Karlene LaFayette, GROWLS Eagle Nest Cam (Gabriola Rescue Of Wildlife Society):
Nav būtiski, vai pamanījāt šo stāstu tikai tagad, vērojāt no pirmsākumiem vai redzēsiet to nākotnē, tas ir stāsts, kas mums visiem var ko iemācīt. Lai gan bezjēdzīgais Juniora zaudējums visiem, kuri viņu bija iemīlējuši, joprojām ir neaptverams, šis ir laiks apdomāt, kādas mācības varam gūt vai jau esam guvuši no Juniora vai, drīzāk, Juniora un Malalas stāsta.
Dievs izrādīja žēlsirdību, ļaujot ērgļa vecākam paņemt Malalu tieši tā, lai viņu nesavainotu. Kāds brīnums! Juniors savukārt izrādīja žēlsirdību, izvēloties sniegt mazajam, nobiedētajam klijānēnam vēl vienu izdzīvošanas iespēju. Kāda laipnība! Ērgļu vecāki izrādīja žēlsirdību, pieņemot Malalu savā barā. Kāda beznosacījumu mīlestība! No žēlsirdības dzimst žēlsirdība.
Diemžēl Juniors pēkšņi tika izrauts no šīs jaukās ģimenes dzīves. Taču kopā pavadītajā laikā Malala no viņa mācījās, uzticējās viņam un mīlēja Junioru. Bez šaubām, tie ir dārgumi, kas viņu ar pārliecību un spēku nesīs nākotnē. Juniors atstāja Malalai dāvanu - zināt, ko nozīmē izdzīvot. Ērgļu vecāki bija liecinieki Juniora laipnībai, rūpēm, mīlestībai un tam, ka viņš atvēra savu sirdi kādai tik atšķirīgai būtnei. Viņi, savukārt, mīlēja, baroja Malalu un izturējās kā pret savējo. Šī pieredze, visticamāk, viņus ietekmēs uz visiem laikiem.
Šim saldsērīgajam stāstam noslēdzoties, mums būs ko atcerēties. Varbūt jau tagad vai nākotnē jūs no tā gūsiet vēl kādu vēstījumu, mācību vai epifāniju. Mēs, iespējams, nekad nesapratīsim, kāpēc, bet tāpat kā ērgļi un klijānēns, mēs esam mainījušies. Lai Juniora īsā dzīve turpina mūs mācīt!
Malala, raksti tālāk savas triumfa piepildītās dzīves nodaļas! Ērgļu mamma un tēti, ļaujiet Juniora gaismai spīdēt jūsos, turpinot savu dzīves ceļu! Un Junior, lai Dievs tevi sargā, līdz mēs atkal satiksimies kādā saulainā dienā!
Laura Davis Nelson, GROWLS Eagle Nest Cam (Gabriola Rescue Of Wildlife Society):
Kamēr mēs līdz sirds dziļumiem izjūtam šo zaudējumu, turpinām to aptvert un sērot (man ir tik smaga sirds, domājot par grupas administratorēm Šāronu un Pemu ⚘️) un apsveram veidus, kā kopīgi rast risinājumus, lai novērstu šādu traģēdiju nākotnē, manas domas klīst dažādos virzienos...Juniora īpašā iezīme (man trūkst labāka formulējuma) bija viņa spēja sadraudzēties un laipni uzņemt Malalu ligzdā gandrīz kā audžubrāli/-māsu/ligzdas kompanjonu. Es nevēlos to visu nepamatoti cilvēciskot. Tomēr man nav "ērgļu valodas" zināšanu un varu izmantot tikai cilvēku vārdu krājumu - pateicoties šai baltgalvas ērgļu ģimenei, kas pieņēma, pabaroja Malalu, bieži baroja Malalu pirmo, un Junioram, kurš ļāva Malalai regulāri uzņemties vadību... sacenšoties savā starpā, uzņemot viens no otra enerģiju, sekojot viens otram un kopējot viens otru, šie divi, ŠĶIETAMI NEIESPĒJAMIE draugi uzskatīja viens otru par līdzvērtīgu, un viņus saistīja biedriskums. Viņi nezināja, ko mēs novērojam, viņi, iespējams, pat nezināja, kāpēc dara to, ko dara... tomēr mēs joprojām varam kaut ko paņemt no šīs neierastās draudzības. Es ierosinu īstenot šo mācību dzīvē par godu Junioram. Ja mēs redzam kādu, ar kuru diez vai sadraudzētos vai kam diez vai izrādītu laipnību, tāpēc, ka, iespējams, šis cilvēks ir atšķirīgs vai varbūt daudzējādā ziņā starp jums pastāv pretrunas, vienkārši neņemiet to vērā. Sadraudzējieties Juniora un Malalas stilā! Ar prieku, laipnību un jautrību - gluži kā Juniors ļāva Malalai bieži būt pirmajai, nostādiet šo otru cilvēku pirmajā vietā. Juniors pat baroja Malalu, kad viņa vēl bija maza. Sniedziet jauku maltīti kādam, kam tas varētu būt vajadzīgs. Ja Juniors būtu izdzīvojis, viss, ko no viņiem abiem varētu vēlēties būtu attieksme "es pirmais!". Tādiem viņiem būtu jābūt! Tomēr, kamēr abi "auga" kopā, mēs redzējām, par ko viņi kļuva viens otram, un tā bija pārsteidzoša pieredze un piemērs mums visiem. Man šķiet, ka diena "Esi kā Juniors!", pat ja tā ietvertu tikai vienu mazu darbību, ko es vai jūs veicam kāda cita labā, būtu dziedinoša pieredze un veltījums Juniora piemiņai.
