Kad Klērs Patersons (Clair Cameron Patterson) uzsāka cīnu pret svinu, redzot to, ka tas nav dabisks vidē un ka tas ir ārkārtīgi toksisks, kopumā pagāja ap 30 gadiem, līdz kaut kādos 80tajos gados to aizliedza pavisam kā piedevu degvielai. Tajā pašā laikā nesen lasīju wikipēdijā, ka svinu vēl joprojām izmanto aviācijas degvielā. Tātad kopš 60tajiem gadiem šis ir tas, ko mēs esam panākuši ar svinu. Pēc tā aizliegšanas bērnu asinīs svins samazinājās par apmēram 70%.
Man attiecībā uz Raundapu visvairāk pietrūkst pētījumu. Man pat nav elementāras info, kur es varu savas asinis pārbaudīt pret šīm ķimikālijām. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka par šo mazpamazām tiek runāts, rodas klusa cerība, ka vaaarbūt līdz 2080.gadam šis tomēr tiks aizliegts

Žēl par to, ko mēs ar šo nodaram dabai un paši sev.
No otras puses, ir neticība, vai tiešām mēs apzināti nodarām tādu ļaunumu? Vai tiešām viss ir tik slikti kā svina laikos? Kur palikusi Dieva radītā bezgala skaistā un līdzsvarotā pasaule? Un vai tiešām viss, ko es varu darīt, ir noskatīties? Varbūt no kaut kāda budisma aspekta tam tā arī ir jābūt? Un arī tajā man kaut kas liekas nepareizi.
Tīri uz intuīciju aizpērnajā gadā pārstāju ēst gaļu. Ilgi sev formulēju, kāpēc. Viens protams ir šis ētiskais aspekts. Bet otrs, kas man ir ilgi formējies, ir šī saķīmiķotā gaļa, pret kuru kaut kādā brīdī nošķebināja tīri intuitīvi.
Šīs ir manas nedaudz haotiskās pārdomas par saindēto pasauli, kurā dzīvojam.
Paldies,
lianaliesma, par informāciju
