
Diskusijas
Re: Diskusijas
Made! Tu beidz smieties! Kāpēc gan pavasarī, kad tur putni ņudz un mudž, lai mēs nepamēģinātu tikt tur iekšā? Bet varbūt arī vēl šogad, rudenī, tur ir ko redzēt? Varbūt tas nemaz nav tik nereāli. Es nezinu, neesmu interesējies, un nezinu arī foruma attieksmi, jo tas jau tomēr ir jautājums visiem, bet...??? 

Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas
Varbūt viņa teica ne Engurē, bet Kaņierī? Neatceros 

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
-
- Posts: 447
- Joined: 01 May 2015 19:14
Re: Diskusijas
Nu man jau patīk,kas jāgatavojas jau jaunam tusam?
Skatos Made jau vietu izvēlējusies.Teltis,ugunskurs-super.Putnu slimība turpinās.
Nupat ar raganiņu Melnajā cepurē atgriezāmies no Kaltenes putnu takas. Gulbji kādi 500 noteikti bija.Un jūras kraukļi.Arī ļoti,ļoti daudz,tik daudz vienā vietā nebiju redzējusi,Visi barā.Gārņi kādi 15.No kraukļiem visi akmeņi balti,Nu skaisti bezgala.

Nupat ar raganiņu Melnajā cepurē atgriezāmies no Kaltenes putnu takas. Gulbji kādi 500 noteikti bija.Un jūras kraukļi.Arī ļoti,ļoti daudz,tik daudz vienā vietā nebiju redzējusi,Visi barā.Gārņi kādi 15.No kraukļiem visi akmeņi balti,Nu skaisti bezgala.
Re: Diskusijas
Gan jau ir pareizi - varbūt sadarbojas ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratoriju, kurai ir pētniecības bāzes un starp tām:

Tad jau ir arī zeme krastā teltīmEngures Ornitoloģisko pētījumu centrs (Tukuma raj.) – lauka pētījumu bāze, kas ietver divstāvu ēku krastā, peldošo bāzi, laivas darbam ezerā, 12 m novērošanas torni u.c.

Re: Diskusijas
Raganiņa Melnajā cepurē (eh, joprojām dzīvo skapī) ir superīga slotas operatoreRagana neparastā wrote:Nupat ar raganiņu Melnajā cepurē atgriezāmies no Kaltenes putnu takas. Gulbji kādi 500 noteikti bija.Un jūras kraukļi.Arī ļoti,ļoti daudz,tik daudz vienā vietā nebiju redzējusi,Visi barā.Gārņi kādi 15.No kraukļiem visi akmeņi balti,Nu skaisti bezgala.

Es pirms gadiem pieciem vēroju no tāluma jūras kraukļu koloniju Kaņiera ezerā - tur koki bija balti! Bildē tos redz tikai plikus, vasaras plaukumā! Otro bildi atradu internetā, tur cilvēks ir ticis tuvāk


pielieku saiti uz avotu:
https://picasaweb.google.com/lh/photo/T ... xQ2zJi_lyA
Starp citu - vai tos būtu interesanti tiešraidē vērot?


-
- Posts: 447
- Joined: 01 May 2015 19:14
Re: Diskusijas
Lūk,lūk tas kas no viņiem uz lapām...,tur jūrā un tā smirdēja ūdens, tā smirdēja.
Re: Diskusijas
Nu gan Tu mums aromātisku tusu pareģo!Ragana neparastā wrote:Lūk,lūk tas kas no viņiem uz lapām...,tur jūrā un tā smirdēja ūdens, tā smirdēja.

Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas
2.03. ieliku bildes ar pāris disciplinētiem Baltezera salidojuma dalībniekiem http://failiem.lv/u/ptcylfb
Pirms tam -( ieliku aizvēsturiskā
vietā,
laikam ērti ar cooliris (tikai tur apakšā pa labi vēl jāspiež pilnu izmēru)
http://foto.delfi.lv/my_album/176855/) - bet naktī nelaida iekšā - nepiedienīgs saturs
- nācās iet uz failiem.
Vienam dalībniekam disciplīna, šķiet, ir dabiska eksistences forma - dzimis dienestam nopietnās struktūrās. Otrs, vismaz todien, laiku būtu vēlējies pavadīt kaut kā savādāk - man tā likās.
Bet salidojuma dēļ vietni atcerējos.
Fredis esot pieradināts? Daļēji ir
Riktīgi pieradināti gulbji spārnus nesaceļ, bet izliekas par zosīm
Tur pasenā albumā ir ziemojoši gulbji, ja kādam interesē.
Viņi pa priekšu izsūtīja bērnus (6.bildē), man bija tiem jāatdod viss, kas somā gulbjiem ēdams, jo mani novēroja un ielenca. Gāju toreiz skatīties, cik tālu pēc vētras uzplūdis ezers, nemaz nezināju, ka tur gulbji. Fotogrāfēts jau puskrēslā, pēc vētras, un fotogrāfēt varēju, kad gulbji mazliet piebremzēja aplenkšanu:
http://foto.delfi.lv/my_album/2754/
Ak, kauns, drīz precizēšu dalībnieku vārdus ( no Jamša) un salabošu albumu!
Pirms tam -( ieliku aizvēsturiskā

laikam ērti ar cooliris (tikai tur apakšā pa labi vēl jāspiež pilnu izmēru)
http://foto.delfi.lv/my_album/176855/) - bet naktī nelaida iekšā - nepiedienīgs saturs

Vienam dalībniekam disciplīna, šķiet, ir dabiska eksistences forma - dzimis dienestam nopietnās struktūrās. Otrs, vismaz todien, laiku būtu vēlējies pavadīt kaut kā savādāk - man tā likās.
Bet salidojuma dēļ vietni atcerējos.
Fredis esot pieradināts? Daļēji ir

Riktīgi pieradināti gulbji spārnus nesaceļ, bet izliekas par zosīm

Tur pasenā albumā ir ziemojoši gulbji, ja kādam interesē.
Viņi pa priekšu izsūtīja bērnus (6.bildē), man bija tiem jāatdod viss, kas somā gulbjiem ēdams, jo mani novēroja un ielenca. Gāju toreiz skatīties, cik tālu pēc vētras uzplūdis ezers, nemaz nezināju, ka tur gulbji. Fotogrāfēts jau puskrēslā, pēc vētras, un fotogrāfēt varēju, kad gulbji mazliet piebremzēja aplenkšanu:
http://foto.delfi.lv/my_album/2754/
Ak, kauns, drīz precizēšu dalībnieku vārdus ( no Jamša) un salabošu albumu!
Last edited by sanda on 06 Aug 2015 03:47, edited 2 times in total.
Re: Diskusijas
Sanda, varbūt tomēr var bildes kaut kur citur uzlikt - mani nelaiž klāt, saka - tie linki satur kaitīga rakstura saturu... 
Failiem.lv?!
P.s. Gulbjus redzu, pirmajam linkam nelaiž klāt skatīties.

Failiem.lv?!
P.s. Gulbjus redzu, pirmajam linkam nelaiž klāt skatīties.
Re: Diskusijas
Jā, izlogojos no delfiem un man rāda to pašu
nepiemērots saturs
Varbūt bildes jāpārbauda?
Failos - http://failiem.lv/u/ptcylfb


Varbūt bildes jāpārbauda?
Failos - http://failiem.lv/u/ptcylfb
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas
Sanda, paldies bildēm - gan par mūsu dzīvīgajiem salidojuma dalībniekiem, gan gulbjiem... Kurā vietā tie bija? 

Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.

Re: Diskusijas
Runājot vēl par gulbjiem... Gribējās padalīties ar rakstu, kas nopublicēts jaunajā žurnāla "IR" numurā - par ziemeļu gulbju gredzenošanu.
http://www.irir.lv/2015/8/5/balade-par-cilveku-un-gulbi
Jāsaka, kā ir - vēl nekad lasītais par putnu gredzenošanu nebija atstājis tik rūgtu pēcgaršu. Spriežot pēc apraksta žurnālā, gulbju gredzenošana notiek visai skarbi - vecāki tiek aizbaidīti un tad mazie dzīti un trenkāti pa visu tuvāko apkārtni. Rakstā gredzenošanas pasākums aprakstīts kā jautrs "tusiņš", bet nevar nedomāt par to, kādu milzīgu stresu un izbailes šāda gredzenošanas metode rada putnos.
Pasākumu vada ornitologs Dmitrijs Boiko. Taču diemžēl rakstā gandrīz nemaz nav pieminēts, kādas izpētes vārdā vairāk nekā 100 gulbji ar šādām metodēm tiek dzenāti un trenkāti. Rakstā skaidri uzsvērts "galvenie putnu migrācijas paradumi ir noskaidroti".
Vai tiešām vienīgais rakstā pieminētais jautājums par to, kur neligzdojošie gulbji maina spalvas ir tik būtisks, ka attaisno šādu putniem lielu stresu radošu gredzenošanu?
Ja pareizi saprotu, šī suga arī nav apdraudēto sarakstā, kas attaisnotu tik, jāsaka, brutālu iejaukšanos?..
Būtu interesanti dzirdēt arī kāda speciālista viedokli par šo jautājumu.
Šeit tālāk divi garāki citāti no raksta par gulbju "medībām" (raksta lasīšanai nepieciešama parole):
"Gulbju ģimenes idille ir pagalam - piepeši, nez no kurienes uzradušies, no visām pusēm tiem virsū brūk divkājaini radījumi peldvestēs. Klupdami un krizdami cilvēki skrien un brien cauri niedrēm, dūņām un krūmājiem, liekot putniem glābties, ko pleznas spēj, iekšā dziļākos ūdeņos. Taču arī tur priekšā izrādās cilvēki laivās. Uz dīķa sākas mežonīgs jandāliņš. Abi gulbju ģimenes vecāki, apjaušot niecīgās izredzes aizstāvēties, izdzīvošanas instinkta vadīti, sāk ieskrējienu pa ūdeni un cenšas paglābties gaisā, kaut gan šajā laikā spārniem mainās spalvas un pacelties ir grūti. Jaunuļi, lidot vēl nemācēdami, apjukuši šaudās no vienas puses uz otru un lūko atrast kādu spraugu aplencēju ķēdē. Artūrs ar savu mazo upes kajaku iesēžas vienam astē un, kārtīgi airēdams, pēc mirkļa ir tam blakus. Jaunais gulbis vēl mēģina paglābties ienirstot, taču ir jau par vēlu. Saķerts aiz kājas, pēc mirkļa tas guļ uz grīdas sava mednieka laivā.
Atlikušie trīs, pārdzīvojuši pirmo uzbrukuma vilni, tikmēr ieperas pretējā krasta niedrēs. Artūrs no laivas sauc, lai ķērāji nerāda sevi (jo gulbji redzot labāk nekā cilvēki), un tad var gadīties, ka jaunais putns ieskries tieši rokās! Taču gulbjiem ir sava dabas dota gudrība, un, atraduši kādu cini vai krūmu, kur paslēpties, tie sastingst, cik vien mazi spēj, un gaida kaut stundām ilgi, ja vajag. Tad gulbi kārtīgā purvā var nepamanīt arī metra attālumā. Vienīgais, kas cilvēkam atliek, - bradāt un ķemmēt. Pēc desmit minūtēm divi slēpņi ir atklāti, un bēgļi sasietām kājām guļ blakus pirmajam upurim krastmalas pļavā, bet trešais ir izgaisis. Varbūt paguva ieskriet mežā. Varbūt atrada izcilu slēptuvi. Varbūt vienkārši paveicās."
un vēl:
"Dzirdu, ka salas otrā pusē arī iet vaļā cīniņš. Jaunie Vaidavas puikas, sasaucoties un ūdenim šļakstot, jož pakaļ citam gulbim. Paiet brīdis, un, pēc gavilēm spriežot, gulbis ir noķerts.
Ticis atpakaļ uz kājām, lūkojos pēc saviem gulbjiem un pamanu vienu peldam tālāk pa šauro kanālu, kurš izved no salas uz ezera pretējo krastu. Acumirklī jūtu sevī kaut ko noklikšķam vai pamostamies - saprotu, ka neļaušu šim gulbim aizbēgt. Tālāk pa kanāla malu skrienu lieliem un nevienmērīgiem soļiem, visiem spēkiem cenšoties izvairīties no peldošās salas lamatām, līdz manu, ka tieku gulbim arvien tuvāk. Taču, kad esmu jau gandrīz blakus, klāt ir arī kanāla izeja uz atklātiem ūdeņiem, un gulbis pēdējā brīdī tomēr paliek neaizsniedzams.
Gluži instinktīvi metos peldus, taču ūdenī tikt gulbim tuvāk vairs nespēju. Nolemju sekot un piespiest viņu izcelties krastā, kur cilvēka izredzes būtu lielākas, taču putns pagriežas un peld nevis uz krastu, bet gar salas malu, cenšoties šajā cīniņā izmantot visas savas gulbja priekšrocības.
Taču arī cilvēkam ir atlikuši daži trumpji. Izrādās, no salas krasta niedrēm šo pakaļdzīšanos klusām ir vērojis Artūrs, un brīdī, kad gulbis peld pavisam tuvu garām, viņš ar dažiem soļiem iemetas ūdenī, kur gulbis, pat nedabūjis attapties, ir šo spēli zaudējis."
http://www.irir.lv/2015/8/5/balade-par-cilveku-un-gulbi
Jāsaka, kā ir - vēl nekad lasītais par putnu gredzenošanu nebija atstājis tik rūgtu pēcgaršu. Spriežot pēc apraksta žurnālā, gulbju gredzenošana notiek visai skarbi - vecāki tiek aizbaidīti un tad mazie dzīti un trenkāti pa visu tuvāko apkārtni. Rakstā gredzenošanas pasākums aprakstīts kā jautrs "tusiņš", bet nevar nedomāt par to, kādu milzīgu stresu un izbailes šāda gredzenošanas metode rada putnos.

Pasākumu vada ornitologs Dmitrijs Boiko. Taču diemžēl rakstā gandrīz nemaz nav pieminēts, kādas izpētes vārdā vairāk nekā 100 gulbji ar šādām metodēm tiek dzenāti un trenkāti. Rakstā skaidri uzsvērts "galvenie putnu migrācijas paradumi ir noskaidroti".
Vai tiešām vienīgais rakstā pieminētais jautājums par to, kur neligzdojošie gulbji maina spalvas ir tik būtisks, ka attaisno šādu putniem lielu stresu radošu gredzenošanu?
Ja pareizi saprotu, šī suga arī nav apdraudēto sarakstā, kas attaisnotu tik, jāsaka, brutālu iejaukšanos?..
Būtu interesanti dzirdēt arī kāda speciālista viedokli par šo jautājumu.
Šeit tālāk divi garāki citāti no raksta par gulbju "medībām" (raksta lasīšanai nepieciešama parole):
"Gulbju ģimenes idille ir pagalam - piepeši, nez no kurienes uzradušies, no visām pusēm tiem virsū brūk divkājaini radījumi peldvestēs. Klupdami un krizdami cilvēki skrien un brien cauri niedrēm, dūņām un krūmājiem, liekot putniem glābties, ko pleznas spēj, iekšā dziļākos ūdeņos. Taču arī tur priekšā izrādās cilvēki laivās. Uz dīķa sākas mežonīgs jandāliņš. Abi gulbju ģimenes vecāki, apjaušot niecīgās izredzes aizstāvēties, izdzīvošanas instinkta vadīti, sāk ieskrējienu pa ūdeni un cenšas paglābties gaisā, kaut gan šajā laikā spārniem mainās spalvas un pacelties ir grūti. Jaunuļi, lidot vēl nemācēdami, apjukuši šaudās no vienas puses uz otru un lūko atrast kādu spraugu aplencēju ķēdē. Artūrs ar savu mazo upes kajaku iesēžas vienam astē un, kārtīgi airēdams, pēc mirkļa ir tam blakus. Jaunais gulbis vēl mēģina paglābties ienirstot, taču ir jau par vēlu. Saķerts aiz kājas, pēc mirkļa tas guļ uz grīdas sava mednieka laivā.
Atlikušie trīs, pārdzīvojuši pirmo uzbrukuma vilni, tikmēr ieperas pretējā krasta niedrēs. Artūrs no laivas sauc, lai ķērāji nerāda sevi (jo gulbji redzot labāk nekā cilvēki), un tad var gadīties, ka jaunais putns ieskries tieši rokās! Taču gulbjiem ir sava dabas dota gudrība, un, atraduši kādu cini vai krūmu, kur paslēpties, tie sastingst, cik vien mazi spēj, un gaida kaut stundām ilgi, ja vajag. Tad gulbi kārtīgā purvā var nepamanīt arī metra attālumā. Vienīgais, kas cilvēkam atliek, - bradāt un ķemmēt. Pēc desmit minūtēm divi slēpņi ir atklāti, un bēgļi sasietām kājām guļ blakus pirmajam upurim krastmalas pļavā, bet trešais ir izgaisis. Varbūt paguva ieskriet mežā. Varbūt atrada izcilu slēptuvi. Varbūt vienkārši paveicās."
un vēl:
"Dzirdu, ka salas otrā pusē arī iet vaļā cīniņš. Jaunie Vaidavas puikas, sasaucoties un ūdenim šļakstot, jož pakaļ citam gulbim. Paiet brīdis, un, pēc gavilēm spriežot, gulbis ir noķerts.
Ticis atpakaļ uz kājām, lūkojos pēc saviem gulbjiem un pamanu vienu peldam tālāk pa šauro kanālu, kurš izved no salas uz ezera pretējo krastu. Acumirklī jūtu sevī kaut ko noklikšķam vai pamostamies - saprotu, ka neļaušu šim gulbim aizbēgt. Tālāk pa kanāla malu skrienu lieliem un nevienmērīgiem soļiem, visiem spēkiem cenšoties izvairīties no peldošās salas lamatām, līdz manu, ka tieku gulbim arvien tuvāk. Taču, kad esmu jau gandrīz blakus, klāt ir arī kanāla izeja uz atklātiem ūdeņiem, un gulbis pēdējā brīdī tomēr paliek neaizsniedzams.
Gluži instinktīvi metos peldus, taču ūdenī tikt gulbim tuvāk vairs nespēju. Nolemju sekot un piespiest viņu izcelties krastā, kur cilvēka izredzes būtu lielākas, taču putns pagriežas un peld nevis uz krastu, bet gar salas malu, cenšoties šajā cīniņā izmantot visas savas gulbja priekšrocības.
Taču arī cilvēkam ir atlikuši daži trumpji. Izrādās, no salas krasta niedrēm šo pakaļdzīšanos klusām ir vērojis Artūrs, un brīdī, kad gulbis peld pavisam tuvu garām, viņš ar dažiem soļiem iemetas ūdenī, kur gulbis, pat nedabūjis attapties, ir šo spēli zaudējis."
Re: Diskusijas
Sanda, intriga bija laba
(tiešām nenojautu, ko ieraudzīšu) un tik patīkami uz viņiem skatīties
jau pie La Marie albumā ieliktās bildes acis kavējās - tādi smalki, glezni, uzvedīgi 
Arī tādu gulbju parādi neesmu redzējusi (visvairāk vienīgo reizi Babītes ezera niedru ielokos). Tāds krāšņums uz zilganpelēka fona!
Nez, vai viņu tur vienmēr ir daudz, vai varbūt kā nosaukumā teikts - ārkārtas apstākļos: Gulbji (2007. gada janvārī pēc vētras applūdušajās Liepājas ezermalas pļavās).



Arī tādu gulbju parādi neesmu redzējusi (visvairāk vienīgo reizi Babītes ezera niedru ielokos). Tāds krāšņums uz zilganpelēka fona!

Re: Diskusijas
Es esmu izmisīgi pret gulbju kakla gredzeniem
(arī pret mājdzīvnieku ausu krotālijām)
Lai pamato kā grib, es nevēlos redzēt dabu apseglotu
Tas tikpat kā reklāmu uz Mēness uzlikt!
Vai tiešām tādi skati, kā sandas bildēs ar gulbju baltajiem slaidajiem kakliem būs vēsturiski un neiespējami tagadnē..

Lai pamato kā grib, es nevēlos redzēt dabu apseglotu

Tas tikpat kā reklāmu uz Mēness uzlikt!

Vai tiešām tādi skati, kā sandas bildēs ar gulbju baltajiem slaidajiem kakliem būs vēsturiski un neiespējami tagadnē..
Re: Diskusijas
Nezinu visus aspektus, kāpēc šis trakums notiek. Ļoti gribas ticēt, ka tam ir kāds racionāls izskaidrojums, pamatojums. Ja nē,..




Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
- roosaluristaja
- Posts: 1042
- Joined: 02 Feb 2010 10:49
Re: Diskusijas
Nemācēšu baigi pamatot gulbju gredzenošanas jēgu, jo šo putnu dzīve man ir diezgan tumša bilde, bet, ja runājumam par kaitējumiem, tad gulbju barošana ar maizi visādos aspektos ir simtreiz kaitīgāka nekā kakla gredzens, kas putna dzīvi praktiski neietekmē. Tāpat arī šādu "medību" radītā stresa ietekme ir īslaicīga, no kā neviens nemirst, atšķirībā, piemēram, no ūdenstilpnēs noslīcinātiem makšķerāķiem.
Last edited by roosaluristaja on 06 Aug 2015 12:08, edited 1 time in total.
Re: Diskusijas
Forums ir ideāla vieta, kur salīdzināt dažādu cilvēku pasaules uztveri. Šajā sezonā tas bija ļoti uzskatāmi.
Ar savām acīm redzu ligzdā pilnīgi mierīgu, paēdušu putneli, kurš ziņkārīgi raugās apkārt vērodams pasauli, bet forumā tai pašā laikā lasu pa kādam komentāram par absolūti sabrukušu nelaimes čupu, kurš ilgojās pēc māmiņas
Prasu sev - vai mēs skatamies uz dažādiem putniem?
Ko ar to gribēju teikt - cik nu izgūglēju, raksta autors nav ar bioloģiju/ornitoloģiju saistīts un raksta mērķis nav skaidrot sabiedrībai pētījuma mērķus un metodes. Un saistībā ar pirmajā rindkopā iztirzāto, gribētos tomēr dzirdēt arī kāda cita dalībnieka redzējumu, lai atšķirtu popularitāti kāra žurnālista redzējumu no realitātes.
Gulbju gredzenošanu esmu redzējusi TV, neko tik traģisku, kā apraksta autors, novērot nenācās.
No raksta VV http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=69&what=10
Gulbju ķeršana un gredzenošana ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem projekta uzdevumiem. Ar tās palīdzību var noskaidrot mirstību dažādos vecumos, migrāciju ceļus, ziemošanas vietas un vēl daudz ko citu. Tā varbūt dos arī atbildi uz jautājumu, kur pēc dzimumgatavības sasniegšanas ligzdošanu uzsāk Latvijā izaugušie ziemeļu gulbji.
Vēl par projektu http://labiedarbi.lv/lv/projekts/ziemel ... u-petisana
Ar savām acīm redzu ligzdā pilnīgi mierīgu, paēdušu putneli, kurš ziņkārīgi raugās apkārt vērodams pasauli, bet forumā tai pašā laikā lasu pa kādam komentāram par absolūti sabrukušu nelaimes čupu, kurš ilgojās pēc māmiņas

Ko ar to gribēju teikt - cik nu izgūglēju, raksta autors nav ar bioloģiju/ornitoloģiju saistīts un raksta mērķis nav skaidrot sabiedrībai pētījuma mērķus un metodes. Un saistībā ar pirmajā rindkopā iztirzāto, gribētos tomēr dzirdēt arī kāda cita dalībnieka redzējumu, lai atšķirtu popularitāti kāra žurnālista redzējumu no realitātes.
Gulbju gredzenošanu esmu redzējusi TV, neko tik traģisku, kā apraksta autors, novērot nenācās.
No raksta VV http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=69&what=10
Gulbju ķeršana un gredzenošana ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem projekta uzdevumiem. Ar tās palīdzību var noskaidrot mirstību dažādos vecumos, migrāciju ceļus, ziemošanas vietas un vēl daudz ko citu. Tā varbūt dos arī atbildi uz jautājumu, kur pēc dzimumgatavības sasniegšanas ligzdošanu uzsāk Latvijā izaugušie ziemeļu gulbji.
Vēl par projektu http://labiedarbi.lv/lv/projekts/ziemel ... u-petisana
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
roosaluristaja, ar šādiem argumentiem jebko var nokaut un paliek tik daudz brīvas telpas, lai atļaušanos izvērstu arvien vairāk un vairāk. Jo nekas, ko darītu, nebūs tik kaitīgs kā plastmasas jūra okeāna vidū vai atomreaktoru vai ķīmiskās rūpniecības avārijas. Ir jau iestrādājušies "atkaušanās paņēmieni", tāpat kā veģetāriešu un gaļēdāju diskusijās...
Es vienkārši izteicu savas sajūtas, savu izmisīgu vēlēšanos neredzēt gulbju kaklus šajos gredzenos. Es nevaru papriecāties par sekmīgu gredzenošanu.

Es vienkārši izteicu savas sajūtas, savu izmisīgu vēlēšanos neredzēt gulbju kaklus šajos gredzenos. Es nevaru papriecāties par sekmīgu gredzenošanu.

Re: Diskusijas
Veidojamies par vadošo Eiropas valsti ziemeļu gulbju izpētē (Panorāma, LTV)
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
Vērotāja, diezgan mierīgi uztvēru visas līdz šim notikušās gredzenošanas - zivjērgļu, jūras ērgļa, melno stārķu. Vienmēr cenšos ieklausīties arī speciālistu sacītajā par to, kāpēc gredzenošana nepieciešama, un paturēt to prātā. Domāju, šai ziņā ar manu uztveri viss ir kārtībā.Vērotāja wrote:Forums ir ideāla vieta, kur salīdzināt dažādu cilvēku pasaules uztveri. Šajā sezonā tas bija ļoti uzskatāmi.
Ar savām acīm redzu ligzdā pilnīgi mierīgu, paēdušu putneli, kurš ziņkārīgi raugās apkārt vērodams pasauli, bet forumā tai pašā laikā lasu pa kādam komentāram par absolūti sabrukušu nelaimes čupu, kurš ilgojās pēc māmiņasPrasu sev - vai mēs skatamies uz dažādiem putniem?
Taču, izlasot tādu rakstu kā šis, kur aprakstīta ilga, stresaina putnu trenkāšana pa niedrēm, pirmoreiz kļuva patiešām žēl putnu. Un tad gribas uzdot jautājumu - kādam nolūkam tas ir nepieciešams?
Saprotu gan arī, ka tas ir tikai viena žurnālista atstāsts, kurā daudz kas var būt nepilnīgs/nepateikts. Un tomēr.
Paldies par informācijas avotiem, tas vieš lielāku skaidrību.
Un vēl - biju domājusi, ka šī diskusiju sadaļa tieši ir vieta, kur uzdot jautājumus un saņemt kādas profesionālas atbildes. Tas, ka kādreiz rodas jautājumi, automātiski nepadara kādu par pāremocionālu būtni, kurš putnu uzskata par "nelaimes čupiņu" u.t.t.