Vistu vanagi Rīgā, 2016 (Margo un Misters Y)

[riekstiņš]

Tētis uz olām.

[MĀRIS]

Ka tik te nebūs vēl otrādāk, ka Margo pienesīs papucim ņammu, un viņš audzinās bērnus.
16.54. papucis bija vēl ligzdā, bet šobrīd bumbiņas ļautas saules un vēja glāstiem.



Kā saukta Margo arī klāt.

[MĀRIS]

Interesants paps! 18.32. Margo atstāj bumbulīšus, un 18.37. paps jau ir klāt uz perēšanu, un tā arī silda viņus.



Te jau patiesi prasās pēc kāda zinošāka cilvēka skaidrojuma.

[MĀRIS]

Paps nosēdēja līdz 19.47, tātad stundu un 10 min., bet mamma parādās 20.01.
20.29.

[Made]

Patīk man tas papiņš Interesanti, ka nav nekādu liecību par ēdienu un ēšanu. Laikam patī ārā nākam nekas nav redzēts, ja?

[Jamsis]

Patīk man tas papiņš Interesanti, ka nav nekādu liecību par ēdienu un ēšanu. Laikam patī ārā nākam nekas nav redzēts, ja?

Mr.Y (vanagu T) barību piegādā netālu no ligzdas un tur tad Margo (vanagu M) arī laikam ieturās, uz ligzdu mammai nenes. Es gan vienreiz redzēju Margo atgriežamies ar spalviņu pie knābja, iespējasm tās bija paliekas no maltītes.
Tu domā kakāšana ? Nav gan manīta kā citiem mūsu vērojamajiem.......

[Jamsis]

Sanāca gan diezgan miglaina bilde, bet var redzēt kā Margo uzmanīgi stiepj kājeli, lai iekārtotos ligzdā.

[Vērotāja]

Pagājušā gada tēmā Elīna rakstīja

Vakar sanāca pameklēt informāciju par vistu vanagu ligzdošanas paradumiem. Tur bija teikts, ka olas perē tikai mātīte un ligzdu atstāj tikai, lai paēstu. Maltītes netālu no ligzdas piegādā tēviņi, kas ar perēšanu nenodarbojas. Labākajā gadījumā stāvot sardzē. Nav brīnums, ka mēs neesam redzējuši Misteru X.
...
Lasāmviela par vistu vanagu perēšanu 93-94.lpp (angļu val.)- https://books.google.lv/books?id=QxjSBA ... &q&f=false
Nu ļoti gudri par vistu vanagiem (pētījums/analīze par vistu vanagiem Ziemeļamerikā, angļu val.), - http://www.fs.usda.gov/Internet/FSE_DOC ... 199933.pdf
...
Perēšanas laikā vistu vanaga mātīte ir praktiski atkarīga no tēviņa. Mātīte perē olas, bet tēviņš pienes barību.

Tā kā ligzdā redzam to ko redzam, proti, ka tēviņš tomēr perē, papētīju ko raksta Wikipedia citās valodās.
Angļu
The female is the primary incubator although the male will sometimes take a shift to give the female a chance to eat.
https://en.wikipedia.org/wiki/Northern_goshawk
Krievu
Насиживает в основном самка, но самец заменяет её во время охоты.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AF%D1 ... 0%B8%D0%BA

Abās valodās raksta, ka perē pamatā mātīte, bet tēviņš viņu aizvieto, kad mātīte ēd. Abās valodās nav teksta, ka tēviņš neperē.

[mega2]

9.APRĪLIS

6:07 Labrīt! Oļuki vieni paši--elpo

[Lianaliesma]

6.05 Labrīt! Bet nupat vēl bija mammīte Margo...


No 6.05-6.33 olas neapsegtas
http://193.40.124.24/2016-vistu-vanags/ ... -06-33.JPG

7.23 Margo perē

[Jamsis]

07.50 Margo atstāj ligzdu.

[Jamsis]

07.53 ieradās Mr.Y, kārtoja oliņas un bija gatavs savam sildīšanas brīdim, bet 07.54 atgriezās Margo, kaut ko pateica vīriņam un viņam nācās doties prom.

[mega2]

9:10 Mammuks ligzdā

[Lianaliesma]

10.21 Margo joprojām perē un ik pa brīdim saldi aizsnaužas

[Lianaliesma]

10.25 Margo piecēlās un pasauca savu Misteru, tagad knosās un gaida


10.28 Tad tomēr atgriežas uz oliņām

[Lianaliesma]

10.30 Atkal pagroza bumbulīšus un ritīgi ieriktējas uz tiem

[Lote]

11.23...Margo snauž

[Lote]

11.34
Oi...kas tā par bildi sanāca?

[Made]

Paskatījos Elinas pieminēto grāmatu (pārkopējot saite bija nojukusi, atradu)
https://books.google.lv/books?id=QxjSBA ... &q&f=false
Robert Kenward The Goshawk (teksts rakstīts 2006.gadā)
93.-94.lpp būs aktuāla, kad šķilsies vanadzēni

Pirms tam laikam par perēšanu, bet 90.-91.lpp netiek rādīta šajā priekšskatījumā. Manis tulkotais teksts ir no 92.lpp. (anglisko versiju nelikšu, to var lasīt tajā lpp.)
https://books.google.lv/books?id=QxjSBA ... &q&f=false

Barības piegāde notiek arī tā, ka tēviņš sauc un atstāj medījumu mātītes skatulaukā, un tad nekavējoties dodas prom vai lido uz ligzdu. Mātīte var negribēt atstāt ligzdu, kad bērni mazi vai ir slikti laika apstākļi. Daži tēviņi tad pienes medījumu un atstāj to uz ligzdas malas, kā tas parasti notiek, kad jaunie ir pietiekami lieli, lai ēstu patstāvīgi. Otra galējība ir mātīte, kas tika redzēta atstājam ligzdu un lidojam (and fly `kakking` at the male - laikam domātas skaļas pamācības, vai ko jūs domājat?) pie tēviņa, kas bija nometies uz zara tuvumā bez atnesta medījuma. Viņš bija labi piepildījis guzu (well-filled crop - Old English cropp "bird's craw") un bija apmeties, lai to sagremotu, vienu kāju pacēlis krūšu spalvās, kad mātītes uzmācība piespieda viņu doties prom. Barības piegāde notika pēc 15 minūtēm, iespējams, no tēviņa sākotnējā medījuma, ko viņš bija pirms tam kaut kur noķēris (Fisher 1980).
...
Tēviņi, šķiet, perē mazāk nekā stundu, kamēr mātītes barojas vai laiku pa laikam mazgājas. Niks Robinsons personīgā komentārā ziņojis par mātīti, kas perējusi 96% no 575 stundām, kas novērotas dienasgaismā, bet tēviņš perējis tikai 39 minūtes.
...
Turpretim, daži tēviņi šķiet īpaši ieinteresēti perēšanā, kā parādīts lieliskā Klausa Stulkena fotogrāfiju sērijā 1952. gadā (Klaus Stülcken, in Brüll 1984 : 249 ), kur mātīte vispirms atgriežas ar zaļu zariņu un visbeidzot noliek savu partneri uz olām gandrīz piecas stundas. Tēviņš piecēlās un sauca viņu trīs reizes šajā laikā, bet mātīte atgriezās pēc trīs stundām, lai atbildētu ar saucienu no neliela attāluma, pēc tam atkal aizlidojot. Olas tajā laikā jau šķīlās, tas pirmā gada mātīti varētu būt apmulsinājis. Mātītes parasti nepamet savu ligzdu bez uzraudzības vairāk nekā uz dažām minūtēm, piemēram, lai izkārnītos, lai gan Ortlieb (pers. kom., Fisher 1980) ziņoja par ligzdu, kur mātītes bieži nebija stundām. Desmitajā inkubācijas dienā, aukstā laikā ar sniega-dušu, olas tika atstātas uz astoņām stundām. Neskatoties uz šo atdzesēšanu, un ievērojamu risku, ka olas var tikt kraukļu (? - corvids) iznīcinātas, tās galu galā izšķīlušās.
...
Pārtika tiek nesta uz ligzdu vienu vai vairākas reizes dienā inkubācijas laikā, iespējams, tas atkarīgs no medījuma lieluma. Tomēr var būt arī pārtraukumi līdz pat trim dienām bez pārtikas piegādes ( Brüll 1964), un šajā laikā mātītes pašas rezerves ir svarīgas. Holstein (1942) aprakstīja mātītes pastāvīgu perēšanu piecas dienas pēc tam, kad tika zaudēts partneris. Tad viņa tika barota mākslīgi desmit dienas, novietojot ēdienu uz ligzdas malas katru otro dienu, līdz viņa sāka saņemt pārtiku no pirmās gada tēviņa.

[Zinta]

no 13:38 līdz 13:42 kaut kā pustupus, nesapratu vai tiešām dēja oliņu