Kur garantija, kad ejot uz balli, līdz ballei arī tiksi?! Varbūt no durvjpriekšas būs jāgriežas atpakaļ!
Man pašam sētā barotava stāv no rudens līdz pavasarim. Ir atbraukuši cilvēki un teikuši - 'bet viņi taču aptaisa visas malas"! Bet es sētā visu ziemu viņos klausos! /Maziņākos, kā Tavā bildītē./
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Nav jau tik svarīgi, ko viņi Tev/man/mums saka, bet - ko Tu/es/mēs izvēlamies atbildēt viņiem.
Cilvēku vairumam kaut kā pieņemts kautrēties no sava jūtīguma, skaistuma novērtēšanas, no emocionalitātes, taču tieši šīs izpausmes paceļ cilvēku pāri zemāko instinktu un dziņu līmenim
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Dzīve ar putniem - mana mazā "problēmiņa" sudrabkaija, šķiet nav vairs nekāda jaunā. Nosaucu par Zūziņu , es pat nezinu puika vai meitene. Tā nu Zūziņa apciemo mani katru dienu, viņai kaut kad agrāk bija traumēta plezniņa, šogad tai pašai kājiņai norauts bija nadziņš, stipri asiņoja..... Viņai ļoti garšo vistu sirdis, bet liellopu gaļas gabiliņi nemaz..., maza viltniece, ja negaršo sabožas. Ja man suņuks neapēd savu konserviņu, tiek Zūziņai, tas viņai gardumiņš. Bet kā viņai garšo siers, man liekas, ka to ieraugot viņa pat mazliet sāk trīcēt no uztraukuma. Mani tikai satrauc ziema, tumši vakari un rīti, viņa pie manis lido tikai pa gaismu, bet ziemā gaišajā laikā esmu darbā....
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Jamsis wrote: Mani tikai satrauc ziema, tumši vakari un rīti, viņa pie manis lido tikai pa gaismu, bet ziemā gaišajā laikā esmu darbā....
Mīļā! Tu ļoti labi zini, ko Mazais Princis teica. Būs jāatstāj uz palodzes, bet vai Tavi labumi tad sasniegs adresātu? Vai arī sāc atradināt kamēr vēl nav ziema, un ir iespēja to izdarīt mazāk sāpīgi /viņai/ nepametot Zūziņu likteņa varā.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Pie manis reiz, pirms vairākiem gadiem, kādus četrus mēnešus dzīvoja balodis, paņēmu pie daudzdzīvokļu mājas, pavisam sakņupušu. Sākumā, kad to pamanīju, domāju, ka miris, jo tupēja pavisam nekustīgs uz ceļa braucamās daļas. Pirmo nakti ieliku veļas bļodā ar sedziņu, kur viņš uz vienas kājas ielicis knābi spārnā nogulēja. Tā pamazām sāka atlabt, bija koordinācijas traucējumi, nevarēja neko ēdamu uzknābt. Pieļauju, ka bija ielidojis kādā logā, sasities.
Sākumā baroju ar vārītu olu, sasmalcinātiem riekstiem, putraimiem u.ml. Viņam bija kāds izstrādājies reflekss, tiklīdz kā viņš izdzirdēja maisiņa čaboņu uzreiz tipināja uz virtuvi acīm redzami domādams, ka dos kaut ko garšīgu. Kāpa pa biksēm augšā uz pleca. Pamazām sāka laisties no viena istabas stūra uz otru un skaļi ūināja. Tad vēl smieklīgi staigāja gar spoguli, knibināja to un izrādījās tā priekšā. laikam jau domāja, ka cits balodis. Gulēja uz spilventiņa pieglaudies savam spoguļattēlam. Kad jau intensīvi sāka lidot pa dzīvokli palaidu uz loga palodzes. Tanī laikā man uz palodzes bija putnu barotava, kur arī citi baloži nāca ēst. Manai Dūdai tas protams ļoti nepatika, viņš burkšķēja un dzina tos prom.
Tad vienu dienu viņš izlidoja, pacēlās uz mājas jumta, cik varēju saskatīt. Pazuda uz vairākām dienām. Bija skumji. Kad gāju prom no mājām atstāju vaļā logu, bija maza cerība, ka Dūda spētu atlidot atpakaļ, ja vēlētos.
Vienu dienu tā arī notika, pārnācu mājās un redzu, Dūda sēd uz gultas gala. Biju protams ļoti priecīga. Pavadīja visu nakti dzīvoklī. Bet tā arī bija pēdējā reize, vairāk neatlidoja. Ceru ar viņu joprojām viss kārtībā
Diāna, Kāds prieks par Dūdu! ka jūs satikāties īstajā brīdī!
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Patiesībā domājot par vakardienas nelaimīgo video un ....kā nepaveicās Stefītei un ....cik ļoti, ļoti Durbertiņam ir noveicies...jo viņš tik ilgi mazs būdams diennaktīm tika atstāts viens un neapsargāts. Jeb jāsaka paldies labvēlīgai ligzdas atrašanās vietai, kur īpaši daudz nemājo pārējie plēsīgie putni. Joprojām grūti samierināties ar dzīves netaisnību. Nesaprotu kapēc lielie putni nesargā savus bērnus.
Ja pieaugušais putns aizies bojā, tad mazulis viens nevarēs izdzīvot un arī nomirs.
Ja mazulis aizies bojā, pieaugušais nākošajā gadā radīs jaunus mazuļus.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Video par Stefītes pēdējo cīņu šobrīd nespēju noskatīties.
Filmās nācies redzēt, iespējams, vēl sāpīgākas lietas, kur traģismā nebija pat cēluma. Neciešu vismaz vienu zobenvaļu baru ar visu viņu augsto intelektu - medīja treniņam ... aptrakuši plēsoņas
Par putniem - netīšām redzēju video kā ērglis ligzdā mātītei ar bērniem iestiepa dzīvu lauci. Viens debīls (labi - nemākulīgs) ērglis eksistē Mātīte nogalināja lauci, ja pareizi sapratu, izbaroja.
Par baložiem - bērnībā ziemā atradām nekustīgu balodi - mājās "atkausējām", bet šis vēl ēst nemācēja. Jaunputns salā izlaists no ligzdas Kakāja vannas istabā līdz pavasarim
Iepazinu arī gudru balodi (ilgi dzīvoja būrī - bija traumēts spārns un aste) - viņu varēja pierunāt pēc "pastaigas" pa telpu atgriezties būrī, vispār daudz ko saprata .
Vēlāk dzīvojās pa āru, bet nakšņoja būrī, tad ne katru dienu pārradās, tad ieradās ar citu balodi, kurš atteicās ielidot pa durvīm, beidzot pārcēlās dzīvot citur.
Emotion wrote:Patiesībā domājot par vakardienas nelaimīgo video un ....kā nepaveicās Stefītei un ....cik ļoti, ļoti Durbertiņam ir noveicies...jo viņš tik ilgi mazs būdams diennaktīm tika atstāts viens un neapsargāts. Jeb jāsaka paldies labvēlīgai ligzdas atrašanās vietai, kur īpaši daudz nemājo pārējie plēsīgie putni. Joprojām grūti samierināties ar dzīves netaisnību. Nesaprotu kapēc lielie putni nesargā savus bērnus.
Bija palicis prātā, ka Tūle arī vienreiz tikās ar vanagu, bet nevaru atrast. Jebkurā gadījumā šī tikšanās Tūlei neradīja problēmas.
Bet skatoties komentārus atsaucās atmiņā, ka vanags mazajai Stefai uzbruka divas reizes - pirmo 25.jūlijā, tad viņš uzbruka Stefai, kad viņa gulēja. Cīņa bija spraiga, Stefai izdevās atbrīvoties, taču toreiz viņa gandrīz izkrita, bet kaut kā tomēr paveicās ierāpties atpakaļ ligzdā
Te video:
6.augustā vanags uzbruka otrreiz un šoreiz tas beidzās bēdīgi.
Kāpēc tā vistu vanaga matīte visu laiku uzbruka Stefai, joprojām īsti nesaprotu. Būtībā jau viņas barības bāze ir putni.
Šajā ligzdā interesanti bija tas, ka Stefas bioloģiskais tēvs bija caurceļojošs ērglis ar kuru Tūle uzsāka attiecības. Īstais partneris Remo atgriezās ļoti vēlu, jau maija sākumā un Mr.Blondais tika padzīts. Tūle izdēja olu nākošajā dienā pēc Remo atgriešanās, tāpēc viņš nekā nevarēja būt "olas tēvs". Bet tas nekā neietekmēja Remo uzvedību attiecībā pret mazuli.
Atradu video apkopojumu par Stefas īso dzīvi, pēc parakstiem visam var izsekot
Vēl viens piemiņas video
Te vēl viens (šo bez asarām nez vai izdosies noskatīties)
Lieki teikt, ka notikušais izsauca skumju komentāru jūru LK, bija pat jocīgie, kas aicināja aplenkt mežu, noķert vanagu un sodīt. Bet jocīgie jau vienmēr parādās
Kāds cilvēks (domāju, ka no ASV), atvēra Feisbukā vietni - Stephi memories and more - This page is dedicated to the memory of Stephi, the Lesser Spotted Eagle of Estonia. https://www.facebook.com/StephiMemories ... =page_info
Neatceros, bet šķiet, ka tas .. and more... sākumā nebija. Vietne joprojām aktīva, tagad publicē ierakstus par dažādiem putniem.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Atbilde uz jautājumu, kāpēc vecāki neaizstāvēja savus mazuļus ir vienkārša - viņu nav tuvumā. Vistu vanags arī nav pašnāvnieks, un neuzbruks stiprākam putnam, jo mazais ērglis tomēr ir lielāks par vistu vanagu. Putnu vecāki aizstāv savus bērnus, kā mēs novērojām pie Durberta, Laimiņas, Zīļukiem un Pudeļbirstēm!
Laikam jau tomēr jāsaka Tev, Vērotāja, paldies par šiem ierakstiem, lai arī viņus noskatoties vienkārši smagi paliek ap dvēseli. Bet varbūt tas smagums arī ir mūsu bagātība?!
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
MĀRIS wrote:Atbilde uz jautājumu, kāpēc vecāki neaizstāvēja savus mazuļus ir vienkārša - viņu nav tuvumā. Vistu vanags arī nav pašnāvnieks, un neuzbruks stiprākam putnam, jo mazais ērglis tomēr ir lielāks par vistu vanagu.
lūk, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā vanags savus spēkus pārvērtēja, jo skatoties pirmo uzbrukumu Stefai, brīdī, kad vanags uzklupa ērgļu meitenei, vanags nesteidzās viņu novakt, vnk sēdēja viņai virsū un izskatījās vīlies tā, ka pat nesaprata ko darīt, jo tomēr Stefa bija lielāka par vistu. Un diemžēl, piekrītu, ka šis vanags izklaidējās mēģinot novākt ērgļu meiteni. Ne jau barības pēc. Šoreiz pievienošos jocīgajiem, ka kādu pārīti šo plēsoņu jau gan mierīgi varētu izšaut. Cik zinu, viņi nav aizsargājamie putni atšķirībā no jūras ērgļiem.
Kur garantija, kad ejot uz balli, līdz ballei arī tiksi?! Varbūt no durvjpriekšas būs jāgriežas atpakaļ! 
Pēc skumjiem stāstiem (Stefīte), vienmēr nāk gaišie (par Dūdu). Paldies par to.
Kakāja vannas istabā līdz pavasarim 
