Viņiem visiem ir divi gredzeni - viens dzeltens, otrs metāla. Nedomāju, ka pastāv liela iespēja pazaudēt abus gredzenus.Prizhs wrote:Cik liela iespēja ir, ka gredzenu putns ir pazaudējis, gredzens gadījies brāķis, utt? 0%, 10%? Iespēja tāda pastāv vai noteikti nē?
Pareizi, piemirsu par otru metāla gredzenu, tātad iespēja 0%Vērotāja wrote:Viņiem visiem ir divi gredzeni - viens dzeltens, otrs metāla. Nedomāju, ka pastāv liela iespēja pazaudēt abus gredzenus.Prizhs wrote:Cik liela iespēja ir, ka gredzenu putns ir pazaudējis, gredzens gadījies brāķis, utt? 0%, 10%? Iespēja tāda pastāv vai noteikti nē?
Paldies par ziņām !dabasSkaņas wrote:Laba ziņa: šodien divos no Garkalnes būriem z-vārnām jau mazuļi, te lielākie.
Ļoti sliktā ziņa: joprojām zinu tikai divas vārnu ligzdas šajos būros šovasar.
Gan labām, gan ne tik labām... 
Izteiktas viena perējuma mazuļu attīstības atšķirības šai sugai ir normāla lieta. Ja barības pietiek, izdzīvo un izaug arī mazākie.d.e. wrote: mazulīši ligzdā izskatās diezgan atšķirīgi augumā, cerams mazais ātri panāks lielākos
Protams, kāda ligzda var būt dobumā, tos vēl jāpārbauda.d.e. wrote: Tik daudz putnu un salīdzinoši tik maz ligzdu... vai nav iespējams, ka kāds pāris ligzdo kādā nezināmā dobumā ? Vai arī šis zaļajām vārnām kaut kāds tukšais gads gadījies...bet tad atliek sevi mierināt ar cerību, ka nākamgad dēs olas dubultā !
Būtu labi, ja kāds varētu atbildēt labāk. Taču, cik man zināms, nu jau vairāk kā 10 gadu vienīgā atlikusī zaļo vārnu ligzdošanas vieta Latvijā ir Pierīga. Pie viena, arī lielākā un tālākā uz ziemeļiem no pēdējām sugas atradnēm Baltijas valstīs. Igaunijā arī vairs nav. Vairāk var uzzināt šeit: http://lob.lv/lv/z_varnas/index.phpPrizhs wrote:Vai Kurzemes papagailis Kurzemi ir atstājis pavisam? Vai par tām atbild kāds cits ornitalogs?
Gan jau ir vēl kaut kur ligzdas !dabasSkaņas wrote: Izteiktas viena perējuma mazuļu attīstības atšķirības šai sugai ir normāla lieta. Ja barības pietiek, izdzīvo un izaug arī mazākie.
Protams, kāda ligzda var būt dobumā, tos vēl jāpārbauda.d.e. wrote: Tik daudz putnu un salīdzinoši tik maz ligzdu... vai nav iespējams, ka kāds pāris ligzdo kādā nezināmā dobumā ? Vai arī šis zaļajām vārnām kaut kāds tukšais gads gadījies...bet tad atliek sevi mierināt ar cerību, ka nākamgad dēs olas dubultā !
Kas zin...varbūt ir neatklātas ligzdas pavisam citā vietā, galu galā, es zilas spalvas Garciemā atradu, kur nekad zaļā vārna nav manīta, kaut tas ir Pierīgā ! Un pat ja tās ir kāda izmukuša papagaiļa spalvas, tas neizslēdz iespēju, ka kādai vārnai ir ligzda tur, kur neviens to necer pat redzēt ! 
Liekas, ka Ligzdas gariņš pašlaik lādē vēl video. Ceru, ka drīz sagaidīsim Ligzdas gariņa komentāru par šodienas novērojumiem.dabasSkaņas wrote:Vai pēc šī Ligzdas Gariņa video pareizi saprotu, ka mums šodien ir vismaz viens jauns būra apmeklētājs VE?
Izzušana ir bijusi vēl straujāka. Būtībā, tās kartes "pirms" un "pēc" parāda atšķirības starp 20. gs. vidu un otro pusi un 21. gs. sākumu. Tagad kartē vairs nav arī to abu Vidzemes un Latgales punktu. Iemeslus jau agrāk esmu mēģinājis šur tur* aprakstīt (arī nesen žurnālā National Geographic Latvija, raksta PDFu var atrast tepat, kur vēl dažus citus: http://lob.lv/lv/z_varnas/index.php). Īsā atbilde: ainavas pārmaiņas. Gan formā, gan saturā. Lai gan īsa atbilde te īsti neder, jo tajā pazūd svarīgas detaļas.Vērotāja wrote:Kāds iemesls ir tik straujai (cik saprotu, viena gadsimta laikā) zaļo vārnu izzušanai Baltijas valstīs? Jo cik var noprast no Wikipēdijas teksta, 18.gadsimtā bija zaļvārnu pilna Kurzeme un Vidzeme. Vairs ātrumā nevaru atrast no kuras prezentācijas ņemtas šīs kartes par zaļo vārnu izplatību, bet kad lasīju, tās mani šokēja. Tāpēc saglabāju datorā ar domu, ka vēlāk Edmundam pajautāšu.
Diemžēl tajā prezentācijā pie kartēm nebija pierakstīts kādi gadi (gadu desmiti, gadsimti) tiek salīdzināti.
apsteidzāt manidabasSkaņas wrote:Vai pēc šī Ligzdas Gariņa video pareizi saprotu, ka mums šodien ir vismaz viens jauns būra apmeklētājs VE?
jā šodien ir atzīmējies VElllla ducis 13 zaļvārnēns 
