Rustūžu purvs

[Made]

Labi labi!

[aijucis]

P.s. Vakar uzrunāju 78, virs 30 parakstījās, tātad vairāk kā trešā daļa no uzrunātajiem.

Lieliski. Tev labi draugi.

[MĀRIS]

Varbūt arī uzrunai nav jābūt nomācošai. Manējā izskatās šādi - Čau, Ernestīne! Lūdzu paraksti, un ja nav slinkums piesaisti vēl kādu! Tas purvs patiešām ir tā vērts, lai tiktu saglabāts! https://manabalss.lv/par-neskartu-rustuzu-purvu/show

Lai vai kā - šobrīd jau pāri 250 parakstiem esam tikuši!

[d.e.]

Mana ģimene un tie kolēģi, kurus uzrunāju, parakstīja neko neprasot, kas tas vispār ir. Vienkārši teicu, ka vajag parakstus, lai nosargātu purvu, kurā ir reti augi un putni. Kolēģi pat nelasīja, neesot laika, fiksi telefonā iebakstījās ēdot pusdienas un viss.

[Lianaliesma]

Varbūt arī uzrunai nav jābūt nomācošai. Manējā izskatās šādi - Čau, Ernestīne! Lūdzu paraksti, un ja nav slinkums piesaisti vēl kādu! Tas purvs patiešām ir tā vērts, lai tiktu saglabāts! https://manabalss.lv/par-neskartu-rustuzu-purvu/show

Lai vai kā - šobrīd jau pāri 250 parakstiem esam tikuši!

Mana uzruna:

ATBALSTI!

Palīdzam mūsu dabas aizsardzības speciālistiem aizsargāt mūsu mazās Latvijas dabai svarīgās teritorijas, lai neiznīcinātu savvaļas dzīvo dabu, putnus un dzīvniekus, kam tās ir izdzīvošanai nozīmīgas un nepieciešamas! Lai plašākai sabiedrībai mazāk izprotami procesi nebūtu par iemeslu, ka izdarīgi šeptmaņi iedzīvojas uz mums visiem, arī mūsu bērniem un bērnubērniem, piederošām zemes dabas bagātībām un noplicina Latviju!

[Kaimiņiene]

Arī parakstīju un tālāk ziņu padevu saviem draugiem. Taču tas ir tikai sākums. Vajag turpināt darboties! Man šķiet, ka problēmas sakne ir daudz lielāka un nopietnāka. Un Rustūžu purvam ir kopīga saikne ar M.S. emocionālo rakstu. Latvijā nav skaidra dabas aizsardzības politika, jeb, precīzāk, tā ir pakļauta tikai naudas varai. Un te darbs var būt tikai valdības līmenī. Lai kaut ko mainītu vajag arī, mainīt arī augšā ierēdņus. Meža " ministriju" ierēdņus un galvu vajadzētu mainīt kopā ar jauna Lauksaimniecības ministra iecelšanu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, valsts ir uzsēdināta uz pamatīgas "narkotikas adatas". Lielie nodokļi ko pelna no mežsaimniecības un elektrības, saista rokas valdībai, lai kaut ko mainītu- "Ja neļausiet cirst mežu, noteikti arvien mazāku un mazāku izmēru kokus, nedabūsiet naudu pensijām, un tad nu tauta sāks protestēt."
Taču mums ir jāsāk protestēt par mežu pārmērīgu izciršanu, par dabas ekoloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Bioloģiskie lauksaimnieki ir panākuši Lauku atbalsta dienesta pretdabisko prasību pamazināšanu no 2020.gada, balstoties tikai uz Eiropas jaunajām prasībām, kas paredz dabas daudzveidības saglabāšanu, pļavu pļaušanu slejās, mulčas noklāšanu uz tukšainēm, lai iesētu dabiskas pļavas.u.t.t. Vajadzētu saprātīgiem mežsaimniekiem arī sameklēt Eiropas vadlīnijas mežu dabiskā apsaimniekošanā un piespiest valdības ierēdņus tos izpildīt. Neveidot tikai "burkānu dobes" ar vienlaidu audzēm un izvāktām kritalām, un ieguldīt milzīgu naudu meža ceļos, kas ved uz nekurieni, kurus izmantos labākā gadījumā ik pa 20 gadiem.

[Vērotāja]

ieguldīt milzīgu naudu meža ceļos, kas ved uz nekurieni, kurus izmantos labākā gadījumā ik pa 20 gadiem.

Kā tad uz nekurieni? Uz kailcirtes vietām, taču.

(ironija)

[Made]

Man šķiet, ka problēmas sakne ir daudz lielāka un nopietnāka. Un Rustūžu purvam ir kopīga saikne ar M.S. emocionālo rakstu. Latvijā nav skaidra dabas aizsardzības politika, jeb, precīzāk, tā ir pakļauta tikai naudas varai. Un te darbs var būt tikai valdības līmenī. Lai kaut ko mainītu vajag arī, mainīt arī augšā ierēdņus.

Ai, nupat FB uzgāju šo... sasaucas... kam vara, tas dabū.. citēju tekstu, bet bildēm lieku saiti, cerams, ka darbosies.

Biedrība Berģinieki

Mēs esam atbildīgi par to zemi, kurā dzīvojam un par to, kāda tā paliek pēc mums.
Tomēr šķiet, ka ne visi to apzinās un saprot. Mēs esam zaudējuši apbrīnojamu vietu un dabas bagātību.
Nauda un vara uzvarēja šajā cīņā.

Te publicējam Rūtas ziņu un foto par zaudēto kāpu pie Mašēnu ezera.

Reiz bija kāpu mežs – ainavisks, īpaši aizsargājams Eiropas un Latvijas biotops ar retām augu sugām. Saulains, ar vecām priedēm, un skatu pavērstu pret Mašēnu ezeru – pēdējo dabisko lielo ķīru koloniju Pierīgā. Viena no ainaviski skaistākajām vietām Garkalnes novadā, kas ērti bija sasniedzama ikvienam, arī tam, kas atbraucis ar autobusu. Ideāla vieta, ko iekļaut velomaršrutā, jo turpat netālu arī ir Rīgas vecākais dižozols – „Kaltiņu dižozols”.

Bet kāpai ļoti nepaveicās, jo tā nonāca Garkalnes mēra īpašumā. Neskatoties uz to, ka Garkalnes domei bija pieejama visa nepieciešamā informācija par Mašēnu ezera apkārtnē konstatētajām dabas vērtībām, Garkalnes teritorijas plānojumā kāpas atļautā izmantošana tika noteikta nevis kā dabas teritorija, bet gan savrupmāju apbūves teritorija. Kāpu mēģinājām glābt, ierosinot mikroliegumu, kas arī ar Valsts mežu dienesta lēmumu tika nodibināts. Taču drīz vien sekoja pārmaiņas Valsts mežu dienestā un atradās iespēja atcelt lēmumu – mikroliegumu nevar izveidot, jo mežs uzskatāms par apbūves zemi, ar izbūvētu infrastruktūru – gar mežu iet garām pašvaldības ceļš un elektrolīnija. Tā diemžēl uzskatīja arī Augstākā tiesa, pēc kuras lēmuma, nekavējoties ne mirkli, mežs tiek nocirsts, bet pāri kāpai tiek gatavots ceļš.

Piedod, kāpa, mēs centāmies…

https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... =3&theater

Tas pats draud Jūrmalā

Jūrmalas dome plāno Baltās kāpas tuvumā Vārnukrogā apbūvei nodot ievērojamas meža platības - vairāk nekā 23 hektārus. Jūrmalas Aizsardzības biedrība ceļ trauksmi par šo ieceri, norādot, ka teritorijai jāpaliek kā zaļajai zonai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija ... i.a313483/

[Vērotāja]

Puzle no dažādiem fragmentiem sāk likties kopā un sāk izskatīties, ka tā ir apzināta sistēma. Vai arī pilnīgs nihilisms.

[Lianaliesma]

Es par to pašu. Kamēr dabas sargi un sabiedriskās organizācijas un sabiedrība apraksta, raksta pieteikumus un taisa aprēķinus, šeptmaņi steigšus izcērt, nosusina, apbūvē un piepilda kabatas. Pēc tam jau vairs nekā. Nevienu jau nesodīs un atmaksāt milzīgos zaudējumus nav iespējams.

P.S. Patiesībā, tas ir nožēlojami, ka "labais" ir tik "bezzobains" un nespējīgs aizstāvēt. Un vēsturiskās mācības, ka zaglim tiek nocirsta roka, ir pagaisušas no prātiem.

[Vērotāja]

Kaut kas nav kārtībā ar lielo likumdošanu. Nevis kaut kādiem vietējiem noteikumiem, bet valsts likumdošanu dabas aizsardzības jomā.
Pats trakākais, ka pēc mums taču dzīvos bērni, mazbērni un tā tālāk, bet kāpas, purvi un citas vērtības taču neatjaunosies. Zudīs uz visiem laikiem, kai kaut kāda SIA piebāztu kabatas. Tādas lietas valstij vajadzētu ļoti stingri izvērtēt, pirms atļaut. Un tieši valstij, nevis vietējam pašvaldības darbonim, kuru ir viegli materiāli ieinteresēt.

[Lianaliesma]

Es parakstītos zem jebkura piketa, demonstrācijas vai bada streika projekta par to, ka Satversmē tiek ierakstīta īsa, kodolīga vēsts par to, ka visi dabiskie biotopi un visi derīgie izrakteņi tiek uzskatīti par valsts un visas tautas īpašumu un ir nedalāmi.

Visas daudzās atrunas, aprēķini un nosacījumi dod iespēju kādam manipulēt un ieņirgt mums taisni sejā.

[Vērotāja]

Tieši tā, lianaliesma.

Ja jau Rustūžu purva lietu izdevās dabūt līdz Manabalss, varbūt var izveidot kaut kādu iniciatīvu mainīt likumdošanu?
Neuzskatu, ka tas ir normāli, ka kāds iesniedz aprēķinu, ka tas nesīs pagastam naudu (pagastvecim varbūt arī?) un urrā, uz priekšu.... purva nav, kāpas nav....
Kas devis tiesības pagastiem vai Rīgas mežiem vai LVM vai vēl kādam lemt - vai būs dzīvot melnajiem stārķiem, tārtiņiem, vai būt ģeoloģiskiem objektiem, kuri nav radušies vakar, bet pirms miljoniem gadu (stārķu, tārtiņu vietā var likt jebkuru apdraudēto sugu)

Tas ir jālemj valstij un nevis vienam ierēdnim no DAP, bet kaut kādam koleģiālam orgānam no dažādām instancēm. Tādām lietām ir jābūt ļoti sarežģītām, jo sekas ir neatgriezeniskas. Uz visiem laikiem neatgriezeniskas.

Es ticu, ka mēs (cilvēki, kuri ciena Dabu) varam! Tikai vajag pieķerties!

[MĀRIS]

... sekas ir neatgriezeniskas. Uz visiem laikiem neatgriezeniskas.

Es ticu, ka mēs (cilvēki, kuri ciena Dabu) varam! Tikai vajag pieķerties!

Labprāt pievienotu savu kuslo balstiņu šādam korim...

[aijucis]

Arī es esmu gatava kaut ko - nezinu ko - darīt. Nav laika rakstīt garāku pārspriedumu, un nezinu, vai tikšu internetā līdz svētdienas vakaram.

[Vērotāja]

Hmmm.... domāju, ka jāsāk ar to, ka jāizpēta ES regulas šajā jomā.

[Kaimiņiene]

Siguldas DAP stāv sešas sarakstītas grāmatas - Vadlīnijas par ilgspējīgu dabas apsaimniekošanu mežos, purvos, mitrainēs un pļavā, kas pamatojas uz EU ieteikumiem. Vai tos nevar iedzīvināt jaunā Dabas Aizsardzības likumā, par ko visi varētu parakstītos "Mana balss", tā varētu savākt 10 000 parakstus.

[Lianaliesma]

Laba doma. Aizstāvam visu Latvijas dabu, nevis katru purvu, upi vai pļavu atsevišķi.

[Vērotāja]

Laba doma. Aizstāvam visu Latvijas dabu, nevis katru purvu, upi vai pļavu atsevišķi.

Manā skatījumā tā ir pati galvenā doma.
Valsts kopumā redz kāds stāvoklis putniem, dabai, neatkarīgi no pagastu vai novadu robežām un materiālajām interesēm.

Dabas izmantošanai jābūt valstiskai un pamatotai. Jo gribētos atzīmēt, ka gadās arī pretējas situācijas, kad iedzīvotāji protestē pret fermu ierīkošanu lauku teritorijā. Un atkal lemj pagastu pašvaldība. Uzņēmējdarbībai ir jāattīstās un valstij ir vajadzīgi nodokļi un cilvēkiem vajadzīgs darbs. Tāpēc būtu tikai normāli, ja likumdošana stikti noteiktu kur, ko, pie kādiem noteikumiem drīkst darīt un kur un ko nedrīkst.
Nevis kā ir tagad, ka pagasta vadītāji visu izlemj teju vai vienpersoniski, atkarībā no noskaņojuma, mēness fāzēm un ieinteresētības vienā vai otrā rezultātā.

[Made]

Manuprāt jāsāk ar šo - vai ir pietiekami saskaņots tas, ko drīkst lemt kurā līmenī.
Teritorijas attīstības plānošanas likums https://likumi.lv/doc.php?id=238807
Pašvaldības līmeņa lietas noteikti jārisina pašvaldībai, un no mums jau tas ir atkarīgs, ko ievēlam un ko no viņiem prasām, cik aktīvi esam tad, kad teritoriju attīstības plāni tiek veidoti, un kur velkam sarkanās līnijas.

Tā arī Rustūžu purva gadījumā - teritorija atbilst kūdras ieguves mērķiem novada teritorijas plānā, tāpēc domāju, ka Limbažu novada domei it kā nav pamata tagad nedot atļauju, ja nav aizsargājams... Bet gan jau ka ir iespējams pamatot ar IVN "no jauna atklāto" dabas vērtību, ne?

Saskaņā ar Limbažu novada teritorijas plānojumu 2012.-2024. gadam nekustamā īpašuma „Rīgas pilsētas meža fonds” (kadastra numurs 6688 004 0110) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6688 009 0081 teritorijas atļautā izmantošana ir „meža un purvu zemes” (M) (skat. I pielikumu), kas atļauj derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi, veicot zemes atmežošanu, ko regulē 18.12.2012. Ministru kabineta noteikumi Nr.889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”. Pirms atmežošanas jāsaņem LVĢMC derīgo izrakteņu atradnes pase, kas noteiks, cik daudz un kādā platībā varēs iegūt kūdru.

Tiesa, teritorija ir plānota līdz 2024.gadam, dokumentu komplektā ir arī Vides pārskats. Te ir tie dokumenti https://www.limbazi.lv/publiskie-dokume ... -planojums
Nu un tagad jāskatās, lai netiek nokavēts nākamā perioda plānojums - vajag, lai iedzīvotāji ne tikai parakstās, bet arī apzinās, kādas dabas vērtības teritorijā ir un par kurām vajag "stāvēt un krist", vajadzības gadījumā pieaicinot palīgā godīgus ekspertus.

Mums gan vairāk pierasts dzīvot "no augšas uz apakšu", tāpēc tagad princips "no apakšas uz augšu", manuprāt, ir visur atbalstāms kā vāji izteikts (visas patērētāju tiesības, sabiedriskās apspriešanas, deputātu nelikšana mierā, tostarp pašvaldībā), tāpēc jau laikam pie varas esošie var izvirzīties un nerēķināties vairs ar tautu. Bet ideāli kā jau vienmēr, būtu līdzsvars. Lieliska iniciatīva ir Manabalss ar to, ka tiek iesniegti konkrēti priekšlikumi likumdošanas izmaiņām. Interneta akcijas, kur var parakstīties anonīmi, man šķiet, ir vairāk tikai tvaika nolaišanai.

Turklāt arī vēl tie kūdras reģistri... galvenais, lai nedabū pasi..

Atradne „Rustūžu purvs” (skat. I pielikumu) ir bagātīga kūdras atradne (kūdras fonda Nr.1144), kurā vidējais kūdras biezums ir 2,8 m: licences laukuma kopējā platība 526,62 ha, atradnes platība 480 ha (skat. II pielikumu), krājums 1392,86 t. Derīgo izrakteņu atradnes pases tam vēl nav, bet izpētes rezultātā šī atradne ir jau reģistrēta LVĢMC Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrā. "Kūdras izmantošanas stratēģijas 2018.-2050.gadam" aktuālajā redakcijā tas ir iekļauts 3. pielikumā „Potenciāli rūpnieciski izmantojamās atradnes”.

Gribēju tikai teikt, ka dabas aizsardzībai ir vesela likumdošanas dokumentu sistēma, kas jāizskata un nez kā nu būtu sataustīt vajadzīgos diedziņus, lai žalūzijas varētu darbināt..