Rustūžu purvs

[Made]

Pie tā raksta ar krokodilu, ko FB bija apkopojusi domubiedru kopa Dome dara, limbažnieks domā, bija Limbažu novada domes Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas vadītājas Līgas Viļčinskas komentārs (kā privātas personas un, cik es viņu zinu, lieliska cilvēka, kam nav vienalga, te var redzēt amatu: https://www.limbazi.lv/pasvaldiba/konta ... uma-nodala)

Ir sagatavota arī pašvaldības vēstule VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldei. Piektdien tiks apkopotas iedzīvotāju saņemtās vēstules un nosūtīta vēstule Vides pārraudzības valsts birojam.
Lūdzu izlasīt 2019.gada 5.aprīļa "Auseklī" rakstu "" Vāc parakstus Rūstužu purva aizstāvībai". Tur teikts, ka Limbažu novada pašvaldība līdz 11.aprīlim gaida rakstiskus priekšlikumus no iedzīvotājiem par paredzēto darbību kūdras ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Rustūžu purvs" Limbažu novada Viļķenes pagastā, kas pieder SIA "Rīgas meži", lai varētu tos izvērtēt un iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam. Tikai pēc Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma un sabiedrības viedokļa Limbažu novada dome lems par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.

Tā kā tas 11.aprīlis man raisīja pārdomas, bet arī cerības, ka viņi nepārsteigsies un ņems vērā.

[Made]

Auseklī ar šodienu datēts raksts par Rustūžu purvu
http://www.auseklis.lv/raksti/raksti/tu ... tuzu-purvs

(varbūt kādam ir viss teksts uz papīra, varētu nofočēt vai pārstāstīt)

Savu viedokli izteica purva pierobežnieki, tāpat to pauda Latvijas Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba pārstāves. Viņas apliecināja savu vēlmi cīnīties līdz galam, lai nepieļautu vērtīgā Rūstužu purva izstrādi, bet tobrīd šķita, ka kaķa lāsti debesīs nekāps, neapmierinātie pieklusīs un viss notiks. Tomēr, re, kā viss sagriezās – purva aizstāvībai pievienojās TV un radio, un vēl tā parakstu vākšana manabalss.lv…

[Lianaliesma]

[Made]

Tas pats draud Jūrmalā

Jūrmalas dome plāno Baltās kāpas tuvumā Vārnukrogā apbūvei nodot ievērojamas meža platības - vairāk nekā 23 hektārus. Jūrmalas Aizsardzības biedrība ceļ trauksmi par šo ieceri, norādot, ka teritorijai jāpaliek kā zaļajai zonai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija ... i.a313483/

Biju iegājusi Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) vietnē, lai paskatītos viņu funkcijas. Darbības pamatmērķis ir novērst vai samazināt fizisko vai juridisko personu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, un viņiem galvenie likumi ir “Par vides aizsardzību”, “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un “Par piesārņojumu”, tostarp uzdevumi:

- saskaņā ar likumdošanas prasībām veikt paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtēšanu;
- pārraudzīt stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, tai skaitā: pieņemt lēmumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību konkrētam dokumentam, noteikt institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu komentārus un atzinumu, noteikt sabiedrības informēšanas kārtību, kā arī informēšanas kārtību pārrobežu ietekmes gadījumā, un plānošanas dokumenta monitoringu;

Sabiedrības līdzdalībai bez divām pārrobežu opcijām ir šādas divas:
- Ietekmes uz vidi novērtējumu jomā http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/informacija kur ir arī Skudru purvs un kur runā par konkrētu objektu IVN;
- Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu jomā http://www.vpvb.gov.lv/lv/strategiskais-ivn/pazinojumi kur runā par teritoriju plānojuma maiņu un IVN tajā sakarā, tur tagad jaunākais ir šis Jūrmalas kāpu meža gabaliņš, ko grasās apbūvēt.

Pasekojot norādēm ieraudzīju, ka Ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu veicis un Vides pārskata projektu sagatavojis Valdis Felsbergs.
https://jurmala.lv/lv/buvnieciba/pazino ... pspriesanu
te ir informācija https://jurmala.lv/docs/k19/l/k190135.htm

Gribu teikt, ka ir jāseko šīm lapām un visiem teritoriālā plānojuma paziņojumiem, gan atsevišķu izmaiņu gadījumā, gan tad, kad mainās plānošanas periods (piem., kad Limbažu pašvaldība plānos teritorijas attīstību posmam pēc 2024.gada..), lai neiznāk par par vēlu attapties.

[LeldeE]

Prieks, kā vairojas atbalsts Rustūžu purvam! Šodien nosūtījām arī Latvijas Dabas fonda vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam. Iespējams, ka Vides Faktos arī būs sižets par Rustūžu purvu.

[Copmanis]

Prieks, kā vairojas atbalsts Rustūžu purvam! Šodien nosūtījām arī Latvijas Dabas fonda vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam. Iespējams, ka Vides Faktos arī būs sižets par Rustūžu purvu.

Vides pārraudzības birojam uz kādu adresi jāsūta vēstuli? Elektroniski arī var? Es šo to esmu "izpīpējis", un tas saistās ar ūdens noteci, pēc manas saprašanas Riežupē novadīt vispār nedrīkst(prioritāro ūdeņu sarakstā, kaut melīgi rakstīts, ka tur nav prioritārie ūdeņi). bet Rudupē tie visi mēsli ies caur dīķiem, kur tiek audzētas zivis. Vēl putekļi. troknis, ugunsnedrošība, ceļi, kas jau pie patreizējās, minimālas noslodzes ir sliktā stāvoklī. Plānots gadā izvest vairāk par 1600 reisiem ar 90 kub fūrām. bet tur pārsvarā smilšu ceļi, salīdzinoši netālu 1.5 Km attālumā atrodas apdzīvota vieta Rumbenieki, kur ir dārza mājiņas, daudzi tur dzīvo arī cauru gadu. Purva austrumu daļā, 200-300 m attālumā no purva atrodas divas dzīvojamās mājas, to cilvēku viedokli nezinu.

Kādi ir valstij. pašvaldībai ieguvumi? Cik varētu būt dabas resursu nodoklis, plānots izstrādāt 708 000 tonnu kūdras? Tas aiziet pašvaldībai? Kādi vēl ir ieguvumi?

[Copmanis]

Prieks, kā vairojas atbalsts Rustūžu purvam! Šodien nosūtījām arī Latvijas Dabas fonda vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam. Iespējams, ka Vides Faktos arī būs sižets par Rustūžu purvu.

Vides pārraudzības birojam uz kādu adresi jāsūta vēstuli? Elektroniski arī var? Es šo to esmu "izpīpējis", un tas saistās ar ūdens noteci, pēc manas saprašanas Riežupē novadīt vispār nedrīkst(prioritāro ūdeņu sarakstā, kaut melīgi rakstīts, ka tur nav prioritārie ūdeņi). bet Rudupē tie visi mēsli ies caur dīķiem, kur tiek audzētas zivis. Vēl putekļi. troknis, ugunsnedrošība, ceļi, kas jau pie patreizējās, minimālas noslodzes ir sliktā stāvoklī. Plānots gadā izvest vairāk par 1600 reisiem ar 90 kub fūrām. bet tur pārsvarā smilšu ceļi, salīdzinoši netālu 1.5 Km attālumā atrodas apdzīvota vieta Rumbenieki, kur ir dārza mājiņas, daudzi tur dzīvo arī cauru gadu. Purva austrumu daļā, 200-300 m attālumā no purva atrodas divas dzīvojamās mājas, to cilvēku viedokli nezinu. Tajā apkārtnē dzīvo medņi, aizsargājamos un retos augus īpaši nepazīstu, bet cik saprotu tur ir. Vairākas reizes tajā apkārtnē esmu manījis melno stārķi, tiesa šogad vēl nē. kur viņš dzīvo es nezinu. bet lidojam katru gadu manu.

Kādi ir valstij. pašvaldībai ieguvumi? Cik varētu būt dabas resursu nodoklis, plānots izstrādāt 708 000 tonnu kūdras? Tas aiziet pašvaldībai? Kādi vēl ir ieguvumi?

[aijucis]

Vides pārraudzības birojam uz kādu adresi jāsūta vēstuli? Elektroniski arī var?

Var elektroniski, bet jāparaksta ar elektronisko parakstu. Adrese vpvb@vpvb.gov.lv

[Vērotāja]

Kādi ir valstij. pašvaldībai ieguvumi? Cik varētu būt dabas resursu nodoklis, plānots izstrādāt 708 000 tonnu kūdras? Tas aiziet pašvaldībai? Kādi vēl ir ieguvumi?

Dabas resursu nodoklis sadalās
(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) 60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.
https://likumi.lv/doc.php?id=124707

DRN apmērs 0,55 euro par tonnu. Tātad par 708000 tonnām valsts un pašvaldība saņems = 389400 euro
(155760 valsts pamatbudžets, 233640 pašvaldības vides aizsardzības speciālais budžets. Tas jāuzsver, ka pašvaldība nevar šo naudu izmantot citiem mērķiem, kā tikai vides aizsardzībai) .

Valstij un pašvaldībai tāpat tiek darbaspēka nodokli ņo nodarbinātības, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, ja tiek būvētas būves. NĪN par zemi saņem tāpat.

Nodarbinātības nodokļu proporcija ir aptuveni - lai darbinieki uz rokas nopelnītu 1000 euro > nodokļi valstij un pašvaldībai 744 euro. (tas ir ļoti, ļoti aptuveni)
Nekustamā īpašuma nodoklis ir 1,5 % no kadastra vērtības, tas viss aiziet pašvaldībai.

[Made]

Prieks, kā vairojas atbalsts Rustūžu purvam! Šodien nosūtījām arī Latvijas Dabas fonda vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam. Iespējams, ka Vides Faktos arī būs sižets par Rustūžu purvu.

Domāju, ka pastiprināti ir jāmeklē ceļi, kā izmantot visus argumentus, lai purvam mainītu teritoriālajā plānojumā esošo statusu: ...teritorijas atļautā izmantošana ir „meža un purvu zemes”, kas atļauj derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi...
Es nezinu, kādi argumenti ir vajadzīgi un kādas procedūras ir jāierosina, bet domāju, ka ar šo atbalstu nepietiks.

[Copmanis]

Kādi ir valstij. pašvaldībai ieguvumi? Cik varētu būt dabas resursu nodoklis, plānots izstrādāt 708 000 tonnu kūdras? Tas aiziet pašvaldībai? Kādi vēl ir ieguvumi?

Dabas resursu nodoklis sadalās
(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) 60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.
https://likumi.lv/doc.php?id=124707

DRN apmērs 0,55 euro par tonnu. Tātad par 708000 tonnām valsts un pašvaldība saņems = 389400 euro
(155760 valsts pamatbudžets, 233640 pašvaldības vides aizsardzības speciālais budžets. Tas jāuzsver, ka pašvaldība nevar šo naudu izmantot citiem mērķiem, kā tikai vides aizsardzībai) .

Valstij un pašvaldībai tāpat tiek darbaspēka nodokli ņo nodarbinātības, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, ja tiek būvētas būves. NĪN par zemi saņem tāpat.

Nodarbinātības nodokļu proporcija ir aptuveni - lai darbinieki uz rokas nopelnītu 1000 euro > nodokļi valstij un pašvaldībai 744 euro. (tas ir ļoti, ļoti aptuveni)
Nekustamā īpašuma nodoklis ir 1,5 % no kadastra vērtības, tas viss aiziet pašvaldībai.

Interesanti, kādi nodokļi pašvaldībā nonāk no tiem, kas nerunā ne latviski, krieviski, angliski un vāciski?

[Vērotāja]

Visi šie nodokļi ir neatkarīgi no īpašnieku rezidences valsts.

Rezidences valstī viņi maksās tos nodokļus, kurus viņu valstī maksā no peļņas.

[Copmanis]

Visi šie nodokļi ir neatkarīgi no īpašnieku rezidences valsts.

Rezidences valstī viņi maksās tos nodokļus, kurus viņu valstī maksā no peļņas.

Es ar parakstījos par Tinūžu purvu, lai Jums veicas! Parunāju ar apkārtējiem par Skudru purvu, visiem pa lielo satrauc kādi būs ceļi un - ar to pārsvarā viss beidzās. Nu, rīt brīvāks, pieslēgšos savam rakstiskam viedoklim par visu - principā galvenā doma kā jau makšķerniekam ir par ūdeņiem, par to perspektīvo kvalitāti, ietekmi uz vienu no LR dabiskajām lašveidīgo nārsta upēm - Ventu, par to, ka vasarā purvam ir būtiska nozīme lēnām atdodot ūdeni + vēl jāliek uzsvars uz to ka blakus jau tiek izstrādāts Ozolu purvs un kartē vajadzētu atstāt tā ka kādu neskartu pleķīti dabas saglabāšanai, tā sacīt - pienāks laiki, kad sapratīsim, ka nauda nav ēdama, bet tad būs par vēlu. Par augiem neko nejēdzu, bet visus kas atzinumā ir, noteikti pieminēšu Nez, vērts ir ieteikt tuir izveidot pastaigu taku, ja tas ir LVM ?

[Vērotāja]

Copmani, pagaidiet Simbu, viņai ir jēdzīgas idejas viewtopic.php?p=213975#p213975
(taču viņa rakstīja, ka ir apslimusi)


No manis dabas aizsardzības konsultants nesanāks, esmu grāmatvede un varu pastāstīt par naudām. Ar to kompetence diemžēl aprobežojas.

[Copmanis]

Copmani, pagaidiet Simbu, viņai ir jēdzīgas idejas viewtopic.php?p=213975#p213975
(taču viņa rakstīja, ka ir apslimusi)


No manis dabas aizsardzības konsultants nesanāks, esmu grāmatvede un varu pastāstīt par naudām. Ar to kompetence diemžēl aprobežojas.

Man jau tā liekas ka es kā Dons Kihots viens pats mēģinu cīnīties ar vējdzirnavām - bet, mēģināts nav zaudēts/

[aijucis]

Man jau tā liekas ka es kā Dons Kihots viens pats mēģinu cīnīties ar vējdzirnavām - bet, mēģināts nav zaudēts/

copmani, nenokar degunu. Vajag tik darīt. Notiekti dara arī Latvijas dabas fonds(LDF). Uzreiz jau nevar redzēt, kas paveikts . Vispirms jāizpēta dokumenti, lai zinātu, ko teikt, kā aizstāvēt. Sazinies ar lelde.engele@inbox.lv (Lelde Enģele) no LDF, pajautā, ko viņa domā, kā rīkoties.Tā iznāca, ka divi purvi pēc kārtas, tāpēc "Mana balss" nav jēgas rakstīt. Varbūt vari sazināties ar vietējo laikrakstu? Atrodi, kādu jauno sev kompānijā, kas orientējas sociālajos tīklos. Jo skaļāka brēka, jo labāk.

[Simba]

16.aprīlī ir sākotnējā apspriešana:

Sākotnējās sanāksmes norises laiks un vieta: Kuldīgas novada Rumbas pagasta pārvaldes nama zālē, adrese: Riežupes iela 1, Mežvalde, Rumbas pagasts, Kuldīgas novads, 2019. gada 16. aprīlī pulksten 11.00.

Esmu pieķērusies pie vēstules. Copmani u.c. interesenti, kas vēlas kaut kādu pamatu, uz kā veidot savu vēstuli - labprāt padalīšos. Piesakieeties uz epastu: zanda.brike(at)gmail.com. Neesmu zinātnieks, bet varbūt kaut kas no mana vīrusainā teksta noderēs un varēsiet papildināt ar saviem secinājumiem par šo Skudru purvu

[Copmanis]

16.aprīlī ir sākotnējā apspriešana:

Sākotnējās sanāksmes norises laiks un vieta: Kuldīgas novada Rumbas pagasta pārvaldes nama zālē, adrese: Riežupes iela 1, Mežvalde, Rumbas pagasts, Kuldīgas novads, 2019. gada 16. aprīlī pulksten 11.00.

Esmu pieķērusies pie vēstules. Copmani u.c. interesenti, kas vēlas kaut kādu pamatu, uz kā veidot savu vēstuli - labprāt padalīšos. Piesakieeties uz epastu: zanda.brike(at)gmail.com. Neesmu zinātnieks, bet varbūt kaut kas no mana vīrusainā teksta noderēs un varēsiet papildināt ar saviem secinājumiem par šo Skudru purvu

Vislielākais paldies tiem, kas palīdzēja!

[Simba]

Vislielākais paldies tiem, kas palīdzēja!

Lai izdodas un turam īkšķus par otrdienu!

[Made]

Palasīju visādus rakstus par Cenu tīreli un "Olaines kūdra" skatījumu un centieniem paplašināt kūdras laukus.
Sākot ar brošūru, ar pirmajiem zinātnieku projektiem novadgrāvju aizdambēšanai un arī neveiksmēm, kam vēlāk internetā tiek veltīti skarbi vārdi "Atšķirībā no Skaista ezera zinātnieku noslīcinātajām priedēm Cenas tīrelī..." (meklēju un vairs neatradu attēlu, kur bija paskaidroti apstākļi), ar ieceri par purva laipu, un beidzot ar Vides pārraudzības valsts pārvaldes atzinumu uz 41.lpp (no šejienes http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?status=3&id=990 lejulāpējot atzinumu par galīgo redakciju, palasiet, cik pamatīgi visu apraksta, ko atļaut un kādi nosacījumi) un iemeklēšanos kūdras ieguves pamatnostādnēs..

Brošūra https://ldf.lv/sites/default/files/fail ... lis-lv.pdf
Cenas purvs veidojies pirms 5000-6000 gadiem. 1999.gadā ir nodibināts dabas liegums "Cenas tīrelis".
Negatīvās ietekmes – agrāk veiktā purva nosusināšana, kūdras ieguve tiešā lieguma tuvumā. Dabas aizsardzības plāns – izstrādājis Latvijas Dabas fonds laika periodam no 2005.-2020. gadam. Tajā paredzētais galvenais apsaimniekošanas pasākums – aizsprostu būve uz grāvjiem, lai novērstu susināšanas negatīvo ietekmi un tālāku purva biotopu degradāciju. Tas tiek realizēts projekta LIFE „Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” ietvaros.

2005. gadā Agnese Voika Rīgas Balsī Dabas mitruma sūklis – purvs
https://ciklons.tvnet.lv/6156788/dabas- ... klis-purvs
Latvijas Dabas fonda darbinieki no 2004. gada rudens līdz 2008. gadam īsteno projektu "Purvu biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā". .. Pamatmērķis ir purvu aizsardzība un uzlabošana, jo, kā atzīst projekta vadītāja bioloģijas doktore M. Pakalne, pilnībā atjaunot purvu nav iespējams.
Pašlaik projekta organizatoru domas un idejas saistās ar tūristu takas un skatu tornīša ierīkošanu, kas dotu interesentiem iespēju sausām kājām izstaigāt un iepazīt Cenas tīreli. Daudzi droši vien nezina, ka cauri purvam ved no baļķiem veidots kara ceļš, kas daļēji saglabājies arī šobrīd. Ilze Salna atzīst: "Ja vien cilvēks nav patoloģisks ļaundaris, viņš nedara pāri tam, ko pazīst." Tāpēc šāds izglītojošs un nenoliedzami aizraujošs maršruts varētu viest lielāku skaidrību bērnos un jauniešos par to, kas ir purvs un kāpēc to aizsargāt.

Vides aizsardzības kluba rakstā var paskatīties, kādas vēstules rakstītas purva aizstāvībai un kā risināta aizsardzības statusa iegūšana (nezinu par tālāko gaitu)

https://www.draugiem.lv/vak/news/post/C ... p_14976840
Cenas tīreli un Melnā Ezera purva dabas liegumu apdraud kūdras ieguve
Lai zinātniski izvērtētu, kurām teritorijām nepieciešamas robežu izmaiņas, 2008.-2009. g. Latvijas Dabas fondā tika realizēts projekts “Eiropas Padomes Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību izpildes nodrošināšana Latvijā”. Tā rezultātā ir ierosināts paplašināt arī dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas.

Te ir divi raksti par kūdras nozares attīstības perspektīvām:

Pēta kūdras ieguves laukus un meklē kompromisus
https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/p ... s-14176051
Kūdras nozares pārstāvji gaida biotopu kartēšanas rezultātus, kas palīdzēs saprast, kuras teritorijas izstrādāt, kuras aizsargāt un kuras rekultivēt.
IEVA ŠTĀLE, Diena, 11. jūlijs, 2017
Taujāts, kā pirms tam norisinājusies sabiedriskā apspriešana, uzņēmējs stāsta – tajā piedalījušās visas trīs iesaistītās pašvaldības un Olaines kūdras pārstāvji. "No iedzīvotāju puses intereses nebija nekādas! Tagad mums intensīvi raksta pretenzijas tie, kas šajā apspriešanā nepiedalījās. Pieprasa pārtraukt darbības, jo kūdras ieguve ietekmēšot cilvēku veselību, dzīvību, pasliktinās dzīves kvalitāte," pārsteigumu neslēpj Cankalis un turpina, "Latvijai tas raksturīgi – kad kaujas beigušās, visi gatavi ar zobeniem cīnīties. Sabiedrisko organizāciju argumentēti priekšlikumi, kas savulaik tika iesniegti, ir ņemti vērā. Mēs vairākkārt iesniedzām labojumus, precizējumus. Papildus izvērtējām arī pretenziju rakstus. Tomēr jāatzīst, ka dažkārt pretenzijām nav konkrētu, pamatotu argumentu, tās ir emocijas, vispārīgi pieņēmumi."

Šis otrais ir Latvijas Radio sižets 20017.gada aprīlī

Latvija – kūdras purvu lielvalsts, bet plāna to sargāšanai un izstrādei nav
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-an ... v.a234456/
Jansons līdzīgi kā purvu eksperte Liene Auniņa uzskata – kur, ko un cik daudz rakt, jānosaka valstij: “Tas ir ministrijas uzdevums novilkt šīs sarkanās līnijas, lai varētu runāt par nākotni, piemēram, vai mēs varam atļauties atvērt vismaz vienu jaunu purvu Zemgalē, kur purvu īpatsvars ir ļoti mazs, savukārt Latgalē ļoti daudz. Tad jautājums ir, vai jauna purva atvēršana kaitēs kopējam purvu daudzumam Latgalē.”
“Homo Ecos” vadītājs uzsver purvu unikalitāti: “Latvija ir viena no retajām [Eiropas] valstīm, kur tas ir saglabājies. Piejūras purvi ir vēl unikālāki. Un lēmumam par augstā purva iznīcināšanu par labu ieguvei, piemēram, piejūras reģionā jābūt ļoti nopietnam pamatojumam.”
“Stratēģiju kūdras nozare gaida jau ļoti ilgu laiku. Mēs ļoti ceram, ka līdz ar šīs stratēģijas radīšanu mums būs lielāka skaidrība, kādas ir perspektīvas un iespējas, un protams, arī plānot savas investīcijas,” saka Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola sola, ka tas viss stratēģijā būs: “Uzdevums ir apzināt, kāds ir potenciāls, cik lielās teritorijās kūdra varētu tikt iegūta. Kāda daļa būtu jāatstāj dabas aizsardzības vajadzībām. Tas dotu skaidrību arī nozarei.”

Nu lūk, tad kādā stāvoklī ir šis stratēģijas izstrāde un ko mēs jau esam nokavējuši, es neesmu paguvusi paskatīties, sāku ar šo adresi, tur var lejuplādēt vides pārskatu.
Paziņojums par plānošanas dokumenta “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018. – 2050. gadam” stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata sabiedrisko apspriešanu
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/pres ... ?doc=25480