No Fejas, Eedi un lietuviešu stārķiem arī nav.Patiesi amizanti! Gandrīz precīzi no kurienes Zīļuka - Mīļuka vakar pacēlusies, tur šodien Zuze ieradusies!Made wrote:He he, Zuze aizlidojusi ciemos pie Zīļukas, bet viņas nav mājās - aizlidojusi pie Raivo
Gribētos domāt, ka katrā saimniecībā pa vienam cilvēkam.Made wrote:Īsti nesaprotu apmērus - vai tas par vienu kibuci/dīķi u.tml., vai arī pa visu Izraēlu viens cilvēks pārbauda..
(no Birdmap)Zuri (“Karaliene”) un Fortūna ir pirmā gada baltie stārķi (dzimums nav noteikts) no vienas 3 stārķēnu ligzdas. Viņas izlidoja no ligzdas 29.jūlijā, bet vēl 3 dienas palika ligzdā, cerot, ka vecāki tās turpinās barot. No 2.augusta viņas uzsāka tuvējo pļavu izpēti un pēc 8 dienām arī migrāciju dienvidaustrumu virzienā, ceļodamas kopā pirmos 700 km (7 dienas). Būtu ļoti interesanti uzzināt, vai trešais stārķēns ceļo kopā ar viņām. Kad viņas atstāja Eiropu caur Bosforu, Zuri bija vadībā pusi dienas.
Franceks ir līdz šim pirmais un vienīgais melnais stārķis, kas aprīkots ar GPS (google tālāk “GSM logger” piedāvāja: GSM malkas cirtējs
Franceks tika aprīkots ar mērķi studēt melnā stārķa barības meklēšanas biotopu Slovēnijā, sevišķi gar Muras upi, kur tiek plānota hidroelektrostacijas būve tuvākajā nākotnē. Līdz šim mums bija tikai nejauši novērojumi par melnā stārķa barošanos un mums bija nepieciešami sistemātiski savākti dati, lai pamatotu piekrastes biotopu nozīmīgumu šai sugai. Tādējādi Franceks palīdzēja mums savākt spēcīgus argumentus pret hidroelektrostacijas būvniecību uz Muras.
Neskatoties uz ligzdošanu 6 km attālumā no upes gultnes, Franceks pavadīja lielāko daļu laika barības meklējumos Muras piekrastes mežā, jo īpaši meža joslās, sānu kanālos, vecupēs un dažādās ūdenstilpēs (piemēram, smilšu un grants karjeros, dīķos). Tas nozīmēja ikdienas distanci 16 km attālumā no ligzdas, lai sasniegtu barošanās vietu. Gadījās, ka viņš lidoja pat 35 km tālu no ligzdas, lai pabarotu cāļus.
Viņš migrēja 8.augustā uz Ungārijas austrumiem, apmetās aptuveni 120 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Budapeštas uz nākošajām 3 nedēļām. Tālāko migrāciju Franceks atsāka tikai 27. septembrī.
Projektu īsteno DOPPS-BirdLife Slovenia ar daudzu brīvprātīgo palīdzību.
Rakstīja Katarina Denac
Cik interesanti - tātad divi no vienas ligzdas nākušie stārķēni Zuri un Fortūna migrēja kopā, ar pusi dienas atstarpi! ... nu kā gan viņi sazinājās, mazie gudriniekiMade wrote:Par Slovēnijas putniem interesanti
Zuri (“Karaliene”) un Fortūna ir pirmā gada baltie stārķi (dzimums nav noteikts) no vienas 3 stārķēnu ligzdas. Viņas izlidoja no ligzdas 29.jūlijā, bet vēl 3 dienas palika ligzdā, cerot, ka vecāki tās turpinās barot. No 2.augusta viņas uzsāka tuvējo pļavu izpēti un pēc 8 dienām arī migrāciju dienvidaustrumu virzienā, ceļodamas kopā pirmos 700 km (7 dienas). Būtu ļoti interesanti uzzināt, vai trešais stārķēns ceļo kopā ar viņām. Kad viņas atstāja Eiropu caur Bosforu, Zuri bija vadībā pusi dienas.
... ... Murmulīte wrote:Un ja pirms tam Zīļuka bija Zuzei priekšā, tad Zuze tagad ir uzņēmusi apgriezienus un aizdevusies tālu garām - jau otrpus Jeruzālemes, kaut kur tuvumā "Arad", kas ir uz robežas starp diviem tuksnešiem, pat reklamē viņu tūristu pievilināšanai, ka tā ir svētīta ar tuksnešu mieru, bet aplūkojot bildes, kaut ko zaļu tomēr tur var tuvumā vēl atrast...
Zīļuka gan turpat pa to pašu pusi ganās. Nespēju izsekot bultiņām...
Jatiras mežs ir stādīts, jau kopš 1964.gada, un pašreiz ir vairāk nekā 4 miljoni koku, galvenokārt Alepo priedes (Aleppo, Izraēlā to sauc arī par Jeruzalemes priedi, Pinus halepensis) un cipreses, bet arī daudz platlapju koku - Atlantijas terebints jeb pistācija (Atlantic Terebinth, Pistacia atlantica), tamariks (tamarix), jujube, ceratonija jeb karobs (carrob, Ceratonia siliqua, maizes koks https://mysicily.wordpress.com/2012/10/12/carrubo/), olīvu un vīģes koki, eikalipts un akācijas, kā arī vīnkoki un dažādi krūmi.Vai senajā Izraēlā bija tik daudz mežu, kā izriet no Bībeles?
BĪBELĒ ir teikts, ka daudzi Apsolītās zemes apgabali bija mežiem klāti un ka koku bija ļoti daudz. (Joz. 17:15, 18; 1. Ķēn. 10:27.) Taču, ņemot vērā to, ka lielākā šīs zemes daļa mūsdienās nav kokiem bagāta, skeptiķi varētu šaubīties, vai jebkad agrāk tā ir bijis.
Grāmatā Life in Biblical Israel minēts, ka ”meža platības senajā Izraēlā bija daudz lielākas nekā mūsdienās”. Augstienes klāja dabīgie meži, ko galvenokārt veidoja Alepo priedes (Pinus halepensis), Palestīnas ozoli (Quercus calliprinos) un Palestīnas pistācijas (Pistacia palaestina). Šefelā, zemienē, kas stiepjas no kalnu pakājes līdz Vidusjūras piekrastes līdzenumam, bagātīgi auga sikomores (Ficus sycomorus).
Grāmatā Plants of the Bible rakstīts, ka mūsdienās Izraēlā daudzas platības ir pilnīgi atmežotas. Kas to ir veicinājis? Grāmatā ir paskaidrots, ka tas bija pakāpenisks process: ”Cilvēks neatlaidīgi atbrīvoja zemi no dabiskās veģetācijas — galvenokārt tāpēc, lai paplašinātu savus laukus un ganības un arī lai iegūtu būvmateriālus un kurināmo.”
