Diskusijas

[Emotion]

jā, cauna izēd olas

[Vērotāja]

.... visdrīzāk viņas roku darbs.

Vispār jau zobu laikam

[Maz-ko-zinu]

.... visdrīzāk viņas roku darbs.

Vispār jau zobu laikam

Tā gan
Mēs vairs putnu būrīšus neliekam. Pirmkārt - tāpēc, ka apkārt ir daudz vecu koku, arī mežonīgi saaugušās lazdas, kur starp stumbriem labi paslēpties ligzdām, arī Ziemassvētku eglītēs un konikā katru gadu pa ligzdai uzrodas (ne jau katrā eglītē katru gadu ). Vienu pavasari atbraucām - visiem būrīšiem jumti norauti. Bēniņus cauna par savu teritoriju iezīmē - atstāj "vizītkartes" redzamās vietās.

[CerambyX]

Re, cik labi, ka ir, kas var precizēt

Es domāju par šo barotavu - skārds laikam ir aizsardzībai pret iekļūšanu mājiņā, un re kā kaķis laikam nelien, bet cauna iemanījās.. turklāt māju tuvumā! tad jau nestrādātu arī Māra Strazda pretcaunu metode lauka apstākļiem...

Nū, no apakšas piesista skārda plāksne maz ko palīdz, ja blakus ir jumtiņš no kura var ērti uzlekt uz pašas barotavas

[Hildina]

Neatceros, kurā gadā redzēju caunu ligzdā, bet tas varēja būt tikai 2012. gads, jo tad es sāku skatīties ligzdas .

[Made]

Pa ilgiem laikiem ieskatījos Birdmap jūras ērgļu maršrutos. Meelis 12.decembrī ir atrādījies, bet no A531 pēdējās ziņas 24.novembrī virs kāda lauka Saldus novadā. Varbūt Jānis Ķuze var uzrakstīt kādu vārdu par A531 klusēšanu..

No A531 jau kopš novembra nav nekādu ziņu - domājams, ka pie vainas ir izlādējusies baterija, saules panelis tik tumšā laikā to nespēj uzlādēt. Arī pagājušajā ziemā bija līdzīga situācija, raidītāju jau biju paspējis norakstīt, tomēr pavasarī tas atdzīvojās. Jācer, ka šī ziema raidītāju nenobeigs.

Laikam pavasaris A31 pēc divu mēnešu klusēšanas devis par sevi ziņas Tiesa, tagad Meelis klusē kopš tā 12.decembra tepat Latvijas ziemeļos
Augšējā bildē aizlido A531. Apakšējā bildē abu profili (visas bildes no birdmap). Nez, vai lidināšanās areāls ir tik kompakts A531 tāpēc, ka pieaudzis putns lieki neklaiņā, bet jaunuli pasaule vilina... ai, ja tā padomā, tad Meelis bilde ir no pirmās vasaras 2012.gadā un pašreiz viņam rit jau ceturtais gads, ij nepazītu, ja satiktu..

[Simba]

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/59458 ... mu_vidu_es
Sausā statistika par vēžiniekiem mirušo starpā. Interesanti būtu pavērtēt ķīmiskos piesārņojumus valstīs, kurās ir augstāki šie rādītāji un arī kur zemāki un tad gūt kopsaucēju, vai ir savstarpēja saistība vai nē...

[Emotion]

sērīga ziņa par mākslinieku... Lai gan pirmais no kā apstulbu un jutos apburta - no bildes. Kaķis (tieši tāds pats kā manējais rezgalis) kopā ar putniņiem > skaisti.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/214276/ ... palcevskis

[Made]

Lai arī man darbā ar statistiku ir jāstrādā, tā man tomēr ir neapzināma lieta.. es vēl joprojām netieku galā ar tonnu hlora, kas bija nedēļas laikā jāizlaiž caur [dzeramā] ūdensvadiem Rīgā. Teiksim, cik no daudzuma izgāja caur cilvēku gremošanas sistēmu (ja lietoja nevārītu), cik izkūpēja gaisā (ja vārīja, un vai tad gaisam nekas?), cik aizķērās kanalizācijas ūdens attīrīšanas iekārtās un aiztecēja garām uz Rīgas jūras līci. Ja mēs to visu izdzertu, tad katrs no Rīgas 643 tūkst. iedzīvotājiem aizturētu savā ķermenī tikai 1.5 g hlora, bet, kad padomā, ka tonna iegāzta jūrā, man tas liekas daudz... nē, nu protams, ja salīdzinātu ar visu gada laikā mērenajai hlorēšanai izlietoto, tad laikam tāds nieks vien ir.

[Made]

Jā, Emotion, es arī lasīju to ziņu un iepriekš arī rakstus, ka slimības dēļ nevarēja vairs aizbraukt ārstēties, lai gan ziedojumi bija sanākuši. Žēl.

Tagad viņam nāktos pārprofilēties (kaķim ar).

[Maz-ko-zinu]

Lai arī man darbā ar statistiku ir jāstrādā, tā man tomēr ir neapzināma lieta.. es vēl joprojām netieku galā ar tonnu hlora, kas bija nedēļas laikā jāizlaiž caur [dzeramā] ūdensvadiem Rīgā. Teiksim, cik no daudzuma izgāja caur cilvēku gremošanas sistēmu (ja lietoja nevārītu), cik izkūpēja gaisā (ja vārīja, un vai tad gaisam nekas?), cik aizķērās kanalizācijas ūdens attīrīšanas iekārtās un aiztecēja garām uz Rīgas jūras līci. Ja mēs to visu izdzertu, tad katrs no Rīgas 643 tūkst. iedzīvotājiem aizturētu savā ķermenī tikai 1.5 g hlora, bet, kad padomā, ka tonna iegāzta jūrā, man tas liekas daudz... nē, nu protams, ja salīdzinātu ar visu gada laikā mērenajai hlorēšanai izlietoto, tad laikam tāds nieks vien ir.

Vai tad visu gadu hloru liek klāt, Made? Es kādreiz lasīju, ka ar ozonu attīra.
Drošības pēc aizgāju tagad pajautāt Googlei. Nē, izrādījās, ka arī ne gripas epidēmijas laikā ir klāt hlors. No intervijas ar attīrīšanas stacijas vadītāju 2013.gadā - " Agrāk dienā ūdens dezinfekcijai bija nepieciešama viena tonna hlora, bet pašlaik izlieto apmēram 50 kilogramu."
Es neesmu lasījusi par hlora daudzumu dzeramajā ūdenī šobrīd, tikai konstatēju faktu un vīrs teica, ka bija rakstīts. Ceru, tā tonna, par kuru raksti, nav vienā dienā, kā kādreiz?
P.S. Aizgāju palasīt vēl. Izrādās, ar gripas epidēmiju pasākumam nebija sakars, bet gan ar ūdensvada cauruļu aizaugšanu ar bioplēvi.
Arī to aizaugšanu pirms tam varēja just. Ūdens pirms lietošanas bija kādu brīdi jānotecina, lai novērstu nepatīkamo smaržu un garšu. Cik garš - tik plats (
Iešu pārbaudīšu, vai bija vērts hlorēt, vai tas deva vēlamo rezultātu.

[Made]

Te gan nav par to papildus tonnu, ko nedēļas laikā izlietos, un nav arī par ozonu (kaut kur bija, kāpēc neizmanto), bet ir par līmeņiem -parasto, dezinfekcijas laikā paaugstināto un pieļaujamo.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/213594/ ... zinfekcija

Ak, jā izrādās, ka gan ozonē, gan hlorē.. cerams, ka autore visu korekti ierakstījusi savā ZPD (zināma distancēšanās attiecībā uz avotiem jāievēro vienmēr )

Dezinfekcija
Pēc filtrācijas nāk dezinfekcija. Tā sastāv no ozonēšanas un hlorēšanas. Pirmā ir ozonēšana. Tajā ozonu (O3) pievieno ūdenim un ar tā palīdzību atbrīvojas no neorganiskiem un organiskiem piemaisījumiem. Tā priekšrocības, salīdzinot ar hloru, ir garšas un smaržas uzlabošana, un tas neveido cilvēka veselībai bīstamas vielas. Tomēr tai ir savi trūkumi- ozons nenodrošina ilgtermiņa dezinfekcijas efektu, lai novērstu ūdens sadales sistēmas iespējamo infekciju, kā arī tā ir diezgan dārga metode. Vienlaicīgi ar ozonēšanu veic arī aerāciju. To izmanto, lai atdalītu no ūdeņiem lielu daļu mangāna un dzelzs jonu. Minētās vielas izraisa krāsas un garšas izmaiņas, mijiedarbojas ar mazgāšanas līdzekļiem, santehnikas iekārtām, un veicina dzelzs baktēriju attīstību ūdenī.
Pēc ozonēšanas nāk apstrāde ar hloru. Viena no grūtībām, kas rodas izmantojot hloru kā dezinfekcijas aģentu, ir tā spēja mijiedarboties ar organiskām vielām, kas atrodas ūdenī un veidot kancerogēnas vielas. Tāpēc šodien, pateicoties ozonēšanai, to izmanto krietni vien mazāk-kādreiz dienā patērēja ap 800 kg hlora, tagad-tikai ap 40 kg. Hlors ūdenī veido hloramīna savienojumus, kas nodrošina ilgtermiņa dezinfekcijas efektu.
http://r6vsk.lv/~aija.trimdale/zpd/attirisana.html

Te "Vides Vēstis" 2004.gadā raksta par Rīgas diviem dzeramā ūdens avotiem (Baltezera dziļurbumi un Rīgas HES) un atšķirībām to attīrīšanā.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=73&what=20

[Maz-ko-zinu]

Paldies Made!
Un, atverot kranu, ūdenim tā pati nepatīkamā piegarš, kas agrāk. Ūdens kadas minūtes jānotecina pirms ņemt mutē. Bet skaitītājs tikšķ
Interesanti vēl, ka vienā preses izdevumā hlora daudzums pirms minēts ap tonnu, citā - 800 kg. Tagadējais - vienā 50g, otrā - 40g. Aptuvenība modernā laikmeta slimība
Iespējams, ka mūsu izmantotie avoti ir ar dažu gadu starpību?

[Vērotāja]

Par hloru - pirms divām nedēļām notika cauruļvadu dezinfekcija, kad hlora daudzums tika palielināts 10 reizes salīdzinot ar to daudzumu, kuru lieto ikdienā.

[Maz-ko-zinu]

Par hloru - pirms divām nedēļām notika cauruļvadu dezinfekcija, kad hlora daudzums tika palielināts 10 reizes salīdzinot ar to daudzumu, kuru lieto ikdienā.

No 25. līdz 29. janvārim Rīgā.

[Vērotāja]

Labi, pirms nedēļas Man laiks skrien

[Maz-ko-zinu]

Labi, pirms nedēļas Man laiks skrien

Tas labi. Tu taču zini teicienu par laimīgajiem?

[Hildina]

Labi, pirms nedēļas Man laiks skrien

Tas labi. Tu taču zini teicienu par laimīgajiem?

[Maz-ko-zinu]

Vai esat jau lasījuši - "Netipiski agri Latvijā atgriezušās zosis"
http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dz ... usas-zosis

[d.e.]

Sveiki draugi !
Ne par putnu tēmu runājot... Tiem, kas vasarā putnus vēro savās ārpuspilsētas "fazendās" vai kādās lauku mājās var izrādīties aktuāli tas, ka daudzas pašvaldības no šā gada piemērojušas jaunu nekustamā īpašuma likmi - 1,5 % agrāko 0,2 % vietā, ja īpašumā neviens nav deklarējies. Man agrāko 41 eur vietā sarēķināts 298 eur, jo pierīgas padomjlaika vasarnīcā, kur pa ziemu nemaz nav iespējams dzīvot, neviens nebija deklarējies Paziņojums par nodokli vēl gan nav atnācis, es to sarēķināto summu atradu Swedbankā, sadaļā - mans nekustamā īpašuma nodoklis. Ja kādam tas aktuāli, jāmēģina kādu piedeklarēt...