Sarunas par dabu

[Hildina]

Aizrāvos ar ideju Meklējot kaut kādu lētāku alternatīvu, uzdūros šim rakstam https://abc.lv/raksts/ka-uztaisit-origi ... irdinatavu
Izskatās, ka šī bļoda ir pārāk dziļa un bez "krasta", bet ideju var aizņemties un uztaisīt lēzenāku.

Paldies ! Man ir betona maisījums un dārzā lielas lapas...vasarā atvaļinājumā būs jāmēģina kaut ko izveidot !

Rabarberu lapas pašā reizē !

[Lianaliesma]

Loti jauka ideja!

[puke]

...Bet vispār izskatās mazlietota - varbūt jaunbūve nopūsta?

Iespējams tiešām jaunbūve, es 20.maijā arī kāda mazputniņa ligzdu zemē atradu, pirms tam bija diezgan vējains laiks. Izskatījās, ka nav bijusi labi nostiprināta, viena mala pie kaut kādas plaknes bijusi. Manējā ar izskatījās nelietota, pavisam tīra un svaiga.

Neesmu gan liels ligzdu eksperts, bet šī man izskatās pēc žubītes ligzdas. Tā otra tāda apaļa - dadzītim ir kaut kas līdzīgs, bet kaut kad varētu ielūkoties savā jaunajā ligzdu grāmatā.

[d.e.]

Neesmu gan liels ligzdu eksperts, bet šī man izskatās pēc žubītes ligzdas. Tā otra tāda apaļa - dadzītim ir kaut kas līdzīgs, bet kaut kad varētu ielūkoties savā jaunajā ligzdu grāmatā.

Paldies par versiju ! Jā, ļoti iespējams, žubītes tur diezgan bieži redzamas.

[Lianaliesma]

Turpinājums diskusijai par gredzenošanas tēmu

9.jūnijs


6.45 Labrīt! abi mazie radenieki vismaz ir viens otram, jo ērglēnu mierīgas kopābūšanas laiks ar sencīšiem ir pagājis, tāpat kā visās citās apzinātajās jūras ērgļu ligzdās pēc gredzenošanas

Manuprāt, nepārtrauktās kopābūšanas laiks ar vecākiem pagājis mazuļu vecuma, ne gredzenošanas dēļ Lielākas patstāvības laiks sakrīt ar vecumu, kurā mazuļus gredzeno.

Es atvainojos, ka oponēju, tomēr tiešraides vērojumi skaidri jau vairāku sezonu vērojumos parāda, ka vecāki pārtrauc savus ligzdas apmeklējumus, kā ar nazi nogriež, uzreiz pēc cilvēka apmeklējuma ligzdā, acīmredzot lielajiem putniem tas ir spēcīgs stress.
Cilla vairs netuvojas ligzdai, Osis atnes zivi un aizlido. Osim iespējams, nav tik krasa reakcija, jo viņš gredzenošanas laikā ir bijis jūrā.

Par to, ka ērglēniem kļūstot vecākiem, vecāki mazāk uzturās ligzdā, nav šaubu, (to arī jau gadiem vērojam baltgalvas ērgļu ligzdā Floridā, kur mazuļus negredzeno), tomēr tas nenotiek tik krasi, un mazie pakāpeniski apgūst medījuma patstāvīgu plēšanu.

[Lianaliesma]

Manuprāt, nepārtrauktās kopābūšanas laiks ar vecākiem pagājis mazuļu vecuma, ne gredzenošanas dēļ Lielākas patstāvības laiks sakrīt ar vecumu, kurā mazuļus gredzeno.

Tikai baltgalvas ērgļu ligzdās ASV ir redzama cita aina, kur ērglēnus negredzeno. Var jau būt, ka mūsējie jārūda jau no bērnības. Šajā ligzdā vecāki gan sen cāļus atstāj vienus un ilgāka kopābūšana ligzdā bija karstajās dienās, kad vecāks bija kā saulessargs. Iespējams, ka Cilla un Osis pat nepamanīja ornitologa darbošanos gredzenošanas laikā. Atvainojos, ka rakstu šajā tēmā, bet igauņu mamma Suvi līdz gredzenošanai sēdēja bērnam blakus, nesa zarus, baroja bērnu. Pēc gredzenošanas nu jau ir vairāk kā 36 stundas kā mamma ligzdā nav bijusi. Protams cāli izglābs tēvs un pabaros, ja mamma tomēr neatgriezīsies. Turpinājumā komentāru man nav, jo tālāk iet runa par ētisko pusi.

[Lianaliesma]

lianaliesma, Cilla vakar bija ligzdā. Atnesa vējzivi un baroja Knipu ar Bosi.

Feja, paldies. Tas labi, man pēc gredzenošanas faktiski sezona beidzas, nevaru skatīties, kā barbariski pārtrūkst vecāku ligzdošanas prieks un mazuļu bērnības laiks.

[Lianaliesma]

Manuprāt, nepārtrauktās kopābūšanas laiks ar vecākiem pagājis mazuļu vecuma, ne gredzenošanas dēļ Lielākas patstāvības laiks sakrīt ar vecumu, kurā mazuļus gredzeno.

Labrīt.

Ilze, arī es atvainojos, ka oponēju, bet šis apgalvojums ir nepatiess.
Jā, vecāki atnesīs zivis un badu mazie nemirs, taču, kā rakstīja Feja, baltgalvas ērgļu ligzdās redzam citu ainu. Vecāki turpina uzturēties ligzdās kopā ar mazajiem.

[Lianaliesma]

Manuprāt, nepārtrauktās kopābūšanas laiks ar vecākiem pagājis mazuļu vecuma, ne gredzenošanas dēļ Lielākas patstāvības laiks sakrīt ar vecumu, kurā mazuļus gredzeno.

Labrīt.

Ilze, arī es atvainojos, ka oponēju, bet šis apgalvojums ir nepatiess.
Jā, vecāki atnesīs zivis un badu mazie nemirs, taču, kā rakstīja Feja, baltgalvas ērgļu ligzdās redzam citu ainu. Vecāki turpina uzturēties ligzdās kopā ar mazajiem.

[Lianaliesma]

Vēl jau mums būs jāpārdzīvo Durbertvillas ērglēnu pēcgredzenošanas periods , tā ka turamies ......

[Lianaliesma]

15.56. Osis ar zivi, barošana, arī Cilla ligzdā, pēc tam abi vecāki uz zara.

Vakar abi vecāki bija ligzdā, baroja. Šodien abi pie ligzdas, baro, sēž blakus ligzdai uz zara /manis ievietotā videoklipa beigās/, bet šā vai tā vainīgs Jānis, jo redz - Knips badā. Kāda šeit loģika?
Palasiet 2015. gadā forumu kur gāja runa par gredzenošanu - nekad neesmu atbalstījis, un arī šobrīd neatbalstu gredzenošanu - neuzskatu, ka cilvēkam katrai dzīvai radībai uz zemes ir jāpieliek krotālija, pietiek ar mājdzīvniekiem, bet vajag kaut nedaudz skatīties patiesībai acīs.
Laikam esam tomēr aizmirsuši, ka Jānis, Urmass,... nav ērgļu ienaidnieki.

[Lianaliesma]

Māri, nav runa par to, ka Knips badā. Runa ir tikai un vienīgi par to, ka pēc gredzenošanas vecajiem ērgļiem ir bailes no ligdzas, bailes ilgstoši uzturēties ligzdā.
Jānis un Urmass nav ērgļu ienaidnieki, taču uzskati, kas ir nākuši no pirmskameru ēras, iespējams, ir jāpārskata.
Par kameru ēras notikumiem ligzdās arī mēs, skatītāji, drīkstam spriest.

[Lianaliesma]

Vērotāja rakstīja

.... Runa ir tikai un vienīgi par to, ka pēc gredzenošanas vecajiem ērgļiem ir bailes no ligdzas, bailes ilgstoši uzturēties ligzdā. ....

Vai tas, ko mums gribas traktēt kā vecāku bailes atgriezties ligzdā pēc gredzenošanas, nav vecāku reakcija uz to, ka noteiktā vecumā cāļi tiek apmācīti "nomedīt" atnesto barību, cīnīties par to, aizstāvēt, sākt patstāvīgi sadalīt, tai pat laikā vecāki it kā attālinās no ligzdas, paliekot drošā tuvumā.
Skatīsimies kā būs Durbes ligzdā, tur gan jāņem vērā mazo vecuma starpība starp ligzdām.

[Lianaliesma]

Vakar abi vecāki bija ligzdā, baroja. Šodien abi pie ligzdas, baro, sēž blakus ligzdai uz zara /manis ievietotā videoklipa beigās/, bet šā vai tā vainīgs Jānis, jo redz - Knips badā. Kāda šeit loģika?
Palasiet 2015. gadā forumu kur gāja runa par gredzenošanu - nekad neesmu atbalstījis, un arī šobrīd neatbalstu gredzenošanu - neuzskatu, ka cilvēkam katrai dzīvai radībai uz zemes ir jāpieliek krotālija, pietiek ar mājdzīvniekiem, bet vajag kaut nedaudz skatīties patiesībai acīs.
Laikam esam tomēr aizmirsuši, ka Jānis, Urmass,... nav ērgļu ienaidnieki.

Tiešraides no ligzdām tāpēc jau ir tik zelta vērtas, ka ļauj redzēt, kā dzīvo, kā jūtās, kā izturas putni. Ne jau tikai to, ka un kā viņi ēd zivis vai kādu citu barību. Līdz šim redzētais ir tiešām apbrīnojami - putni jūt emocijas! putni priecājas, vijot ligzdu, perējot, sagaidot mazuļus, faktiski visemocionālākais laiks putnu dzīvē ir tieši ligzdošana. Tas ir jāņem vērā, ja vēlam tiem labu, netraucējot un ļaujot dabiski izdzīvot šo prieku, līdz notiek dabiska bērnu un vecāku šķiršanās, kā to vērojam Floridas baltgalvas ērgļu ligzdās gadu no gada.

[Lianaliesma]

Māri, nav runa par to, ka Knips badā. Runa ir tikai un vienīgi par to, ka pēc gredzenošanas vecajiem ērgļiem ir bailes no ligdzas, bailes ilgstoši uzturēties ligzdā.
Jānis un Urmass nav ērgļu ienaidnieki, taču uzskati, kas ir nākuši no pirmskameru ēras, iespējams, ir jāpārskata.
Par kameru ēras notikumiem ligzdās arī mēs, skatītāji, drīkstam spriest.

Pilnīgi un absolūti piekrītu. Mēs te katrs runājam savā valodā. Māris par ornitologiem, pārējie par pēcgredzenošanas sekām, kas tomēr ir jāņem vērā. Un tiešām ērgļiem ir bailes no ligzdas. Tā ju nu nebija, ka Cilla vispār neuzturējās ligzdā pirms gredzenošanas. Kad Osis lidoja mājās ar zivi, Cilla novaktēja, esot kādā zarā un pārņēma barošanu. Tēti vēl dzina projām, lai nemaisās. Tāpat mamma nesa egļu zarus diezgan regulāri. Ne vakar, ne šodien tā vairs nav. Tā arī nav bijis, ka Osis baro un Cilla stāv kaut kur zarā un no malas noskatās. Vecāki tagad saņemās drosmi, pabaro bērnus katrs ar savu pienesumu un tin makšķeri. Cerams, ka ar laiku viss būs, kā iepriekš. Un es varu salīdzīnāt pirms un pēc, jo cītīgi vēroju šo ligzdu. Esmu pietiekoši daudz vērojusi baltgalvas ērgļu tiešraides un redzu, kā notiek ērgļu ģimeņu dzīve patiesībā.
Mēs protams neredzējām pēdējās dienas dēļ kameras zaļā priekškara, bet arī caur to varēja pamanīt, ka vecāks bieži atradās ligzdā.

[Lianaliesma]

Vērotāja rakstīja

.... Runa ir tikai un vienīgi par to, ka pēc gredzenošanas vecajiem ērgļiem ir bailes no ligdzas, bailes ilgstoši uzturēties ligzdā. ....

Vai tas, ko mums gribas traktēt kā vecāku bailes atgriezties ligzdā pēc gredzenošanas, nav vecāku reakcija uz to, ka noteiktā vecumā cāļi tiek apmācīti "nomedīt" atnesto barību, cīnīties par to, aizstāvēt, sākt patstāvīgi sadalīt, tai pat laikā vecāki it kā attālinās no ligzdas, paliekot drošā tuvumā.
Skatīsimies kā būs Durbes ligzdā, tur gan jāņem vērā mazo vecuma starpība starp ligzdām.

Tas nenotiek tik asi, pēkšņi, - ka mirklī tieši pēc cilvēka apmeklējuma ligzdā vecāki bērnus "sāk apmācīt" ar savu prombūtni. Tas ir skaists un pakāpenisks laika posms, kad bērnu medību instinktu mošanās un izpausme, sagaidot vecāku ar zivi, mijās ar čubināšanos pirms miega vai aizsargājot lietus laikā, kas gredzenošanas laikā vispār izpaliek.

[Lianaliesma]

Es vairs nezinu, kas šajā ligzdā ir normāli un kas nav normāli un kā jābūt un kā nav jābūt. Varbūt rītdiena būs savādāka, bet šodien, pēc vecāku pāris īsām vizītēm, pēc 16 -iem vairāk Cillu un Osi ligzdā manījusi neesmu, ne ar zivi, ne bez zivs, ne ar zaru, ne uz zara. Cāļi dzīvojas vieni. Knips ir ēdis tik, cik nu pašam bija spēks tikt pie dienas vidū nestās vējzivis. Varbūt vecākiem slikta zvejas diena...
21.29
(Piedodiet...Būšu nejauka, bet varbūt tie, kas nesen tik ļoti atbalstīja visu, kas ir saistīts ar gredzenošanu, pētniecību un zinātni, varētu pavaktēt šo ligzdu un ierakstīt šajā tēmā savu vērojumu)

[Lianaliesma]

Nedomāju, ka vecāku iztrūkumam šeit ir kāds sakars ar gredzenošanu. Neeesmu liels zivju dzīves pazinējs, bet droši vien vējzivis, kas te bija galvenais barības avots, nenārsto mūžīgi. Tāpēc visticamāk konkrēti šodien vecākiem nav diez ko veicies ar zveju. Tas, ka neviens nesēž pie jaunuļiem pa nakti, arī diez vai ir saistīts ar cilvēka faktoru. Otrā ligzdā, kur viss norit bez cilvēku apmeklējumiem, tāpat šajā vakarā neviens vecāks nav rādījies un jaunie putni ligzdā ir vieni.

[Lianaliesma]

(Piedodiet...Būšu nejauka, bet varbūt tie, kas nesen tik ļoti atbalstīja visu, kas ir saistīts ar gredzenošanu, pētniecību un zinātni, varētu pavaktēt šo ligzdu un ierakstīt šajā tēmā savu vērojumu)

Neba no tā, cik.laika katrs pavadām drukājot komentārus te kāds jaukāks vai nejaukāks taps un vēl jo vairāk domāju, ka viedokļu atšķirībai nebūtu jābūt par pamatu šķirot cilvēkus labajos vai sliktajos. Ornitologi pauž savu profesionāļa viedokli un mēs varam tam piekrist, varam nepiekrist, varam censties pārliecināt un panākt gredzenošanas pārtraukšanu. Brīžiem šķiet, ka tiek pārspīlēts ar tām emocijām. Neredzu šajā ligzdā šoreiz nekādas dramatiskas izmaiņas vecāku uzvedībā. Mazie aug, nu jau ir kārtīgu pusaudžu vecumā....Kā mēs pusaudžus audzinam? Protams, ēdamo sagādājam, protams parunājamies, komunicējam, bet vakara pasaciņu nelasam un šūpuļdziesmas uz nakti nedziedam.Putni labāk.par cilvēkiem zin, kad bērnam jāpieaug un jākļūst patstāvīgam, citādi tie aizietu bojā....Cilvēks turppretīm reizēm arī 30 gadīgu bērniņu uzskata par aprūpes objektu. Nesaku, ka putniem gredzenošana nav stress un ka nav gadījumu, kad tas kaitē, tāpēc jau arī ir šī diskusija gredzenot vai nē. Tomēr katru sekundi pēc gredzenošanas turpmāk skatīt caur "nabaga bārenīšu, kuriem atņemta bērnība" prizmu, es neredzu pamatu. Lai mums visiem jauka vērošana un veselīgiem putnu bērniem pilnas ligzdas !

[Lianaliesma]

Mani arī biku kaitina tā "nejaucība", emocijas utt, kas pēdējā laikā plēn kopā ar gredzenošanas tēmu. Un muļķīgākais, ko jūtu, ka par šo tēmu tiek malts malšanas pēc. Ne jau tādēļ, lai rastu risinājumu (un gredzenošanas aizliegums nav risinājums, jo gredzenošanai kā tādai ir konkrēts mērķis, attiecīgi aizliegums kā tāds dabas aizsardzību neveicina), bet gan parunāšanās pēc. Ir jau super, ka mums visiem ir viedokļi. Tik maucam mēs ar tiem viedokļiem kā ar buldozeru, nepadomājot, ko ar to runāšanos runāšanas pēc nodarām vai panākam (piedevām vēl mulsinām tos simtus, kas nav reģistrējušies forumā). Un man arī ir kauns, tieši tāpat kā Mārim. Pēc sarunām diskusiju sadaļā man līdz pat šodienai zuda vēlme vispār līst forumā (izņemot stārķu sadaļu). Ko dod šī skaistā vaimanāšana, cik viss ir slikti? Vai tā dod informāciju par putnu pārvietošanos? Vai tā dod informāciju par piesārņojumu? Vai tā dod reālu, praktisku, ŠODIEN pielietojamu alternatīvu gredzenošanai, par ko tā cepamies? Barbariski sabojāta putnu bērnība?? Jūs tiešām to nopietni un bez pārspīlējumiem??

Cita starpā man ir ļoti žēl par Jāņa Ķuzes lēmumu negredzenot Durbes ligzdu. Jo Jānim Durbes ligzda tā jau ir sāpju bērns. Neesmu personīgi ar viņu pazīstama un viņa patiesos argumentus nezinu, bet varu galvu likt ķīlā, ka komentāri par sabojātajām putnu bērnībām ir kas tāds, ko vēlreiz negribas lasīt citas ligzdas kontekstā, par kuru tā jau sāp sirds. Tāpēc, lai cik Jānis Dabas sarunās runāja, ka kameras ir neizskaistināts veids, kā vērot patieso putnu dzīvi un kameru ligzdām nav izņēmumu, man patiesi žēl, ka šī masu presinga rezultātā viņš tomēr ir tā kā drusku padevies. Tiešām žēl. Un ne jau tādēļ, ka man barbariski svarīgi sabojāt putnu bērnības, bet tāpēc, ka man kā ne-zinātniekam nav šodien gatavu alternatīvu, ko, piezvanot Jānim Ķuzem vai Strazdu Mārim, piedāvāt kā alternatīvu gredzenošanai. Un tas ne man, ne arī citiem vērotājiem īsti nedod tiesības kritizēt (jeb izteikt viedokli), vismaz līdz brīdim, kamēr es pati savām rociņām (un arī pārējie ar pašu iesaisti) neesmu piedāvājusi reālas, šodien pielietojamas alternatīvas tiem, kas praksē iet un dara. Raidītāji? Super! Tad vācam tiem naudu - kurš no mums organizēs naudas vākšanas kampaņu? Kameras papildu? Ideāli! Tik pavasarī viens Ķužu Jānis šāvās nost, lai visas kameras palaistu, un tai pašai vistu vanagu ligzdai Rīgā tā arī neatradās neviens, kas palīdzētu ar tās akumulatoru nodrošināšanu, izņemot divi pusdulli sievišķi, no kurām viena biju es.

Es tiešām ceru, ka tā dramatizēšana un pārspīlēšana, kā arī spiešana uz emocijām ar šo beigsies. Jo vienkārši ir citas, svarīgākas lietas, par ko šūmēties, ne jau par vienu no veidiem, kā tiek nodrošināta dabas aizsardzība ŠODIEN. Runāt par to, cik skaisti būtu, ja būtu - praksē tas dod pa nerviem tiem, kas iet un dara. Bet reālu, pielietojamu risinājumu tas nedod nekādu, vismaz šobrīd.