🔒Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
"kurš raud par uz ceļa sabrauktu ezi, notriektu lapsu vai vanaga aizstieptu vistiņu? Dabīgā atlase. "
es raudu.
es raudu.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
22.37 Durberts piecēlas un laida šāvienu uz kameras pusi, par laimi garām


Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Cik ilgi jāgaida līdz DNS atbildei?
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Vērotāja wrote:22.37 Durberts piecēlas un laida šāvienu uz kameras pusi, par laimi garām
paldies dievam, ka netrāpīja. tautai infarkts piemestos.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Cilvēks jau tāpēc arī ir cilvēks, ka viņam sāp ne tikai sava sāpe, bet arī cita sāpe. Bet viņam ir arī ne tikai savs prieks...Emotion wrote:"kurš raud par uz ceļa sabrauktu ezi, notriektu lapsu vai vanaga aizstieptu vistiņu? Dabīgā atlase. "
es raudu.
Mēs esam cilvēki.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
-
- Posts: 1940
- Joined: 23 Apr 2015 09:14
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Kurš, nezinot, ticēs, ka te ir tikai 3 nedēļu starplaiks?Murkjelis wrote:
Mazam sentimentam...nesagaidīju gan, kad Durberto pacels galvu, lai būtu lielāka līdzība
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Liekas, ka viņam tomēr nav tik viegli pašam saplēst to karpu. Ja kāds (t.i.mamma) saplēstu, tad ēstu noteikti vairāk.Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Patiešām nezinuEmotion wrote:Cik ilgi jāgaida līdz DNS atbildei?

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
-
- Posts: 7
- Joined: 29 May 2015 19:25
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
es ceru, ka manu teikto atkal neizdzēsīs un neizdomās vēl kādus noteikumus, jā, viņs pa dienu tikai puszivi apēda, putns kļūst apātisks, tiešām žēl, ka nav speciālistu viedokļa par šo visu, vērotāja nodarbojas ar noteikumu pārrakstīšanu un tekstu dzēšanu, īsti nesaprotu šī saita un foruma uzdevumus un nozīmi
-
- Posts: 1940
- Joined: 23 Apr 2015 09:14
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Kad ēdiens pats nāk mutē un nav jāpiepūlās viņu gatavojot, vienmēr var vairāk apēst.Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
Durberts tikai pirms divām dienām pats sāka ēst. Nenoliedzami, tā ir piepūle.
Viņš ir žirgts un kustīgs. Jau palecas, vicinot spārnus. Agrāk nemācēja. Viņš noteikti nenīkst.
Stāstu, ko redzu.
Last edited by Maz-ko-zinu on 29 May 2015 22:55, edited 1 time in total.
-
- Posts: 1940
- Joined: 23 Apr 2015 09:14
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Noteikumi nav paredzēti Jums vienīgajam.piedodiet putni wrote:Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
es ceru, ka manu teikto atkal neizdzēsīs un neizdomās vēl kādus noteikumus, jā, viņs pa dienu tikai puszivi apēda, putns kļūst apātisks, tiešām žēl, ka nav speciālistu viedokļa par šo visu, vērotāja nodarbojas ar noteikumu pārrakstīšanu un tekstu dzēšanu, īsti nesaprotu šī saita un foruma uzdevumus un nozīmi
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
nē, nu kautkas traks! kas tas bija?? Tikko Durberts nogāzās uz mutes (knābja)
viņš ir tik noguris vai ākstās? vēl versija- ka man norēgojās 


Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Nīkst gan!Maz-ko-zinu wrote:Kad ēdiens pats nāk mutē un nav jāpiepūlās viņu gatavojot, vienmēr var vairāk apēst.Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
Durberts tikai pirms divām dienām pats sāka ēst. Nenoliedzami, tā ir piepūle.
Viņš ir žirgts un kustīgs. Jau palecas, vicinot spārnus. Agrāk nemācēja. Viņš noteikti nenīkst.
Stāstu, ko redzu.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Forums domāts putnu ligzdu vērotāju savstarpējai komunikācijai un viedokļu apmaiņai.piedodiet putni wrote:īsti nesaprotu šī saita un foruma uzdevumus un nozīmi
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Speciālista viedoklis, foruma 161.lapapiedodiet putni wrote:Simba wrote:tiešām žēl, ka nav speciālistu viedokļa par šo visu
CerambyX 28.05.2015
Maza atkāpe, par gredzenošanu. Tas par 15000 putniem varētu arī būt +/- atbilstoši patiesībai (bet gads no gada atšķiras utt.), bet jāņem vērā, ka absolūts vairums no šiem gredzenotajiem putniem ir zvirbuļveidīgie sīkputni. Un tiem gan 'atgriezeniskās saites' % ir krietni vien mazāks par 20%. Tik augsts tas var būt tikai tik lieliem putniem kā ērgļiem, kam 1) ir mazāka jauno putnu mirstība, 2) krāsainos gredzenus dažādām metodēm ir daudz vieglāk nolasīt (līdzīgi kā, piemēram, gulbjiem ar kakla gredzeniem - tiem atradumu % varētu būt vēl lielāks). Mazputniņiem ottreiz noķertu gredzenotu putnu procents drīzāk svārstās kaut kur ap 1-3% robežās - tie tomēr dzīvo krietni vien īsāku mūžu, jaunajiem putniem daudz augstāka mirstība (tāpēc sīkputni dēj krietni vairāk olu kā lielie putni) utt. Taču arī ja tas iegūtu ziņu % ir tik niecīgs, arī šie dati ir absolūti unikāli un ļoti vērtīgi

Bet kopumā, kā jau te iepriekš tika minēts - gredzenošana, lai arī, protams, rada putniem kaut kādu zināmu stresu, tomēr kopējā ainā, tā ir putnu labklājībai visnotaļ nekaitīga metode. Daudzas citas cilvēku darbības (mežistrāde utt. utjp.) nodara daudz lielāku traucējumu un kaitējumu. Daudzu gadu desmitu gaitā šī metode tomēr ir pierādījusi, ka pareizi un profesionāli uzlikts gredzens putnam (te jāatzīmē, ka ar putnu gredzenošanu var nodarboties vien tiešām pieredzējuši un profesionālu putnu pētnieki - tātad putni ir drošās rokās) nekādīgi netraucē. Ja traucētu, tad Durbe nebūtu visus šos 16 gadus nodzīvojusi utt. It kā jau esam gan nonākuši moderno tehnoloģiju laikmetā un palēnām parādās arī citas alternatīvas putnu iezīmēšanas metodes ar kuru palīdzību varētu izsekot putna gaitām, piemēram, putnu aprīkošana ar satelītraidītājiem, taču realitātē šīs tehnoloģijas tomēr ir vēl stipri dārgas, sarežģītas un man arī gribētos teikt, ka tomēr nedaudz vairāk putna dzīvi traucējošas kā vienkārši viens viegls un neliels metāla gredzens ap kāju (kaut gan visā pasaulē šobrīt rit daudzi un dažādi projekti, kuros dažādas putnu sugas veiksmīgi, raidītāju netraucētas, lido kur nu šiem labpatīk - tā ka arī satelītraidītāji visticamāk putna dzīvi īpaši neietekmē). Ar laiku noteikti šādi raidītāji kļūs lētāki, mazāki un iespējams aizstās gredzenošanu, bet noteikti tuvāko dažu desmitu gadu laikā tas vēl nenotiks.
Šīs un citu kameru kontekstā varu tik vēlreiz atgādināt šad un tad emocijas atmest pie malas un paskatīties uz to visu mazliet pragmatiskāk un zinātniskāk - ar ligzdās redzamo tomēr nevajadzētu vilkt paralēles ar cilvēku dzīvi



Lai lustīga vērošana - Durberta vecāki gan jau drīz būs atpakaļ ligzdā uz 'pilnu slodzi'

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
-
- Posts: 1940
- Joined: 23 Apr 2015 09:14
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Tad kā Jūs paskaidrosiet faktu, ka Durberts tagad prot tādas lietas, kādas pirms gredzenošanas neprata?Emotion wrote:Nīkst gan!Maz-ko-zinu wrote:Kad ēdiens pats nāk mutē un nav jāpiepūlās viņu gatavojot, vienmēr var vairāk apēst.Simba wrote:Nevienam nav radusies sajūta, ka Durberts ēd krietni mazāk nekā pirms gredzenošanas? Pirms gredzenošanas bija viena atturības diena, pēc kuras nākamajā dienā viņš cik zivis ielocīja? Četras? Piecas? Neatminu precīzi. Bet pa vakardienu un šodienu viņš man šķiet ir labākajā gadījumā pusotru noēdis. Teorētiski saprotu, ka labāk tik, nekā necik, bet uz tā iepriekšējā fona šis tomēr vairāk liekas neveselīgi.
Durberts tikai pirms divām dienām pats sāka ēst. Nenoliedzami, tā ir piepūle.
Viņš ir žirgts un kustīgs. Jau palecas, vicinot spārnus. Agrāk nemācēja. Viņš noteikti nenīkst.
Stāstu, ko redzu.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
piedodiet putni, vai esiet ornitologs, speciālists? Jūsu spriedumi ļoti kategoriski: gredzenošanai nav jēgas, Durberts apātisks u.c., ja tā, tad , lūdzu, sīkāku skaidrojumu šī brīža norisēm ligzdā, ja nē, tad, lūdzu ieklausieties, palasiet iepriekš pārrunāto, te ir pieejami daudzi skaidrojumi, novērojumi un pētījumi.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Jau palecas, vicinot spārnus. Agrāk nemācēja. Viņš noteikti nenīkst.
Stāstu, ko redzu.[/quote]
Nīkst gan![/quote]
Tad kā Jūs paskaidrosiet faktu, ka Durberts tagad prot tādas lietas, kādas pirms gredzenošanas neprata?[/quote]
tas, ka mamma viņu ir pametusi nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies. Un jā, situācija spiež. ne jau no laimes viņš to visu ir darījis.
Stāstu, ko redzu.[/quote]
Nīkst gan![/quote]
Tad kā Jūs paskaidrosiet faktu, ka Durberts tagad prot tādas lietas, kādas pirms gredzenošanas neprata?[/quote]
tas, ka mamma viņu ir pametusi nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies. Un jā, situācija spiež. ne jau no laimes viņš to visu ir darījis.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Patiess prieks, ka tik daudz jaunu vērotāju un komentētāju pievienojušies dabasdatu forumam. Un katra no mums domas ir tiesīgas būt, tajās ir vērts ieklausīties, jo vakardienas vērotāji rīt var būt dabas aizsardzības entuziasti un brīvprātīgie.
, un komentāri liecina par tieksmi uz līdzatbildību...
Tas ir tas fantastiskais ieguvums, par ko arī ornitologi var tikai priecāties. Ne-vienaldzība, līdzatbildība, līdzdarbošanās - ar to jau sākas dabas aizsardzība jebkur pasaulē.
Pamazām veidosies arī izteiksmes veids, nevienu neaizvainojot, jau esam tikuši pie īsiem un kodolīgiem noteikumiem.
Lietuviešu psihoterapeitam Aleksandram Alekseičikam pieder burvīgs izteiciens: Dognatj i nadelatj dobro / Panākt un "nodarīt" labu... Ir ko padomāt, vai ne...
Esmu par to, ka daram labu dabai, pārdomājam mūsu darītā sekas, labojam kļūmes, uzlabojam dabas aizsardzības un izpētes metodes.
Ja konkrēti par gredzenošanu.
Līdz tam, kad nebija tiešraides kameru, nevarēja novērot putnu ikdienas dzīvi, tad gredzenošana bija nozīmīga to dzīvesveida izpētei. Kamera ļauj pietuvoties putniem apbrīnojami tuvu, novērot putnu emocijas, un jā, putniem (dzīvniekiem arī) ir psihe un ir sava psiholoģija, kas ir jāiepazīst un ko kameras teicami palīdz darīt.
Ar kameru tika novērots, ka Johannesburgas melno Āfrikas ērgļu ligzdā mamma Emoyeni, ņemdama mazulim nost cilvēku uzlikto gredzenu, salauza tam kājiņu. Un tika pieņemts lēmums ērgļus vairs negredzenot.
Redzot ārkārtīgo lielo putnu stresu, cilvēkam iejaucoties viņu dzīvē, liekas, ir jāņem vērā kamerās novērotais un jārespektā viņu ārkārtīgi ilgā laikā iegūtā un pārmantotā neuzticība cilvēkam...
Tieši kameras ir tas veids, kā vislabāk novērot un pētīt putnus, lai izprastu, kā tieši civilizācija nodara pāri tiem un kā vajadzētu rīkoties.
Gredzenot vajadzētu izņēmuma gadījumos, kad putns nonācis nelaimē un tam bijusi nepieciešama cilvēku tieša palīdzība.

Tas ir tas fantastiskais ieguvums, par ko arī ornitologi var tikai priecāties. Ne-vienaldzība, līdzatbildība, līdzdarbošanās - ar to jau sākas dabas aizsardzība jebkur pasaulē.
Pamazām veidosies arī izteiksmes veids, nevienu neaizvainojot, jau esam tikuši pie īsiem un kodolīgiem noteikumiem.
Pilnīgi piekrītu un sirdī pateicos tiem, kas jau kaut ko dara savvaļas dabas aizsardzības labā, kamēr es vēl tam pat neiedomājos pievērst uzmanību, nezināju par to neko kā pilsētniece. Tomēr visi esam dabas daļa, tāpēc ir tikai normāli, ka ar laiku izkristalizējas vēlme to vairāk saprast, sadarboties ar to. Un tam nekad nav par vēlu. Un nevienam šajā nav prioritātes.Murkjelis wrote:Man pietiek ar to, ka es saprotu vienu lietu - par ornitologiem, zoologiem, biologiem un visādiem citādiem dabas logiem ļaudis neiet strādāt dēļ naudas. Tas ir sirds darbs. Un cilvēki tur dara to, kam tic. Tic tam, ka tas nāks ilgtermiņā par labu konkrētajai sugai. Un, ja tic viņi, tad uz to var arī paļauties. Arī labie darbi ne vienmēr izdodas tā kā tas cerēts.
Lietuviešu psihoterapeitam Aleksandram Alekseičikam pieder burvīgs izteiciens: Dognatj i nadelatj dobro / Panākt un "nodarīt" labu... Ir ko padomāt, vai ne...

Esmu par to, ka daram labu dabai, pārdomājam mūsu darītā sekas, labojam kļūmes, uzlabojam dabas aizsardzības un izpētes metodes.
Ja konkrēti par gredzenošanu.
Līdz tam, kad nebija tiešraides kameru, nevarēja novērot putnu ikdienas dzīvi, tad gredzenošana bija nozīmīga to dzīvesveida izpētei. Kamera ļauj pietuvoties putniem apbrīnojami tuvu, novērot putnu emocijas, un jā, putniem (dzīvniekiem arī) ir psihe un ir sava psiholoģija, kas ir jāiepazīst un ko kameras teicami palīdz darīt.
Ar kameru tika novērots, ka Johannesburgas melno Āfrikas ērgļu ligzdā mamma Emoyeni, ņemdama mazulim nost cilvēku uzlikto gredzenu, salauza tam kājiņu. Un tika pieņemts lēmums ērgļus vairs negredzenot.
Redzot ārkārtīgo lielo putnu stresu, cilvēkam iejaucoties viņu dzīvē, liekas, ir jāņem vērā kamerās novērotais un jārespektā viņu ārkārtīgi ilgā laikā iegūtā un pārmantotā neuzticība cilvēkam...
Tieši kameras ir tas veids, kā vislabāk novērot un pētīt putnus, lai izprastu, kā tieši civilizācija nodara pāri tiem un kā vajadzētu rīkoties.
Gredzenot vajadzētu izņēmuma gadījumos, kad putns nonācis nelaimē un tam bijusi nepieciešama cilvēku tieša palīdzība.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
