Nevienai no tām ligzdām mikrolieguma nav bijis, jo pats no sevis tas neveidojas. ML var ierosināt pēc tam, kad ligzda ir pārbaudīta, bet ja tajā brīdī tā jau ir zemē un ja ligzdas koks ir bijis teju vienīgais piemērotais koks, tam īsti nav jēgas – pat ja to mēģinātu darīt. Savukārt, ja uzbūvē mākslīgu pamatu, tā jau nav ligzda, kamēr putns to par tādu nav atzinis.
Bet ar ML ierosināšanu un veidošanu pat tur, kur ir normālas, neizčakarētas ligzdas, tik ātri neiet. DAP kolēģi, ar ko es daudz ligzdas kopā pārbaudu, saka, ka viņi to (vairs) nevar darīt, jo ir interešu koflikts (nesaprotu gan, par ko, bet lai nu tā būtu) to pašu saka VMD eksperti٧, bet daži LDF eksperti ir pārslogoti ar m.ērgļu life projektu. Liela čupa ekspertu٧, kas tādi skaitās, ir gatavi tikai par naudu likvidēt mikroliegumus, kad kādam tie ļoti sākt traucēt, nevis veidot kaut ko no jauna. Ja kādam ir jautājums, kāpēc es pats to vairs nedaru, tad tādēļ, ka es protestēju pret šādu ekspertu٧ apstiprināšanu – kas ir administratīvi politisks lēmums un neprasa no eksperta٧ nekādas zināšanas jomā, ko viņš „ekspertē”. Es netaisos tai pievienoties, kamēr šāda sistēma netiks mainīta. Skaids ka manis dēļ to neviens nemainīs, taču tas man dod brīvas rokas analizēt stāvokli un vērtēt to, kas notiek vai nenotiek – jo man nav nekāda interešu konflikta.
LVM apgalvo, ka uzreiz pēc atrašanas izveido savā datu bāzē 500m zonu, kurā „neviens neko nedrīkst darīt”, kamēr izveido mikroliegumu, bet daudzos gadījumos „kamēr” ilgst ļoti ilgi, vai ir vienāds ar „nekad”, ja publiski nebiksta. LVM 500m zonu neviens cits neredz, to nav iespējams pārbaudīt un kā pēdējais gadījums liecina, tās droši vien var arī nebūt, turklāt, tā ir saistoša tikai LVM teritorijai. Ja ligzda ir tuvu robežai ar citu īpašumu, tad tas cits īpašnieks tur var darīt ko grib un kad grib (un tāpat var ligzdošanu izčakarēt), ja nav izveidots mikroliegums ar buferzonu, kas uzliek darbības ierobežojumus laikā.
Vispār gadījumu, kad ligzdas LVM ir legalizējuši tikai pēc interesējošā meža nociršanas, ir daudz vairāk, bet es īsti neredzu jēgu visus uzskaitīt. Liela daļa no tām tāpat ir zudušas līdz nākamā meža ataugšanai nocirstajās cirsmās. Jau tā šis raksts ir daudz par garu normālai izlasīšanai.
Priekšstatam par aizsardzības pakāpi maza tabuliņa ar stāvokli šajā gadā – man lūdza pateikt, cik ligzdas ir aizsargātas un es uz ātro tādu uztaisīju:
Te ir visas „kokā esošās” ligzdas, par kurām man ir ligzdošanas sekmju informācija 2017.gadā. ML= mikroliegumi, NT=Natura2000 vietas (Nacionālie parki, liegumi utt.), NT-ML Natura vietas, kurās mikroliegums nav izveidots (jo pašas vietas režīms skaitās, ka nodrošina, vai pa tiešām nodrošina aizsardzību pietiekami), neaizs. = ligzdas, kam pašlaik nekāda zināma aizsardzība nav (daļai no tām droši vien ir lvm 500m zona, taču, tā kā tā ir „neredzama”, es to neskaitu), un N(%) ir neaizsargāto ligzdu īpatsvars procentos katrā grupā. Augstais neaizsargāto ligzdu īpatsvars starp sekmīgajām ligzdām ir skaidrojams ar to, ka jaunatrastas (un iepriekš netraucētas) vai jaunuzbūvētas ligzdas bieži ir sekmīgas, bet tām, protams, ML vēl nav izveidots. Vēršu uzmanību uz to, ka putni reāli ir ligzdojuši vai mēģinājuši ligzdot tikai 65 ligzdās (pirmās divas grupas).
Māris