Diskusijas

[roosaluristaja]

Kartejais jautajums par ligzdam! Tagad skatoties cik stipri puš vejš, vai ir zinami gadijumi, kad no veja varetu nokrist ligzda? Runajot par visam putniem. vai ligzda uzbuve ir pret to kautka aizsargata?

Protams, tādi negadījumi notiek. Stiprs vējš var gan nogāzt ligzdas koku, gan pašu ligzdu. Tāpēc jau arī ērgļiem tiek būvētas mākslīgās ligzdas, kas principā nokrist nevar.

[magic]

Pie Durberta tāds vējš kam man slikti ar sirdi paliek Liekas, ka visa egle tūlīt aizlidos. Izslēdzu skaņu ārā, lai man mierīgāk savādāk sirds drapes vajadzēs meklēt

[MĀRIS]

Durberta forumā septiņas ziņas pēc kārtas par stipro vēju. Es ieliku astoto.

[Viky]

Pie Durberta tāds vējš kam man slikti ar sirdi paliek Liekas, ka visa egle tūlīt aizlidos. Izslēdzu skaņu ārā, lai man mierīgāk savādāk sirds drapes vajadzēs meklēt

Es arī skaņu noslēdzu gandrīz uz 0. Kabinetā žalūzijas plīvo, no kameras vēja skaņas un līgošanās, liekas, ka pašu aizpūtīs

[Safri83]

Putni var lidot pie jebkura veja atruma? vai tomer ir limits.

[Ragana neparastā]

Putni var lidot pie jebkura veja atruma? vai tomer ir limits.

No putniem tak mācamies-pirmie lidaparāti,visādi meseršmiti,ļotenītes utt.Un man pat liekas,ka tieši no ērgļiem sākusies tā pētīšana.
Kāds vējš viņiem var kaitēt?Es gan tagad rokos par tēmu- ērgļa vēsturiskā mītnes zeme.Vispār dainās par ērgli neatradu.
P.s.bet vējš tāds,ka gāju uz bodi un aizmirsu pēc kā gāju. Tad nācu pakaļ slotai un hop,atcerējos.

[MĀRIS]

Lidot jau var, tikai vai viņi būs spējīgi cīnīties ar pretvēju . Braucot ar auto vienā virzienā ar mani lidoja gulbju pāris. Es speciāli izlīdzināju ātrumu, lai redzētu spidometrā viņu lidošanas ātrumu. +-80km.h, t.i. apm 22 m/sek. Vējš todien bija diezgan neitrāls. Tā kā šodien laukā ir līdz 20m/s, tad saproti pats...

[Ragana neparastā]

Vispār bez jokiem.Pagājušo nakti redzēju Durbertu sapnī.Sēž savā ligzdā tāds varens un skatās man tieši acīs.Būs rīt jārāpjas uz ligzdu ciemos.

[Murkjelis]

Šāda vispārējā sadaļa varbūt arī var noderēt, ja gribas padalīties ar visām četrām ligzdām vienlaicīgi?

~ 21:30 Vējš pierimies. Ligzdās valda miers. Vējš mazliet pierimis. Kas jau saldi čuč, kamēr mamma devusies vakara špacierī. Kas nu nepacietīgi gaida kādu zivtiņu vakariņās. Kas nu liek bērnus gulēt. Un kas nu garlaikoti skrubina vecās zivs asti. Lai mierīgs miegs! Visiem

[MĀRIS]

Vispār bez jokiem.Pagājušo nakti redzēju Durbertu sapnī.Sēž savā ligzdā tāds varens un skatās man tieši acīs.Būs rīt jārāpjas uz ligzdu ciemos.

Pasaki Viņam, ka mēs visi turam par Viņu īkšķus. Un bez jokiem. Arī es jūtu, ka "eju pa fāzi", kopš sāku šo vērošanu. Viss pārējais palicis otrajā, piektajā, desmitajā plānā.

[Ragana neparastā]

oki-doki,nodošu un pavaicāšu,ko grib man pavēstīt.Tāpēc jau ceļos augšā reizē ar Durbertu.No piektdienas būšu prom kādas 4-5 dienas,tad nu Jums te būs jāsargā un jāpadarbojas manā vietā.

[Hildina]

Vispār bez jokiem.Pagājušo nakti redzēju Durbertu sapnī.Sēž savā ligzdā tāds varens un skatās man tieši acīs.Būs rīt jārāpjas uz ligzdu ciemos.

Pasaki Viņam, ka mēs visi turam par Viņu īkšķus. Un bez jokiem. Arī es jūtu, ka "eju pa fāzi", kopš sāku šo vērošanu. Viss pārējais palicis otrajā, piektajā, desmitajā plānā.

Es tā varēju teikt 3 gadus skatoties mazos ērgļus. Šogad viņi nav savā ligzdā un " jālaiza rētas " citā ligzdā

[CerambyX]

Mazai Jāņa aizstāvībai (ja nu ir vēl palikuši kādi sakarsušie prāti ko vēl būtu nepieciešams nomierināt), varu tik vēl bilst, ka savulaik Jānis Ķuze bija viens no pirmajiem (vismaz manā pieredzē - iespējams, ka aizkulisēs jau runas gāja arī iepriekš), kas vispār sāka runāt par kaut kādām ētikas normām, kas toreiz konkrēti saistījās ar putnu fotogrāfēšanu (ja kādam interese lasīt, tad raksts te: http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/17_2_3/etika.php), kas vēlāk arī rezultējās tādos vispārpieņemtos putnu vērošanas ētikas principos (http://www.putni.lv/index_principi.htm). Tā ka varat būt droši - ja ar vebkameru palīdzību tiks iegūti konkrēti pierādījumi (vai radīsies stipras aizdomas), ka kāda no pētniecības metodēm nodara putniem kaitējumu, tad Jānis visticamāk būs pirmais, kas attiecīgi arī rīkosies, lai konkrētajā metodikā kaut ko mainītu vai arī ja savādāk nav iespējams - pārtrauktu to darīt pavisam. Galu galā neviena zinātnieka (ok, nevar jau tā vispārināt - tāpat kā cilvēki, arī zinātnieki ir dažādi) mērķis nav nodarīt kaitējumu saviem pētāmajiem objektiem. Smagais darbs, Sviedri un ieguldītais laiks tiek veltīti tikai un vienīgi labu mērķu vārdā, kas parasti visi sasummējas vienā kopēja labuma vārdā, kas pārsvarā ir mūsu dabas vērtību aizsargāšana.

Un vēlreiz par gredzenošanu... Tas var patikt/nepatikt, bet kamēr īsti nav citas alternatīvas metodes kā izsekot individuālu putnu dzīvesstāstam tikmēr gredzenošana ir labākais kas mums ir. Jā, kā jau iepriekš citā komentārā minēju - satelītraidītāji varētu ieviest revolūciju, jo ar tiem teorētiski būtu jāaprīko mazāks skaits putnu, lai iegūtu savā ziņā līdzvērtīga rakstura datus, ko iegūst putnus gredzenojot. Bet pagaidām ir pietiekami daudz mīnusu, kas neļauj raidītājus pārāk plaši izmantot - tie ir dārgi (jo īpaši aktuāli Lv, jo zaļās zinātnes, maigi sakot, naudā nepeldas); pagaidām izmēros samērā lieli tātad ar tiem pagaidām var pētīt tik vidēja un liela izmēra putnus; ietekme uz putna labsajūtu noteikti nav mazāka kā apgredzenotam putnam; darbības ilgums ir ierobežots (gredzens - kamēr nenokrīt un nenodilst ir, ja ne gluži mūžīgs, tad savus 20-30 gadus var kalpot mierīgi) u.c. faktori. Cita altenratīva metode ir ģeolokatori, kas ir krietni izmēros mazāki un ar tiem var arī aprīkot mazputniņus, taču, lai no tiem iegūtu datus, ir putns atkal 2x jānoķer (informāciju no satelītraidītājiem parasti var iegūtu patstāvīgi ar noteiktiem intervāliem) un ģeolokators tomēr fiksē nevis precīzas putnua atrašanās vietas koordinātes, bet tikai saules intensitāti un pulkstens laiku pēc kura tad var iegūt kaut kādas aptuvenas koordinātas. Tas, protams, ir labāk kā nekas, bet tāpat - arī ģeolokatori maksā zināmu naudu (daudz vairāk kā gredzens ko apliek putnam ap kāju) un nākamajā sezonā no kādiem dažiem desmitiem tiek atgūti vien daži, tad arī tā atdeve nav nemaz tik liela. Protams, visas šīs tehnoloģijas ir vēl tik 'bērnu autiņos' un iespējams tuvāko 10-20-30 gadu laikā piedzīvosim arī tādus laikus, kad varēs lielajai zīlītei uz kājas uzlikt nelielu gredzentiņu, kas maksās 5Eur un mums tiešsaistē sūtīs tā atrašanās vietu. Taču pagaidām tā ir utopija. Tā ka atliek vien gredzenot putnus un cerēt, ka pēc tam kāds kaut kur to gredzenu ieraudzīs un nolasīs. Te gan ir jāmin, ka gredzenošana ar krāsainajiem gredzeniem ir tiešām metode ar ļoti augstu (minētie 20% ir ļoti augsts rādītājs) atradumu procentu un noteikti sevi pilnībā attaisno, jo iegūtie dati par putniem ir ļoti augstvērtīgi. Ja paskatās citus krāsaino gredzenu projektus, tad noteikti ir vērts minēt ziemeļu gulbjus, kur par daudziem indivīdiem gadu garumā ir uzkrājusies pamatīga datu rinda par viņu ceļojumiem, piemēram, no dzimtajām mājām Kurzemē uz ziemošanas vietām Vācijā, Holandē u.c. Reiropā. Cita lieta varbūt ir sīkputnu gredzenošana, kur tiešām reizēm no 1000 apgredzenotiem putniem izdodas 2.x atrast tikai 1, taču kamēr nav citas labas un kvalitatīvas alternatīvas metodes kā pētīt individuāla zvirbuļveidīgā putna (zīlītes, zeltgalvīša, mušķērāja utt.) dzīves ceļu, tad nekas jau cits neatliek kā tos putnus tomēr gredzenot. Jāpiezīmē, ka sīkos putnus gan ligzdās reti kad gredzeno - tā ka tur par ligzdu pamešanu utt. runāt nav pamata (tos ķer jau kā pieaugušus jaunos vai kā vecos putnus).

Nu un beidzot savu verbālo caureju, atkal jāatgriežas pie sakāmā, ka pašreiz dabas (t.sk. putnu) aizsardzībā ir daudz vairāk citu problēmu par kurām būtu jāuztraucas uz kuru fona viena Durberta īslaicīgā 'krīze' ir sīka vienība un piliens jūrā. Mežu izciršana, intensīvā lauksaimniecība, pavasra putnu medības Maltā u.c. Vidusjūras reģionā, biotopu iznīcināšana putnu ziemošanas vietās Āfrikā utt. utjp. Protams, ne visu no tā mēs varam tik vienkārši ietekmēt, bet vismaz kā pirmais solis būtu viecināt cilvēku izpratni par dabas procesiem un cermas, ka ar šo kameru palīdzību tas arī palēnām notiek. Droši vien, ka te derētu kāds biežāks zinošāku kolēģu komentārs, bet nu jāsaprot, ka šī ir pati karstākā lauka darbu sezona un pētniekiem vienkārši fiziski nav laiks, lai plaši rakstītu komentārus (kur nu vēl izlasīt visas komentāru lapas), tā ka savā ziņā daudz kas gulstas uz jūsu pašu pleciem - pašiem jābūt ieinteresētiem saprast kamerās redzamos procesus, lasīt, meklēt informāciju utt. Galvenais tiešām - pārāk neaizraujamies ar puntu cilvēciskošanu, jo nu starp cilvēka ģimenes dzīvi un putnu 'ģimenes dzīvi' ir tiešām maz kas kopīgs. Nekropļosim savu (un arī citu, kas lasa šo forumu) izpratni par dabu un tajā ritošajiem procesiem!

[Vērotāja]

Paldies, CerambyX

[Lianaliesma]

CerambyX, paldies

Pievienots
Nezināju neko par putnu fotogrāfiem, jo nebiju tam pievērsusi uzmanību, bet milzīgs paldies Jānim, liekot akcentu uz ētiskajiem dabas vērošanas (ne tikai fotogrāfu!) principiem.

Taču tiem būtu jābūt sabiedrības apritē, jātiek pārrunātiem skolā, ģimenē, "Nedari otram to, ko negribi, lai dara pašam" kontekstā. Maz jēgas, ja tie stāv rakstīti kādā interneta lapā vai mapē.

[Lianaliesma]

Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības materiāliem

Putnu vērotāji ir nozīmīgs spēks dabas aizsardzībā. Mums nopietni jāuztver sava atbildība maksimāli novērst kaitējumu putniem. Mums arī jārada sev uzticības cienīgs tēls citu cilvēku acīs, it īpaši to, no kuru atbalsta atkarīga putnu nākotne.

7 galvenie principi
Netramdi un lieki netraucē putnus.
Atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas.
Saudzē putnu dzīvesvietas.
Cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās.
Pieraksti savus novērojumus.
Dalies ar savām zināšanām pārdomāti.
Centies uzzināt vairāk.

Sīkāk par katru punktu:

1. Netramdi un lieki netraucē putnus
Vienmēr atceries par putnu labklājību! Īpašu piesardzību ievēro putnu ligzdošanas vietās. Pat ja putni ligzdu pēc cilvēka īslaicīga apmeklējuma nepametīs, ligzdas izpostīšanas risks stipri palielinās, jo to daudz vieglāk atradīs plēsēji.

Ļoti jutīgi pret traucējumu ir gājputni barošanās, atpūtas vai nakšņošanas vietās, un visi putni ļoti aukstā laikā vai citādi nelabvēlīgos apstākļos. Katrs traucējums liek putniem lieki zaudēt dzīvības uzturēšanai izšķiroši nepieciešamo enerģiju.

2. Atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas
Putnu vērotāja attieksmei ir jābūt vienādai pret visām putnu sugām. Dabā nav “kaitīgu” un “derīgu” sugu, katrai no tām ir sava loma ekoloģiskajos procesos. Vērojot neiejaucies dabas procesos – lai izdzīvotu, plēsīgajiem putniem ir jāmedī un dzeguzēm jādēj olas citu putnu ligzdās.

Šādu attieksmi ievēro arī pret retām un parastām putnu sugām – tāpat kā tu izturies pret zaļo vārnu, izturies arī pret pelēko vārnu.

3. Saudzē putnu dzīvesvietas
Nebojā un nepiesārņo putnu dzīves vidi, centies neatstāt dabā aiz sevis neko lieku.

4. Cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās
Cieni un netraucē citus cilvēkus dabā. Cieni zemes īpašnieku un apsaimniekotāju tiesības. Apmeklējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, noskaidro un ievēro to izmantošanas un aizsardzības noteikumus.

5. Pieraksti savus novērojumus
Lauka piezīmes ar precīzām ziņām par to, kur, kad, cik un kādu sugu putni novēroti, ir svarīga informācija, kas var noderēt dažādiem svarīgiem putnu izpētes un aizsardzības mērķiem. Tāpēc vienmēr rūpīgi pieraksti savus novērojumus uzreiz, lauka apstākļos.

6. Dalies ar savām zināšanām pārdomāti
Apzinies, ka zināšanas par retu sugu ligzdu vai putnu atrašanās vietu var būt gan noderīgas putniem un to aizsardzībai, gan arī kaitēt, piemēram, piesaistot pārmērīgu traucējumu retas sugas putnu ligzdai. Informē ornitologus, taču lieki neizplati ziņas par retu un īpaši aizsargājamu sugu ligzdošanas vietām, lai novērstu putnu traucēšanu ligzdošanas laikā vai, piemēram, olu izzagšanu kolekcijām.

7. Centies uzzināt vairāk
Pilnveidojies ne tikai putnu noteikšanas mākslā, bet izglīto sevi par putnu uzvedības, dzīvesveida un aizsardzības jautājumiem. Nebaidies prasīt padomu pieredzējušākiem kolēģiem, izmanto pieejamos bibliotēku, interneta un citus resursus.


Kontakti LOB par šo tēmu: Jānis Ķuze (janis.kuze@kemeri.gov.lv).

[woods]

Vikipēdija http://en.wikipedia.org/wiki/Emotion_in_animals "General hypotheses relating to correlates between humans and non-human animals also support the claim that non-human animals may feel emotions and that human emotions evolved from the same mechanisms."

Latviskojums: Cilvēku un dzīvnieku saistības vispārējā hipotēze (kas nepēta šauri specifiskas lietas starp lielumiem, bet to vispārējo saistību) atbalsta apgalvojumu, ka dzīvnieki var izjust emocijas un ka cilvēku emocijas evolucionāri izveidojās no tiem pašiem mehānismiem, kas ir dzīvniekiem.
Lapas apakšā ir daudz atsauces uz zinātniskajiem pētījumiem, kam interesē vairāk un konkrētāk.

http://thebark.com/content/do-animals-have-emotions
Īss tulkojums - Apstrīdēt dzīvnieku emociju pastāvēšanu ir slikta bioloģija. Zinātniskie pētījumi evolucionārajā bioloģijā, kognitīvajā etoloģijā (nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību saistībā ar to prāta spējām) un neirozinātnē atbalsta uzskatu, ka visdažādākie dzīvnieki un putni vada emocionāli bagātu dzīvi. Ja pēc līdz mūsdienām uzkrātā pētījumu apjoma par dzīvnieku emocijām kāds vēl cenšas bīdīt novecojušus uzskatus par to trūkumu, tad uz viņu gulstas atbildība šādus apgalvojumus pamatot ar pierādījumiem.

Iepriekšējais avots. "Many researchers also recognize that we must be anthropomorphic (attribute human traits to animals) when we discuss animal emotions, but that if we do it carefully, we can still give due consideration to the animals’ points of view. No matter what we call it, researchers agree that animals and humans share many traits, including emotions. Thus, we’re not inserting something human into animals; rather, we’re identifying commonalities and then using human language to communicate what we observe. Being anthropomorphic is doing what’s natural and necessary to understand animal emotions."

Latviskojums- Daudzi pētnieki arī atzīst, ka mums ir nepieciešams būt antropomorfiskiem (piedēvēt dzīvniekiem cilvēku īpašības) dzīvnieku emociju apspriešanā, bet ja to darām uzmanīgi, tad joprojām varam piešķirt pienācīgu uzmanību lietām no dzīvnieku pašu redzespunkta. Neskatoties uz šādu vai tādu terminoloģiju, zinātnieki piekrīt viedoklim, ka dzīvniekiem un cilvēkiem ir daudz kopēju īpašību, ieskaitot emocijas. Sekojoši, mēs nevis ievietojam ko tīri cilvēcisku dzīvniekos, bet drīzāk identificējam kopējas īpašības un tad pielietojam cilvēku valodu, lai apspriestu novērojumus. Antropomorfisms ir dabisks uzvedības veids un tas ir nepieciešams dzīvnieku emociju izpratnei.

[Lianaliesma]

Paldies, woods, par šiem datiem.

Man ir līdzīgas pārdomas, ka "cilvēku emocijas evolucionāri izveidojās no tiem pašiem mehānismiem, kas ir dzīvniekiem".

Taču, dzīvniekiem ir citi "uzdevumi". Tā kā dabā dzīvnieki barības ķēdē savstarpēji regulē pārapdzīvotības procesus (un ne tikai), tiem ik gadu ir mazuļi un to emocionālā atmiņa ir īsāka, vērsta uz konkrēto brīdi, saglabājot atmiņu par konkrēto ligzdošanas periodu un pēc tam aizmirstot par šiem mazuļiem. Taču viņi tāpat izjūt prieku, skumjas, patiku. Tiešraides kameras noteikti ir labs veids, kā pētīt šo jomu.

[Ragana neparastā]

woods,paldies.Tieši tas mani arī interesē visvairāk.

[Vērotāja]

Dzīvnieku emocijas šodien noliedz retais, pietiek paņemt mājās suni, lai gūtu pierādījumus.
Bet mēs skatamies putnus. Putnu emociju līmenis nav pētīts.