Skaidrs taču, ka stārķi dustu ēd nevis tīrā veidā, bet caur zivīm, bet savukārt zivis no ūdens. Un šajā vietā vairs nesaprotu kādēļ problēma no ornitoloģiskas nav pārvērsta par vides problēmu, kura apdraud arī cilvēkus. Paņemt no upēm ūdens paraugus un uztaisīt analīzes uz dusta sadalīšanās vielu klātbūtni.
Un vēl. Versija par padomju laiku apraktajiem maisiem liekas ļoti apšaubāma. Kā lokāla problēma, jā, var būt. Bet kā visLatvijas populācijas problēma, nez vai.
Laikam jau dati nav publiski pieejami, bet ļoti gribētos zināt par dusta atliekvielu klātbūtni olās/stārķēnos dažādās Latvijas vietās. Pēc Māra Strazda stāsta izriet, ka šīs vielas ir visur. Taču tas, ka pie katra Latvijas strauta ir ierakts pa dusta maisam, liekas visai neticami.
Versijas, kas varētu skart visu Latviju puslīdz vienādi - mūsdienu mēslojums, pesticīdi, lopbarības produkti (lopu atliekvielu nonākšana ūdenī), lietus. Un visas šīs versijas skar arī cilvēkus un, ja LDF varētu pagriezt šo apdraudējumu šādā virzienā un sasaistīt ar pēdējā desmitgadē par 40% pieaugušo vēžu skaitu cilvēku populācijā, iespējams, ka finansējums atrastos ļoti ātri.
Eh... Māri Strazdu bi forumā, būtu par ko parunāt...
Pap.vēlāk:
p.s. kā padomju laikus vēl piedzīvojis cilvēks, neticu, ka kāds būtu apgrūtinājis sevi ar dusta maisu rakšanu zemē, iemestu mežā un lai pūst. Ietu tur kāds rakt bedri.
Beigās atļāvos uztaisīt skrīnu no filmas pēdējā kadra ar pateicību mums, forumiešiem
ak šausmas mūsu 2 mazulīšu vietā ligzdā viens svēšs stārķis ar 4 kājām un divām galvām 
