Diskusijas

[Made]

Interesanti, kādas ir baložu audzētavu saistības attiecībā pret Dzīvnieku aizsardzības likumu. Kurā kategorijā baloži ir - darba, sporta un atrakciju dzīvnieki, nebrīvē turēti savvaļas dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki... vai varbūt šis likums uz baložu audzētavām neattiecas... http://likumi.lv/doc.php?id=14940

[Vērotāja]

Un arī sabiedrība vairāk jāinformē. 99% jauniešu nav sadisti un noteikti negrib sākt savu kopdzīvi ar slepkavību, vienkārši viņi nezin, ka baloži neatgriežas.
Savulaik kāzās bija modē tauriņu izlaišana drošā nāvē, taču pēc sabiedrības informēšanas šis pakalpojums nobeidzās pats no sevis pieprasījuma trūkuma dēļ.


p.s. par to rakstu - vai man vienai liekas, ka tas baložu audzētājs par apmācību runā muļķības vai arī melo.
Mēs jau cik gadus skatamies lielo putnu ligzdas un zinām, ka jau divu mēnešu vecumā lielie plēsējputni izlido. Paskatījos Wikipēdija par baložiem, tur teikts - Jaunie putni sāk lidot, sasniedzot apmēram 30 dienu vecumu.
Tāpat skatoties ligzdas ir skaidrs, ka putns atgriežas ligzdā, jo vecāki viņu tur turpina barot. Ja ligzdā nebūs ēdiena, arī jaunais putns tajā vairs neatgriezīsies.

Un tagad man jautājums, ko tas audzētājs 3 mēnešu vecumā taisās putnam iemācīt, ja atgriešanos ligzdā (mājās) vajag motivēt tiklīdz putnu sāk laist lidot. Drošības pēc parakājos pa krievu netu un pameklēju informāciju par baložu apmācību. Tur minētais apmācību sākuma vecums - 6 nedēļas - sakrīt ar putna fizioloģiju.
Īsāk sakot - es neticu, ka baložu audzētājs tiešām apmāca baložus.

[Vērotāja]

Interesanti, kādas ir baložu audzētavu saistības attiecībā pret Dzīvnieku aizsardzības likumu. Kurā kategorijā baloži ir - darba, sporta un atrakciju dzīvnieki, nebrīvē turēti savvaļas dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki... vai varbūt šis likums uz baložu audzētavām neattiecas... http://likumi.lv/doc.php?id=14940

No likuma preambulas terminos minētajām dzīvnieku definīcijām, šiem baložiem atbilst tikai šis
atrakciju dzīvnieks — dzīvnieks, kuru tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā, kā arī cirka dzīvnieks, izņemot dzīvnieku, kuru tur zooloģiskajā dārzā;
Tātad uz viņu attiecas likuma IV nodaļa - Sporta, darba un atrakciju dzīvnieku aizsardzība un labturība.

[CerambyX]

Nū... Ja es būtu LOB biedrs (neesmu), tad man gan īsti nepatiktu, ja LOB tērētu laiku, lai cīnītos ar šādām muļķībām. Ir tomēr 101 cita aktuāla problēma dabas aizsardzībā Latvijā par ko būtu jārunā un ar ko būtu jācīnās, lai baložu izmantošana kāzu ceremonijās būtu labākajā gadījumā pašās prioritāšu saraksta beigās.
Mazliet jau šādos gadījumos kaitina, ka komentāros (nerunāju par šī foruma komentāriem, jo Jūs te ligzdu kameras vērojot tomēr estat jau krietni izglītotāki dabas jautājumos - vienkārši palasīju komentārus pie tā raksta) visiem tos dažus desmitus balodīšus žēl, bet kad runa ir, piemēram, par koku ciršanu pavasarī, kad aiziet bojā tūkstošiem mūsu pašu dabā dzīvojošo putnu, tad klusums un šādas jūtas sabiedrībā neraisās. Tikai otrādi - ko tie 'zaļie' te lien un traucē dzīvot. Laikam kā sabiedrība esam par tālu atrāvušies no dabas, ja par suņiem, kaķiem, baložiem u.c. uztraucamies daudz vairāk kā par Latvijas dabas vērtībām.

[Lianaliesma]

Laikam kā sabiedrība esam par tālu atrāvušies no dabas, ja par suņiem, kaķiem, baložiem u.c. uztraucamies daudz vairāk kā par Latvijas dabas vērtībām.

CerambyX, man šķiet, tas viss ir no svara...kurš gan ņemsies izvērtēt, kura putneļa dzīvība ir vairāk, kura - mazāk vērta.
Tās frāzes par "sliktajiem zaļajiem" producē un izplata tie, kam ir izdevīgi izmanot dabas krājumus peļņas nolūkos un uz tiem nav ko apvainoties, bet gan turpināt uzrunāt normālo sabiedrības daļu, lai virmo informācija. Mēs, kas ar to nesaskaramies, NEZINAM. Suņi, kaķi, baloži ir tepat acu priekšā visiem...
Uzrunāt, uzrunāt, uzrunāt domubiedrus. Ierosināt konkrētu rīcību un meklēt tai atbalstītājus.

[Maz-ko-zinu]

Tagad, kad kokiem nav lapas, atradu ap māju tik daudzas sīkputniņu ligzdas. Dažas vējš nopūtis no augšas, dažas tepat apakšā - konikas, citas egles zaros, lazdās starp lazdu stumbriem.
Atceros, kāds stāstīja, ka sīki putniņi katru gadu taisa jaunu ligzdu. Tad jau nebūs grēks, ja izmantošu ligzdiņas adventes vainagā?

[CerambyX]

Tagad, kad kokiem nav lapas, atradu ap māju tik daudzas sīkputniņu ligzdas. Dažas vējš nopūtis no augšas, dažas tepat apakšā - konikas, citas egles zaros, lazdās starp lazdu stumbriem.
Atceros, kāds stāstīja, ka sīki putniņi katru gadu taisa jaunu ligzdu. Tad jau nebūs grēks, ja izmantošu ligzdiņas adventes vainagā?

Mierīgi, mazās zvirbuļveidīgo putnu ligzdas ziemas laikā šā vai tā lietus, vēja un sniega ietekmē parasti nokrīt zemē, izjūk vai kā citādi 'sadalās' (ja nesadalītos, tad mums būtu pilni krūmi ar ligzdām Kaut gan tādā gadījumā putni visticamāk būtu iemanījušies tās tomēr izmantot atkāroti), tā ka dabai noteikti nekāds ļaunums nenotiks, ja kādu šo ligzdu rudenī cilvēks paņem glītam dekoram

[La Marie]

Laikam kā sabiedrība esam par tālu atrāvušies no dabas, ja par suņiem, kaķiem, baložiem u.c. uztraucamies daudz vairāk kā par Latvijas dabas vērtībām.

Uzrunāt, uzrunāt, uzrunāt domubiedrus. Ierosināt konkrētu rīcību un meklēt tai atbalstītājus.

Man arī liekas, ka pie vainas ir plašākas sabiedrības ignorance dotajos jautājumos. Daudzi cilvēki nesaista kopā mežu izciršanu ar dabas postīšanu, putnu un zvēru dabiskās vides iznīcināšanu utt. Viņi vienkārši par to nekad nav aizdomājušies, bet ja kāds ir teicis, tad ātri piemirsies, jo nav aktuāli.
Vienīgā izeja ir sabiedrības informēšana, reāli piemēri, stāsti utt. Tam visam gan būtu labi, ja Vides ministrija atbalstītu ne tikai morāli, bet arī finansiāli - publikācijas, filmas, lekcijas, izstādes utt. Arī putnu vērošana online ir ļoti labs izglītojošs veids, kas māca saprast dabas un izdzīvošanas likumus, un kur cilvēks tajā visā ķēdes posmā iedarbojas pozitīvi vai negatīvi.
Un - arī baložu jautājums ir viens ķedes posms kopējā sabiedrības izglītošanā un apzināšanās/sapratnes iegūšanā. Nekas nav mazsvarīgs, visam ir jēga.

p.s. Mēs katrs personīgi jau aŗi ko varam: informējam, stāstām, rādam piemēru, sokopjam aiz citiem atstātus netīrumus mežos un upju ielokos... Vai ne!

[Made]

No krievu seriāliem un filmām man radies priekšstats, ka baložu tēviņš atgriežas tur, kur ir viņa mīļotā baložu mātīte - abus reizē nelaiž palidot. Bet var jau būt, ka ir arī citi piesaistes paņēmieni.

Kāzas neesot publisks pasākums http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/11261/t ... ozus-kazam

[Vērotāja]

Nū... Ja es būtu LOB biedrs (neesmu), tad man gan īsti nepatiktu, ja LOB tērētu laiku, lai cīnītos ar šādām muļķībām. Ir tomēr 101 cita aktuāla problēma dabas aizsardzībā Latvijā par ko būtu jārunā un ar ko būtu jācīnās, lai baložu izmantošana kāzu ceremonijās būtu labākajā gadījumā pašās prioritāšu saraksta beigās.
Mazliet jau šādos gadījumos kaitina, ka komentāros (nerunāju par šī foruma komentāriem, jo Jūs te ligzdu kameras vērojot tomēr estat jau krietni izglītotāki dabas jautājumos - vienkārši palasīju komentārus pie tā raksta) visiem tos dažus desmitus balodīšus žēl, bet kad runa ir, piemēram, par koku ciršanu pavasarī, kad aiziet bojā tūkstošiem mūsu pašu dabā dzīvojošo putnu, tad klusums un šādas jūtas sabiedrībā neraisās. Tikai otrādi - ko tie 'zaļie' te lien un traucē dzīvot. Laikam kā sabiedrība esam par tālu atrāvušies no dabas, ja par suņiem, kaķiem, baložiem u.c. uztraucamies daudz vairāk kā par Latvijas dabas vērtībām.

CerambyX, nevajadzētu pretnostatīt. Vērtīga ir jebkura dzīvība, gan klaidoņ kaķīša, gan baloža, gan jūras ērgļa.
Jo nevar tā būt, ka cilvēks, kurš ir ļauns un vienaldzīgs pret to kas viņam ir blakus, pēkšņi sāk cienīt dzīvību kaut kur tālu mežā. Tā nebūs. Ir jāvirzās no pazīstamā uz nepazīstamo.

Caur pazīstamo un visiem mīļo Durbertu, cilvēki sāk saprast kas notiek mežā, putnu ligzdās. Caur mazo, visiem mīļo Zīļuku, cilvēki sāk saprast cik grūta un briesmām pilna ir putnu migrācija. Caur konkrēto uz vispārīgo.

Un ja Ornitoloģijas biedrībai baložu vai balto stārķu bojājeja ir vienaldzīga, bet viņi ir koncentējušies uz šauru un ļoti specifisku zinātni, tādā gadījumā kādu atbalstu ornitoloģija var gaidīt no sabiedrības? Droši varu apgalvot, ka nekādu. Un šajā gadījuma vainīga ir ne jau sabiedrība.

Sanāca skarbi, bet tāds ir mans viedoklis.

[CerambyX]

CerambyX, nevajadzētu pretnostatīt. Vērtīga ir jebkura dzīvība, gan klaidoņ kaķīša, gan baloža, gan jūras ērgļa.
Jo nevar tā būt, ka cilvēks, kurš ir ļauns un vienaldzīgs pret to kas viņam ir blakus, pēkšņi sāk cienīt dzīvību kaut kur tālu mežā. Tā nebūs. Ir jāvirzās no pazīstamā uz nepazīstamo.

Caur pazīstamo un visiem mīļo Durbertu, cilvēki sāk saprast kas notiek mežā, putnu ligzdās. Caur mazo, visiem mīļo Zīļuku, cilvēki sāk saprast cik grūta un briesmām pilna ir putnu migrācija. Caur konkrēto uz vispārīgo.

Un ja Ornitoloģijas biedrībai baložu vai balto stārķu bojājeja ir vienaldzīga, bet viņi ir koncentējušies uz šauru un ļoti specifisku zinātni, tādā gadījumā kādu atbalstu ornitoloģija var gaidīt no sabiedrības? Droši varu apgalvot, ka nekādu. Un šajā gadījuma vainīga ir ne jau sabiedrība.

Sanāca skarbi, bet tāds ir mans viedoklis.

Klaiņojošie kaķi starp citu arī ir liela problēma - ik gadu tie visā pasaulē nogalina miljoniem putnu (internetā pieejami diezgan daudz dažādu pētījumu). Lūk tā gan ir viena no problēmām par ko LOB vajadzētu runāt skaļāk un vairāk, jo citas ornitoloģijas biedrības pasaulē jau par to aktīvi runā. Tā ka no dabas viedokļa būtu maksimāli jārūpējas par klaiņojošo kaķu likvidēšanu kā arī jābūt stingrākiem noteikumiem kā kaķi tiek mājās turēti - vai nu netiek laisti ārā vispār (lai arī kā saimnieks neteiktu, ka viņa kaķis jau nu neko sliktu nedara - arī mājas kaķiem medību instinkti ir labi attīstīti un arī labi paēduši mājas runči medī pat ja viņam ēst negribas) vai, lai staigā apkārt ar zvaniņu vai kādu citu uzparikti, kas putniem ļautu to pamanīt jau iepriekš. Tā ka tomēr tā īsti nav, ka dabā katra dzīvība ir vienlīdz vērtīga. T.i. ja mēs runājam tiešām par dabiskām ekosistēmām tad jā - gan pelēkā vārna, gan jūras ērglis ir vienā plauktā. Bet ja runa ir par dzīvajām būtnēm, kuras dabā ieviesis cilvēks un kuras dabai nodara lielāku ļaunumu kā labumu (kaķi, Amerikas ūdeles, žurkas tropu zemēs uz izolētām salām utt. utjp.), tad lielāka vērtība būs tomēr vietējā dabā dzīvojošo sugu dzīvībām nevis šiem ienācējiem.

Jā, par to, ka jāsāk ar vienkāršo varu piekrist, un tādā ziņā dzīvās dabas tiešsaistes kameras ir tiešām veiksmīgs variants, kā sākt ar to vienkāršo un sasniegt plašu cilvēku auditoriju. Jācer, ka turpmākajos gados šī nozare tik turpinās zelt un plaukt.

Par baltajiem stārķiem interesants komentārs. Mazliet lika aizdomāties, jo principā ir jau pareizi, ja LOBs teiktu, ka, piemēram, no ligzdas izmestu stārķa mazuli vai rudenī aizkavējušos traumētu stārķi vajadzētu likt mierā un atstāt tur, kur viņš ir, jo tā dabā pieņemts - izdzīvo stiprākie. Viss jau it kā pareizi, bet tajā pašā laikā varbūt šāda attieksme tiešām sabiedrībā mazliet rada negatīvu momentu - sak, ka LOBam tiešām vienalga. Kas gan tā nav [ka LOBam ir vienalga] - varbūt ir vienalga kāda atsevišķa vāja indivīda dzīvība, taču noteikti nav vienalga putnu populāciju stāvoklis kopumā. Sabiedrībai kopumā varbūt to nav tik viegli saprast un uztvert, jo cilvēkam visupirms rūpes pret kaut ko ir individuālā līmenī (to vienīgo stārķu pāri, kas dzīvo pie viņiem apkārtnē, savu mājdzīvnieku utt.). Interesanti jā, ir ko LOB u.c. tamlīdzīgām organizācijām palauzīt galvu - par veidiem kā apzināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības daļu. Labi, ka man ar to nav jānodarbojas Kaut gan kukaiņu popularizēšana sabiedrībā un izpratnes veicināšana par to dzīvi un nozīmi dabā nav īpaši vieglāks uzdevums

[Maz-ko-zinu]

Neliels iestarpinājums par kaķiem. Uzreiz saku, ka man kaķu nav, lai mani neturētu aizdomās par savtīgumu.
Kaķi ar zvaniņiem jau arī peles noķert nespēs, nē?

[Emotion]

Neliels iestarpinājums par kaķiem. Uzreiz saku, ka man kaķu nav, lai mani neturētu aizdomās par savtīgumu.
Kaķi ar zvaniņiem jau arī peles noķert nespēs, nē?

nu tad nē saimnieks viņam ķers peles

[Emotion]

nu bet ja jau runājam par dabas procesiem un neiejaukšanos, tad jau tam kaķim tas nabaga putniņš tomēr IR jānoķer, ne? un nekādu zvaniņu likšana.

[Vērotāja]

Par kaķiem tā ir ļoti smaga problēma. Kādreiz darbojos kā brīvprātīgā kādā organizācijā un zinu pētījumus par klaiņojošo kaķu populācijām. Vienīgais humānais veids ir ķert, sterilizēt, atlaist. Bet šī metode ir efektīva, ja sterilizē ne mazāk kā 80% viena dzimuma īpatņus. Pretējā gadījumā vairošanās notiek progresijā.
Cik zinu, pirms kādiem gadiem uz Rīgu Dome piešķīra ap 30 tūkst Ls sterilizācijai gadā, uz ap 200 tūkstošiem kaķu, tas ir nieks, ņemot vērā, ka viena sterilizācija toreiz maksāja ap 15 Ls. (30 tūkst / 15,00 = 2000 sterilizētu īpatņu). Apmēram tikpat gadā tiek saziedots caur Ziedot.lv., tātad vēl 2000 īpatņu.
Visa tā problēma ir diezgan bezcerīga...

No mājām izlaistie kaķi pilsētās ir ļoti niecīgs procents, tā kā tie zvanini būtu katram tūkstošajam. Pilsētās, pilsētu nomalēs, mazdārziņu rajonos - visur ir klaiņojošie kaķi. Nezinu, varbūt Eiropas naudas te varētu līdzēt. Laukos gan laikam vairums kaķu pie kādām mājām skaitās.

[CerambyX]

nu bet ja jau runājam par dabas procesiem un neiejaukšanos, tad jau tam kaķim tas nabaga putniņš tomēr IR jānoķer, ne? un nekādu zvaniņu likšana.

Mājas kaķis nav Latvijas dabas sastāvdaļa. T.i. kādreiz esot bijuši sastopami meža kaķi (Felis sylvestris), bet tie jau ir sen kā izzuduši no Lv teritorijas un arī tad kad bija sastopami, noteikti ne tik lielā skaitā kā pašreiz brīvi klaiņojošie mājas kaķi. Tātad pēc būtības mājas kaķu esamība dabiskā vidē jau ir iejaukšanās dabas procesos un to skaita ierobežošana tikai palīdzētu atgriezt atpakaļ zināmu līdzsvaru dabā. Pašreizējā situācijā vairumam sīkputnu sugu pilsētvidē, apdzīvotās vietās u.c. kur klaiņo kaķi izaudzināt mazuļus ir maigi sakot problemātiski.

[Lianaliesma]

Jā, par to, ka jāsāk ar vienkāršo varu piekrist, un tādā ziņā dzīvās dabas tiešsaistes kameras ir tiešām veiksmīgs variants, kā sākt ar to vienkāršo un sasniegt plašu cilvēku auditoriju. Jācer, ka turpmākajos gados šī nozare tik turpinās zelt un plaukt.
... cilvēkam visupirms rūpes pret kaut ko ir individuālā līmenī (to vienīgo stārķu pāri, kas dzīvo pie viņiem apkārtnē, savu mājdzīvnieku utt.). Interesanti jā, ir ko LOB u.c. tamlīdzīgām organizācijām palauzīt galvu - par veidiem kā apzināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības daļu.

Labi, ka man ar to nav jānodarbojas Kaut gan kukaiņu popularizēšana sabiedrībā un izpratnes veicināšana par to dzīvi un nozīmi dabā nav īpaši vieglāks uzdevums

CerambyX, Lūk, tas ir izaicinājums - radīt interesi un izpratni par kukaiņiem. Man šī dzīvās dabas daļa nav pie sirds. Taču virsū cenšos nekāpt...

[CerambyX]

CerambyX, Lūk, tas ir izaicinājums - radīt interesi un izpratni par kukaiņiem. Man šī dzīvās dabas daļa nav pie sirds. Taču virsū cenšos nekāpt...

Nu jā, ar visādiem kāpuriem droši vien sarežģīti cilvēkus ieinteresēt Par tiem gan ar visādu interesantu stāstu diezgan daudz, piemēram, par Šneidera mizmīli: http://upiterans.blogspot.com/2015/03/s ... lejot.html Bet gan jau, ka ir kāda kukaiņu daļa, kas vairumam tomēr iet pie sirds - piemēram, krāsainie dienastauriņi? Tepat Dabasdatos, piemēram, pēdējos divus gadus ir iespēja iesaistīties Dienastauriņu vērošanas akcijā (http://www.dabasdati.lv/lv/article/taur ... sana-2015/) - mēģināt ieraudzīt, saskaitīt un nofotogrāfēt (lai to izdarītu nemaz nekādu baigi nopietno aparatūru nevajag - var iztikt pat tīri labi ar telefonu, ir pārbaudīts praksē), piemēram, cik tauriņu sugas dzīvo jūsu māju apkārtnē - ja cilvēks nedzīvo gluži Rīgas centrā, tad kādas 20-30 sugas sezonas laikā vajadzētu varēt mierīgi saskaitīt Šobrīd tuvojas šī gada akcijas noslēgums un līdz 15. novembrim vēl ir iespēja paspēt padalīties ar kādiem saviem novērojumiem - ja esat pēdējo kādu dažu gadu laikā nofotogrāfējuši kādu dienastauriņu, tad ir vērts tā foto pievienot tepat Dabasdati.lv! Par to, ka nav zināma suga uztraukties nevajag - jāatzīmē kā 'tauriņš sp.' un ar noteikšanu palīdzēsim (ja būs iespējams to pēc attēla izdarīt)
Tā ka varbūt nav gluži pagaidām neesam atklājuši veidus kā iesaistīt cilvēku tūkstošus, bet lēnām jau kaut ko cenšamies darboties arī kukaiņu popularizēšanas jautājumā

[Made]

Mjā, tā Ungāru kamera interesants gadījums, kas labi sasaistās ar komentāru diskusiju topikā - no dabas viedokļa ir pilnīgi pareizi, ka cilvēks neiejaucās redzamajos procesos. Ja abi mazuļi aizgāja bojā, tad tam bija kaut kāds iemesls (vēls perējums, barības trūkums, slimība utt. utjp. Variantu daudz).

Māri, es tev piekrītu, ka ar to brīdi, kad kameras tiek uzstādītas, cilvēks uzņemas arī atbildību par ligzdā notiekošo. ja iejauksanās, tad iejaukšanās.

Varbūt nebija resursu stārķēnus glābt? Ja izglābjam, tad tas putns taču ir kaut kur jātur, jāturpina barot, pēc tam jārehabilitē to tā, lai tas pēc tam varētu atgriezties dabā un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja to glābšanu nav iespējams veikt pilnvērtīgi un tā rezultējas ar to, ka stārķis (vai jebkāds cits putns) savu atlikušo dzīvi nodzīvo kādā zoodārza būrī, tad no dabas viedokļa lielas nozīmes nav - šis stārķis dabai ir zudis šā vai tā.

Nez kā Laimai zoodārzā klājas (viņa bija ar raidītāju un atrasta novārgusi tepat Ventspils novadā).

Tiešraides un raidītāju putni ar cilvēkiem ir vislielākajā mērā personiskās attiecībās jau pēc definīcijas (un es gribētu pieskaitīt arī gredzenotos putnus). Personiskas attiecības ir ar saviem likumiem, tas nav bezpersonisks dabas viedoklis, bet cilvēciskots (gribētos domāt labākajā nozīmē).

Būtībā šīs vienas idividuālas dzīvības lietas pastāv blakus globālajām (individuālais un kolektīvais ir mūžīgā filosofija) un ir vienādā mērā attiecināmas uz visu pārējo dzīvo radību tāpat kā uz cilvēku. Viens cilvēks nevar izglābt visus, kam vajadzīga palīdzība, bet visi viņam arī reālajā dzīves ceļā negadās, un ne visi, kas gadās, iekrīt sirdī personiski. Tieši šī iekritusī dzirksts ir svarīga jebkuros labajos glābšanas darbos - ka konkrēti tu konkrētajā situācijā nevari nedarīt. Ja tavu sirdi ir uzrunājusi kāda konkrēta dzīvība (kā Pēteri Krilovu vārna), tad vairs nav spēkā "no dabas viedokļa".

Lai cik vienādi putniņi, koki, sēnes utt. jau būtu nofotografēti, bet ar katru jaunu fotogrāfiju es pievēršu uzmanību vienam konkrētam indivīdam, es esmu ar viņu tajā brīdī personiskās attiecībās, es mēģinu sajust viņu, mums ir bijis kopīgs nepastarpināts dzīvības saskarsmes mirklis (un mēs visi, kas tagad dzīvojam, esam kolēģi - jo dzīvība uz zemes pastāv tikai dzīvajos, mēs šo dzīvības vilni pašreiz kopīgi veļam, katrs indivīds). Man, piemēram ir personiskas vienpusējas attiecības ar to čehu stārķi un ar to pelēko zivju gārni, gan ar nobīdi laikā un telpā

Cita lieta, ka ir viegli pamācīt un nosodīt, bet, konkrēti es, esmu arī personiskās attiecībās (kad ir manā dzīves ceļā un kad man nav vienalga) rīkojusies "no dabas viedokļa", "no racionālā viedokļa", no pilnīgas neizpratnes par situāciju, no nezināšanas, mazdūšīgi, neuzņēmīgi, izvairīgi... un iekšēji palicis fui par sevi, ko es pamazām plēšu un laizu, mēģinu sadziedēt. Tās ir sekas. Un te nelīdz izvairīšanās "turpmāk mēģināšu neielaist sirdī, nepieķerties" - ja uzrunā kādas dzīvības liktenis, tad uzrunā, ja bēgsi, būs vēl sliktāk. Būs sekas.

Es vienkārši gribēju parunāt par to, ka individuālajai dzīvībai ir sava stabila vieta.

[Lianaliesma]

Viens cilvēks nevar izglābt visus, kam vajadzīga palīdzība, bet visi viņam arī reālajā dzīves ceļā negadās, un ne visi, kas gadās, iekrīt sirdī personiski. Tieši šī iekritusī dzirksts ir svarīga jebkuros labajos glābšanas darbos - ka konkrēti tu konkrētajā situācijā nevari nedarīt. Ja tavu sirdi ir uzrunājusi kāda konkrēta dzīvība (kā Pēteri Krilovu vārna), tad vairs nav spēkā "no dabas viedokļa".

... ir viegli pamācīt un nosodīt, bet, konkrēti es, esmu arī personiskās attiecībās (kad ir manā dzīves ceļā un kad man nav vienalga) rīkojusies "no dabas viedokļa", "no racionālā viedokļa", no pilnīgas neizpratnes par situāciju, no nezināšanas, mazdūšīgi, neuzņēmīgi, izvairīgi... un iekšēji palicis fui par sevi, ko es pamazām plēšu un laizu, mēģinu sadziedēt. Tās ir sekas. Un te nelīdz izvairīšanās "turpmāk mēģināšu neielaist sirdī, nepieķerties" - ja uzrunā kādas dzīvības liktenis, tad uzrunā, ja bēgsi, būs vēl sliktāk. Būs sekas.

Nu jā, mums ik mirkli jāizdara izvēles. Jāmācās nekrist galējībās. Jāmācās IZJUST savu atbildību. Un nenodarboties ar paššaustīšanu.
Laikam jau tas ir tas mācību process, kam ejam cauri un kāpēc esam te.

Esmu kādreiz bijusi apmulsusi - redzu, pār ceļu iet gliemezis, un lai to nesabrauktu, es to naski pārstiepju pāri ceļam. Tad iedomājos - bet varbūt viņš taisni gribēja tikt otrā pusē! Un nu atkal ir aiznests atpakaļ!... ... un citreiz pa pļavu ejot, knakšķ vien zem kājām, bet palidot taču nevaru!... un draugs saka - šie, nekauņas, noēduši visu dārzu... kā rīkoties
...
Laikam tiešām jāiejaucas tad, kad NEVARI NEIEJAUKTIES.

Kā krokodilu Stīvs... kā Uģis Bergmanis ... kā Māris Strazds... kā Jānis Ķuze...