Mazie ērgļi Aizkujā, LVM, 2020 (Rasa un Roznieks)

[Made]

8:54 u.c. laikam strupaste, laikam no Roznieka..


8:45-9:14 (12:20) vecāku vizītes ligzdā. Jancim tiek atnesti 3 zariņi un divas brokastis – tik atšķirīgas! Pirmās tiek pāris mirkļos norītas, otrās ir ilgspēlējošās – mammai laikam viņš ilgāk būs bērns, kas jābaro. Divreiz kaut ko aiznes no ligzdas.

[Hildiņa]

Made, es izklausījos dažādas melnā strazda dziesmas, bet neviena nebija tāda kā te - varbūt mums palīdzēs kāds gudrāks ...
Paldies, ka strupasti pamanīji !

[Made]

Man tā figūra šķita līdzīga putnam, kas Klinti pamodināja 27.jūnija rītā, un forelljjanka un arī Marfo teica, ka melnais strazds. Bet es nepapētīju vairāk. Laikam jāsalīdzina.
27.jūn. 3:45 tāds viņš izskatījās

un te var paklausīties, kā sauca
https://www.youtube.com/watch?v=-M50IX9svB0&t=3s

[roosaluristaja]

Vai tie būtu melnie strazdi (agrāk melnais mežastrazds)? Mulsina "tauriņš" zem dzeltenā knābja..

Melnais mežastrazds šeit nedzied, bet izdod saucienus. Tos "ček"ček". Dzirdama svirlīša dziesma. Varbūtt vēl kaut kas ir. Es līdz galam nenoklausījos.

[Made]

Vai tie būtu melnie strazdi (agrāk melnais mežastrazds)? Mulsina "tauriņš" zem dzeltenā knābja..

Melnais mežastrazds šeit nedzied, bet izdod saucienus. Tos "ček"ček". Dzirdama svirlīša dziesma. Varbūtt vēl kaut kas ir. Es līdz galam nenoklausījos.

Paldies par precizējumu! Nez, kāpēc viņam tā baltā "lacīte"? Nupat meklēju internetā attēlus un tikai vienam bija nedaudz sirmuma apkaklē..

[roosaluristaja]

Paldies par precizējumu! Nez, kāpēc viņam tā baltā "lacīte"? Nupat meklēju internetā attēlus un tikai vienam bija nedaudz sirmuma apkaklē..

Grūti spriest. Ir tāda suga kā apkakles strazds, kuram tā ir svarīga sugas atšķiršanas pazīme. Šis, protams, apkakles strazds nav. Reizēm gadās putni ar daļēji lecisku apspalvojumu. Bet varbūt vienkārši kaut kadas gaismas rotaļas.

[Made]

Paldies!

[Made]

15.59. Cilvēki sarunājas ļoti tuvu, dzirdami pat atsevišķi vārdi.
16.01. Rasa aizlido no ligzdas

Cilvēki neiedomājas. (Laikam pat nezina, ka mikroliegums un nevar iet.) Ierakstīju video, lai redzam sevi no ligzdas skatījuma (gan jau es arī esmu gājusi kompānijā neapzinoties).

15:55-16:09 (14:58) Rasa un Jancis vēro sēņotājus. Rasa satrūkstas no lūstoša zara krakšķa un izmetas no ligzdas. Mazais paliek sēžam kā piemineklis, kamēr kļūst skaidrs, ka “Sēņu te nav!”.


16:01 Rasa prom

[Lianaliesma]

...
Cilvēki neiedomājas. (Laikam pat nezina, ka mikroliegums un nevar iet.) Ierakstīju video, lai redzam sevi no ligzdas skatījuma (gan jau es arī esmu gājusi kompānijā neapzinoties).
...

Tāpēc jāatgādina visur un visiem, ka mežā VIENMĒR jāiet klusi. Varam iztraucēt ne tikai lielos tramīgos plēšputnus, bet arī citus savvaļas dzīvniekus viņu "ģimenes" dzīvē.

[Hildiņa]

16.01 - 20.08 Rasa bija prom 4 stundas , atgriezās ar zaru
20.10 izvilka grauzēju un pabaroja mazo

[Uģis Bergmanis]

Labvakar, Vērotāji! Šorīt rūcošie motorzāģi tikai 200-250m attālumā no apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas, jau trešo reizi šajā ligzdošanas sezonā, atkal bija nepatīkams pārsteigums. Māris arī šodien uzdeva jautājumu, ko AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk tekstā - LVM) ir darījuši, lai novērstu šo problēmu. Tā kā tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas LVM valdījuma mežā, esam iesaistīti notiekošajā. Centīšos iespējami saprotoši sniegt savu redzējumu gan par konkrēto ligzdošanas rajonu, gan par izveidojušos situāciju. Priekšlikumu par mikrolieguma un buferzonas izveidošanu konkrētās mazo ērgļu dzīvotnes aizsardzībai es kā putnu eksperts iesniedzu 2008.gadā (pirms 12 gadiem), tajā pašā gadā Valsts meža dienests (turpmāk tekstā - VMD) apstiprināja mikroliegumu. Mikroliegumā un buferzonā tika iekļauti tikai LVM meži. Priekšlikuma iesniegšanas brīdī ērgļi ligzdoja meža masīva dienvidrietumu daļā, 500m no pašreizējās ligzdas. Šobrīd tiešsaistē vērojamo ligzdu ērgļi uzbūvēja 2018.gadā, buferzonas nogabalā. Konstatējot ērgļu ligzdu buferzonas nogabalā, LVM konkrētajam nogabalam piešķīra dabas aizsardzības mērķi, kas no apsaimniekošanas viedokļa ir līdzvērtīgs mikrolieguma statusam. Vēl vairākiem nogabaliem piešķīrām apsaimniekošanas mērķi, kas ir līdzvērtīgs buferzonas režīmam. Patreiz visi LVM valdījumā esošā lielā meža kvartāla nogabali ir vai nu VMD izveidoti mikrolieguma un buferzonas nogabali, vai LVM teritorijas (pēc apsaimniekošanas režīma analogs mikroliegumam) un LVM buferzonas (analogs VMD buferzonām). 22.jūnijā, tiešraidē izdzirdot tuvu motorzāģu rūkoņu, aizbraucu uz zāģēšanas vietu un no mežstrādniekiem uzzināju, ka zāģēšana ir likumīga - Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija (turpmāk tekstā - DAP) esot izsniegusi rakstisku saskaņojumu koku ciršanai nemeža zemē, privātīpašumā, netālu no apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas ligzdošanas periodā. Uz šī saskaņojuma pamata pašvaldība izsniegusi koku ciršanas atļauju nemeža zemē. Runāju ar trīs DAP inspektoriem, tajā skaitā arī ar Dagni Vasiļevski, kas nepaskaidroja, kāpēc saskaņojums izsniegts. Kā jau iepriekš rakstīju, DAP bija informēts par apdzīvoto ērgļu ligzdu, no DAP centrālās administrācijas arī saņēmām konkrētās ligzdas video novērošanas atļauju. Lūdzu DAP Latgales reģionālās administrācijas inspektorus apturēt koku ciršanu ligzdas tuvumā. Kā šodien pārliecinājāmies, koku zāģēšana nu jau 200 m attālumā no ligzdas šodien tika atsākta. Atgādināšu, ka DAP ir atbildīgā valsts iestāde par sugu un biotopu aizsardzības politikas realizēšanu, kā arī par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un uzraudzību. Kujas dabas parks vienlaikus ir arī Eiropas Savienības nozīmes dabas jeb t.s. Natura 2000 teritorija, viena no piecām Latvijā, kas kvalificējas tieši mazo ērgļu aizsardzībai. Saprotot, ka reģionālie inspektori nevēlas vai neprot atrisināt pašu radīto problēmu, šodien par konkrēto jautājumu runāju ar DAP centrālās administrācijas Dabas aizsardzības departamenta vadību, skaidroju situāciju un lūdzu rīcību. Pēc šīs sarunas forumā lasījām informāciju, ka DAP esot apturējis koku zāģēšanu līdz 31.jūlijam, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Kāpēc šī likuma normas netika piemērotas jau 22.jūnijā, tas jājautā DAP'am. Cerams, ka DAP centrālā administrācija ir palīdzējusi reģionālajiem inspektoriem noorientēties likumdošanā un tās piemērošanā.
Vēl nedaudz par mazo ērgļu bioloģiju. Šo 12 gadu laikā konkrētajā ligzdošanas rajonā apstiprinājās sugas aizsardzības plānā (plāns sagatavots 2019.gadā, apstiprināts 08.01.2020. https://www.daba.gov.lv/public/lat/dati ... bas_plani/) publicētais fakts, ka mazie ērgļi vienas teritorijas ietvaros jaunas ligzdas būvē vidēji 530m attālumā no iepriekšējās ligzdas. Taču, 49% gadījumu ligzdu maiņa notiek tuvāk, 300m robežās attiecībā pret iepriekš izmantoto ligzdu. Resp., mikroliegumiem un to buferzonām ir jābūt pietiekami plašām, lai nodrošinātu ērgļu ilgstošu ligzdošanu vienā teritorijā. Plānā arī esmu uzsvēris, ka mazuļu laikā mazie ērgļi ir izteikti toleranti pret mežsaimniecisko darbību tiešā ligzdas tuvumā - ligzdas tekošajā gadā mazuļu laikā parasti netiek pamestas. Šis fakts gan nekādā gadījumā nenozīmē, ka tā drīkst darīt un ka šādas darbības būtu legalizējamas, nekādā gadījumā nevajadzētu eksperimentēt - pametīs ligzdu vai nē. Turpretim, nākošajā gadā šādas ligzdas, ap kurām mazuļu laikā ir nozāģēts mežs un saglabāta tikai koku grupa vai tikai atsevišķs koks, parasti nav apdzīvotas. Traucējuma ietekme uz perējošajiem mazajiem ērgļiem ir atkarīga arī no koku sugu sastāva un biezības - ja koki ir salapojuši, tie labāk slāpē trokšņus. Turpretim, ja zāģēšana ligzdas tuvumā (sugas plānā esmu norādījis, ka kritiskais attālums līdz apdzīvotai ligzdai, kādā nav pieļaujama saimnieciskā darbība, ir 200-300m, kā konkrētajā gadījumā) tiek veikta olu perēšanas laikā, ērgļi ir ievērojami jutīgāki, un konkrētā ligzda, iespējams, tiktu pamesta. Šī mazajam ērglim raksturīgā tolerance, iespējams, ir daļējs izskaidrojums stabilai mazo ērgļu populācijai Latvijā intensīvas mežsaimniecības apstākļos.
Vēl konkrētā gadījuma sakarā mani pārsteidz mūsu vadošo dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju vienaldzība par atbildīgās iestādes sankcionētu koku zāģēšanu apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas tuvumā. Es neesmu saņēmis no šīm organizācijām nevienu jautājumu, nevienu piedāvājumu palīdzēt konceptuāli risināt radušos situāciju. Līdz ar to var tikai jautāt, vai šīm organizācijām rūp putnu aizsardzība tādā mērā, kā viņas pašas to publiski tiražē. Toties ziedojumu diedelēšanas trauki ir gan lidostā, gan lielveikalos, viss putnu un dabas aizsardzībai.

[Hildiņa]

4. jūlijs

Labrīt ! Paldies Uģim Bergmanim par skaidrojumu !

4.32 Roznieks atnes peli un brokastis var sākties
6.07 vēl viena pele
6.20 joprojām pele
7.28 ceturtā pele
9.33 - 11.52 viens pats mājās
15.32 Roznieks atnes vardi , mazais tiek galā pats

[Madara_Ozola]

10:30 Vēl jau grīļīgi un nestabili, bet smuki stāvam uz taisnām kājām. Bērns aug un top par lielu ērgli.

[Jamsis]

Paldies, UB, par skaidrojumu. Ja pareizi sapratu, tad liela iespēja, ka šosezon ar ligzdu un Jančuku viss būs kārtībā (MĒ ir toleranti pret meža ciršanu mazuļu barošanas laikā), bet visdrīzāk viņi nākamgad šo ligzdu neizvēlēsies.

Vēl konkrētā gadījuma sakarā mani pārsteidz mūsu vadošo dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju vienaldzība par atbildīgās iestādes sankcionētu koku zāģēšanu apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas tuvumā. Es neesmu saņēmis no šīm organizācijām nevienu jautājumu, nevienu piedāvājumu palīdzēt konceptuāli risināt radušos situāciju. Līdz ar to var tikai jautāt, vai šīm organizācijām rūp putnu aizsardzība tādā mērā, kā viņas pašas to publiski tiražē. Toties ziedojumu diedelēšanas trauki ir gan lidostā, gan lielveikalos, viss putnu un dabas aizsardzībai.

Skumji ...

[Uģis Bergmanis]

Labvakar! Vēl tuvāk ligzdai veikt mežsaimniecisko darbību nav iespējams, jo ligzda atrodas valsts mežā un tuvākais attālums līdz citiem īpašniekiem ir 200m. LVM mežā ligzdas aizsardzība ir nodrošināta ar mikroliegumu, buferzonu un LVM aizsardzību. Vai ērgļi šajā ligzdā ligzdos nākošajā gadā, to redzēsim. Pie sēņotājiem ērgļi ir pieraduši, tas nav nekas jauns. Ja peļu klijāni, kas uzsāk ligzdot aptuveni 2 nedēļas ātrāk, aizņems šo ligzdu, tad ērgļi ar lielu varbūtību ligzdos peļu klijānu ligzdā bērzā, 200m attālumā no apses ligzdas.

[Made]

Līdz ar to var tikai jautāt, vai šīm organizācijām rūp putnu aizsardzība tādā mērā, kā viņas pašas to publiski tiražē. Toties ziedojumu diedelēšanas trauki ir gan lidostā, gan lielveikalos, viss putnu un dabas aizsardzībai.

Ļoti nepatīkami lasīt šos teikumus.. Nepietiek, ka mēs strīdamies, tagad vēl bagātie un lielmanīgie LVM izmantos šo situāciju, lai iekostu biedrībām, kuras - dabiski - pārtiek tikai no ziedojumiem... tām jau nav, ko cirst..

[Simba]

Vēl konkrētā gadījuma sakarā mani pārsteidz mūsu vadošo dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju vienaldzība par atbildīgās iestādes sankcionētu koku zāģēšanu apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas tuvumā. Es neesmu saņēmis no šīm organizācijām nevienu jautājumu, nevienu piedāvājumu palīdzēt konceptuāli risināt radušos situāciju. Līdz ar to var tikai jautāt, vai šīm organizācijām rūp putnu aizsardzība tādā mērā, kā viņas pašas to publiski tiražē. Toties ziedojumu diedelēšanas trauki ir gan lidostā, gan lielveikalos, viss putnu un dabas aizsardzībai.

Uģi, man nav saprotams, kādu tieši rīcību šajā situācijā Jūs gaidījāt no LOB?
Vai esmu kaut ko palaidusi garām par LOB (vai LDF) pilnvarām un šīs iestādes kompetencē šobrīd ir atcelt rīkojumus, ko piešķir DAP?
Jeb LOB iespēju robežās varbūt ir iespējas likumdošanas līmenī sakārtot terminus, lai par mežu mēs sauktu nevis izcirtumu, kurā nekā nav, bet šai gadījumā šo "lauksaimniecības zemi", kas vismaz manā subjektīvajā muļķa prātā vairāk izskatās pēc meža? Ja jau reiz tur ir, ko zāģēt.
Par ziedojumiem - kāds ir Jūsu piedāvājums? Vai Jūs piedāvājat LOB īpašumā esošos mežus izpārdot koksnē, lai tiktu pie saimnieciskajai darbībai nepieciešamās naudas? Jā, zinu - LOBam tādu nav, varbūt jānoziedo, lai būtu. Tad atkristu knābiens par ziedojumiem.

Laikā, kad jebkuram, pat man, ir skaidrs, ka LOB zinošie cilvēki ir lauku darbos, manuprāt, ir muļķīgi gaidīt sēdēšanu pie datora un trokšņa taisīšanu skaņas pēc. Īpaši tāpēc, ka tas ir tikai troksnis, bez iespējas REĀLI kaut ko mainīt un ietekmēt.
Līdz ar to, man nav saprotama, kālabad ir publiskā telpā nepieciešama šī naida kurināšana un forumiešu (kas liela daļa ir LOB biedri) kūdīšana, un kāda mērķa labad. Situācijā, kad spriedze dabas aizsardzības sektorā jau ir augstā līmenī, tai skaitā dēļ reformām Dabas aizsardzības pārvaldē, manuprāt šis bija lieki.
Nevalstisko organizāciju uzdevums NAV veikt valsts iestāžu uzdevumus. Manuprāt, Jūs pats to zināt.

Ar cieņu,
Simba
Esmu LOB biedrs kopš 2019.gada.

[Hildiņa]

5. jūlijs

Labrīt !
Vakarā 20.30 Rasa pēkšņi aizlidoja un atgriezās tikai šorīt 5.11 - naktī mazais bija viens
9.53 Rasa aizlido
10.11 Roznieks atnes brokastvardi

[Uģis Bergmanis]

Labdien, Simba! Pavisam īsi atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu LOB biedrs kopš 1985. gada, jau 25 gadus, esmu arī piedalījies LOB dibināšanā. Kā LOB biedram man nav vienaldzīga manis pārstāvētās biedrības konsekventa rīcība putnu aizsardzībā. LOB statūtos tostarp ir rakstīts, ka LOB uzdevums ir aktīvi piedalīties putnu un to dzīvesvietu aizsardzībā, censties novērst tādu darbību, kas var būtiski pasliktināt putnu dzīves vides kvalitāti. Kā LOB biedrs un arī kā AS “Latvijas valsts meži” darbinieks, kurš uzņēmumā koordinē putnu aizsardzību un monitoringu, esmu darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu konkrētās mazo ērgļu dzīvotnes aizsardzību. Līdzīga rīcība būtu vēlama arī no citiem LOB biedriem un atbildīgo iestāžu darbiniekiem. Arī Jūs kā LOB biedrs varat uzdot jautājumus un aktīvi līdzdarboties. Ja visi iesaistītie būtu atbilstoši rīkojušie, situācija nebūtu tik absurda. LOB aktīva rīcība būtu bijusi ļoti nepieciešama un atbilstoša, jo īpaši laikā, kad tiek vākti paraksti mežizstrādes apturēšanai putnu ligzdošanas laikā. Aktīva rīcība ne vienmēr prasa daudz laika, ir vienkārši jādara. Nevajadzētu gaidīt rudeni, kad mazie ērgļi būs aizlidojuši un kad konkrētais jautājums nebūs aktuāls. Atkārtota zāģēšana tiešā ligzdas tuvumā notiek tagad un tieši tagad ir nepieciešama rīcība. Diskusija par šo gadījumu notiek Dabasdatu forumā, jo šeit ir izveidota adrese konkrētās ligzdas notikumu dokumentēšanai. Kamēr konkrētajai ligzdai ir atvēlēta vieta forumā, es periodiski lasīšu forumu un iespēju robežās atbildēšu uz jautājumiem. Es varu atbildēt arī e-pastā, laika patēriņš ir tāds pats, varat rakstīt man uz adresi u.bergmanis@lvm.lv Paldies Jums par uz ligzdu atnestās barības dokumentāšanu.

[sandra3006]

Arī šim mazulim var draudēt briesmas! Tfu, tfu, tfu!
12.23 vistu vanags bija klijānu ligzdā, tas ir ap 200m no šejienes!
No klijānu ligzdas paņēma putniņu, kas atradās ligzdā.
Klijānu bērni nebija mājās! Par laimi!