Simba wrote:Un vēl - pēdējais šovakar
Šoreiz iz dzīves par to, cik ļoti var saslimt ar putniem
Šodien darbā pagalmā skatos - baigi daudz spalvu... Noeju garām, galvā citas domas, noeju otrreiz garām - nē nu točna daudz spalvu, tas te nav no sērijas - ai, izkrita putnam spalviņa... Nu neko, nosecinu, ka reiz bija putns. Trešo reizi tur klaiņojot garām sāku domāt... bet, ja ir bijis visticamāk balodis un saplosīts, tad taču ir jābūt kaut kam tikpat līdzīgam tuvumā kā tai vanagu ligzdai? Un tā vietā, lai raitā marša solīti skrietu atkal ielekt savā vāveres ritenī, sāku pētīt apkārtējos kokus... dikti jau pateicīgi viņi tagad bez lapām

Nopētu vienu rindu - lika pagaidīt, Rīgā ligzdu sagribēji... Nopētu tālākos un - IR!

Tālāk jau vairs nemetos pētīt, gāju tomēr atpelnīt savu algu, bet bērzā, pašā augšā kaut kas liels un no zariem tur ir

Būs jāsāk pīpēt, tad zināšu sīkāk, kas pasaulē notiek
Un stāsta morāle ir par to, ka normālam cilvēkam prātā neienāktu Rīgā, gandrīz vai centrā, ieraudzīt vienu atsevišķu putnu pasauli...