Uģis Bergmanis wrote: ↑05 Jul 2020 11:21
Labdien, Simba! Pavisam īsi atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu LOB biedrs kopš 1985. gada, jau 25 gadus, esmu arī piedalījies LOB dibināšanā. Kā LOB biedram man nav vienaldzīga manis pārstāvētās biedrības konsekventa rīcība putnu aizsardzībā...
Labdien!
Domāju, ka Dabasdatu forums nav īstā vieta, uz kuru pārnest konfliktu starp LVM un LOB, taču, tā kā diskusija neapstājās pie Uģa pirmā pārmetuma dabas aizsardzības organizācijām, šķiet, nevaru atļauties nepaust viedokli.
Skaidrs, ka neviena tiešsaiste no putnu ligzdām netiek publiskota tikai tāpēc, lai izklaidētu iespējamos interesentus. Protams, tam ir (vai vismaz var būt) arī zinātniski mērķi, taču galvenais mērķis ir piesaistīt auditoriju. Un tad jautājums, ko mēs tālāk vēlamies ar šo auditoriju darīt. Nav nekāds pārsteigums, ka LVM šo auditoriju izmanto pēdējos gados piekoptajai uzņēmuma stratēģijai nomelnot un diskreditēt dabas aizsardzības organizācijas un Dabas aizsardzības pārvaldi. Žēl tikai, ka šoreiz par šīs propagandas nesēju bija jākļūst Uģim, ar ko kopā savulaik esam strādājuši, t.sk., cīnoties par finansējuma pieejamību tam pašam mazā ērgļa monitoringam.
Par LOB rīcību šajā gadījumā runājot, jāatzīmē, ka lai gan bieži esam skaļi, publiski notiek tikai neliela daļa mūsu darba. Tāpat arī šajā gadījumā. Kad saņēmu no Uģa ziņu par zāģēšanu pie mazā ērgļa ligzdas, tā vietā, lai mestos publiski ķengāt DAP, sazinājos ar viņiem un noskaidroju, ka DAP jau šobrīd dara visu, ko var, lai šo situāciju atrisinātu.
Efektīvāki par kliegšanu par individuāliem gadījumiem būtu meklējumi pēc sistēmiskiem risinājumiem. Gan meklējot, kuri ir tie šķēršļi, kas šādās situācijās "sasien rokas" DAP, gan izvērtējot, kā uzlabot mazā ērgļa aizsardzību. Šis gadījums, parāda, cik svarīga un neaizstājama ir adekvāta ligzdošanas vietas aizsardzība ar mikroliegumu. Ir acīmredzama LVM brīvprātīgās aizsardzības sistēmas neefektivitāte, kaut vai tāpēc, ka tā attiecas tikai uz pašu LVM apsaimniekotajiem mežiem. Tāpat būtu jāraugās, lai mikrolieguma un tā buferzonas izmērs būtu tāds, kas patiešām aizsargā ligzdošanas vietu.
Vēl viens sistēmisks risinājums par ko iestājas LOB ir mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā. Mūsu pašreizējais piedāvājums ir tādu noteikt no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Mazajam ērglim gan šāds periods ir par īsu, tātad šīs sugas gadījumā mikroliegumi ar atbilstošām buferzonām šā vai tā būtu galvenais līdzeklis sugas aizsardzībai. LVM iestājas pret mūsu rosināto mežizstrādes pārtraukumu, aizrādot, ka mežizstrāde šajā laikā tiek veikta tikai 1% LVM apsaimniekoto mežu. Līdzīgi demagoģiski varētu aizrādīt, ka šī viena ligzda, par kuras traucēšanu sākusies diskusija, veido mazāk nekā 0,1% mazā ērgļa populācijas. Tāpēc rodas jautājums, kāpēc LVM nesatraucas par to, kas notiek "aiz kameras" un bieži vien ir pilnībā paša uzņēmuma ziņā.
Visbeidzot par "naudas diedelēšanu" runājot, jāatzīmē, ka tieši finansējuma trūkums dabas aizsardzībai Latvijā ir bijis viens no iemesliem tam, kāpēc Dabas aizsardzības pārvalde un dabas aizsardzība Latvijā kopumā ir zaudējusi ievērojamu mazā ērgļa ekspertu, bet LVM ir ieguvuši spēcīgu uzņēmuma interešu aizstāvi.
Kā jau ieraksta sākumā minēju, uzskatu, ka šī nav īstā vieta šāda rakstura diskusijām, tāpēc šeit šis būs vienīgais mans komentārs par šo tēmu. Ja Tev, Uģi, kā LOB biedram ir jautājumi LOB vadībai, aicinu sazināties ar mani personīgi! Ja Tu kā LVM darbinieks vēlies turpināt šo diskusiju publiski, aicinu meklēt tai citu platformu, un tad es būšu gatavs atbildēt uz Taviem jautājumiem.