Aha, pamodās gan
Raganiņa neparastā (uzsvars sāk pāriet uz otro vārdu

)
Par sarunām pie galda - "putnugrāmatas" 
Biju paņēmusi līdzi savu bērnības spilgtāko iespaidu putnugrāmatu. Bērnībā man tādas bija divas - viena, ko nedabūju (K.Grigulis "Putnu grāmata"), bet kuras gaišais tēls man gāja līdzi kā grāmata, ko es gribu dabūt (pieaugusi atradu antikvariātā), bet otra bija patiešām mana, dāvināta, tajā ir darbošanās pēdas - otrādi pielicies koppapīrs un viss cits, kas pieklājas daudz lietotai grāmatai (K.Griguļa apkopotas dainas "Zīlīte, žubīte, kur tavi bērniņi?").
Vienlaikus prātā bija Zelmas Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums ar meža zosīm", kurai cauri būros lēcieniem, bet atstāties nevarēju, jo ik pa laiciņam bija bildes.
Paskatieties uz to grāmatu!!!! Nu nevar būt, ka no tās savā bērnībā nebija iedvesmojies Māris Strazds - kā mazs raidītājs uz muguras tālā putnu ceļā
Nolēmu viņiem pajautāt. Bildē redzami varianti izdevumiem, par kuriem varēja būt runa atbildēs. Divi aptaujātie auga ar Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma "Latvijas putniem" (audekla vākā noteikti bija viens izdevums, par otru nezinu). Viens, kā jau pienākas agrovides speciālistam, auga ar ūdeņiem un zāli un laikam jau mežu arī, jo Uldis Plotnieks spēj aizraut (mūsu Māris kā jau zivju speciālists uzreiz saausījās, kad runa bija par Bunduļaci no "Viļņu šūpolēm").
Bet vienu minēto grāmatu es nekur nevarēju atrast. Varbūt forumieši atceras autoru vai pašu grāmatu "Melnais gandrs". Tā neesot grāmata par dabu, aprakstītas vīru cīņas, bet gandra motīvs visam tam pāri ir bijis neizdzēšams.
Varbūt parunāsim par spilgtākajām bērnības putnu sajūtām - ja ne grāmatas, tad varbūt paši putni vai dziesmas
