Mani arī biku kaitina tā "nejaucība", emocijas utt, kas pēdējā laikā plēn kopā ar gredzenošanas tēmu. Un muļķīgākais, ko jūtu, ka par šo tēmu tiek malts malšanas pēc. Ne jau tādēļ, lai rastu risinājumu (un gredzenošanas aizliegums nav risinājums, jo gredzenošanai kā tādai ir konkrēts mērķis, attiecīgi aizliegums kā tāds dabas aizsardzību neveicina), bet gan parunāšanās pēc. Ir jau super, ka mums visiem ir viedokļi. Tik maucam mēs ar tiem viedokļiem kā ar buldozeru, nepadomājot, ko ar to runāšanos runāšanas pēc nodarām vai panākam (piedevām vēl mulsinām tos simtus, kas nav reģistrējušies forumā). Un man arī ir kauns, tieši tāpat kā Mārim. Pēc sarunām diskusiju sadaļā man līdz pat šodienai zuda vēlme vispār līst forumā (izņemot stārķu sadaļu). Ko dod šī skaistā vaimanāšana, cik viss ir slikti? Vai tā dod informāciju par putnu pārvietošanos? Vai tā dod informāciju par piesārņojumu? Vai tā dod reālu, praktisku, ŠODIEN pielietojamu alternatīvu gredzenošanai, par ko tā cepamies? Barbariski sabojāta putnu bērnība?? Jūs tiešām to nopietni un bez pārspīlējumiem??
Cita starpā man ir ļoti žēl par Jāņa Ķuzes lēmumu negredzenot Durbes ligzdu. Jo Jānim Durbes ligzda tā jau ir sāpju bērns. Neesmu personīgi ar viņu pazīstama un viņa patiesos argumentus nezinu, bet varu galvu likt ķīlā, ka komentāri par sabojātajām putnu bērnībām ir kas tāds, ko vēlreiz negribas lasīt citas ligzdas kontekstā, par kuru tā jau sāp sirds. Tāpēc, lai cik Jānis Dabas sarunās runāja, ka kameras ir neizskaistināts veids, kā vērot patieso putnu dzīvi un kameru ligzdām nav izņēmumu, man patiesi žēl, ka šī masu presinga rezultātā viņš tomēr ir tā kā drusku padevies. Tiešām žēl. Un ne jau tādēļ, ka man barbariski svarīgi sabojāt putnu bērnības, bet tāpēc, ka man kā ne-zinātniekam nav šodien gatavu alternatīvu, ko, piezvanot Jānim Ķuzem vai Strazdu Mārim, piedāvāt kā alternatīvu gredzenošanai. Un tas ne man, ne arī citiem vērotājiem īsti nedod tiesības kritizēt (jeb izteikt viedokli), vismaz līdz brīdim, kamēr es pati savām rociņām (un arī pārējie ar pašu iesaisti) neesmu piedāvājusi reālas, šodien pielietojamas alternatīvas tiem, kas praksē iet un dara. Raidītāji? Super! Tad vācam tiem naudu - kurš no mums organizēs naudas vākšanas kampaņu? Kameras papildu? Ideāli! Tik pavasarī viens Ķužu Jānis šāvās nost, lai visas kameras palaistu, un tai pašai vistu vanagu ligzdai Rīgā tā arī neatradās neviens, kas palīdzētu ar tās akumulatoru nodrošināšanu, izņemot divi pusdulli sievišķi, no kurām viena biju es.
Es tiešām ceru, ka tā dramatizēšana un pārspīlēšana, kā arī spiešana uz emocijām ar šo beigsies. Jo vienkārši ir citas, svarīgākas lietas, par ko šūmēties, ne jau par vienu no veidiem, kā tiek nodrošināta dabas aizsardzība ŠODIEN. Runāt par to, cik skaisti būtu, ja būtu - praksē tas dod pa nerviem tiem, kas iet un dara. Bet reālu, pielietojamu risinājumu tas nedod nekādu, vismaz šobrīd.
