Paldies par informācijuVērotāja wrote: Nav tik viennozīmīgi.
Izlasi te manu 8.maija komentāru http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... =22&t=1408
Tāpat esmu 100% droša, ka 2012.gadā Tuuli olas izdēja no ieceļojušā tēviņa, jo viņas pastāvīgais partneris Remo atgriezās dienu pirms olas izdēšanas un tāpēc nekādi nevarēja būt "olas" tēvs http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... 6&start=20
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.Durbei bija nolaisti, atstatus turēti spārni, kad viņa ieraudzīja, ka nav olas. Par šo faktu, kā šoka pazīmi, mums pastāstīja Jānis kad bija lekcija Dabas muzejā.Made wrote:Nu jā, Vērotāja raksta, ka viņai tomēr bija šoks.. tas tikai pierāda manu pēdējo teikumu - jāpazīst vide, kuru cenšamies izprast no savām emocionālajām pozīcijām. Es neesmu daudz vērojusi.
Tajā 8.maija komentārā aprakstīju vēsturi, bet šogad ligzdā atkārtojas tas par. Šogad sākās teritoriālas cīņas starp tēviņiem un ilggadējais ligzdas saimnieks Pa šajā cīņā zaudēja. Jaunais tēviņš kopā ar mātīti audzina Pa bērnus.Elina wrote: Paldies par informāciju
Tavs teiktais par "neskatoties uz visu, viņi tomēr katru gadu atkal un atkal atkārtotu šo sarežģīto migrācijas un ligzdošanas procesu" man atgādināja ko citu. Es ļoti atvainojos, ka atkal būs iepīta cilvēciskā dzīve, bet to mēs zinām vislabāk un tas tiek balstīts uz visu pārējo. Sieviete, dzemdējot, arī iziet cauri sāpēm, ko zinātnieki ir izmērījuši kā augstāk nekā cilvēka ķermenis teorētiski var izturēt. Bet viņa tam ir gatava iziet cauri atkal un atkal. Kaut gan sieviete to atceras. Ar to es negribu ne piekrist, ne nepiekrist. Tas ir vienkārši komentārs.Vērotāja wrote: Putnu dzīve ir ļoti, ļoti skarba un grūta. Putni iet bojā migrācijā, mazie putnēni mirst... Ja putni justu emocijas, viņi sajuktu prātā no dvēseles sāpēm un bēdām. Gudrā Daba vienkārši atslēdza sarežģītās emocijas, lai neskatoties uz visu, viņi tomēr katru gadu atkal un atkal atkārtotu šo sarežģīto migrācijas un ligzdošanas procesu.
Es šim piekritīšu. Ka emocijas ir balstītas uz šo brīdi. Bet tas nenozīmē, ka to viņiem nav.Vērojot putnus, liekas, ka viņi jūt emocijas attiecībā uz brīža sajūtām - labsajūta tagad čubinot bērnu, labsajūta tagad sildoties saulītē, labsajūta tagad ēdot garšīgu zivi, labsajūta tagad esot kopā ar partneri. Bez šo sajūtu emocionālas salīdzināšanas ar pagātnes notikumiem un nākotnes emociju prognozēšanas.
Es izlasīju visu tēmu un tas man radīja interesi par dažādu sugu atšķirīgiem ligzdošanas un bērnu audzināšnas paradumiem.Vērotāja wrote: Tajā 8.maija komentārā aprakstīju vēsturi, bet šogad ligzdā atkārtojas tas par. Šogad sākās teritoriālas cīņas starp tēviņiem un ilggadējais ligzdas saimnieks Pa šajā cīņā zaudēja. Jaunais tēviņš kopā ar mātīti audzina Pa bērnus.
Tātad partneru maiņa audzinot bērnus tajā ligzdā ir novērota jau divas reizes - 2004. un 2015.gadā.
Šoreiz ir tā, ka pat īsti nezinu, kurā virzienā meklēt informāciju.
Vēl jau ir putnu sugas (pūslīši, Morinella tārtiņi, karnevālslokas un gan jau vēl kādas sugas), kuram dzimumu 'pienākumi' ir ačgārni - mātītes ir krāšņas un tieši viņas pavasaros cīnās par tēviņiem, kuru spalvu tērps ir mazāk košs un kuri ir galveni mazuļu kopēji un barotāji. Pūslīšiem vispār mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem un, kad pārošanās laiks beidzas - šauj atpakaļ uz siltajām zemēm un perēšanas/barošanas procesā nepiedalāsElina wrote: Es izlasīju visu tēmu un tas man radīja interesi par dažādu sugu atšķirīgiem ligzdošanas un bērnu audzināšnas paradumiem.
Piemēram, Lielajiem Dumpjiem tēviņš aplido vairākas mātītes, bet ar perēšanu un bērnu audzināšanu nodarbojas mātīte. Strausiem tēviņi arī aplido mātītes, kas olas sadēj vienā ligzdā, bet perē un bērnus audzina gan mātīte, gan tēviņš (tomēr šķiet, ka te tēviņam ir lielāka nozīme). Vai arī ir Zivjērgļi, kas no savas ligzdas izmet svešas olas, un ir tavi pieminētie lauku piekūni, kas var uzņēmties rūpes arī par svešiem bērniem. Meklējot informāciju par Jūras ērgļiem, bieži tika vilktas paralēles ar Baltgalvas ērgli, kas pieder pie tās pašas ģints.
Vai var atrast kopīgas tendences kārtas/dzimtas/ģints ietvaros, reģiona ietvaros vai varbūt ņemot vērā barību? Vai arī kopīgas tendences var novērot tikai salīdzinoši tuvām sugām?
Bet es pieņemu, ka laikam nav pētījumu šajā virzienā. Vai arī ir? Varbūt ir klasifikācija vai pētījums kādas sugas/reģiona ietvaros?
P.S. Savā ziņā tās atkal ir pārdomas pa tēmu ar retoriskiem jautājumiem
Liels paldies! Jau sāku meklēt sīkāku informāciju par viņiem. Vai ir vēl kādas sugas, kuru ligzdošanas/pārošanās paradumi atšķiras no ierastā "1 tēviņš, 1 mātīte, 1 ligzda"? Ja neskaita dzeguzes, kuras savas olas dēj svešās ligzdās (ligzdošanas parazīti?)CerambyX wrote: Vēl jau ir putnu sugas (pūslīši, Morinella tārtiņi, karnevālslokas un gan jau vēl kādas sugas), kuram dzimumu 'pienākumi' ir ačgārni - mātītes ir krāšņas un tieši viņas pavasaros cīnās par tēviņiem, kuru spalvu tērps ir mazāk košs un kuri ir galveni mazuļu kopēji un barotāji. Pūslīšiem vispār mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem un, kad pārošanās laiks beidzas - šauj atpakaļ uz siltajām zemēm un perēšanas/barošanas procesā nepiedalās
Ja meklē tieši to, kas tajā vietnē Turnix varia, tad krievu vietnēs to sauc par Austrālijas paipalu jeb no latīniskā Трехперстка расписная, lai gan tieši šai ir 4 pirksti. Nu jā, tēviņi ir pieticīgākā krāsojumā, rūpējas par pēcnācēju prāvo pulciņu - varot būt līdz 17 olām, 4 reizes gadā ar 12-13 dienu perēšanas perioduroosaluristaja wrote:Ir vēl šāda interesanta putnu kārta, nezinu kā latviski viņi būtu jāsauc.
https://de.wikipedia.org/wiki/Laufh%C3%BChnchen
Pūslīši te regulāri caurceļo. Retumis kā caurceļotāju var novērot arī Morinela tārtiņu. Bet no ligzdotājām (ja neskaita dzeguzi, protams) te visas sugas ir ar vairāk vai mazāk tradicionālu orientāciju.Elina wrote:roosaluristaja - Paldies! Vai arī Latvijā dzīvo putni ar līdzīgiem paradumiem?
