Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Piezvanīju Jānim un viņš solīja kaut ko organizēt. Teica, ka, visticamāk, noplīsis ir rūteris un tas varētu būt jāmaina, bet principā izdarīt to var - jo tas nav gluži pie ligzdas, turklāt nu jau vecie sāk jaunos atstāt vienus šā vai tā. Taču droši vien, ka vismaz dažas dienas vēl nekas nemainīsies.
Māris
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Vērotāja wrote:Ir atbilde par tehniskajām problēmām -
Piezvanīju Jānim un viņš solīja kaut ko organizēt. Teica, ka, visticamāk, noplīsis ir rūteris un tas varētu būt jāmaina, bet principā izdarīt to var - jo tas nav gluži pie ligzdas, turklāt nu jau vecie sāk jaunos atstāt vienus šā vai tā. Taču droši vien, ka vismaz dažas dienas vēl nekas nemainīsies.
Māris
Paldies! Vismaz cerīga un laba ziņa.
Last edited by Feja on 31 May 2016 20:56, edited 1 time in total.
Pēc Māra Strazda lūguma ierakstīju garo video sākot no olas saspiešanas līdz tam, kad Zīle olas čaumalu izmet ārā. Visā video gaitā mazie stārķēni darbojas ar saspiestās olas čaumalām un saturu
[quote="Vērotāja"]Pēc Māra Strazda lūguma ierakstīju garo video sākot no olas saspiešanas līdz tam, kad Zīle olas čaumalu izmet ārā. Visā video gaitā mazie stārķēni darbojas ar saspiestās olas čaumalām un saturu
Pavēroju video,kā Zīle savāc un izmet ārā tās sūnas,kurās bija izlijis olas saturs Laikam jau bija slikta smaka(stārķim vispār ir izteikta oža?)
Attiecībā par smaku mums ar Strazda kungu bija neliela vēstuļu saruna:
M.S.
Pie tā paša stāsta ir vēl viena svarīga epizode, kam arī derētu videodokuments - 9:08:00 - 9:08:40, kā M iztīra ligzdu, izmetot un izpurinot tās sūnas, kas pielijušas ar vanckaru (un smird) un pēc tam izmet olas čaumalu - kas ir ļoti interesanti, jo nesaplēstās olas viņi taču ignorēja...
Es
Māri, vai Jūs esat pārliecināts, ka čaumala tika izmesta smakas dēļ? Negribu te diži gudro tēlot un apstrīdēt ornitoloģijas metra atzinumus, taču ir radies priekšstats, ka putniem ir slikta oža.
Paskaidrošu savu viedokli -
- visa video gaitā var redzēt, ka bērni izrāda pastiprinātu interesi par čaumalām un to saturu un neizrāda kaut kādas riebuma pazīmes (cilvēkiem mazi bērni tāpat asi reaģē uz sliktu smaku)
- pat pretēji, 9.06-9.07 mazie mēģina kaut ko ēst no čaumalas. Nez vai viņi to gribētu darīt, ja smaka liktos nepatīkama.
- M čaumalu neizmet tālu, tā paliek uz ligzdas zaru malas, varbūt 50 cm attālumā un tātad smaka nez vai kļūs stipri mazāka. Ja iemesls būtu smaka, būtu derīgi izlidot un aiznest kaut kur tālāk.
Mans viedoklis, ka iemesls aizmešanai varētu būt mušas un citi insekti un slapji/netīri pakaiši. Otrais drīzāk.
M.S.
Jā un nē - tas par smaku. To es mazliet pa jokam "pacilvēciskoju", jo patiesībā atrītās zivtiņas smako daudz spēcīgāk, bet smaka ir citāda. Tas tā, par stārķi - taču viedoklis par putnu slikto ožu (ko ļoti ilgi mācīja arī skolās) ir pilnīgas muļķības - ir sugas, kas barojas pēc ožas, piemēram, albatrosi un vētrasputni tā sameklē barību jūrā milzīgā attālumā, tieši pēc smaržas gaisā orientējas pasta baloži, kas nozīmē, viņi spēj sajust VIENU attiecīgās vielas molekulu. Ir viens plēsīgais putns, kas pēc smaržas atrod maitas, kas nav redzamas aiz koku lapotnes un vēl zem lapām. Tātad, daudzām sugām oža ir izcili laba. To, cik tā nozīmīga stārķim, es (un neviens) nezina, jo konkrētais fzioloģijas apekts ir nezināms.
Taču interesants ir fakts, ka sūnas, kurās bija satecējis vanckars, visas tika izmestas. Cāļi mēģināja izēst to, kas olā palicis, taču (pēc krāsas un konsistences varu pateikt, jo esmu tādas redzējis desmitiem) olā bija tāds kā šķidrs biezpiens ar kunkuļiem, kas nozīmē - neapaugļota sadalījusies ola - neko daudz ar savu knābi viņi tur izdzert nevar. No ligzdas malas ola var nokrist, var arī palikt, mušas tā piesaista mazāk kā tās pašas atrijas, bet varētu būt, ka ola kā varbūtējs mušu oliņu dēšanas vieta gan ir "problēma" - jo atrijas tiek apēstas līdz pēdējai. To mes varam tikai zīlēt, taču fakts kā tāds ir apdomājams. Kad būs kādi 30 tādi gadījumi dokumentēti, tad jau varbūt varēs sākt kaut ko arī saprast. Izklājuma slapjums noteikti nav problēma - ja paliks pārāk karsts, pilnīgi iespējams, ka nesīs speciāli slapjas sūnas - tā ir bijis (lai dzesētu cāļus, tātad, viņi "labi zina fiziku").
Kaut kā tā (bet vispār pēc kaut kāda pirmā gadījuma sākt kaut ko spriest ir diezgan vieglprātīgi...)
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
17.03 Ozols mēģināja atrīt vairākas reizes, līdz izdevās. Grūti bija redzēt, bet pāris vardes bija, vienu vēl abi plēsa uz pusēm, vēl kaut kas lielāks par mazajām zivtiņām.
17.10 paēduši un apmierināti, un ja tētis vēl sabužina.