Šodien (21.nov.) no mūsu ceļotājām datu nebija, bet es pētīju Eritreju.
Sarma vakar ielidojusi Eritrejas "maizesklēts" jeb Gash – Barkas reģiona augšējā stūrī.
No vieniem rakstiem internetā es saprotu, ka kopumā Gašbarkā ir auglīga lauksaimniecības zeme, cilvēki tur veselīgi dzīvo un ir paēduši, kas Āfrikā ir retums. Tur aug prosa, sezams, kokvilna, banāni, tomāti, sīpoli, zaļie pipari, melones, kafija, lielās platībās no Sāhela zonai raksturīgajām akācijām Senegalia (Acacia) senegal un Vachellia (Acacia) seyal. iegūst sveķus, ko izmanto gan pārtikā kā biezinātāju un stabilizētāju (t.s., gumiarābiks, E414), gan kā svarīgu sastāvdaļu litogrāfijā, iespieddarbos, akvareļkrāsu, līmes, tintes, kosmētikas, tekstilmateriālu. Attīstīta lopkopība, daudz kamieļu. Turklāt ir lielas marmora un zeltu saturošu minerālu iegulas (senas itāļu zeltraktuves).
http://www.eritrea.be/old/eritrea-gash-barka.htm
No otras puses, nemaz nerunājot par valsts atdalīšanos un sekojošo dēļ robežkonflikta ar Etiopiju izraisīto humanitāro krīzi un uz bailēm balstīto diktatorisko pārvaldības modeli (“Āfrikas Ziemeļkoreja” un viena no bēgļu “lielā piecinieka” valstīm
http://www.ir.lv:889/blogi/politika/afr ... a-eritreja ), t.i., politiskajiem draudiem - arī ekonomiski ne visi var nodrošināt sev dzīvi: te raksts par to, kā vienkāršs zemnieks nevar pabarot ģimeni, kur nu vēl pārdot kaut ko no ražas. Pateicoties ES atbalstam un ūdens aizsprostam, pazemes ūdens līmenis cēlies un lauku saimniecība uzplaukst, bet tāpat tur būtu vieta dzīvošanai tikai vienam dēlam. Interesanti par to, kā aizskrien pavasara ūdeņi, ka ir sekas koku izciršanai (varbūt arī mums nevajadzēs meliorāciju, kad mežus izcirtīs)
https://europa.eu/eyd2015/lv/european-c ... ng-eritrea