Cik "putnisku" augu mēs varētu ievākt?
dzeguze - dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, dzeguzenes, t.sk.
…..purva dzeguzene jeb purva dzegužlapas,
…..Baltijas dzegužpirkstīte (dzegužu ērkulis, traipekļainā dzegužu puķe, dzeguzes asaras, dzegužpiestiņi)
gailis – gaiļbiksīte jeb gaiļapieši, augstais gaiļpiesis, gaiļa piešu vilkābele
vista, ūdensvistiņa – melnā vistene
cālis – Eiropas saulpurene jeb (vietām) cāļagalvas
bezdelīga – bezdelīgactiņa
vārna – purva vārnkāja, izskatīgā vārnaspēda, zvīņainā vārnaspēda
krauklis – vārpainā krauklene, sarkanā krauklene
dzērve - dzērvene
ērglis – ērgļpaparde
irbe – irbene
dadzītis – dadzis
cīrulis – cīrulīši
balodis – baložu krievpoga, balodenes
grieze – vīgrieze
kaņepītis – kaņepe, daudzgadīgā kaņepene
zeltgalvītis – zeltgalvītes (dažādas)
vakarlēpis jeb lēlis – lēpes, vairogu palēpe
vanags – ragainie vanagnadziņi, vanagzirnis (vanagvīķi), parastais vizulis (saukts arī vanagputraimi)
gauras – pagauri (jūrmalas, rožainais), gauri (tīruma, pavasara), gaurenītes (mezglainā, gulošā, īlenlapu)
mušķērājs – dioneja jeb mušķērājs
~~~~~
Divkārši - baložu gandrene, asinssārtā gandrene jeb stārķa kāja
~~~~~
Putnu dzīve:
ligzda - parastā ligzdene
knābis – knābja grīslis, pleznveida grīslis, knābjlapu osis
spārni - spārnainā cūknātre, bezspārnu zvagulis, kailā dobspārne, spārnotais segliņš, milzspārnu marniera, trīsspārnu baldriņš
sekste - sekstainais nārbulis,
~~~~~
Foruma dzīve:
Dumpe – kalistemi jeb pudeļbirstes
Saietā Jānis stāstīja, ka atklātas divas (?) jaunas klinšu ērgļa ligzdas. Daudz klinšu ērgļa atpakaļ ieviešanai Latvijā dara Uģis Bergmanis Teiču purvos. Neliels ieskats šajā tēmā bija arī LTV filmā par Uģi "Ērgļu Uģis".Made wrote:Sākumā domāju - kā tad tā? bija taču! - bet tad atcerējos, ka biju lasījusi par klinšu ērgļa retajiem gadījumiem Latvijā
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/120116/ ... rglis-fotoSunshine wrote:Cik interesanti.. Latvijā novērots karaliskais ērglis (Aquila heliaca)!
Putns novērots virs Zvejsalas dīķiem Lubāna ezera apkārtnē.
Izrādās, šis ir tikai ceturtais šīs sugas novērojums Latvijā un pirmā reize, kad putns novērots vizuāli (iepriekš konstatēti tikai ar satelītraidītājiem aprīkotu putnu ieceļošanas gadījumi).
Interesanti, ka šoreiz pirmie to nav pamanījuši acīgi putnu vērotāji, ērgļa esamība Latvijā noteikta datora ekrānā. Tā ir 359. putnu suga Latvijā.
Pirms gada ērgli Pesho noķēra un ar raidītāju aprīkoja Bulgārijas ornitologi. Ierīce ļauj redzēt putna ceļu datorā, un lidojums ir tiešām iespaidīgs – Pesho neuzturas tikai vienā vietā, ērglis ir šķērsojis Bulgāriju, viesojies Turcijā, Rumānijā, Moldovā, Baltkrievijā, Lietuvā, Ukrainā, Krievijā.
Latvijā Pesho maršruts vedis no Krievijas puses, ērglis lidojis gar Ludzu, Rēzekni, Preiļiem un tad Aknīstes tuvumā pagriezies uz Lietuvu.
Iepriekšējo reizi jaunu putnu sugu Latvijā atklāja maijā, kad ornitologs Jānis Ķuze no Lubāna–Zvidzes kanāla torņa pamanīja garstilbi –Rietumeiropā, Vidusjūras zemēs, Āfrikā un Āzijā izplatītu bridējputnu.
Tas, kas ir arhīvā, atrodams tekrikse wrote:Kur šeit var noskatīties video arhīvus ar melnā sārķa Ozola un Zīles videomatriāliem:?:
http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=25&t=2590krikse wrote:Kur šeit var noskatīties video arhīvus ar melnā sārķa Ozola un Zīles videomatriāliem:?:
Arī Delfos rakstsSunshine wrote:Cik interesanti.. Latvijā novērots karaliskais ērglis (Aquila heliaca)!
Putns novērots virs Zvejsalas dīķiem Lubāna ezera apkārtnē.
Izrādās, šis ir tikai ceturtais šīs sugas novērojums Latvijā un pirmā reize, kad putns novērots vizuāli (iepriekš konstatēti tikai ar satelītraidītājiem aprīkotu putnu ieceļošanas gadījumi).
Katrā ziņā šeit es varēju ziņot arī par savu kaiju, kura mani gandrīz pie darba noliktavas nonesa, jo viņai bērns redzies ir augšā uz jumta Te ornitologi diskutē par apzīmējumiem.Simba wrote:Šeit ir ES ligzdojošo putnu atlanta apraksts un saite, kā pie tā tikt.
Saietā Jānis Ķuze aicināja šo pēc iespējas pildīt un, ja nav īsti, ko darīt, tad kaut sēsties auto un braukt tukšajos kvadrātos skaitīt baltos stārķus
Es gan putnus nepazīstu, bet man šis vienalga patīk
http://www.lob.lv/lv/eiropas_atlants/
Japāņu haiku bērniem.
Tavā priekšā ir neparasti dzejoļi – japāņu trīsrindes jeb haiku. Tie ir vieni no īsākajiem dzejoļiem pasaulē. Pirms daudziem gadiem Japānā, tas bija 16. gadsimtā, kāds mūks, skatoties, kā rudenī no koka birst lapas, iemērca otu tušā un uzrakstīja trīsrindi par lapu, kas pieceļas no zemes un atgriežas atpakaļ zarā, bet, izrādās, tas bija tauriņš… Liekas, tik mazi dzejoļi, bet, tos lasot, mums acu priekšā it kā paveras brīnumu pilnā, brīnumskaistā DABA, kas ir mums visapkārt. Vai tā būtu ziema, pavasars, vasara vai rudens… Tā ir brīnišķa pasaule, - pasaule, kur visu zina vecais suns, kur zaļo lapu pavēnī kaķa acis izstaro zeltu, kur mēness stari viegli šūpo lapas, kur vējš klauvē pie durvīm… Daba mums apkārt, daba mūsos, par to arī šajās trīsrindēs.
Haiku no japāņu valodas tulkojusi Guna Eglīte. Anitas Kreituses zīmējumi.
Un tas viss ir lielā saskaņā ar žurnāla ietvaru, ko atstāju saldajam ēdienam (kā atgriešanos Latvijā).
1.vāks. Vitolda Kucina zīmējums
4.vāks. Jāņtārpiņi nav nekādi tārpi. Jāņtārpiņi ir vaboles. Turklāt jāņtārpiņu līgavaiņi ir kā visas vaboles - ar spārniem. Neparastākas ir jāņtārpiņu līgavas. Viņām nav spārnu. Toties viņas tumsā noslēpumaini spīguļo un gaida savus spārnotos līgavaiņus atlidojam.
Andris Eglītis ir daudzas vasaras naktis pavadījis meža pļaviņās, fotografējot šos spīgulīšus. Viena no viņa bildēm ir jūsu priekšā. Tos, kuri grib apskatīt daudzas fotogrāfijas ar jāņtārpiņiem, Rīgā Dziesmu svētku laikā gaidīs Andra Eglīša izstāde: Jāņtārpiņa gaisma.
Paldies!Ģeogrāfs wrote:Vēl drusciņ par putniskiem nosaukumiem...
Mūsu jāņuzāļu pušķis papildinās!
Cik "putnisku" augu mēs varētu ievākt?
dzeguze - dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, dzeguzenes, t.sk.
…..purva dzeguzene jeb purva dzegužlapas,
…..Baltijas dzegužpirkstīte (dzegužu ērkulis, traipekļainā dzegužu puķe, dzeguzes asaras, dzegužpiestiņi)
gailis – gaiļbiksīte jeb gaiļapieši, augstais gaiļpiesis, gaiļa piešu vilkābele
vista, ūdensvistiņa – melnā vistene
cālis – Eiropas saulpurene jeb (vietām) cāļagalvas
bezdelīga – bezdelīgactiņa
vārna – purva vārnkāja, izskatīgā vārnaspēda, zvīņainā vārnaspēda
krauklis – vārpainā krauklene, sarkanā krauklene
dzērve - dzērvene
ērglis – ērgļpaparde
irbe – irbene
dadzītis – dadzis, ancītis (arī dadzītis)
cīrulis – cīrulīši
balodis – baložu krievpoga, balodenes
grieze – vīgrieze
kaņepītis – kaņepe, daudzgadīgā kaņepene
zeltgalvītis – zeltgalvītes (dažādas)
vakarlēpis jeb lēlis – lēpes, vairogu palēpe
vanags – ragainie vanagnadziņi, vanagzirnis (vanagvīķi), parastais vizulis (saukts arī vanagputraimi)
gauras – pagauri (jūrmalas, rožainais), gauri (tīruma, pavasara), gaurenītes (mezglainā, gulošā, īlenlapu)
mušķērājs – dioneja jeb mušķērājs
vālodze – māllēpe (arī vālodžu lapas)
tītars – pelašķis (arī tītariņi, tītarzāle)
~~~~~
Divkārši - baložu gandrene, asinssārtā gandrene jeb stārķa kāja
~~~~~
Putnu dzīve:
ligzda - parastā ligzdene
knābis – knābja grīslis, pleznveida grīslis, knābjlapu osis
spārni - spārnainā cūknātre, bezspārnu zvagulis, kailā dobspārne, spārnotais segliņš, milzspārnu marniera, trīsspārnu baldriņš
sekste - sekstainais nārbulis
putni – maura sūrene (arī putnu sūrene)
~~~~~
Foruma dzīve:
Dumpe – kalistemi jeb pudeļbirstes
