Diskusijas

[Made]

Pēc ligzdas slēgšanas, slēdza arī pontu bildes.

Manuprāt, tie ir unikāli un nenovērtējami materiāli, kas nav atkārtojami. Tiem vieta publiskā glabātuvē - kā bibliotekā vai arhīvā.

[Murkjelis]

Es gan domāju, ka publiski pieejams videoarhīvs ir ļoti svarīga lieta. Tas nav labi, ja pieejams tikai ierobežotam cilvēku lokam.
Tas nav normāli, ja publiski apmaksātu materiālu pieejamību par publiskajiem putniem liedz, piemēram, zinātnieku savstarpējā konkurence, ja materiāli publiski pieejami tikai apkopojuma un grafiku veidā. Neuzticos secinājumiem, kas radušies no aprēķiniem, kas nav pārbaudāmi.

Made, ko nozīmē - nav pārbaudāmi? Tu izgājšgad gāji cauri visiem arhīviem, lai kontrolētu, vai ir kaut kur sarakstīti pareizi cipari?
Tiem, kam tas ir nepieciešams, materiālus arī iegūs. Cilvēks parastais tāpat neko no tā visa nesecinās, nepārbaudīs un neaprēķinās. Tam ir profesionāļi, kas to ir mācījušies gadiem. Un lai Sakārnītis sargā profiņus no amatieriem, kas mācīs "kā taisīt desas" . Jebkura sfēra tomēr ir saistīta ar zināmu biznesu. Sākot no baznīcas, beidzot ar putniņiem. Zinātniekiem arī ir būtiski pārdot savu intelektu pēc iespējas dārgāk. Ij tas nebūtu kaut kā godīgi, ja vieni kāpj kokos, skaita putnus, liek kameras, meklē līdzekļus tehniskiem izpildījumiem, noguruši pārvelkas mājās, lai beidzot to visu pārskatītu un apkopotu, bet tikmēr babāc - Uno Zerro no Mazburiņām, neieguldot tajā nevienu centu, ir uzcepis zinātnisku rakstu un lepni grauž torti, ko nopircis par savu šnobeļa prēmiju. Tāpēc ir tomēr kaut kādi aizsargmehānismi jāievēro un ne visam vajag būt publiskam. Un zinātniskā konkurence, tāpat kā jebkur citur, ir zināmā daudzumā ļoti vēlama.
Vērotājs var tikai palīdzēt. Kam nu izdodas pamanīt vērtīgas lietas. Kas nu pēc profesionāļa lūguma paskaita pārošanās reizes. Kas nu ziedo naudu, kas laiku. Un tmldz. Tas arī viss. Pārējais, lai paliek tiem, kas zina, ko ar to darīt

[Made]

Feja, par konkurenci nav tikai šajā sakarā. Tas ir no pašu ornitologu sarunām, kāpēc viens vai otrs rezultāts nevar tikt publiski atklāts "pirms laika", par nosacījumiem, kādus uzliek kopprojektu rezultātiem utt. Laikam jau tas ir saistīts ar autortiesībām, kas, lai gan radītas par publisku naudu un uz publisku dabas resursu bāzes (es tieši par tādiem datiem runāju), tomēr satur autoru individuālo varēšanu un prasmi. Es runāju par to, cik tas ir skumji, ka nevar iekārtot sabiedrību citādi, lai nebūtu šādu barjeru savstarpējās konkurences dēļ.

[Made]

Murkjeli, nu gan sadevi kā ērglēns pirmdzimtais

[Murkjelis]

Murkjeli, nu gan sadevi kā ērglēns pirmdzimtais

Tas no izbrīna Es domāju - apžēliņ, ko Made ar tiem arhīviem dara?! un varbūt ne tikai Made!!!!
Un tad man parādījās vīzija, kā visi forumieši, izņemot neizglītoto Murķeli, sēž brīvos brīžos pie bilžu un video arhīviem un rullē...rullē, acis neatrāvuši. Nobildē, pieraksta un atkal rullē, saņem no ornitologiem atskaites un centīgi visu pārbauda, sazīmē ar sarkanu neatbilstības, piemēram : ni, ni, ni 31.aprīlī stārķis trīs reizes pagāja pa kreisi un TIKAI divas pa labi, pie tam sūnas visu dienu bija ar skatu uz ziemeļiem nevis dienvidiem! Nokaunina nabagus, vārdu sakot, un liek visu pārstrādāt
Atvaino - aizrāvos

[Made]

Nu jā, es tā arī iedomājos Tavas emocijas

Man nākas daudz strādāt ar datiem priekš zinātniekiem. Un pēc tam pārlasīt vienu otru atskaiti. Esmu pietiekami skeptiska, kad man kaut ko grib apgalvot.

[Murkjelis]

Man nākas daudz strādāt ar datiem priekš zinātniekiem. Un pēc tam pārlasīt vienu otru atskaiti. Esmu pietiekami skeptiska, kad man kaut ko grib apgalvot.

Tad skaidrs To sauc par profesionālo kretīnismu. Mums visiem tāds ir. Katram savā sfērā, protams

[Made]

Manuprāt, tie ir unikāli un nenovērtējami materiāli, kas nav atkārtojami. Tiem vieta publiskā glabātuvē - kā bibliotekā vai arhīvā.

Par šo gan man gribas iestāties - "nieka ligzdu ieraksti" ir nacionālais dārgums, manuprāt. Tēvzemes dabas ainas kādā konkrētā pagātnes brīdī. Tur varētu filmu izveidot ar saules dainām vien, skatot tik katras dienas saullēktu... nerunājot par audiofailu ar citu putnu dziesmām. Vai, teiksim, video ar kadriem 12.00 dienu pēc dienas...

Tiesa, pašai man arī bija doma atlasīt sev tādus jaukākos relaksējošos gabaliņus no momentiem, kad "nekas nenotiek" - Durbe vienkārši perē, Durberta vienkārši guļ, ligzda vienkārši tukša... bija tādi īpaši gaismas un vēja vai miglas brīži, kad vienkārši var skatīties un skatīties... Varbūt arī kādam citam kādam "neputnam" tieši tas no šiem video liksies svarīgāk par to, kura barošanas reize nu bija...

Nedod dievs, mums pasliktināsies ekoloģiskā situācija, tad šie kadri liksies kā no Zelta laikmeta...

[Lianaliesma]

Es vairāk no tā aspekta, ka dabas aizsardzība pasaulē vispār ir atkarīga lielā mērā no emocionāliem dabasmīļiem, kas ir potenciāli sponsori un aizrautīgi idejas paudēji plašākai sabiedrībai, pat piesaucot sabiedrības sirdsapziņu (kā piemēram, Made ).
Igauņi veiksmīgi darbojas šajā virzienā (ne velti ir piesaistīts tāds liels uzņēmums kā EENET) - iekļauj vērotājus no visas pasaules forumā, kas ir angļu valodā, izveido un uztur publisku bilžu un video arhīvu, uz kura bāzes kāds entuziasts var izveidot ērtu pārskatāmu alternatīvo arhīvu (kā debianuser)... kādi citi uzņemas bez atlīdzības moderēt kādu ligzdas vērošanu (kā Ame, Bea, Liz, Felis Silvestris no LK...) Tas viss 1. paplašina vienkāršo skatītāju skaitlisko loku, 2. no vienkāršiem skatītājiem daži kļūst par entuziastiem un spečukiem, 3. veidojas plašāks ziedotāju loks.
Tas parāda, ka - vēloties ne tikai veiksmīgi bīdīt uz priekšu katram speciālistam savu projektu un saņemt tā ietvaros finansējumu savam darbam, bet arī max paplašināt dabas aizsardības koncepciju un pasākumus, ir jāiegulda iepriekšējs neapmaksāts darbs - situācijas/pasākumu publicitāte, sabiedrības informētība un aizraušanās, atvērtība tai entuziastiskajai sabiedrības daļai, suvenīru/kalendāru/krūzīšu/cepurīšu tirdzniecība masveidā, ātri pārorientējoties.

[d.e.]

Murkjeli, labie teksti !


Piekrītu, profiņi dabūs savu info un zinās, ko ar to darīt, tāpat taisnība par to, ka visu nevajag izlikt publiskai pieejamībai. Diemžēl tas tieši tā arī notiek, ka jebkurā zinātnē atrodas kāds, kurš vnk ar copy/paste cep zinātniskus rakstus un sev grādus, kamēr cits "melnu muti" rukā, lai tos pieejamos faktus savāktu apkopotu u.t.t.
Piebildīšu gan, ka arī Madei ir taisnība - zinātnieku atskaites u.t.t. reizēm ir pabriesmīgas...bet tas lielākoties ir tāpēc, ka viņiem svarīgāks ir radošais pētniecības process, nevis nez kādu memuāru vai birokrātisku atskaišu drukāšana.
P.S. Secinājumi par zinātniekiem man no ikdienas pieredzes pāris desmitu gadu garumā.

[Vērotāja]

Vispirms jāsaprot, kāds ir ligzdu tiešraižu mērķis un vēlamais rezultāts.
Visādā ziņā mērķis nav ziedojumi. Ziedojumi ir līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta tiešrade, bet ne mērķis.

Mērķis ir mainīt cilvēku attieksmi pret dabu. Un to nevar panākt ar zinātni, foruma spečukiem vai tamlīdzīgi. Sabiedrības attieksmi var mainīt putnu un dabas cilvēciskošana.
(jā, to saku es, kas kratās drebuļos no frāzēm par putniņu, kas noskumis gaida māmiņu)

Cilvēciskošana kā pirmais posms un sapratne kā otrais. Mēs (kas ilgi skatamies) visi sākumā esam izgājuši cauri cilvēciskošanas stadijai un labi, ja blakus ir kāds, kas taktiski, maigi ievelk brīnišķīgajā putnu pasaulē.
Dižā zinātne nevienam forumos nav vajadzīga, elementāra sapratne par notiekošo ir pilnīgi pietiekama.

Kā galējais mērķis - sabiedrības sapratne par dabā notiekošo un attiecīgi kā sabiedrības pasūtījums - budžeta līdzekļi dabas aizardzības plānu īstenošanai. Diemžēl šodien pat pret mikroliegumiem ir ļoti noraidoša attieksme. Tāpat kā pret Natura2000 un citiem. Diemžēl.

Par Looduskalender - tam nav sakara ar oficiālām Igaunijas iestādēm, tas ir bioloģes Maret Saar privātais blogs, vēlāk blogam pievienojās dabas fotogrāfs Arne Aderi. Viņi raksta iknedēļas apskatus par norisēm dabā un dabas kamerās redzamo.
Par LK forumu - forums ir pats par sevi un neviena Igaunijas dabas organizācija to nav organizējusi (kaut vai foruma valoda - angļu - liecina, ka forumam nevar būt sakars ar Igaunijas oficiozu). LK forums ir atdalījusies daļa no Hankoka foruma, foruma komentētāji ir cilvēki no visas pasaules, nevis igauņi.

Tiešraides organizē Igaunijas ērgļu klubs, tās pārraida nacionālais serveris EEnet. Zinātniskais darbs - Tartu universitāte. Nevienai no šīm organizācijām nav saistības ar LK.

[Lianaliesma]

Vērotāj, faktiski jau pateici to pašu citiem vārdiem.
Mērķis ir mainīt cilvēku attieksmi pret dabu. Un to var panākt ar zinātni, foruma spečukiem, ziedojumiem, dažādu specialitāšu un tautību entuziastiem, utt....kopā.
Lai saturētu kopā un visu ideju realizētu, atbalstoši un labvēlīgi jāsadarbojas. Mums ir ko pamācīties no igauņiem šajā ziņā, man liekas, labā nozīmē.

Looduskalender ir entuziastu apvienotas darbības rezultāts, un sākotnēji tieši igauņu entuziastu.../
http://www.looduskalender.ee/en/node/22601
Arne Ader ir igauņu biologs, fotogrāfs, ideju paudējs, 10 gadu garumā ar viņa foto arhīvu aizsākās interneta vietne, kam vēlāk pievienojās starptautiski aktīvs angliski runājošs forums
https://et.wikipedia.org/wiki/Arne_Ader
Kaido Einama - arī igaunis un izveidojis IT bāzi LK forumam.

[Vērotāja]

http://www.looduskalender.ee/n/node/11

Looduskalendri eellugu

Looduskalender meie looduses toimuva jälgimiseks sai oma tegeliku alguse varakevadest 2002. aastal veebikeskkonnas Ilm.ee aadressil
www.ilm.ee/looduskalender.

Ülevaateid koostati paar korda nädalas. Huviliste hulk kasvas, suureks abiks esimestel aastatel oli ZBI teadur Maret Saar. Tasapisi otsisime töötavat mudelit, et muuta Looduskalender igapäevaselt ilmuvaks veebiväljaandeks koos illustreeriva pildimaterjaliga. Kontseptsiooni viimistlesime koos loodusefotograafi Arne Aderiga:
www.loodusemees.ee

Alates märtsist 2004. aastal said mõtted teoks ning igapäevaselt hakkas ilmuma Arne Aderi pildipanga fotodega illustreeritud veebiväljaanne aadressil www.looduskalender.ee.

[Made]

Pēc pirmajām deviņām minūtēm sākas sižets par gājputnu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā, kompensācijām un zemnieku pienākumiem (lietot aizbaidīšanu, ja pareizi sapratu nebūs jums, svešajiem caurceļotājiem te baroties..).
http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas

[Vērotāja]

Pēc pirmajām deviņām minūtēm sākas sižets par gājputnu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā, kompensācijām un zemnieku pienākumiem (lietot aizbaidīšanu, ja pareizi sapratu nebūs jums, svešajiem caurceļotājiem te baroties..).
http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas

Šādi sižeti pēdējā mēneša laikā parādās ar apbrīnojamu regularitāti

[Made]

zinātnieku atskaites u.t.t. reizēm ir pabriesmīgas...bet tas lielākoties ir tāpēc, ka viņiem svarīgāks ir radošais pētniecības process, nevis nez kādu memuāru vai birokrātisku atskaišu drukāšana.
P.S. Secinājumi par zinātniekiem man no ikdienas pieredzes pāris desmitu gadu garumā.

Tas, ko es saucu par "atskaitēm", būtībā ir paša pētījuma rezultātu publikācija. Tā taču nav birokrātija - tā ir zinātnieka radošā pētniecības procesa nodošana atklātībā - tas nevar nebūt stimuls zinātniekam izdarīt visus secinājumus maksimāli korekti, nodalīt faktu interpretāciju no pašiem faktiem maksimāli godīgi... man, diemžēl, zinot datus, uz kuru pamata veikts pētījums un izdarīti secinājumi, ir jāpiebremzē akla ticība speciālistiem.

[d.e.]

zinātnieku atskaites u.t.t. reizēm ir pabriesmīgas...bet tas lielākoties ir tāpēc, ka viņiem svarīgāks ir radošais pētniecības process, nevis nez kādu memuāru vai birokrātisku atskaišu drukāšana.
P.S. Secinājumi par zinātniekiem man no ikdienas pieredzes pāris desmitu gadu garumā.

Tas, ko es saucu par "atskaitēm", būtībā ir paša pētījuma rezultātu publikācija. Tā taču nav birokrātija - tā ir zinātnieka radošā pētniecības procesa nodošana atklātībā - tas nevar nebūt stimuls zinātniekam izdarīt visus secinājumus maksimāli korekti, nodalīt faktu interpretāciju no pašiem faktiem maksimāli godīgi... man, diemžēl, zinot datus, uz kuru pamata veikts pētījums un izdarīti secinājumi, ir jāpiebremzē akla ticība speciālistiem.

Ja par atskaitēm sauci publikācijas, nevis birokrātiskos papīrus...tad ir mazliet citādi.
Jāsaka, ka tādas lietas jau paliek uz autora un vēl jo vairāk recenzenta sirdsapziņas. Diemžēl ir redzēti arī varianti, kad par zinātniskā darba gala rezultātu tiek uzdota kā Tu saki - interpretācija, nevis reāls pētījumā iegūto faktu atspoguļojums. Parasti jau tomēr tas tiek "nocancelēts", sevišķi, ja ir konkurence.

[Made]

Parasti jau tomēr tas tiek "nocancelēts", sevišķi, ja ir konkurence.

Konkurence nez vai. Tādas lietas parasti "nokancelē" caurskatāmības iespēja. Tieši tāpēc es uzskatu, ka publiskas pieejamības iespēja izejas datiem ir priekšnoteikums uzticībai. Protams, ne vienīgais. Ir vēl tīri cilvēciskais faktors. To jau nevar izstāstīt, kad mēs uzticamies un kad sajūtam, ka ar mums manipulē. Un kad varbūt pat nesajūtam, bet tiekam maldināti. Cilvēciskais faktors tad nu paliek katra paša ziņā. Nevar pateikt, kas no kā nāk, bet tomēr - jo lielāka slepenošana notiek sabiedrībā, jo sliktāks ir sabiedrības veselīguma rādītājs.

[d.e.]

Parasti jau tomēr tas tiek "nocancelēts", sevišķi, ja ir konkurence.

Konkurence nez vai. Tādas lietas parasti "nokancelē" caurskatāmības iespēja. Tieši tāpēc es uzskatu, ka publiskas pieejamības iespēja izejas datiem ir priekšnoteikums ticībai.

Acīmredzot kā kurā zinātnē...ir sfēras, kur liela datu apjoma publiskošana būtu kā "pašnāvība" un kamēr kāds vēl tik gatavotos publicēt sava pētījuma rezultātus, tikmēr cits jau kaut kur Ķīnā iesniegtu patentu.

[Made]

Tieši par to es arī sāku runāt - skumji, ka ar dabas resursu saglabāšanu saistītajās zinātnēs tik lielu lomu spēlē komerciāli apsvērumi.