🔰 Informācija par Durbes ligzdu, tās apkārtni un ērgļiem

[Vērotāja]

Durbes ligzdas publiskā tiešraide tika uzsākta 2015.gada 11.februārī.

Te ir pirmā publikācija Dabasdatu portālā:
(Pievienots 2015-02-11 15:47:29)
https://dabasdati.lv/lv/article/interne ... glu-dzivi/

Latvijas Dabas fonds no šodienas dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv piedāvā ar interneta tiešraides kameras palīdzību sekot līdzi jūras ērgļu dzīvei. Jūras ērgļu pāris jau aktīvi ķēries pie ligzdas būvēšanas darbiem un, ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā. Tāpat kā iepriekšējos gados tiešraides kameru novērojumus dabas interesenti varēs apspriest arī forumā.


Jūras ērgļu pāris ligzdā 10. februāra rītā.(2015.)

Jūras ērgļu ligzda, pie kuras janvāra beigās uzstādīta interneta tiešraides kamera, atrodas Kurzemē, Durbes novadā. „Šī ligzdošanas teritorija ir zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī putnu pāra ligzda cirsmā atstātā priedē,” stāsta ornitologs, LDF padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.

Šogad putni acīmredzot nolēmuši pārcelties uz jaunu ligzdu, ko sākuši būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Tiešraides kamera pie ligzdas, kas atrodas aptuveni 25 metru augstumā, tika ierīkota janvāra nogalē, līdz ar to dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Iepriekšējos gados kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

[Vērotāja]

Tiešraidi nodrošina Latvijas Dabas fonds
https://www.ldf.lv/lv/par-mums


Ideja, realizācija - LDF padomes loceklis, ornitologs, projektu vadītājs Jānis Ķuze
janis.kuze@ldf.lv




Raidījums Latvijas Radio
Ornitologs Jānis Ķuze - cilvēks, kurš izveidojis tiešraides no putnu ligzdām
...Viņa galvenā pētnieciskā interese ir ērgļi. Jānis ir cilvēks, kurš izveidojis Latvijas Dabas fonda tiešraides no aizsargājamo putnu sugu ligzdām – meklējis ligzdas, uzstādījis kameras, organizējis tiešraižu uzturēšanu – un mūsu tiešraides ir vienas no tehnoloģiski labāk nodrošinātajām Eiropā un pat pasaulē....
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/o ... ze.a98282/

[Vērotāja]

TĒMAS SATURS:
(spiest uz satura nosaukumiem)

Īss apkopojums - ērgļi un notikumi Durbes ligzdā
Mikroliegums ap ligzdu

LIGZDAS NOTIKUMI DETALIZĒTI:
(spiest uz satura nosaukumiem)

Ligzdas mazuļu dati rakstveidā
Ligzdas mazuļu dati tabulās

2014.gads - vecā ligzda

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE:
(spiest uz satura nosaukumiem)

Durbes ligzdas koka 2015.gada fotogrāfijas
"Vecāku ozols"
"Durbertas zars"
"Cukurzariņš"
Komentāri par zivju dīķiem ligzdas apkārtnē
Komentāri par iespējamām Durbes ērgļu barošanās vietām ziemā
Daži fakti par ligzdas apkārtni - attālumi, objekti (1)
Daži fakti par ligzdas apkārtni - attālumi, objekti (2)
Ligzdas koka stumbra apkārtmērs
Tiešraides kameras foto
Ligzdas koka un vadības bloka 2020.gada foto
Saules paneļu un ligzdas koka 2020.gada foto
Strautiņš zem ligzdas 2020.gada foto
2020.gada video - Jānis kāpj ligzdas kokā
Saules paneļi 2021.gada sniegotajā ziemā
Saules paneļi 2021.gada sniegotajā ziemā
Vadības kaste zem ligzdas 2018.gadā

[Vērotāja]

Mikroliegums ap Durbes ligzdu

12.10.2015

Nupat saņēmām ziņu no Valsts meža dienesta - ligzdai ir oficiāli izveidots mikroliegums! Tam apkārt ir plaša buferzona, kurā mežsaimnieciskā darbība nav atļauta ligzdošanas sezonas laikā. Tātad no meža darbu radīta traucējuma šī vieta tagad ir pasargāta.(...)

viewtopic.php?p=53464#p53464

Ko nozīmē mikrolieguma aizsardzība?

IV. Mikroliegumu aizsardzība
37. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība (izņemot šo noteikumu 50.punktā minētās darbības), kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:
37.1. mežsaimnieciskā darbība, izņemot mežsaimniecībā izmantotos biotehniskos pasākumus mikrolieguma apsaimniekošanai, kā arī meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;
37.2. grāvju un ceļu būvniecība;
37.3. grāvju un ceļu rekonstrukcija, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz eksperta atzinumu;
37.4. medījamo dzīvnieku piebarošana no 1.marta līdz 30.jūnijam mikroliegumos, kas izveidoti medņa, melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.5. medību torņu ierīkošana un izmantošana un medības no 1.februāra līdz 31.jūlijam mikroliegumos, kas izveidoti melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa, mazā ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.6. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā;
37.7. periodiskā ceļu uzturēšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam;
37.8. pasākumi meža dabiskās atjaunošanas veicināšanai un jaunaudžu kopšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam, izņemot gadījumus, ja eksperts šīs darbības ir atzinis par pieļaujamām.
38. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta grāvju renovācija, ja ir saņemts eksperta atzinums, ka nepastāv darbības negatīva ietekme uz ligzdojošām putnu sugām.
40. Mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un augsnes mehanizēta sagatavošana šādos laikposmos:
40.1. ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivju ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, vistu vanaga, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem – no 1.marta līdz 31.jūlijam;
40.2. ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1.februāra līdz 30.oktobrim.
41. No 1.augusta līdz 31.janvārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauts pievest kokmateriālus no cirsmām citās mežaudzēs tikai tādos gadījumos, ja nav iespējams cits izvešanas maršruts.
50. Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var veikt šādas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību:
50.1. niedru pļaušana un izvākšana vai kontrolēta dedzināšana;
50.2. īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu uzturēšanai vai atjaunošanai – koku, tai skaitā gāzto un lauzto koku, krūmu un sīkkrūmu ciršana un izvākšana;
50.3. ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils;
50.4. mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti;
50.5. darbības, lai uzturētu putnu pielidošanas koridorus ligzdām;
50.6. zivju nārsta vietu atjaunošana;
50.7. zivju sugu uzskaite (monitorings) un pavairošana;
50.8. virsāju, pļavu, zālāju un meža kontrolēta dedzināšana;
50.9. pasākumi ūdens režīma saglabāšanai un atjaunošanai;
50.10. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nepieciešamām.
http://likumi.lv/doc.php?id=253746&from=off

viewtopic.php?p=53508#p53508

[Vērotāja]

Īss apkopojums par notikumiem un ērgļiem Durbes ligzdā

Tiešsaistē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī putnu pāra ligzda cirsmā atstātā priedē.
2014.gadā vecajā ligzdā tikai izaudzināti trīs mazuļi.

2014.gada nogalē jūras ērgļu pāris Durbe un Roberts sāka būvēt tiešraidē skatāmo ligzdu.

Durbes ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē.
Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.
Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē. 2016.gadā Tērvetē uzieta ligzda, kura atrodas 34,4 metru augstumā.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu.
Durbe izdēja divas olas 9.martā un 12.martā. 18.martā vārna izēda vienu no olām (drīzāk otro). Mazulis izšķīlās 15.aprīlī. Mazulis tika gredzenots, gredzena Nr. H390. Durbertas dzimums (siev.) tika apstiprināts ar DNS testu no paņemtās spalvas.
Decembrī Durbe tika redzēta pēdējo reizi, bet Roberts, palicis viens, atstāja ligzdas rajonu 2016.gada sākumā.
2015.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=1645

2016. gadā ligzdošana nenotika.
2016.gadā ligzdas rajonā uzturējās vairāki ērgļi. Pēc mātītes Durbes nāves, rajonā parādījās mātīte, kuru nosauca par Egli. Tēviņš Roberts pavasarī pameta ligzdas rajonu, to ieguva negredzenots tēviņš, kuru nosauca par Ansi.
Gada pirmajā pusē, nomainot Egli un Ansi, ligzdas rajonu ieguva divi gredzenoti ērgļi, kurus nosauca par Šiluti un Ventu. Šilute bija gredzenota Lietuvā 2009.gadā, Vents gredzenots pie Aizputes 2010.gadā. Abi ērgļi turpināja uzturēties ligzdas rajonā līdz pat gada beigām un atjaunoja ligzdu.
2016.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=2517

2017.gadā ligzdošana nenotika.
Pirmajās gada dienās ērgļu pāris Šilute un Vents turpināja apmeklēt ligzdu, taču 27.janvārī Šilute pazuda. Nav zināms kas ar viņu noticis, bet tas nav nekas labs. Vents ligzdas rajonu pameta februāra pirmajā pusē.
2017.gada februārī, martā ligzdas rajonā uzturējās daudzi pieauguši un nepieauguši ērgļi.
Ērglis, kuru nosauca par Raimi, ieņēma ligzdu 3.martā, izcīnot uzvaru cīņā ar citu tēviņu, kurš te uzturējās dažas nedēļas
(sīkāk par Raimja ienākšanu viewtopic.php?p=118796#p118796 )
Ērgļu mātīte, kuru vēlāk nosauca par Mildu, pirmo reizi ligzdā redzama 7.aprīlī.
(sīkāk par ligzdas pārņemšanu komentāri laikā no 7.04 līdz 10.04 viewtopic.php?p=126919#p126919
2017.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3686 )

2018.gadā ērgļu pāris Milda un Raimis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Robi un Vilni.
2018. gada 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga.
Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis Vilnis izkrita no ligzdas un atgriezās ligzdā tikai 30.jūlijā, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli dzīvojās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis Robe to atrada un sabojāja.
Video no Nordri https://www.youtube.com/watch?v=mZS2W8W6a3Y
2018.gada septembra beigās jūras ērgļu pāris uzsāka ligzdas atjaunošanu.
Video no Nordri https://www.youtube.com/watch?v=pcoqpdVerRs
2018.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3818

2019.gadā ērgļu pāris Milda un Raimis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Riku un Miku.
2019.gadā Milda izdēja trīs olas - 10.martā, 13.martā un naktī no 16. uz 17.martu. Izšķīlās divi mazuļi - 17. un 18.aprīlī.
Ligzdošana bija mierīga un mazuļi sekmīgi izauga un izlidoja. Sezonas beigās ligzda atkal pilnībā sabruka.
2019.gada septembrī ērgļu pāris atkal uzsāka ligzdas atjaunošanu un līdz gada beigām ligzda ir būtībā gatava.
2019.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3925

2020.gadā ērgļu pāris Milda un Raimis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Reini un Maldu.
2020.gadā Milda izdēja trīs olas - 12.martā, 15.martā un naktī no 18. uz 19.martu. Izšķīlās trīs mazuļi - 18.aprīlī, 20.aprīlī un 23.aprīlī. Mazāko mazuli diemžēl 17.maijā vecākie izgrūda no ligzdas un tas gāja bojā. Lielākie mazuļi sekmīgi izauga.
2020.gada tēma forumā viewtopic.php?p=235896#p235896

2021.gads bija šī pāra sastāva pēdējais gads. Neveiksmīga ligzdošana un pārmaiņas
2021.gadā Milda izdēja trīs olas - 12.martā, 15.martā un 18.martā.
27.marts bija pēdējā diena kad ligzdā bija Raimis. Vakarā apkārtnē bija svešinieks, ticamāk, ka Raimis gāja bojā teritoriālā cīņā.
Perēšanas laikā ligzdas tuvumā uzturējās vairāki sveši ērgļi, viens no viņiem (Čips) sāka palīdzēt Mildai perēt.
Pirmais mazulis izšķīlās 21.aprīlī, otrs mazulis izšķīlās 24.aprīlī, trešā ola neizšķīlās. Tēviņš tomēr neuzņēmās pietiekošu apgādi ar pārtiku un 26.aprīļa rītā abi mazuļi nosala un nomira.
Ligzdas rajonā turpināja uzturēties vairāki sveši ērgļi, uz vasaru kopā ar Mildu nostabilizējās viens no tēviņiem, kuru nosauca K kungs.
2021.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=4085

2022.gads. Jaunas attiecības un neveiksmīga ligzdošana
Visu ziemu Milda bija kopā ar K kungu, februārī uzsāka pārošanos. 18.februāris bija pēdējā diena kad K kungs redzams ligzdā. Nav pazīmju, ka viņš būtu gājis bojā. Iespējams, ka aizbēga no spēcīgāka pretinieka.
20.februārī ligzdā ieradās jauns tēviņš, kurš jau 23.februārī uzsāka pārošanos ar Mildu. Šim tēviņam dots pagaidu vārds S kungs. Pēc tam tēviņš tika nosaukts par Voldi.
Attiecībās ar Voldi Milda izdēja divas olas - 15.martā un 18.martā.
23.martā, kad ligzdā bija Voldis, atlidoja sveša ērgļu mātīte un olas iznīcināja.
2022.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=4168

2023.gads. Milda un Voldis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Kati un Kursi.
Mildai ar Voldi izveidojās stabilas attiecības. Pāris uzsāka ligzdošanu.
Milda izdēja trīs olas - 8.martā, 11.martā un 15.martā. Mazuļi izšķīlās - 13.aprīlī, 16.aprīlī.
4.maijā mazulis aizkakāja kameru un redzamība pazuda https://www.youtube.com/watch?v=wC5Yy5plVTI
Kameras sensoru notīrīja 14.jūlijā, kad mazuļi jau bija izlidojuši.
Mazuļi vēl turpināja apmeklēt ligzdu, bērnus nosauca par Kati un Kursi.
Sezonas beigās ligzda sāka svērties uz kreiso pusi, līdz 11.oktobra vējā ligzda nokrita pavisam https://www.youtube.com/watch?v=MfNjiWXPgqo
Pēc ligzdošanas notiek tēviņu maiņa. No teritorijas nezināmu iemeslu dēļ pazūd Voldis, bet gredzenots tēviņš H492 uzturas ligzdas vietas un Mildas tuvumā.
2023.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=4294

2024.gads. Atkal pārmaiņas. Milda ar Hugo uzbūvēja jaunu ligzdu, bet Hugo pazuda un sezona ar to beidzās.
Gada sākumā Milda reti apmeklē ligzdas koku. Kopā ar viņu redzams H492.
17.februāra vakarā ornitologs Jānis Ķuze, veicot tehnikas apkopi, uzstāda arī dažus šķērskokus ligzdas pamatā, lai ērgļiem vieglāk atjaunot ligzdu viewtopic.php?p=382496#p382496
Februāra otrajā pusē ērgļi sāk nest zarus un atjaunot ligzdu, iesaistās arī Milda. Marta vidū ligzda ir gatava.
23. un 26.martā Milda izdēja pirmo un otro olu.
12.aprīlī pēdējo reizi redzams tēviņš H492 Hugo. Milda turpina inkubēt. Teritorijā parādās cits Tēviņš, kuram skatītāji dod vārdu Zorro (Zoris).
17.aprīlī pirmo reizi uz ilgāku laiku atstāj olas. Turpmākajās dienās olas tiek atstātas uz aizvien ilgāku laiku līdz tika pamestas. 27.aprīlī krauklis aiznesa nedzīvās olas.
Vasarā un rudenī kopā ar Mildu joprojām uzturas tēviņš Zorro.

2025.gads. Ligzdošana kopā ar Zorro/Zori.
Gada sākumā turpinās Mildas attiecības ar Zorro/Zori. Atjauno ligzdu, pārojas.
9. un 13.martā Milda izdēja pirmo un otro olu.
15. un 18.aprīlī izšķīlās mazuļi, kurus vēlāk nosauca par Leo un Neo.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Durbes ligzdas koka 2015.gada fotogrāfijas

viewtopic.php?p=25184#p25184

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
"Vecāku ozols"

2015.gadā Durbes ligzdā ligzdojošais jūras ērgļu pāris Roberts un Durbe nekad nepārojās ligzdā, bet šim nolūkam izvēlējās aiz ligzdas augošo ozolu. Arī vēlāk, kad ligzdā bija mazulis, abi vecāki bieži uzturējās šajā kokā.
Naktī no 2015.gada 8. uz 9.augustu negaisa laikā zibens saspēra šo koku.

Jānis Ķuze dažas dienas vēlāk rakstīja:
viewtopic.php?p=49613#p49613

Nupat ar Jāni bračuku atgriezāmies no ligzdas - kā redzat, kameras joprojām nav, un diemžēl kādu laiku arī nebūs. Zibens ir piebeidzis vienu no fona ozoliem (jāskatās bildēs, bet varētu būt tas, kurā sēdās iekšā vecie putni), kas ir burtiski uzsprādzis - stumbra daļas mētājās 50 metru rādiusā, divi kluči arī uzkrituši virsū kabelim. Tā rezultātā ir nosvilušas vairākas būtiskas sistēmas sastāvdaļas, kameru ieskaitot.(....)
Kaut kad vēlāk ielikšu arī dažas bildes, nofotografēju skatu no ligzdas, varēsim salīdzināt skatus pirms un pēc.. Starp citu, redzējām arī Durbertu, kas pakrikšķināja un noriņķoja pāris lokus virs galvas..

viewtopic.php?p=49655#p49655

Un te bildes - skats no ligzdas. Priekšplānā redzamas zibens saspertā ozola (vecāku koka) atliekas. View from the nest - remains of lightning - stroked "parent tree" can be seen in the foreground.

Tā paša koka tuvplāns. Close-up from the same view-point.

Ozols bija burtiski uzsprādzis, atliekas atradām līdz 50 metru attālumā, tai skaitā 2 lieli kluči bija aizlidojuši līdz kabeļa līnijai, kas laimīgā kārtā nebija pārrauta. Oak was literally blowed up, remains could be found as far as 50 m away. Two large pieces had flown till the cable line, fortunately, cable was not broked.

Raksts DD https://dabasdati.lv/lv/article/juras-e ... -speriens/

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
"Durbertas zars"

2015.gada mazulis Durberta pirmajā lidojumā devās 4.jūlijā. Dažas dienas vēlāk, 8.jūlijā, atgriežoties no lidojuma, Durberta aizķēra egles zaru un "iekārās" spārnos starp zaru un ligzdu. Pēc dažām sekundēm mazā sagrupējās un ierāpās ligzdā.
Šis video kļuva ļoti populārs visā pasaulē, ziņu publicēja gan Latvijas portāli, gan pirmā līmeņa ārvalstu portāli.

Kopš tā laika garākais zars aiz ligzdas ir ieguvis nosaukumu "Durbertas zars".




Video autore MSanmaelo juras erglis 2015 07 08 05 45 57EagletCrashLandsOnNest

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
"Cukurzariņš"

Raimis bieži grauza labajā pusē esošo aplauztā zara galotni, šis zars ieguva nosaukumu "cukurzariņš"

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Leo komentāri par zivju dīķiem ligzdas apkārtnē

... Ligzdas apkārtnē ir tikai privātīpašnieku dīķi. Nedaudz tālāk ir kāda pagasta administratīvā centra dīķi. Pilnīgi nevienā, 3-5 kilometru apkārtnē, nenotiek intensīva zivkopība. Ja nu kāds gara acīm iztēlojas kaut ko līdzīgu Nagļu, Skrundas vai Tomes zivsaimniecībām, tad tādu te tuvumā nav. Nekādu atbaidīšanas pasākumu nav, to tiešraidēs, jau kuro gadu, var pārliecināties, ka trokšņa lielgabalu nav, arī medību ieroču šāvienu skaņas nemaz tik bieži nav dzirdamas. Ūdens putnu medības notiek sāķot ar augusta otro sestdienu, sāķumā trešdienās un sestdienās,svētdienās,bet no 15. septembra katru dienu un tā līdz 30.novembrim. Neizslēdzu, ka kāds uz šaušanu tendēts indivīds varētu šaut arī uz ērgli, bet ar to lielīties nelielās. Dažu dīķi nenolaiž gadiem, pārsvarā makšķerē vai arī ar tīkliem mēģina ko izvilkt. Dažu dīķi nolaiž katru rudeni, lielākās zivis izmanto, mazās laiž atpakaļ un pludina atkal ūdens līmeni augšā.

...24.aprīlī jau rakstīju par zemo ūdens līmeni apkārtnes ūdenstilpnēs, kas ērgļiem veiksmīgu barības sagādāšanu ļoti traucēs, kā arī to, ka atsevišķu teritoriju " sakārtošana " cilvēku acīm tīkamā veidā, ir padarījusi to ērgļiem nepieejamu. Ir arī tādas ūdenstilpnes ligzdas apkārtnē, kur zivju ir pietiekami, bet jūras ērgļi nekad nav novēroti medījam. Pārāk tuvu cilvēkiem, maz koku novērošanai. Šogad dabas radītos traucējumus pastiprināja arī cilvēku radītās pārmaiņas, kas ligzdai kritiski svarīgākajās dienās izrādījās limitējošas.

=========
Ieraksts Facebook 2019.gadā - Durbes ezera līmenis – kritiski zems
viewtopic.php?p=217566#p217566
https://www.facebook.com/watch/?v=2712145962148709

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Komentāri par iepējamām Durbes ērgļu barošanās vietām ziemā

Jāņa Ķuzes komentārs 2015.gada augusta beigās uz jautājumu par ērgļu uzturēšanās vietām rudenī/ziemā:
viewtopic.php?p=50067#p50067

Ticamākais notikumu attīstības scenārijs ir šāds - pieaugušie putni jaunuli baros arvien retāk, tādējādi spiežot to kļūt patstāvīgam. Nedomāju, ka tas ietvers arī fizisku konfliktēšanu, tomēr siltu attieksmi mēs arī vairs neredzēsim. Pirmajos dzīves gados tiem nav teritoriālas piesaistes, tādēļ putni var doties tālos klejojumos, meklējot labākās barošanās vietas (mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas). Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.
(...)

23.09.2015
viewtopic.php?p=52335#p52335

(...) Looduskalender forumā jau uzrakstīju savu minējumu par Durberta iespējamo atrašanās vietu - Skrundas zivju dīķiem. Rudeņos, kad dīķus nolaiž, tie kļūst par nozīmīgu jūras ērgļu pulcēšanās vietu, Skrundā esmu uzskaitījis 42 putnus vienā nolaistā dīķī, tai skaitā vairākiem putniem tur ir nolasīti arī gredzeni.

Par vienu no iespējamām Durbes ērgļu barošanās vietām ziemā CerambyX raksta:
25.01.2016

Iespējams, ka ļoti tālu (piemēram, līdz jūrai) nemaz nav jālido, jo netālu no Durbes Grobiņā ir atkritumu poligons 'Ķīvītes', kuras apkārtnē parasti ziemā uzturas vairāki jūras ērgļi. Tā, piemēram, 4. janvārī tur novērojām vismaz 5 jūras ērgļus - gan jaunos putnus, gan arī vismaz vienu pieaugušo (kam, lai arī bilde nav kvalitatīva, tomēr var nojaust gredzenu esamību uz kājām). Tā, ka pieņemu, ka Roberts un Durbe šad un tad noteikti 'piestaigā' arī līdz turienei. Kopā vai atsevišķi - to, protams, grūti uzzināt.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Dažādi fakti par ligzdas apkārtni

Par attālumu līdz mežam raksta Māris:
viewtopic.php?p=53622#p53622

(...) Šeit pārskatāmie attālumi nav nemaz tik lieli, kā varētu likties. Līdz tālumā redzamajai mežmalai kādi 200 metri (...)

Par lauku aiz meža raksta Leo:
viewtopic.php?p=56498#p56498

(...) Ja to ko redz kamerā sadalītu kā pulksteņa ciparnīcu, tad aptuveni uz 13.30, aiz meža atrodas lauks (...) Aptuveni 500-600 metri līdz ligzdai.

Par krauju aiz ligzdas koka raksta Māris:
viewtopic.php?p=56895#p56895

(...) Aiz ligzdas koka sākās diezgan stāva krauja, kuras lejā arī tad (...) es dzirdēju ka burbuļo ūdens. Tāpēc es domāju, ka tur tek kāds diezgan liels strauts, kas tagad, pēc šiem lietiem varētu būt maza upīte.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Dažādi fakti par ligzdas apkārtni

No čata: MĀRIS
​Tuvākajā vietā dzelzceļa līnija no Rīgas uz Liepāju ir ~4 km no ligzdas.

viewtopic.php?p=168516#p168516

Biku info. Ligzdas augstums ir 29. metri.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Ligzdas koka stumbra apkārtmērs

Durbes ligzdas koka stumbrs. Māris ziņo, ka egles stumbra apkārtmērs ir 237 cm (2019.gada dati)
Dati precizēti 16.01.2020 - egles apkārtmērs 130cm augstumā ir 242 cm.



viewtopic.php?p=200523#p200523

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Tiešraides kameras foto

viewtopic.php?p=168452#p168452

Jānis sent us two pictures from the nest tree. the first picture shows us what the eagles see when they "look at us". /
Jānis mums nosūtīja divus attēlus no ligzdu koka. pirmais attēls mums parāda, ko ērgļi redz, kad viņi "skatās uz mums".


this show the top branches of the big trunk which on the rear left. it's a perfect perch for the eagles. it's no wonder that both like to sit there (and sometimes ravens, too. )
tas parāda lielā stumbra augšējās zari, kas atrodas kreisajā aizmugurē. tas ir ērts ērglis ērgļiem. tas nav brīnums, ka gan patīk sēdēt tur (un dažreiz arī ravens (krauklis?). )

in the bottom of the picture you can see Janis' computer leaning against the left branch.
the top may be about 1.5 m - 2 m above the nest level. /
attēla apakšdaļā jūs varat redzēt Jānis datoru, kas vērsts pret kreiso zaru.
augšpusē var būt aptuveni 1,5 m - 2 m virs ligzdas līmeņa.


paldies Jānis!

Zaru izvietojums

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Ligzdas koka un vadības bloka 2020.gada foto

viewtopic.php?p=236578#p236578

Labvakar.
Biku atskaite ar bilžukiem.
Tā izskatās ligzda no tālienes.


Jānis Ķ. pie "tiešraides smadzenēm".


"Hesiņš" /strāvas ģenerators/.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Saules paneļu un ligzdas koka 2020.gada foto

viewtopic.php?p=236579#p236579

Saules paneļi jau uz jauniem statīviem.


Ligzda jau biku tuvāk.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
Strutiņš zem ligzdas koka 2020.gada foto

viewtopic.php?p=236580#p236580

Jānis pie ligzdas koka.


Strautiņš - šobrīd upīte graviņā pie ligzdas koka.


Kad Jānis kārtoja mikrofonu, tad piefiksēja ērgli riņķojam, un tāpēc augstāk pie optiskā sensora nekāpa, lai izraisītu pēc iespējas mazāku traucējumu. Pašās beigās mēs arī nomērījām ligzdas koka apkārtmēru 1.30 m augstumā, kuru arī ierakstīju YT čatā, jo tā vienkārši tajā brīdī bija ērtāk. Precīzi patiešām neatceros, liekas 254 cm.
P.s. Jānis Ķuze atsūtīja precīzo apkārtmēru - 242 cm.

[Vērotāja]

LIGZDAS APKĀRTNE
2020.gada video - Jānis kāpj augšā ligzdas kokā

viewtopic.php?p=236580#p236580
Video - Jānis Ķuze dodas augšā.