Un Pēteris tik ilgi bija sēdējis kluss ar zivi kājā ēdamzālē (neēda, sēdēja kā stabs) un tikai pēc šiem pavisam uzstājīgajiem saucieniem atnesa (pirms tam tie saucieni bija rāmāki, bet Laima izlaida riņķi, pakārtoja zariņus un nevarēja vairs izturēt)
Pēteris ēdamkokā ielaidās jau 14:30, Laima to redzēja. Tagad viņš ir redzams, bet vēlāk tikai nedaudz knosījās un nespīdināja balto ancuku.
Laima saukdama pastāvēja vispirms turpat uz vienas kājas, tad uz ligzdas malas
Tad aizlidoja (tas sakrita ar mototroksni, kas izrādījās laikam Durberta ligzdā, man abas bija vaļā) un bērni pieplaka ligzdai, tikai tas viens pa labi visu laiku slēja galvu un ausījās, šajā bildē Laima jau atpakaļ.
Tad sekoja sakārtošana ēdienreizei, ar pirmo koku vilkās līdzi ķērpji bērnam virsū, pamēģināja ieriktēt arī priekšplāna nejauceni, bet nevarēja neko daudz izdarīt un sāka saukt Pēteri pavisam neatlaidīgi
