Turpmāko pēcpusdienas un vakara daļu ligzdā redzams tikai tēviņš.
Viņš izlidoja un atgriezās ar īsākiem un garākiem intervāliem, tomēr vairs mātīte kopā ar viņu nebija.
Vai būtu izbrāķējusi šo puisi vai šo ligzdu?
20.04
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Pēc Māra Strazda lūguma, šeit ir viņa atsūtītā ziņu tiešraides skatītājiem:
"1. Pēc apspalvojuma, t.sk. galvas krāsas, knābja un kāju sarkanuma melno stārķu vecumu noteikt NEVAR. Tas ir tikpat gudri, kā spriest, ka, teiksim, cilvēks ar līku degunu ir vecāks par cilvēku ar īsu un spicu degunu. Pēc izskata ir atšķirami putni līdz 2 gadu vecumam, bet tad vēl viņi neligzdo.
2. Tehniski ligzdošanas vecumu sasniedzis putns (kādi ir visi kamerās redzamie) VAR ligzdot. Mazākais vecums, kādā ir zināms, ka jauna M ir izdējusi olu, ir pilni 2 gadi (trešais kalendārais gads). Neviena ligzdā esoša M, kas ir pieaugušā putna tērpā, nav par jaunu, lai izdētu olu.
3. Lai izdētu olu, M nepietiek ar apaugļotu olšūnu. No olas svara un tilpuma lielāko daļu veido barības vielas, kas M ir „jāsagādā” ļoti īsā laikā. Ola veidojas 48 stundu laikā. Ja šajā laikā nav pieejams pietiekams daudzums augstvērtīgas barības, iespējams, ka olas neveidojas tikai tāpēc – jo nav no kā to izveidot (bet ir zināms, ka putni var neligzdot, tāpēc, ka „negrib”, tāpat kā cilvēki, kam ne visiem ir bērni). Laba liecība tam, cik labā kondīcijā M ir, ir viņas mēslu strūklas garums (un nokārtošanās biežums) – labi paēdušam putnam strūkla ir krietni garāka par 1m (vērtējums aptuvens, pēc fotoslazdu un webkameras bildēm), t.i. garāka par paša augumu. Ja ar to viss šķiet kārtībā, tad neligzdošanai visdrīzāk ir citi iemesli, kurus kamerās redzēt nevar."
Vēl viens komentārs no Māra, ko saņēmu 12.04., un ar viņa atļauju "pārsūtu" visiem:
"Par (šo) putnu atšķiršanu. Spīdums un/vai tā krāsa ir pilnīgi neizmantojama pazīme. Melnajam stārķim visu spalvu krāsa ir tumši brūna („melnais” ir ĻOTI muļķīgs nosaukums, ko, acīmredzot putnu tuvumā neredzot, savulaik radījis Kārlis Linnejs un visi citi, neko nedomājot, to kopē), svaigām spalvām ir optiskā krāsa, kas dod spīdumu – atkarībā no apgaismojuma intensitātes un leņķa tas var izskatīties vara zaļš, zilgans vai purpurviolets. Šī „krāsa” variē pat dažu minūšu laikā – atkarībā no spalvu novietojuma (pieglauztas, saboztas utt.). Saulē, miglā, krāslā utt. viens un tas pats putns izskatās ļoti dažādi. Nodilušas spalvas nespīd un tas rada svītrkoda rakstu uz spārniem (lielo segspalvu rindas un lidspalvas atplestiem spārniem, bet tādā attālumā, kā te ir kamera, šīs atšķirības ir ļoti slikti redzamas un, lai salīdzinātu putnus, vajag bildes, kas ir pilnīgi vienādā pozā (vai tuvu tam). Vecās / jaunās spalvas labi redz atstarotā gaismā (TK nakts režīmā), bet arī saulē pie noteikta leņķa tās var labi atšķirt. Šis raksts katram putnam vienas sezonas laikā ir unikāls. Citas derīgas pazīmes ir pieres zīmējums (labi redzams tikai tuvplānā), knābja forma, it īpaši no sāniem (nevis krāsa!, kas sezonas laikā mainās), izmēri, proporcijas, melno vairodziņu daudzums uz kāju zvīņām (tie nav netīrumi), pleznu lielums un forma un dažādas individuālas īpatnības (baltas spalvas, kur tām nav jābūt, defekti utt.). Arī šīs detaļas nevar tik labi redzēt, kā gribētos (cilvēki raksta, ka planšetē attēlu var pievilkt tuvāk – ja tas dod arī labāku izšķirtspēju, tad vajag palūgt iegūt vienādus pietuvinātus attēlus no interesējošajiem putniem – man tādu iespēju nav), bet kaut ko var redzēt gana labi. No mugurpuses derīgs salīdzinājums ir spalvu forma un novietojums uz muguras, it īpaši, ja tām ir kādi defekti – robi, izpluinīti gali utt. Bet – ļoti svarīgi – pozām jābūt identiskām!"
Par Rīgas mežu ligzdas stārķiem runājot, manā rīcībā ir tiešraides bildes (stopkadri), ko sistēma man automātiski sūta uz e-pastu. Sāku saņemt šos foto dažas dienas pirms publiskās tiešraides; tad gan īpaši daudz ligzdā nenotika - retumis bija pa vienam stārķim. Ja kādam ir iespēja un interese šos attēlus pētīt, lai salīdzinātu putnu ārējās pazīmes un mēģinātu precīzāk noteikt identitātes, varu salikt visus foto uz kāda servera un piedāvāt saiti. Sazinieties ar mani tepat vai pa tiešo, ja ir pieejami kontakti.
Edmunds Račinskis wrote: ↑15 Apr 2024 10:18
Par Rīgas mežu ligzdas stārķiem runājot, manā rīcībā ir tiešraides bildes (stopkadri), ko sistēma man automātiski sūta uz e-pastu. Sāku saņemt šos foto dažas dienas pirms publiskās tiešraides; tad gan īpaši daudz ligzdā nenotika - retumis bija pa vienam stārķim. Ja kādam ir iespēja un interese šos attēlus pētīt, lai salīdzinātu putnu ārējās pazīmes un mēģinātu precīzāk noteikt identitātes, varu salikt visus foto uz kāda servera un piedāvāt saiti. Sazinieties ar mani tepat vai pa tiešo, ja ir pieejami kontakti.
Sveiki.
Tam tēviņam, kurš šobrīd ligzdā, ir diezgan raksturīgs kāju krāsojums. Taču vai tā varētu būt, ka partnere viņu atstāja? Jo kad kameru pieslēdza, ligzdā bija pāris.
Ja var saiti, labprāt paskatītos
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Vērotāja wrote: ↑15 Apr 2024 10:28
Tam tēviņam, kurš šobrīd ligzdā, ir diezgan raksturīgs kāju krāsojums. Taču vai tā varētu būt, ka partnere viņu atstāja? Jo kad kameru pieslēdza, ligzdā bija pāris.
Ja var saiti, labprāt paskatītos
Labi, tuvākajās dienās savākšu vienuviet bildes no e-pastiem un piedāvāšu saiti.
6.22 Stārķis pārnakšņoja ligzdā.
No rīta pārcilāja dažus zarus
6.25 Mēģinu tajā stārķī ieraudzīt kaut ko īpašu, bet izņemot gaišu joslu uz knābja, neko citu tādā attālumā nespēju atrast.
Knābis var būt nosmērēts, īpaši paļauties uz šādām pazīmēm nevar, ja vien nav pierādīts, ka tāda iezīme ir ilgtermiņā
6.26 Stārķis no ligzdas aizlidoja
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns