosaluristaja]

Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?

Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.

[Lianaliesma]

Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.

Mani kaut kā tās dzīvās radības tur pilsētās dikti iedvesmoja. Cilvēks var novērot dzīvo dabu, pilsētā dzīvodams, visi mierīgi līdzās sadzīvo un netiek nīcināti, un kas interesanti, visapkārt ir tīrs, sakopts, arī miskastes netiek izvazātas, jo tādu atvērtā veidā vienkārši nav. Uz ielas malas apstādījuma zālājā manu acu priekšā skaists spēcīgs strazds izvilka no zemes 10 cm garu tārpu un notiesāja. Pagalmā lielajos kokos novēroju zaļo baložu ģimenīti ar 2 mazuļiem, redzēiu, kā vecāki tos baroja zaros sasēduši. Zālājā novēroju, kā vāveres saplūc zāli ar ķepiņām un sarullē ar muti bumbiņā un ierok zālājā dažādās vietā, lai ir ziemai. Vāverēm turklāt ļoti patīk spēlēties - skraida pa koku uz leju un uz augšu, un apkārt, viena otru tvarstīdamas.

Latvijā neko tādu nebiju redzējusi, pilsētniece būdama.

[Sunshine]

Vācijā parkos un māju pagalmos arī pilns ar vāverēm, kas labi sadzīvo ar cilvēkiem. Tāpat kā zaķi/truši, zaļie papagaiļi, lauku (kas man izskatījās kā meža) baloži. Nesaprotami, kāpēc pie mums tādu pilsētās nav, vai tāpēc, ka nav speciāli ievesti? un saviem spēkiem vēl nav atklīduši līdz Baltijai?

Nu jā, vairākas sugas Rietumeiropā pilsētās ir sastopmas vairāk nekā pie mums: lapsas, parastās vāveres, āpši u.c. Truši pie mums nav sastopami un labi, ka tā. Zaļajiem papagaiļiem pie mums ir par aukstu. Arī labi, ka tā. Čužogo dobra nam nje nado. Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.

Pilnīgi jāpiekrīt roosaluristaja - domāju, viņu tiešām ir tik daudz tāpēc, ka absolūti trūkst dabisko dzīvesvietu.

Dzīvojot pāris Rietumeiropas pilsētās, var novērot, ka šo dzīvnieciņu tiešām pilsētvidē tik daudz tāpēc, ka ir pārapdzīvotība un viņiem īsti nav, kur citur palikt. Šveicē lapsas skraida burtiski pa ielām, starp mājām, parkos. Citā Rietumeiropas pilsētā visi mazdārziņi mudž no maziem trusīšiem; tāpat bieži redzēti caunveidīgi dzīvnieciņi pilsētā.

Rietumeiropas vecajās valstīs ir gan varbūt tīrs un sakopts, bet ir milzīga pārapdzīvotība un totāli izcirsti meži.
Piem., Nīderlandē, kas ir par 1/3 mazāka nekā Latvija, dzīvo 17 mlj. iedzīvotāji.. Katrs brīvais zemes pleķītis tiek izmantots lauksaimniecībai vai pilsētu paplašināšanai.

Tādi zvēri kā brūnie lāči, lūši un vilki, piemēram, tai pašā Šveicē izzuda jau 19. g.s. beigās/20.g.s. sākumā; tagad pēdējos pāris gados pa kādai vilku grupai iemaldās (turklāt tos stingri aizsargā starpt. konvencija - tos atļauts nošaut tikai tad, ja viens vilks mēneša laikā apēd vairāk nekā 25 aitas...). Austrijā, Itālijā, Šveicē mēģina jau kādus gadus desmitus atjaunot lūšu populāciju.

Mums tiešām jānovērtē Latvijas daba kā milzīga bagātība. Un ir labi, ka pie mums pilsētās nav tik daudz dzīvnieciņu - tātad viņiem vēl šobrīd IR citur, kur dzīvot.

[Sunshine]

visi mierīgi līdzās sadzīvo un netiek nīcināti

Bieži vien daudzas lietas ir arī tikai virspusējs idillisks iespaids.. Piemēram, Nīderlandē izķer un izšauj visus klaiņojošos kaķīšus. Nav gluži tā, ka visi ar visiem sadzīvo.

[Lianaliesma]

Domāju, ka galvenais iemesls tam, ka tur pilsētās ir vairāk dzīvnieku ir tas, ka viņiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu, tāpēc viņi ir spiesti urbanizēties, savukārt tie, kas to nespēj, aiziet pa skuju taku.
Tā ka savā ziņā tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators nevis otrādi.

roosaluristaja, paldies.

Tāds viedoklis jau pasen kursē - ka tur dzīvniekiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu. Tā tas varētu būt.
Neesmu pētījusi, vai tam viedoklim apakšā ir patiešām pētījumi, tomēr kaut kas te nav kārtībā ar loģiku.
Ja tiek apgalvots, ka dzīvnieki pārvietojas uz pilsētām, jo tiem par maz savvaļas platības bez cilvēku darbības līdzās, "trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu" - tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie saspiestākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs, vai jums tā neliekas nevis masveidā urbanizētos lielās pilsētās, kur turklāt vispār nav barības resursu (kas varētu būt vilinoši pilsētvidē ar nesakārtotu atkritumu apstrādes sistēmu. Un tas ir tiešākais iemesls, ka tajās sakārtotajās valstīs tiem būtu jābūt aizgājušiem "pa skuju taku" (foršais izteiciens ). Bet nekā, dzīvo pilni parki...tas pat droši vien viņiem rada problēmas.)

Protams, ir pie mums arī dzirdēts, ka mežacūkas ienāk pilsētas ielās, vai kāds alnis. Bet tā nav viņu dabiski izvēlētā dzīves vide, drīzāk orientācijas trūkums uz kādu laiku.

Es, protams, nestrīdos, "ka tas, ka pie mums nav tik daudz dzīvnieku - pilsētnieku drīzāk ir pozitīvs apkārtējās vides kvalitates indikators". Neesmu to pētījusi pati vai lasījusi zinātniskus pētījumus, tikai esmu bijusi izbrīnīta par novēroto.

[roosaluristaja]

Tāds viedoklis jau pasen kursē - ka tur dzīvniekiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu. Tā tas varētu būt.
Neesmu pētījusi, vai tam viedoklim apakšā ir patiešām pētījumi, tomēr kaut kas te nav kārtībā ar loģiku.
Ja tiek apgalvots, ka dzīvnieki pārvietojas uz pilsētām, jo tiem par maz savvaļas platības bez cilvēku darbības līdzās, "trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu" - tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie saspiestākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs, vai jums tā neliekas nevis masveidā urbanizētos lielās pilsētās, kur turklāt vispār nav barības resursu (kas varētu būt vilinoši pilsētvidē ar nesakārtotu atkritumu apstrādes sistēmu. Un tas ir tiešākais iemesls, ka tajās sakārtotajās valstīs tiem būtu jābūt aizgājušiem "pa skuju taku" (foršais izteiciens ). Bet nekā, dzīvo pilni parki...tas pat droši vien viņiem rada problēmas.)

Protams, ir pie mums arī dzirdēts, ka mežacūkas ienāk pilsētas ielās, vai kāds alnis. Bet tā nav viņu dabiski izvēlētā dzīves vide, drīzāk orientācijas trūkums uz kādu laiku.

Es, protams, nestrīdos, neesmu to pētījusi pati vai lasījusi zinātniskus pētījumus, tikai esmu bijusi izbrīnīta par novēroto.

1.Uz kaimiņu valstīm viņi nevar doties, jo tur priekšā jau ir kaimiņi, kam liekas mutes nepatīk.
2. Doties uz laukiem, mežiem - viss, kas laukos vai mežos ir piemērots dzīvošanai jau ir piebāzts. Ja salīdzinām kukurūzas lauku vai priežu plantāciju ar pilsētas nomales parku, tad pirmie divi būtībā ir tuksnesis, savukārt pēdējā var dzīvot. Tāpat tās ir pilnīgās muļķības, ka pilsetās nav barības resursu. Tieši otrādi - ir sugas, kam pilsētās ir ļoti daudz barības resursu. Latvijā, piemēram, Rīga ir vistu vanagu galvaspilsēta, jo tur ir gan daudz koku, kur ligzdot, gan pietiekoši daudz putnu, ko ēst. Savukārt dabiskos apstākļos ar kokiem paliek arvien trūcigāk un arī potenciālo barības objektu paliek arvien mazāk.
Izvēlē "urbanizējies vai mirsti" vistu vanags izvēlas urbanizēties (protams ne jau apzināti sēž kokā un par to domā, tas ir ilgs process, kas turpinās gadu desmitiem). Savukārt sugas, kas nevar urbanizēties, sarūkot iespējām ligzdot dabiskā vidē, kur tām bieži vien ir spcifiskas prasības, lēnām iet uz grunti, kā, piemēram, melnais stārķis.

Tas tā īsi, vienkāršoti un primitīvi.

[Lianaliesma]

roosaluristaja, paldies par viedokli. Jā, tā urbanizācijas tēma tiešām interesanta, bet arī ļoi sarežģīta.
Droši vien kāds pamats tam ir, ka tas tā notiek.
Tām sugām, ko minējām, atkritumi tiešām par barību neder, ja nu vienīgi pamestajiem kaķiem, ko cilvēki pieradina un pamet, un kas tad savairojas. Bet tas jau cits stāsts.

[Sunshine]

Tāds viedoklis jau pasen kursē - ka tur dzīvniekiem trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu. Tā tas varētu būt.
Neesmu pētījusi, vai tam viedoklim apakšā ir patiešām pētījumi, tomēr kaut kas te nav kārtībā ar loģiku.
Ja tiek apgalvots, ka dzīvnieki pārvietojas uz pilsētām, jo tiem par maz savvaļas platības bez cilvēku darbības līdzās, "trūkst piemērotu dabisko dzīvesvietu" - tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie sliktākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs, nevis masveidā urbanizētos lielās pilsētās, kur turklāt vispār nav barības resursu (kas varēu būt vilinoši pilsētvidē ar nesakārtotu atkritumu apstrādes sistēmu. Un tas ir tiešākais iemesls, ka tajās sakārtotajās valstīs tiem būtu jābūt aizgājušiem "pa skuju taku" (foršais izteiciens ). Bet nekā, dzīvo pilni parki...tas pat droši vien viņiem rada problēmas.)

Protams, ir pie mums arī dzirdēts, ka mežacūkas ienāk pilsētas ielās, vai kāds alnis. Bet tā nav viņu dabiski izvēlētā dzīves vide, drīzāk orientācijas trūkums uz kādu laiku.

Es, protams, nestrīdos, neesmu to pētījusi pati vai lasījusi zinātniskus pētījumus, tikai esmu bijusi izbrīnīta par novēroto.

Lianaliesma, man šāds viedoklis ir izveidojies nevis kaut kur lasot kādus pētījumus, bet gan tikai un vienīgi pēc personiskās pieredzes - ilgākus gadus dzīvojot šajās Rietumvalstīs.

"tad taču vispirms tie būtu spiesti pieradināties pie sliktākas situācijas laukos, mežos, kalnos, un kad nu visi stūri būtu pilni, dotos uz cilvēku neskartākām platībām kaimiņu valstīs"

Problēma ir, piemēram, Nīderlandē tikpat kā NAV lauku (vismaz ne tādā nozīmē, kā mēs to saprotam). Jā, ir pliki, izstrādāti lauki bez neviena koka, kuros katrs pleķītis tiek izmantots maksimāli. Ja mēs paskatāmies, kādas valstis ir blakus - Vācija, Beļģija - tur ir tieši tas pats. Tur NAV "neskartāku kaimiņvalstu". Pārbraucot pāri NL robežai, Vācijā un Beļģijā apstrādāti lauki no vienas vietas, ciemi un pilsētas. Mežu (ne tādā nozīmē, kā mēs saprotam) - praktiski vairs nav.

Savukārt, Šveicē, Austrijā 50-70% teritorijas ir kalni, pārējais ir pārapdzīvoti ciemi un pilsētiņas. Ne visi dzīvnieciņi var piemēroties dzīvei kalnos. Turklāt tie ir ļoti augsti kalni - Alpi, klinšaini, stāvi, ar maz kokiem (un tie paši mežu puduri, kas ir, ir kalnu pakājēs, kur ir arī blīvi ciemi, pilsētiņas).

Kopumā tas ir tas trakākais, ka visi stūri IR pilni - cilvēku pilni. Pabraukājot caur Rietumeiropu, var redzēt diezgan skaudri, ka cilvēku neskartu, zvēriņiem piemērotu vietu praktiski nav. Vācijā, Austrijā, Šveicē, Beļģijā, Nīderlandē meži ir totāli izcirsti un viss pārējā teritorija izstrādāta un pārapdzīvota. Zemes īpašumiem, nelielam piemājas dārziņam ir milzīgas cenas.
Starp cilvēkiem un dzīvniekiem/putniem valda skaudra konkurence par katru zemes kvadrātmetru.

Tajos retajos puduros, kas ir nacionālie parki (un vairāk atgādina lielus parkus...) ir pilns ar cilvēkiem - aktīvās atpūtas piekritējiem, riteņbraucējiem, autobraucējiem u.t.t.

Tādēļ domāju, tas ir ne tikai ļoti loģisks viedoklis, bet patiesībā fakts - dzīvnieciņiem NAV citas iespējas, kā izdzīvot, kā vien pielāgoties dzīvei pilsētvidē.

[Lianaliesma]

Sunshine,
man jāpiekrīt par pilsētu kā piemērotāku dzīves vietu nekā apstrādātie lauki dažām dzīvnieku sugām gan no Tevis teiktā, gan no roosaluristaja komentāra par urbanizāciju... caurbraucot tiem sakoptajiem laukiem jau liekas forši, cilvēkam dzīvot arī ērti, bet ne dzīvniekiem. Nu skumji...
Un paldies par komentāriem!

[Sunshine]

Sunshine, man jāpiekrīt par pilsētu kā piemērotāku dzīves vietu nekā apstrādātie lauki dažām dzīvnieku sugām gan no Tevis teiktā, gan no roosaluristaja komentāra par urbanizāciju... caurbraucot tiem sakoptajiem laukiem jau liekas forši, cilvēkam dzīvot arī ērti, bet ne dzīvniekiem. Nu skumji...

Jā, ļoti skumji... Padzīvojot citur, tik skaidri redzams, cik milzīga bagātība un unikāla vērtība ir mūsu daba. Tik ļoti gribētos cerēt un ticēt, ka spēsim to saudzēt un nosargāt arī mūsu bērniem, bērnubērniem...

[Sarmīte]

Laikam nerakstu īsti pareizā vietā,bet jau visu ziemu meklēju,bet nespēju atrast atbildi uz jautājumu,vai šie ir viens un tas pats putniņš(kā es domāju)-zaļžubīte?