Informācija par jūras ērgļiem

Haliaeetus albicilla - White-tailed Eagle

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:06

RAKSTI

Dabasdati.Raksts un diskusija par situāciju pēc mazuļa gredzenošanas 2015.gadā
LVM. Tērvetē atrasta augstākā jūras ērgļu ligzda. 2016.gads.
LVM dabas parkā Tērvetē atrastā jūras ērgļa ligzda ir augstākā jebkad zināmā šīs sugas ligzda Latvijā - 34,4 metri. Līdz šim augstākās ligzdas (abas 31,6 metri) atradās Skrundas apkārtnē un Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.
LA.lv. Kormorāni un jūras ērgļi. 2012.gads.
Jūras kraukļu dabiskais ienaidnieks ir jūras ērglis. Sākotnējais interešu objekts abām sugām ir zivju dīķi vai zivīm bagāti ezeri, taču ērgļi medī arī dažādus ūdensputnus, tostarp kormorānus.
Latvijas Universitāte. Izbāzenis LU Zooloģijas muzejā. 2012.gads.


Angļu valodā:
Jūras ērgļu reintroducēšana Īrijā.
Reintroduction of White-tailed Eagles Haliaeetus albicilla to Ireland
Pirmā jūras ērgļu ligzdošana un uzturēšanās Ziemeļamerikā, Aļaskā.
(PDF) First North American Nesting and Occurrence of Haliaeetus albicilla on Attu Island, Alaska
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns


User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:07

INFORMĀCIJA PAR LIGZDĀM CITĀS VALSTĪS
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:07

Pieauguša jūras ērgļa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu plētums 200—230 cm, svars 4—7 kg.
Latvijas teritorijā jūras ērgļi ir nometnieki, t.i. uzturas visu gadu.

Jūras ērgļiem piemīt dimorfisms - mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Citu ārējo dzimuma atšķirību nav.

Jūras ērgļu galvenā barība ir zivis.
Taču tie medī arī ūdensputnus, putnus, izceļ citu putnu mazuļus no ligzdām. Dažreiz noķer mazos meža zvērus . Ēd mirušos dzīvniekus vai mednieku atstātās dzīvnieku iekšas.

Pieaugušam jūras ērglim nepieciešamais barības daudzums vasarā pēc dažādiem pētījumiem ir no 500 līdz 625 gr dienā (pētījums par ASV baltgalvas ērgļiem (500-600) un pētījums par jūras ērgļiem Norvēģijā (625))

Latvijā jūras ērgļi dēj vienu līdz trīs olas no februāra beigām līdz marta beigām. Parasti marta pirmajās divās nedēļās.
Agrāk izdētā ola pēc Jāņa Ķuzes informācijas ir izdēta apmēram 24.februārī. Vēlākā ola izdēta aprīļa pirmajā pusē.

Inkubācijas periods no 36 līdz 42 dienām. Vidēji 38.
Mazuļu svars izšķiļoties ir apmēram 100 gr.

Izšķīlušos mazuļus baro abi vecāki. Latvijas avotos ir norādīts, ka baro tikai mātīte, taču tiešraidēs novērotais liecina pretējo - visās novērotajās ligzdās mazuļus ir barojuši arī tēviņi.

Mazulis pirmo nedēļu guļ tikai ligzdas bedrītē. Ap 7-10 dienu mazulis sāk kāpties uz ligzdas malu, lai nokārtotos.
Sākot no 35-40.dienas mazuļi fiziski ir spējīgi paši sadalīt barību.
Pēc 40-45.dienas mazie sāk vingrināt spārnus.
Zarošana ir atkarīga no apkārtējo zaru izvietojuma. Ja zars ir tuvu ligzdas līmenim un ir viegli sasniedzams, zarošana notiek agrāk. Ja zari ir augstu un tur var nokļūt tikai lidojot (nevis uzlecot), tad zarošana notiek īsi pirms pirmā īstā lidojuma. Zarošanas vecums 55-72. diena.
Pēc 75.dienas mazie dodas pirmajā īstajā lidojumā. Parasti 75-82.dienā. Avotos norādīts, ka jaunās mātītes izlido salīdzinoši vēlāk kā jaunie tēviņi.

Pēc izlidošanas mazie atgriežas ligzdā, bet atgriešanās laiks ir ļoti individuāls. Sākot no dažām stundām un līdz dažām nedēļām.
Ja bērni uzreiz neatgriežas ligzdā, vecāki tos atrod. Baro mazuļus arī pēc izlidošanas, vai nu ligzdā vai ārpus tās, kur nu vecāki mazuli atrod.
Vecāki piebaro mazos apmēram līdz septembrim, pēc tam mazie kļūst patstāvīgi.

Pirmos dzīves gadus līdz dzimumgatavībai jaunie ērgļi pavada klejojumos.
Ar raidītāju aprīkotā Igaunijas jūras ērgļa Meelis ceļi liecina, ka ērglis ir bijis aizlidojis pat līdz Murmanskai. Taču lielāko daļu laika tas tomēr pavada klejojot pa Igauniju, Latviju un aizlidojot līdz Pēterburgai. (par Meeli būs plašāk)

Jūras ērgļi dzimumgatavību sasniedz piecu gadu vecumā.
Pirmā gada jūras ērgļi ir ar tumšu spalvu, tumšām acīm un melniem knābjiem. Ar katru spalvu nomaiņu, kas notiek vasarā un rudenī, spalva, knābis un acis paliek gaišāki, līdz piecu gadu vecumā ērgļiem ir balta aste, dzeltens knābis un dzeltenas acis.
Jūras ērgļu izskata izmaiņas pēc vecuma
viewtopic.php?p=239407#p239407

Sasniedzot dzimumgatavību, jūras ērgļi izveido pāri un ieņem ligzdošanas teritoriju.
Tiešraides kamerās novērotais liecina, ka jūras ērgļu pāra veidošanas process nenotiek pēc principa, ka pāris tiek veidots ar pirmo brīvo ērgli. Šis process ir sarežģīts - gan teritoriālo cīņu dēļ, gan arī pretējā dzimuma ērgļi savā starpā ne vienmēr ir gatavi pieņemt viens otru.

Lai gan dzimumgatavība tiek sasniegta piektajā dzīves gadā, statistiski biežāk ērgļi sāk ligzdot 6-7 gadu vecumā.

Ērgļi ir monogāmi un saglabā pāri uz mūžu, līdz kāds no partneriem iet bojā.
Jūras ērgļu vidējais dzīves ilgums ir 21 gads. Savvaļā ir reģistēti arī 27 un 33 gadus veci jūras ērgļi (ne Latvijā). Nebrīvē var nodzīvot ap 40 gadus.
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:08

Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:09

Vispārēja informācija par Durbes ligzdu


Tiešsaistē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija ir zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī putnu pāra ligzda cirsmā atstātā priedē.
2014.gadā vecajā ligzdā tikai izaudzināti trīs mazuļi.
2014.gada nogalē jūras ērgļu pāris Durbe un Roberts sāk būvēt tiešraidē skatāmo ligzdu.

Durbes ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē.
Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.
Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē. 2016.gadā Tērvetē uzieta ligzda, kura atrodas 34,4 metru augstumā.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu.
Durbe izdēja divas olas 9.martā un 12.martā. 18.martā vārna izēda vienu no olām (drīzāk otro). Mazulis izšķīlās 15.aprīlī.
Decembrī Durbe tika redzēta pēdējo reizi, bet Roberts, palicis viens, atstāja ligzdas rajonu 2016.gada sākumā.
2015.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=1645

2016. gadā ligzdošana nenotika.
2016.gadā ligzdas rajonā uzturējās vairāki ērgļi. Pēc mātītes Durbes nāves, rajonā parādījās mātīte, kuru nosauca par Egli. Tēviņš Roberts pavasarī pameta ligzdas rajonu, to ieguva negredzenots tēviņš, kuru nosauca par Ansi.
Gada pirmajā pusē, nomainot Egli un Ansi, ligzdas rajonu ieguva divi gredzenoti ērgļi, kurus nosauca par Šiluti un Ventu. Šilute bija gredzenota Lietuvā 2009.gadā, Vents gredzenots pie Aizputes 2010.gadā. Abi ērgļi turpināja uzturēties ligzdas rajonā līdz pat gada beigām un atjaunoja ligzdu.
2016.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=2517

2017.gadā ligzdošana nenotika.
Pirmajās gada dienās ērgļu pāris Šilute un Vents turpināja apmeklēt ligzdu, taču 27.janvārī Šilute pazuda. Nav zināms kas ar viņu noticis, bet tas nav nekas labs. Vents ligzdas rajonu pameta februāra pirmajā pusē.
2017.gada februārī, martā ligzdas rajonā uzturējās daudzi pieauguši un nepieauguši ērgļi.
Ērglis, kuru nosauca par Raimi, ieņēma ligzdu 3.martā, izcīnot uzvaru cīņā ar citu tēviņu, kurš te uzturējās dažas nedēļas
(sīkāk par Raimja ienākšanu viewtopic.php?p=118796#p118796 )
Ērgļu mātīte, kuru vēlāk nosauca par Mildu, pirmo reizi ligzdā redzama 7.aprīlī.
(sīkāk par ligzdas pārņemšanu komentāri laikā no 7.04 līdz 10.04 viewtopic.php?p=126919#p126919
2017.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3686 )

2018.gadā ērgļu pāris Milda un Raimis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Robi un Vilni.
2018. gada 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga.
Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis Vilnis izkrita no ligzdas un atgriezās ligzdā tikai 30.jūlijā, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli dzīvojās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis Robe to atrada un sabojāja.
Video no Nordri https://www.youtube.com/watch?v=mZS2W8W6a3Y
2018.gada septembra beigās jūras ērgļu pāris uzsāka ligzdas atjaunošanu.
Video no Nordri https://www.youtube.com/watch?v=pcoqpdVerRs
2018.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3818

2019.gadā ērgļu pāris Milda un Raimis sekmīgi izaudzināja divus mazuļus - Riku un Miku.
2019.gadā Milda izdēja trīs olas - 10.martā, 13.martā un naktī no 16. uz 17.martu. Izšķīlās divi mazuļi - 17. un 18.aprīlī.
Ligzdošana bija mierīga un mazuļi sekmīgi izauga un izlidoja. Sezonas beigās ligzda atkal pilnībā sabruka.
2019.gada septembrī ērgļu pāris atkal uzsāka ligzdas atjaunošanu un līdz gada beigām ligzda ir būtībā gatava.
2019.gada tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3925
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 13:25

Durbes ligzdas koka 2015.gada fotogrāfijas
viewtopic.php?p=25184#p25184

Image

Image

Image
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 14:00

Durbes lizgdas kamera, saules paneļi un citas tehniskas lietas.

2015.gada informācija.

:idea: Izmantota kamera Axis F41 un LMT 4G rūteris, AGM dziļizlādes akumulātori, metanola ģenerators

Tā izskatās kamera viewtopic.php?p=43837#p43837
Image
Diskusija par akumulatoriem un saules paneļiem viewtopic.php?p=43785#p43785
Vēl par akumulatoriem viewtopic.php?p=44244#p44244
brachux informē par gaismu/tumsu, kuru redzam kamerā viewtopic.php?p=57783#p57783

2018.gada informācija.


Māris informē par metanola ģeneratoriem viewtopic.php?p=201889#p201889
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 14:12

2014.gada Durbes mazuļi. Jāņa Ķuzes fotogrāfija no vecās ligzdas.

Jānis Ķuze raksta:
Ligzdā bija 3 mazuļi. 29. maijā tie bija 34-41 dienu veci.
viewtopic.php?p=25403#p25403

Image

Māris raksta, ka vecā ligzda no jaunās atrodas apmēram 200m attālumā viewtopic.php?p=62547#p62547

====

2015.gada 8.septembrī ligzdu apmeklēja viens no 2014.gada bērniem ar gredzenu H362/K096.
Fotogrāfijā komentāra augšā šis ērglēns ir vidū.
Saite uz novērojumu, komentāri vairākās lapās viewtopic.php?p=51503#p51503

Jānis Ķuze rakstīja:
viewtopic.php?p=51563#p51563
Jānis Ķuze wrote:
08 Sep 2015 17:57
Tikko pārbaudīju datu bāzi - šodien ligzdā redzētais putns tiešām ir pērnais šī pāra (ligzdošanas teritorijas) mazulis! Jaunākais no trijiem. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums - nekur citur iepriekš pēc gredzena uzlikšanas tas nav manīts. (...)
===
Vēlreiz ērglēns H362/K096 ligzdu apciemoja
2015.gada 23.septembra vakarā viewtopic.php?p=52332#p52332
24.septembra rītā viewtopic.php?p=52353#p52353
7.oktobra vakarā viewtopic.php?p=53192#p53192

Foto Liz01 23.09.2015
Image
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 17:52

Informācija par svina kaitīgumu putniem

Jānis Ķuze wrote:
15 Feb 2016 19:09
Svins ir ļoti nozīmīga problēma - Vācijā, kur šis jautājums ir pētīts plašāk, tas ir viens no galvenajiem jūras ērgļu mirstības iemesliem. Tā ir problēma ne tikai šai, bet arī citām sugām - Latvijā ir konstatēts gadījums, kad no saindēšanās ar svinu ir gājis bojā klinšu ērglis. Putni ar to saindējas, ēdot medību atliekas, ko mednieki atstāj mežā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau gadiem runā par to, ka svina munīcijas lietošanu medībās vajadzētu aizliegt (ir pieejamas dažādas bezsvina alternatīvas), tomēr mednieku lobijs ir pārāk spēcīgs. Atceros, ka žurnālā MMD savulaik bija pāris labi raksti par šo tēmu (vienu uzrakstīja Uģis Bergmanis, kas pats ir mednieks) un kas lika aizdomāties par to, vai ar svina munīciju šautu dzīvnieku gaļas lietošana uzturā ir droša pašiem medniekiem. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad svina munīcija kļūs par vēsturi - tāpat, kā svina piedevas benzīnam.
viewtopic.php?p=63767#p63767
Jānis Ķuze wrote:
13 Feb 2017 10:30
Plēsīgo putnu saindēšanās ar svinu ir nozīmīga dabas aizsardzības problēma un vienlaikus arī plaši pētīts jautājums. Vācijā vērtēts, ka tas ir iemesls 23% no ērgļu bojāejas gadījumiem, Zviedrijā 22% no pārbaudītajiem beigtajiem jūras ērgļiem konstatēts paaugstināts svina līmenis, kas 14% gadījumu vērtēts kā letāls. Svins tiek uzņemts gandrīz tikai no medību munīcijas - gan ar aizšautiem, vai nošautiem un neatrastiem putniem; ar putniem, kas paši ir saindējušies ar svinu (pīlēm norijot skrotis), un ar lielo dzīvnieku atliekām, kas vai nu tiek atstātas mežā kā medījumu atliekas (kā iekšas vai izgriezti vairāk sašautie gabali), vai arī kas ir gājuši bojā pēc aizšaušanas un nav tikuši atrasti.

Pēc svina fragmentu apēšanas tie izšķīst kuņģa skābē un uzkrājas aknās, nierēs un smadzeņu audos. Svina līmenis tiek uzskatīts par paaugstinātu, ja aknās vai nierēs pārsniedz 6 μg/g sausā svara, un par letālu, ja pārsniedz 20 μg/g (citos avotos minētas arī koncentrācijas 15-30 μg/g robežās). Saindēšanās izpaužas kā anoreksija, letarģija, muskuļu vājums, un pie lielākām koncentrācijām beidzas ar nāvi. Diemžēl man nav izdevies atrast norādes par to, cik ātri šie dažādie simptomi var parādīties pie dažāda uzņemtā svina daudzuma, tomēr pieredze no gadījumiem, kad atrasti saindējušies un lidot nespējīgi putni liecina, ka tie var nīkuļot nedēļu vai pat ilgāk.

Risinājums šai problēmai ir pilnīgs svina munīcijas aizliegums, un par tāda nepieciešamību Latvijas Ornitoloģijas biedrība sāka runāt jau 2009. gadā (http://lob.lv/lv/programmas/medibas.php). Diemžēl Latvijā nav tikts tālāk par svina munīcijas aizliegumu ūdensputnu medībās atsevišķās aizsargājamo teritoriju kategorijās, viens pozitīvs izņēmums ir pilnīgs svina munīcijas izmantošanas aizliegums Ķemeru nacionālajā parkā.
(...)
viewtopic.php?p=115356#p115356
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 29 Oct 2018 23:04

Par gredzeniem

Krāsaino gredzenu tabulas Looduskalender forumā - pirmā tabula līdz 2012.gadam, otrā tabula pēc 2012.gada
https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 39#p192939

Sakarā ar to, ka oriģinālajā vietnē fotogrāfijas ir dzēstas, šeit ievietotas saglabātās fotogrāfiju kopijas. Visas autortiesības pieder Looduskalender tēmas veidotājiem.

Image

Image

Krievijas plēšputnu, tai skaitā jūras ērgļu, gredzenošanas sistēma http://rrrcn.ru/en/ringing/obraztsyi-ko ... Wl9gLmfr7E



Par iemeslu, kādēļ Latvijas jūras ērgļiem krāsaino gredzenu lieto tikai uz vienas kājas, Jānis Ķuze rakstīja:
viewtopic.php?p=32769#p32769

Par gredzeniem - Durbertam uz labās kājas tika uzlikts tā saucamais valsts gredzens ar krāsu kombināciju "zils virs melna" un kodu H390. Gredzenošanas programma pēdējo gadu laikā ir mainījusies - savulaik uz kreisās kājas tika likti t.s. "gada gredzeni", kuriem krāsa mainījās katru gadu, bet bija visām valstīm kopīga. Šo gredzenu krāsu nolasīšana ļāva saprast putna šķilšanās gadu. Kopš 2012. gada kārtība ir mainīta un uz kreisās kājas tiek likti melni gredzeni (visās iesaistītajās valstīs), kur valstij specifisks ir tikai pirmais burts, Latvijas gadījumā tas ir "K". Šim gredzenam ir lielāka nozīme valstīs, kur "valsts gredzeni" ir grūti nolasāmi, labs piemērs ir Durbe ar savu zili balto gredzenu, kas praktiski nav salasāms. Latvijas valsts gredzeni ir ar ļoti labu krāsu kombināciju (tumšs fons), turklāt nesen Zviedrijā tika izgatavota jauna gredzenu sērija ar ļoti labu burtu/ciparu dizainu (šāds gredzens tika uzlikts arī Durbertam), šie gredzeni ir labi nolasāmi. Uzskatu, ka šādā gadījumā kreisās kājas gredzenam nozīme ir mazāka, un mēs varam iztikt tikai ar zili melno labās kājas gredzenu.
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 31 Oct 2018 21:32

Saites uz rakstiem

2015.gads. Par situāciju ligzdā pēc gredzenošanas + diskusija
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... gzda/2015/

2016.gads. LVM. Jūras ērgļi Tērvetes dabas parkā uzstāda augstāk esošās ligzdas rekordu Latvijā - 34,4 m.
https://www.mammadaba.lv/dabas-objektu- ... ka-tervete
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 10 Nov 2018 21:38

"Vecāku ozols"

2015.gadā Durbes ligzdā ligzdojošais jūras ērgļu pāris Roberts un Durbe nekad nepārojās ligzdā, bet šim nolūkam izvēlējās aiz ligzdas augošo ozolu. Arī vēlāk, kad ligzdā bija mazulis, abi vecāki bieži uzturējās šajā kokā.

Naktī no 2015.gada 8. uz 9.augustu negaisa laikā zibens saspēra šo koku.

Jānis Ķuze dažas dienas vēlāk rakstīja:
viewtopic.php?p=49613#p49613
Jānis Ķuze wrote:
16 Aug 2015 17:14
Nupat ar Jāni bračuku atgriezāmies no ligzdas - kā redzat, kameras joprojām nav, un diemžēl kādu laiku arī nebūs. Zibens ir piebeidzis vienu no fona ozoliem (jāskatās bildēs, bet varētu būt tas, kurā sēdās iekšā vecie putni), kas ir burtiski uzsprādzis - stumbra daļas mētājās 50 metru rādiusā, divi kluči arī uzkrituši virsū kabelim. Tā rezultātā ir nosvilušas vairākas būtiskas sistēmas sastāvdaļas, kameru ieskaitot.(....)
Kaut kad vēlāk ielikšu arī dažas bildes, nofotografēju skatu no ligzdas, varēsim salīdzināt skatus pirms un pēc.. Starp citu, redzējām arī Durbertu, kas pakrikšķināja un noriņķoja pāris lokus virs galvas..:)
viewtopic.php?p=49655#p49655
Jānis Ķuze wrote:
16 Aug 2015 22:39
Un te bildes - skats no ligzdas. Priekšplānā redzamas zibens saspertā ozola (vecāku koka) atliekas. View from the nest - remains of lightning - stroked "parent tree" can be seen in the foreground.
Image
Jānis Ķuze wrote:
16 Aug 2015 22:50
Tā paša koka tuvplāns. Close-up from the same view-point.
Image
Jānis Ķuze wrote:
16 Aug 2015 22:53
Ozols bija burtiski uzsprādzis, atliekas atradām līdz 50 metru attālumā, tai skaitā 2 lieli kluči bija aizlidojuši līdz kabeļa līnijai, kas laimīgā kārtā nebija pārrauta. Oak was literally blowed up, remains could be found as far as 50 m away. Two large pieces had flown till the cable line, fortunately, cable was not broked.
Image
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 10 Nov 2018 21:57

"Durbertas zars"

2015.gada mazulis Durberta pirmajā lidojumā devās 4.jūlijā. Dažas dienas vēlāk, 8.jūlijā, atgriežoties no lidojuma, Durberta aizķēra
egles zaru un "iekārās" spārnos starp zaru un ligzdu. Pēc dažām sekundēm mazā sagrupējās un ierāpās ligzdā.
Šis video kļuva ļoti populārs visā pasaulē, ziņu publicēja gan Latvijas portāli, gan pirmā līmeņa ārvalstu portāli.

Kopš tā laika garākais zars aiz ligzdas ir ieguvis nosaukumu "Durbertas zars".

Image

Video autore MSanmaelo juras erglis 2015 07 08 05 45 57EagletCrashLandsOnNest
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 11 Nov 2018 00:06

Uzturēšanās vietas ziemā

Jāņa Ķuzes komentārs 2015.gada augusta beigās uz jautājumu par ērgļu uzturēšanās vietām rudenī/ziemā:
viewtopic.php?p=50067#p50067
Jānis Ķuze wrote:
20 Aug 2015 22:22
Ticamākais notikumu attīstības scenārijs ir šāds - pieaugušie putni jaunuli baros arvien retāk, tādējādi spiežot to kļūt patstāvīgam. Nedomāju, ka tas ietvers arī fizisku konfliktēšanu, tomēr siltu attieksmi mēs arī vairs neredzēsim. Pirmajos dzīves gados tiem nav teritoriālas piesaistes, tādēļ putni var doties tālos klejojumos, meklējot labākās barošanās vietas (mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas). Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.
(...)
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 11 Nov 2018 13:30

Mikroliegums ap Durbes ligzdu

12.10.2015
Jānis Ķuze wrote:
12 Oct 2015 12:53
Nupat saņēmām ziņu no Valsts meža dienesta - ligzdai ir oficiāli izveidots mikroliegums! Tam apkārt ir plaša buferzona, kurā mežsaimnieciskā darbība nav atļauta ligzdošanas sezonas laikā. Tātad no meža darbu radīta traucējuma šī vieta tagad ir pasargāta.
(...)
viewtopic.php?p=53464#p53464

Ko nozīmē mikrolieguma aizsardzība?
Made wrote:
12 Oct 2015 20:27
IV. Mikroliegumu aizsardzība
37. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība (izņemot šo noteikumu 50.punktā minētās darbības), kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:
37.1. mežsaimnieciskā darbība, izņemot mežsaimniecībā izmantotos biotehniskos pasākumus mikrolieguma apsaimniekošanai, kā arī meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;
37.2. grāvju un ceļu būvniecība;
37.3. grāvju un ceļu rekonstrukcija, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz eksperta atzinumu;
37.4. medījamo dzīvnieku piebarošana no 1.marta līdz 30.jūnijam mikroliegumos, kas izveidoti medņa, melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.5. medību torņu ierīkošana un izmantošana un medības no 1.februāra līdz 31.jūlijam mikroliegumos, kas izveidoti melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa, mazā ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.6. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā;
37.7. periodiskā ceļu uzturēšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam;
37.8. pasākumi meža dabiskās atjaunošanas veicināšanai un jaunaudžu kopšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam, izņemot gadījumus, ja eksperts šīs darbības ir atzinis par pieļaujamām.
38. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta grāvju renovācija, ja ir saņemts eksperta atzinums, ka nepastāv darbības negatīva ietekme uz ligzdojošām putnu sugām.
40. Mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un augsnes mehanizēta sagatavošana šādos laikposmos:
40.1. ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivju ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, vistu vanaga, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem – no 1.marta līdz 31.jūlijam;
40.2. ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1.februāra līdz 30.oktobrim.
41. No 1.augusta līdz 31.janvārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauts pievest kokmateriālus no cirsmām citās mežaudzēs tikai tādos gadījumos, ja nav iespējams cits izvešanas maršruts.
50. Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var veikt šādas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību:
50.1. niedru pļaušana un izvākšana vai kontrolēta dedzināšana;
50.2. īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu uzturēšanai vai atjaunošanai – koku, tai skaitā gāzto un lauzto koku, krūmu un sīkkrūmu ciršana un izvākšana;
50.3. ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils;
50.4. mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti;
50.5. darbības, lai uzturētu putnu pielidošanas koridorus ligzdām;
50.6. zivju nārsta vietu atjaunošana;
50.7. zivju sugu uzskaite (monitorings) un pavairošana;
50.8. virsāju, pļavu, zālāju un meža kontrolēta dedzināšana;
50.9. pasākumi ūdens režīma saglabāšanai un atjaunošanai;
50.10. citas darbības, kuras eksperts atzinis par nepieciešamām.
http://likumi.lv/doc.php?id=253746&from=off
viewtopic.php?p=53508#p53508
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 11 Nov 2018 13:42

Daži fakti par Durbes ligzdas apkārtni

Par attālumu līdz mežam raksta Māris:
viewtopic.php?p=53622#p53622
MĀRIS wrote:
14 Oct 2015 09:18
(...) Šeit pārskatāmie attālumi nav nemaz tik lieli, kā varētu likties. Līdz tālumā redzamajai mežmalai kādi 200 metri (...)
Par lauku aiz meža raksta Leo:
viewtopic.php?p=56498#p56498
Leo wrote:
17 Nov 2015 07:12
(...) Ja to ko redz kamerā sadalītu kā pulksteņa ciparnīcu, tad aptuveni uz 13.30, aiz meža atrodas lauks (...) Aptuveni 500-600 metri līdz ligzdai.
Par krauju aiz ligzdas koka raksta Māris:
viewtopic.php?p=56895#p56895
MĀRIS wrote:
21 Nov 2015 15:21
(...) Aiz ligzdas koka sākās diezgan stāva krauja, kuras lejā arī tad (...) es dzirdēju ka burbuļo ūdens. Tāpēc es domāju, ka tur tek kāds diezgan liels strauts, kas tagad, pēc šiem lietiem varētu būt maza upīte. :P
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 11 Nov 2018 22:13

Par Durbes ērgļu barošanās vietām ziemā Jānis Ķuze raksta:

23.09.2015
viewtopic.php?p=52335#p52335
Jānis Ķuze wrote:
23 Sep 2015 20:29
(...) Looduskalender forumā jau uzrakstīju savu minējumu par Durberta iespējamo atrašanās vietu - Skrundas zivju dīķiem. Rudeņos, kad dīķus nolaiž, tie kļūst par nozīmīgu jūras ērgļu pulcēšanās vietu, Skrundā esmu uzskaitījis 42 putnus vienā nolaistā dīķī, tai skaitā vairākiem putniem tur ir nolasīti arī gredzeni. Ja šoruden viena konkrēta dīķa (tāda, kur jau ir atstrādāta shēma gredzenu nolasīšanai) nozvejošanas laiks sakritīs ar iespējām tur nokļūt, mēģināšu piestrādāt un ziņošu par rezultātiem:)

Par vienu no iespējamām Durbes ērgļu barošanās vietām ziemā CerambyX raksta:

25.01.2016
CerambyX wrote:
25 Jan 2016 18:01
Iespējams, ka ļoti tālu (piemēram, līdz jūrai) nemaz nav jālido, jo netālu no Durbes Grobiņā ir atkritumu poligons 'Ķīvītes', kuras apkārtnē parasti ziemā uzturas vairāki jūras ērgļi. Tā, piemēram, 4. janvārī tur novērojām vismaz 5 jūras ērgļus - gan jaunos putnus, gan arī vismaz vienu pieaugušo (kam, lai arī bilde nav kvalitatīva, tomēr var nojaust gredzenu esamību uz kājām). Tā, ka pieņemu, ka Roberts un Durbe šad un tad noteikti 'piestaigā' arī līdz turienei. Kopā vai atsevišķi - to, protams, grūti uzzināt.

Image
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Informācija par jūras ērgļiem

Post by Vērotāja » 17 Nov 2018 23:51

Jūras ērgļu skaits un izplatība

17.02.2017
Jānis Ķuze wrote:
17 Feb 2017 20:48
Par visu pēc kārtas: šobrīd Latvijā ligzdo 100-150 pāri (kā jau foreļjanka pareizi norādīja) un skaits iet uz augšu. Galvu var nedaudz jaukt te iepriekš redzamie no dabasdatiem atlasītie novērojumi, kam ar populācijas izplatību ir maz sakara. Reālo priekšstatu gūsiet, aizejot uz dabasdatu Ligzdojošo putnu atlanta sadaļu, tad uz Statistiku un izvēloties jūras ērgli. Redzēsiet šī brīža izplatības karti (tumšāk iekrāsotie kvadrāti ir ar pierādītu ligzdošanu), kas labi raksturo izplatību Latvijā - divas trešdaļas ligzdo Kurzemē, austrumu daļā ir viena nozīmīga koncentrēšanās vieta pie Lubāna ezera, kur ligzdo vismaz 10 pāri. Ames pieminētā jūras mala (Igaunijā tur ligzdo lielākā daļa no ērgļiem) ir salīdzinoši tukša - īstu "jūras ērgļu" mums ir labi ja 5-10 pāri, absolūtais vairums ligzdo iekšzemē.

Ligzdošanas blīvums ļoti variē - labākajās vietās (piemēram, Kurzemē pie zivju dīķiem vai pie Lubāna ezera) attālums starp divām produktīvām ligzdām var būt tikai nedaudz virs 2 km, kamēr parasti tie ir aptuveni 10 km un ir plaši reģioni, kur šīs sugas ligzdošana nav zināma vispār (piem., Zemgales industriālās lauksaimniecības rajonos).
(...)
viewtopic.php?p=116278#p116278
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

Locked

Return to “Jūras ērglis”