Jūras ērgļi Igaunijā, 2016 (Anna un Uku)

[AliseP]

Es domāju, ka tā zivs nedošana varēja būt tīri instinktīva. Instinkts - aizsargāt savu barību ir ļoti stiprs. Kad tu esi izdomājis apēst zivtiņu un pēkšņi kāds tev no mugurpuses piezogās un grib to atņemt - pirmais ko gribās izdarīt, tas ir, nedot zivi!! Varbūt pirms mazuļu parādīšanās instinkts - apgādāt ar pārtiku, tomēr ir vājāks par instinktu - aizsargāt barību.

[Vērotāja]

Un atkal ērgļi ievieš korekcijas mūsu cilvēciskajos priekštatos par viņiem.
Nekas nav akmenī cirsts, kā saka.

Šos vārdus jāliek pirmajā lapā uzrakstītus lieliem burtiem.

Katru gadu un gandrīz katrā ligzdā ir tā, ka liekas, ka jau spēj paredzēt notikumu attīstību, bet kaut kas tomēr aiziet savādāk, nekā ir bijis iepriekš.

[Hildina]

11.29 Negredzenotais kārto ligzdu ,pēc tam pārcēlās uz zaru

[MĀRIS]

[Lianaliesma]

Vakar mātīte kārtīgi sabučoja tēviņu... jādomā, ka vīrišķis atmaigs līdz cāļu šķilšanai un sāks nest zivis saimei...

No LK, Biker

[Sunshine]

Vakar mātīte kārtīgi sabučoja tēviņu... jādomā, ka vīrišķis atmaigs līdz cāļu šķilšanai un sāks nest zivis saimei...

Skaists gifs, lianaliesma! Un cik neparasta notikumu gaita šeit...

[Lianaliesma]

Šis ērgļu pāris ir neparasts - ar to, ka tēviņš ir lielāks par mātīti.

Te raksts par ērgļiem ...
http://www.looduskalender.ee/en/node/26530

Ievietoju pirmajās lapās svarīgāko informāciju.

Informācija par ērgļiem

http://www.looduskalender.ee/en/node/26530
Urmas Sellis (Eagle Club)
Divas dienas pirms Igaunijas Republikas gadadienas ērgļu mātīte ieradās jūras ērgļu ligzdā, kur uzstādīta webkamera. Tēviņš, kurš līdz tam apsargāja ligzdu viens, uzreiz kļuva aktīvs, sāka piegādāt ligzdas materiālu, nesa vairāk zarus, runājās ar mātīti.
Jūras ērgļu pāris, ko mēs vērojam, nav gluži tipisks, jo mātīte ir mazāka par tēviņu. Bet nu un tad, tēviņam būs jāuzņemas uz sevi ligzdas aizsargāšanas pienākumi. Viņš izskatās aktīvs un spējīgs.
Tāpat kā bez notikumiem pirms 98 gadiem nebūtu pašas Igaunijas valsts, arī mēs nevarētu vērot jūras ērgļu ligzdu, ja ērgļu senči pirms simts gadiem nedarbotos tāpat arī tad - sagaidītu savu mpāri, izaudzinātu pēcnācējus.
Ja mums būtu iespēja skatīties tiešraidē jūras ērgļu dzīvi jau 1962.gadā, tad Tiit Randla noteikti būtu ierosinājis jūras ērgli nosaukt par Igaunijas nacionālo putnu. Jo viņu ligzdošana sākās 24. februārī un tas varētu būt iemesls atbilstošām ​​svinībām. Tomēr oficiālais iemesls būtu bijis kas cits ... selekcija. Pat Kustas Põldmaa diez vai būtu iebildumi pret jūras ērgli.
Mātīti, kas ir ieradusies ligzdā, var arī uzskatīt par Igaunijas valsts simbolu - uz viņas abām kājām ir gredzeni valsts krāsās. Mēs zinām, ka viņa ir dzimusi 50 km uz dienvidiem, un viņa nav reģistrēta kā iepriekš novērota. Uz to, ka Igaunija ir mātītes dzimšanas valsts, norāda zili-melns gredzens uz labās kājas, un zili-melns gredzens uz kreisās kājas norāda viņas šķilšanās gadu -2009. . Šodien šajā krāsu kombinācijā nav nekas īpašs, bet 1984. gadā, kad mēs sākām izmantot krāsainos gredzenus Igaunijas jūras ērgļu gredzenošanā, mūsu zviedru kolēģi nodrošināja mums šo iespēju izmantot mūsu valsts krāsas oficiāli 3 gadus pēc kārtas. Protams, šāds atbalsts palielināja mūsu interesi gredzenot jūras ērgļus - kurš gan nebūtu tajā laikā vēlējies izmantot valsts krāsas gredzenošanai. Un rezultāts drīz vien bija redzams - 1987.gadā mēs jau varējām ļaut plīvot mūsu valsts karogam (bez bailēm).

Tikmēr ligzdas būvdarbus traucē jaunie ērgļi, kam, šķiet, muskuļu ir vairāk kā sajēgas. Dzīves pieredze tiem joprojām ir trūcīga, viņi nezina, kā rīkoties ar savu augumu. Tēviņa balss un izmērs nebija pietiekami argumenti, lai tos valdītu.

Lai gan būs vajadzīgs laiks, līdz sāksies olu dēšana, ligzdas oderējuma materiāli jau ir manāmi. Tēviņš pārbaudīja arī kameras kabeli ar savu knābi, par laimi Omars ielika tam divkāršu aizsargslāni, kad mēs pabeidzām tehnikas uzstādīšanu, un kabelis neizrādījās pārāk interesants.
Ir gluži pareizi domāt un rīkoties savas nākotnes labā saltā Neatkarības dienas rītā .

[La Marie]

Paldies, lianaliesma, riktīgi interesants rakstiņš. Un tā ar humoru uzrakstīts. Sevišķi patika par tiem jaunajiem ērgļiem, kam muskuļu ir vairāk kā sajēgas, un kas traucē šim ērgļu pārim ligzdas labiekārtošanu.
Tulkots gan laikam ar Google Translator-u? Brīžiem jocīgas formas, ko uzreiz nevar saprast. Bet labi, ka vismaz IR.

[MĀRIS]

[Sunshine]

17:10
Abi sēž zarā plecu pie pleca. Skaistas, rūsganas krāsas novakarē!

[Sunshine]

17:22
Tēviņš izmeta loku un atlidoja uz ligzdu ar zaru

[Sunshine]

17:23
Abi uzrok un iekārto ligzdu

[Sunshine]

17:27
Tēviņš mēģina nolauzt ligzdas koka zaru



Un gulstas un riktējas ligzdas bedrītē



Cik gan šajā ligzdā viegli abus atšķirt - pat, ja nebūtu gredzenu - mātītei tik izteiksmīgas, tumšas, dzintarainas acis.
Būtu Līgavai tādas, nebūtu ne astes jāpēta, ne melnas svītriņas jāskaita

[Viky]

Šī ligzda kā glezna



Tās acis.....viņās var iegrimt. Tik ''dziļas''

[Viky]

Tēviņam šodien laikam mānija uz koka zariem

[Viky]

Kā sieviņa prom, tā šis sardzē uz zara

[Made]

vajadzētu tā kā nolauzt

[La Marie]

Šitos divus zarus viņš visu laiku mēģina amputēt. Katru reizi
Tas zemākais mazais puļķis viņiem visu laiku duras sānos.
Mēs varētu rīkot totalizatoru - izdosies vai nē, ar kuro reizi / pēc cik mēnešiem!?

[Made]

tas mazais tā kā būtu jānolauž līdz perēšanai pēc tam nebūs rūmes, kur ar to darboties

[Vērotāja]

Pagājušā gada prezentācijā Jānis Ķuze rādīja bildes, kur ērgļi traucējošu zaru nevis nolauza, bet nograuza