Woods 
Mans liels paldies forumietei/forumietim Woods.
Nopietnas pārdomas, tieši tādas sagaidu dabas vērošanas tiešraides kameru kontekstā vērojumu komentāros. Un tad bez speciālistiem un brīvprātīgajiem atbalstītājiem informācijas apmaiņā ar sabiedrību neiztikt. Tieši cilvēku apzinīgums saskarsmē ar dabu taču ir tas, uz ko ar savu darbību aicina dabas zinātāji un speciālisti, amatieri un mīļi. Tad ir jēga ieguldītajiem līdzekļiem un darbam, un ir cerības, ka būs rezultāti – cilvēku labāka izpratne par savvaļas putniem nepieciešamajiem apstākļiem un cilvēku darbības tīšu vai netīšu apdraudējumu to izdzīvošanai. Mums jāsadzīvo ar dabu, un ir taču labi, ka par to izpratne aug.
Pakomentēšu Woods sacīto (kursīvā mans teksts):
1.Palasīju Igaunijas Ērgļu kluba mājas lapu par gredzenošanu. Tur teikts: "Depending on the species less than 1% of the ringed birds are found later".
Tātad, mazāk kā 1% gredzenoto putnu ir atrasti vēlāk. Lūk, tas ir tas, par man bija aizdomas – ka gredzenošana nevar dot cerēto plašo informāciju, jo nav nekādas garantijas, ka vēl reiz gredzenotais putns tiks satikts. Ja kāds to redzēs kaut kur pasaulē, vai piefiksēs gredzena numuru, vai ziņa nonāks līdz tiem, kas tieši par šo putnu grib ko zināt. Vai putns vispār izdzīvos, jo tieši pirmie gadi ir kritiskākie. Tātad no 100 gredzenotajiem putniem tikai 1 putnu izdodas atrast un saņemt kaut kādu atgriezenisko informāciju vēlāk. Tātad varbūt nav jēgas traucēt dabisko ligzdošanu visās šo 100 mazuļu ligzdās, radot stresa traumu vismaz 300 putnos, ar varbūtību par kaut kādu atgriezenisko saiti no 1 putna.
2.Pie Protection/Aizsardzība igauņu klubs uzskaita: "There are three main directions in the protection of eagles: habitat protection, monitoring and spreading information among people."
Tātad, Izšķir 3 galvenos virzienus ērgļu aizsardzībā: izplatības vietas aizsardzība, monitorings/vērošana un sabiedrības informēšana. Priecājos par to, jo šādā tandēmā aizsardzības pasākumiem tiešām nevar nebūt rezultātu!
3.Es saprotu, ka Latvijas ornitologiem nepietiek cilvēkresursu un īpaši nav laika sabiedrības izglītošanai, bet būtu tiešām ļoti lietderīgi. ... jo rodas iespaids, ka neviens nezina, ko dara, jo uz būtiskajiem jautājumiem neviens neatbild. Piemēram, kādi ir noteiktie konkrētie kritēriji un skaiti katrai sugai, lai sāktu ieviest aizsardzības pasākumus? Kamēr tāda info neeksistē, nevar teikt, ka gredzenošana ir saistīta ar aizsardzības pasākumu ieviešanu.
Tās ir atrunas, jo sabiedrība, vismaz liela tās daļa, nav tik daudz jāizglīto, cik emocionāli jāuzrunā un jādod iespēju iesaistīties labajos darbos brīvprātīgiem. Jāuzņemas tādu kā lokomotīves lomu. Man, piemēram, kā dabas draugam nemaz negribas zināt visu zinātnisko informāciju par putniem vai citiem dzīvniekiem, tāpat kā par augu valsti! Es vienkārši gribu, lai cilvēks - un tai skaitā arī es - nenodara postu citām dzīvām radībām tīšuprāt vai nezinot. Es gribu labot jau nodarīto. un palīdzēt izplatīt informāciju, ar ko cilvēki var nodarīt šo postu, pat negribot. Un es gribētu, lai vēloties darīt labu, mēs vēlreiz nenodarām sliktu. Tāpēc es labprāt paļaujos uz speciālistu specifiskajām zināšanām un priecājos par mūsu iespējamo sadarbību, aizsargājot dabu. Turklāt, brīvprātīgie ne-ornitologi bieži vien ir labāki plānotāji, organizatori un darbu vadītāji nekā paši speciālisti ornitologi. Nepieciešama plaša sabiedrības sadarbība. Par to norāda kaut vai tas, cik sarežģīti vispār pasaulē viss notiek ar sabiedrības informēšanu par dabai draudzīgas cilvēka darbības nepieciešamību mūsu pašu izdzīvošanai.
4.Pašlaik izskatās, ka gredzeno visus pēc kārtas, bet nav pētījumu par gredzenošanas ietekmi uz putnu izdzīvošanu un par gredzenošanas saistību ar turpmākajiem pasākumiem. Visur, ne tikai Latvijā. Konkrēti Latvijā netiek pat sniegta informācija par pēdējo 4 gadu vebkamerām, ieskaitot Durbes uzvedību pagājušajā gadā pēc gredzenošanas.
Precīzi. Ir jāanalizē gredzenošanas plusi un mīnusi. Nevar vienu kaitniecību putniem aizstāt ar citu, atrunājoties ar frāzēm par vispārēju labumu. Ir atklāti jārunā par to, ka mazuļu gredzenošana atstāj ietekmi gan uz vecajiem putniem, gan uz mazuļiem, uz to turpmāko dzīvi ligzdā un iespējams, pēc tam. Tikai tad var izvērtēt rīcību. Tas, ka varam izmantot tiešraides kameras, ļauj padziļināti pētīt gredzenošanas darbības sekas, kā arī aizstāt kvantitatīvos rādītājus ar kvalitatīviem. Jāgūst skaidras atbildes uz jautājumu, kāpēc vajag gredzenot šos vai citus putnus. Mana pārliecība ir, ka gredzenošana ir attaisnojama un pat vajadzīga, putnam nonākot kontaktā ar cilvēkiem, kad tas ir ticis savainots.
5.Bija gan kaut kur cerīgs teikums, ka šis ir ilgākais zināmais laiks, kad pēc bērna gredzenošanas māte vairs neatgriežas ligzdā - kas liek domāt, ka pagājušajā gadā atgriezās, bet info nav.
2013.gadā varējām vērot mazo ērgļu Igaunijā Ehas un Koita ligzdošanu, kad pēc gredzenošanas mātīte neatgriezās ligzdā 6 diennaktis, tēviņš epizodiski piegādāja grauzējus, bet mazulis vēl nespēja sadalīt barību, to parasti bija veikusi mātīte, un mazulis tiešām netika barots kā parasti tas būtu bijis, tāpat tika pārtraukta jebkāda pozitivo emociju saskarsme starp mazuli un lielajiem putniem. Protams, daba ir unikāla un tā nemitīgi koriģē mūsu rīcības sekas. Arguments, ka arī bez cilvēku iejaukšanās mēdz būt, ka vecāki ilgstoši neatlido uz ligzdu, neiztur kritiku. Mēs nezinām iemeslus, iespējams, arī tie ir bijuši cilvēku izsaukti iemesli. Piemēram, tai pašā mazo ērgļu Igaunijā Ehas un Koita ligzdā vēl pirms gredzenošanas tika novērota cilvēku skaļa klātbūtne ligzdas tuvumā, tad mātīte neatgriezās ligzdā 1 vai 2 diennaktis.
6.Man personīgi nav arī skaidrs, kādi dati tiek vākti ar webkamerām? Piemēram, uz doto brīdi - vai ornitologi var pateikt, cik Durberts ir ēdis pēdējās diennakts laikā?
Protams, lai pēc iespējas piesaistītu finansējumu tiešraides kamerām, kas tomēr ir pašlaik visnekaitīgākais un visvairāk sabiedrību informējošais līdzeklis par labu dabas aizsardzībai, kameru vērojumus vajadzētu izmantot maksimāli tieši pētījumos un informācijai par tiem. Kā ir izdarījis vērotājs LK forumietis Hagnat, apkopojot savus vērojumus Lielo dumpju mammas barības sagādē mazuļiem (skat. http://www.looduskalender.ee/forum/view ... 94#p394694 ).
7.Notika cilvēka radikāla iejaukšanās dabā un nav arī zināms plāns B, kas liek domāt, ka tāds neeksistē. Vedīs uz zoo, nodrošinās papildus barošanu, liks citu ērgļu ligzdā kā Skotijā?
Nu jā, tas viss ir par informēšanu. Un pēc tā arī var spriest, cik nopietni ir tie pētniecības un aizsardzības pasākumi ieplānoti.
8.Kā Latvijā pierasts - darīsim tik un cerēsim uz to labāko? Ja nebūs labi, domāsim? Es patiešām augsti novērtēju ornitologu darbu kopumā un droši vien, ka gredzenošana turpināsies, kamēr cilvēce sāks pētīt tās sekas un izdomās ko labāku, bet ja
awareness /apzinātības celšanai plašai sabiedrībai ir pieejamas kameras, tad tomēr tās ir arī jāpavada ar informāciju par jautājumiem, uz kuriem ir atbildes. Uz kuriem nav, tad tā arī jāsaka, ka nav. Ja sabiedrība tiktu informēta, būtu daudz mazāka šūmēšanās.
Atklāta un pilnvērtīga saruna (kā tas notiek citviet pasaulē) starp dabas izpētes un aizsardzības speciālistiem un tiešraides kameru vērotājiem tādā specifiskā forumā kā dabasdati arī ir tas instruments, kas informētu plašu sabiedrību ātri vien, reāli piesaistot dabas aizsardzības pasākumiem gan brīvprātīgos, gan finansētājus .
esmu šeit, lai būtu kopā ar Durbertiņu un pārējiem ligzdu iedzīvotājiem.
