🔒Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)

[ladida]

Leo, es jau visu laiku sev atgādinu, ka kameras jau neliek, lai mēs te gar ekrāniem "slienātos", bet globālu mērķu labad!
Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!

[MĀRIS]

Leo,lalida. Es nerakstīju par gredzenošanas plusiem vai mīnusiem. Ne man par to spriest. Es pafilozofēju par to, ko redzēju ligzdā. Un es ieraudzīju, ka tur vairs nav cālis,bet ir ērglis, un šis apciemojums šo procesu ir tikai paātrinājis.

[Maz-ko-zinu]

21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis

Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.

[Leo]

Leo, es jau visu laiku sev atgādinu, ka kameras jau neliek, lai mēs te gar ekrāniem "slienātos", bet globālu mērķu labad!
Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!

Nē, tieši lai radītu cilvēkos interesi par dažādām sugām,to dzīvi ,popularizētu dabas aizsardzību, lieto kameras ar interneta tiešraidi. Zinātnieki ,ornitologi varētu vieni paši skatīties kamerās. Šādā veidā tiek iesaistīta sabiedrība, mēdiji un ir arī atbalsts dabas aizsardzības organizācijām. Cilvēki iepazīst dzīvo dabu sev apkārt, tā kļūst personiskāka, tuvāka, mīļāka. Savstarpēji komunicējot tie veidots viedoklis,kas kļūst pieņemams visiem.

[ladida]

Jā, Māri, mēs arī pamanījām - ligzdā jau ir ērglis! Viss kārtībā!

[ladida]

*Putni ir brīnišķīgas būtnes un mīlestība uz tiem brīnumainā kārtā vieno cilvēkus. Pat tad, ja viņi runā dažādās valodās!* /Kārlis Grigulis/

[Vecumnieki]

21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis

Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.

Man gan pirmajā gadijumā izskatijās, ka tā bija dzērve - arī fonā viņas auroja, savukārt otrajā gadījumā tas bija stārķis.

[Elina]

Jā... šodien, kad satraukums par Durbertu bija sakāpināts, nevarēju nedomāt par to, ka tas, ka viņam ir gredzens, tas vēl nebūt nenozīmē, ka mums (t.sk. ornitologiem) jel kad vēlāk būs iespēja kaut ko uzzināt par viņu, - kur mīt, kur ligzdo, kā veicas... Ja viņu ar visu gredzenu kāds piefiksēs, tad būs, ja nē, tad nekā... Nevarēju nedomāt par Jāņa Ķ. seminārā sacīto, ka gredzenoto putnu atgriezeniskā saite ir ap 20%...

Manuprāt, apgredzenoto putnu apzināšanā liela nozīme ir arī vienkāršai tautai. Ornitologu ir tik cik viņu ir un arī viņiem nav laika vienmēr debesīs skatīties. Pieņemu, ka, ja mēs arī ziņotu par visiem redzētajiem un it īpaši apgredzenotajiem putniem, tad apzināto putnu skaits būtu lielāks.

Bez tam, 20% ir vairāk nekā nekas Es iepriekš biju ielikusi saiti uz EURING.org. Tur bija rakstīts, ka Latvijā katru gadu apgredzeno vidēji 15000 putnus. Sanāk, ka par 3000 no tiem tiks saņemta atgriezeniskā saite. Un putni tiek gredzenoti katru gadu. Beigās tā ir apjomīga informācija, uz kuras pamata ir iespējams izdarīt kaut kādus secinājumus par viņu migrācijas un ligzdošanas paradumiem, kā arī putnu skaita izmaiņām kopumā.

Starp citu, tikai gredzena dēļ mēs zinām, ka Durbe ir 17gadus veca igauniete. Par Robertu nav nekādu ziņu, jo gredzena nav... Ilgtermiņā mums būs iespēja sekot līdzi Durbes gaitām - kur viņa ligzdo, cik gadus vēl audzinās mazuļus, ja pārvāksies, tad uz kurieni. Bet par Robertu mēs nekad nevarēsim būt 100% droši... Ja Durbe nomainīs vīru, tad, iespējams, mēs par to neuzzināsim.

[Maz-ko-zinu]

21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis

Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.

Man gan pirmajā gadijumā izskatijās, ka tā bija dzērve - arī fonā viņas auroja, savukārt otrajā gadījumā tas bija stārķis.

Nestrīdos. Redzēju, ka liels putns. Cerēju, ka ērglis.

[Made]

Elīna, jā
Interesanti, vai Durbes gredzena "kontā" pa šiem 16 gadiem ir kādi fiksēti novērojumi...

[Leo]

Elīna, jā
Interesanti, vai Durbes gredzena "kontā" pa šiem 16 gadiem ir kādi fiksēti novērojumi...

Pagājušajā gadā Durbe un Roberts netālu no šīs egles, priedē bija iekārtojuši ligzdu un viņi izaudzināja trīs bērnus. Iespējams,ka kāds no tiem, bija apciemojis šo ligzdu kaut kad agri pavasarī.

[Leo]

22:53 Durberts guļ, fonā dabas skaņas un nedaudz noslēpumains mežs.

[Jamsis]

Atsvaidzināju savu atmiņu un ieskatījos 2014.gada jūras ērgļu ligzdas forumā - Lubāna un Sartas (bērni Mākonīte un Puķītis).
2014.gadā mazuļi tika gredzenoti 7.jūnijā un Lubāna ligzdā mazos baroja jau nākamajā dienā. Mākonīte un Puķītis nebija tautā tik iemīļoti kā šogad Durberts un mēs bijām maz vērotāju....., bet ir pagājis gads un es viņus atceros.
Sartas 2014.gadā bija 7 gadus jauns, par Robertu mums nav informācijas, Durbei 16 gadi, bet Lubāna savu vecumu patur noslēpumā. Ja nebūtu gredzenu mēs neko par viņu pagātni nezinātu un nebūtu iespēju uzzināt arī turpmāko dzīves ritējumu. Varbūt viņi būs tajos 20% un mēs varbūt pat kādreiz satiksim, t.i.vērosim Mākonīti, Puķīti vai Durbertu un atcerēsimies viņus maziņus, kuslus, tad jau lielākus, vēl lielākus, pirmo lidojumu, atgriešanos......

[Made]

Paldies, par pērno gadu mēs tātad zinām. Bet tos visus iepriekšējos gadus kopš Durbes gredzenošanas - vai tiešām neviens nebija viņu piefiksējis. Vai varbūt tiem, kas piefiksē, nav jāziņo gredzenotājiem? Lasīju, ka atradējs var dabūt katalogā informāciju par gredzenu, bet otrādi? Informācija varbūt izkaisīta un nesatek kopā.
?

Kamēr viņš guļ, ielikšu vienu jogas pozu - tieši pirms forums nojuka es to noķēru Tāda rosīga diena arī bez zivs un vecākiem

[Vērotāja]

Elīna, jā
Interesanti, vai Durbes gredzena "kontā" pa šiem 16 gadiem ir kādi fiksēti novērojumi...

Pirmajā lapā (pirmajā komentārā) Jāņa Ķuzes ievadrakstā ir viens teikums par iepriekšējiem gadiem, precīzāk, 2014.gadu. Pirms tam ziņu nav.

[hularagana]

Paldies, Vērotāja!
Tomēr "K", kā noprotams no vēstules.

Nē, nē, tomēr Jāņa vēstules pirmajā rindā nav kļūda, pareizi ir H390.
Ar to K arī es samulsu, jo biju lasījusi par to, ka Latvijai ir burts K un tāpēc to pieņēmu kā aksiomu.
Bet no vēstules kļūst skaidrs, ka ar K ir nevis krāsainie gredzeni (kā zils/melns H390), bet ja lieto pilnīgi melnus gredzenus.
Un Durberta kājiņa arī parāda - H390

Paldies Vērotāja, ka paspēji sadabūt izskaidrojumus no Jāņa. Ziniet, internets ir bīstama lieta--- esam palikuši pārgudri un paliekam par vissziņiem! )

[CerambyX]

Bez tam, 20% ir vairāk nekā nekas Es iepriekš biju ielikusi saiti uz EURING.org. Tur bija rakstīts, ka Latvijā katru gadu apgredzeno vidēji 15000 putnus. Sanāk, ka par 3000 no tiem tiks saņemta atgriezeniskā saite. Un putni tiek gredzenoti katru gadu. Beigās tā ir apjomīga informācija, uz kuras pamata ir iespējams izdarīt kaut kādus secinājumus par viņu migrācijas un ligzdošanas paradumiem, kā arī putnu skaita izmaiņām kopumā.

Maza atkāpe, par gredzenošanu. Tas par 15000 putniem varētu arī būt +/- atbilstoši patiesībai (bet gads no gada atšķiras utt.), bet jāņem vērā, ka absolūts vairums no šiem gredzenotajiem putniem ir zvirbuļveidīgie sīkputni. Un tiem gan 'atgriezeniskās saites' % ir krietni vien mazāks par 20%. Tik augsts tas var būt tikai tik lieliem putniem kā ērgļiem, kam 1) ir mazāka jauno putnu mirstība, 2) krāsainos gredzenus dažādām metodēm ir daudz vieglāk nolasīt (līdzīgi kā, piemēram, gulbjiem ar kakla gredzeniem - tiem atradumu % varētu būt vēl lielāks). Mazputniņiem ottreiz noķertu gredzenotu putnu procents drīzāk svārstās kaut kur ap 1-3% robežās - tie tomēr dzīvo krietni vien īsāku mūžu, jaunajiem putniem daudz augstāka mirstība (tāpēc sīkputni dēj krietni vairāk olu kā lielie putni) utt. Taču arī ja tas iegūtu ziņu % ir tik niecīgs, arī šie dati ir absolūti unikāli un ļoti vērtīgi

Bet kopumā, kā jau te iepriekš tika minēts - gredzenošana, lai arī, protams, rada putniem kaut kādu zināmu stresu, tomēr kopējā ainā, tā ir putnu labklājībai visnotaļ nekaitīga metode. Daudzas citas cilvēku darbības (mežistrāde utt. utjp.) nodara daudz lielāku traucējumu un kaitējumu. Daudzu gadu desmitu gaitā šī metode tomēr ir pierādījusi, ka pareizi un profesionāli uzlikts gredzens putnam (te jāatzīmē, ka ar putnu gredzenošanu var nodarboties vien tiešām pieredzējuši un profesionālu putnu pētnieki - tātad putni ir drošās rokās) nekādīgi netraucē. Ja traucētu, tad Durbe nebūtu visus šos 16 gadus nodzīvojusi utt. It kā jau esam gan nonākuši moderno tehnoloģiju laikmetā un palēnām parādās arī citas alternatīvas putnu iezīmēšanas metodes ar kuru palīdzību varētu izsekot putna gaitām, piemēram, putnu aprīkošana ar satelītraidītājiem, taču realitātē šīs tehnoloģijas tomēr ir vēl stipri dārgas, sarežģītas un man arī gribētos teikt, ka tomēr nedaudz vairāk putna dzīvi traucējošas kā vienkārši viens viegls un neliels metāla gredzens ap kāju (kaut gan visā pasaulē šobrīt rit daudzi un dažādi projekti, kuros dažādas putnu sugas veiksmīgi, raidītāju netraucētas, lido kur nu šiem labpatīk - tā ka arī satelītraidītāji visticamāk putna dzīvi īpaši neietekmē). Ar laiku noteikti šādi raidītāji kļūs lētāki, mazāki un iespējams aizstās gredzenošanu, bet noteikti tuvāko dažu desmitu gadu laikā tas vēl nenotiks.

Šīs un citu kameru kontekstā varu tik vēlreiz atgādināt šad un tad emocijas atmest pie malas un paskatīties uz to visu mazliet pragmatiskāk un zinātniskāk - ar ligzdās redzamo tomēr nevajadzētu vilkt paralēles ar cilvēku dzīvi Ērgļiem, stārķiem, dumpjiem u.c. dzīvām radībām dzīve iekārtota pavisam savādāk kā mums cilvēkiem un mēģinot tur saskatīt pārlieku daudz cilvēcisko mēs varam tomēr mazliet zaudēt šo unikālo klātienes iespēju iepazīt dabu un tās procesus, ko iespējams daudziem cilvēkiem pilsētu labirintos nemaz nav tik viegli izdarīt Bet tas tā - tas nāks ar laiku. Vērotāja jau ar sākumā ļoti visu uztvēra emocionāli un cilvēciski, bet nu jau pēdējos gados kameras vēro un komentē gandrīz vai kā profesionāls ornitologs Novēlu visiem šādu izaugsmi!
Lai lustīga vērošana - Durberta vecāki gan jau drīz būs atpakaļ ligzdā uz 'pilnu slodzi'

[Lianaliesma]

quote="ladida"
Leo, es jau visu laiku sev atgādinu, ka kameras jau neliek, lai mēs te gar ekrāniem "slienātos", bet globālu mērķu labad!
Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!

Nē, tieši lai radītu cilvēkos interesi par dažādām sugām,to dzīvi , popularizētu dabas aizsardzību, lieto kameras ar interneta tiešraidi. Zinātnieki ,ornitologi varētu vieni paši skatīties kamerās. Šādā veidā tiek iesaistīta sabiedrība, mēdiji un ir arī atbalsts dabas aizsardzības organizācijām. Cilvēki iepazīst dzīvo dabu sev apkārt, tā kļūst personiskāka, tuvāka, mīļāka. Savstarpēji komunicējot tie veidots viedoklis,kas kļūst pieņemams visiem.

Pilnīgi piekrītu. Tiešraides kameras ir tās, ar kuru palīdzību tieši ornitologi un vispār dabas draugi visā pasaulē var iesaistīt dažāda veida dabas aizsardzības "domāšanā" vispirms un tad arī pasākumos. Un tas jau notiek. Piedaloties Amerikas baltgalvas ērgļu, Āfrikas melno ērgļu, Anglijas zivjērgļu vērojumos, forumos var uzzināt par ārkārtīgi lielo vienkāršu cilvēku iesaistīšanos putnu aizsardzībā, brīvprātīgi sākot visādi palīdzēt tiem, kas jau realizē kādus dabas aizsardzības projekus.
Redzot, cik saprātīga ir putnu izturēšanās, veidojot ģimenes, audzinot mazuļus, cilvēki paši sāk ziedot un piesaista citus ziedotājus dabas projektiem.
Āfrikā, piemēram, brīvprātīgie palīdzēja pavairot grauzēju populāciju Walter Sisulu dabas parka apkaimē, no kuriem pārtiek melnie ērgļi (vairāk var uzzināt te http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=22&t=1185 ) .
Amerikā ir attīstījies plašs putnu dziedniecības un rehabilitācijas dienestu tīkls, un pašlaik viens no ar kameru novērojamajiem ērgļiem tādā tiek dziedināts ( http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=22&t=1187 ).
Anglijā, Velsā, Skotijā, Īrijā dabas draugu informētība, pateicoties kamerām, ir fantastiska, ornitologi informē vērotājus par jaunumiem, vāc līdzekļus projektiem un observatoriju ierīkošanai putnu vērošanai dabā, arvien jaunu tiešsaistes kameru ierīkošanai, apraksta notiekošo interneta blogos, pastāsta par to, kā cilvēku izturēšanās dabā ietekmē savvaļas dabu ( http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=22&t=1409 , http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=22&t=1412 ).

[Lianaliesma]

Maza atkāpe, par gredzenošanu. Tas par 15000 putniem varētu arī būt +/- atbilstoši patiesībai (bet gads no gada atšķiras utt.), bet jāņem vērā, ka absolūts vairums no šiem gredzenotajiem putniem ir zvirbuļveidīgie sīkputni. Un tiem gan 'atgriezeniskās saites' % ir krietni vien mazāks par 20%. Tik augsts tas var būt tikai tik lieliem putniem kā ērgļiem, kam 1) ir mazāka jauno putnu mirstība, 2) krāsainos gredzenus dažādām metodēm ir daudz vieglāk nolasīt (līdzīgi kā, piemēram, gulbjiem ar kakla gredzeniem - tiem atradumu % varētu būt vēl lielāks). Mazputniņiem ottreiz noķertu gredzenotu putnu procents drīzāk svārstās kaut kur ap 1-3% robežās - tie tomēr dzīvo krietni vien īsāku mūžu, jaunajiem putniem daudz augstāka mirstība (tāpēc sīkputni dēj krietni vairāk olu kā lielie putni) utt. Taču arī ja tas iegūtu ziņu % ir tik niecīgs, arī šie dati ir absolūti unikāli un ļoti vērtīgi

Bet kopumā, kā jau te iepriekš tika minēts - gredzenošana, lai arī, protams, rada putniem kaut kādu zināmu stresu, tomēr kopējā ainā, tā ir putnu labklājībai visnotaļ nekaitīga metode. Daudzas citas cilvēku darbības (mežistrāde utt. utjp.) nodara daudz lielāku traucējumu un kaitējumu. Daudzu gadu desmitu gaitā šī metode tomēr ir pierādījusi, ka pareizi un profesionāli uzlikts gredzens putnam (te jāatzīmē, ka ar putnu gredzenošanu var nodarboties vien tiešām pieredzējuši un profesionālu putnu pētnieki - tātad putni ir drošās rokās) nekādīgi netraucē. Ja traucētu, tad Durbe nebūtu visus šos 16 gadus nodzīvojusi utt. It kā jau esam gan nonākuši moderno tehnoloģiju laikmetā un palēnām parādās arī citas alternatīvas putnu iezīmēšanas metodes ar kuru palīdzību varētu izsekot putna gaitām, piemēram, putnu aprīkošana ar satelītraidītājiem, taču realitātē šīs tehnoloģijas tomēr ir vēl stipri dārgas, sarežģītas un man arī gribētos teikt, ka tomēr nedaudz vairāk putna dzīvi traucējošas kā vienkārši viens viegls un neliels metāla gredzens ap kāju (kaut gan visā pasaulē šobrīt rit daudzi un dažādi projekti, kuros dažādas putnu sugas veiksmīgi, raidītāju netraucētas, lido kur nu šiem labpatīk - tā ka arī satelītraidītāji visticamāk putna dzīvi īpaši neietekmē). Ar laiku noteikti šādi raidītāji kļūs lētāki, mazāki un iespējams aizstās gredzenošanu, bet noteikti tuvāko dažu desmitu gadu laikā tas vēl nenotiks.

Šīs un citu kameru kontekstā varu tik vēlreiz atgādināt šad un tad emocijas atmest pie malas un paskatīties uz to visu mazliet pragmatiskāk un zinātniskāk - ar ligzdās redzamo tomēr nevajadzētu vilkt paralēles ar cilvēku dzīvi Ērgļiem, stārķiem, dumpjiem u.c. dzīvām radībām dzīve iekārtota pavisam savādāk kā mums cilvēkiem un mēģinot tur saskatīt pārlieku daudz cilvēcisko mēs varam tomēr mazliet zaudēt šo unikālo klātienes iespēju iepazīt dabu un tās procesus, ko iespējams daudziem cilvēkiem pilsētu labirintos nemaz nav tik viegli izdarīt Bet tas tā - tas nāks ar laiku. Vērotāja jau ar sākumā ļoti visu uztvēra emocionāli un cilvēciski, bet nu jau pēdējos gados kameras vēro un komentē gandrīz vai kā profesionāls ornitologs Novēlu visiem šādu izaugsmi!
Lai lustīga vērošana - Durberta vecāki gan jau drīz būs atpakaļ ligzdā uz 'pilnu slodzi'

CerambyX, paldies, tieši šāda informatīva saite forumos ir nepieciešama. Faktu zināšana rada līdzsvarotu uztveri par lietām dabas un cilvēku mijiedarbības procesos arvien plašākās parasto cilvēku-vērotāju masās.

Par emocijām - pateicoties tieši tām, cilvēks vispār sāk aizdomāties par dabas aizsardzību .

Bet paplašinoties zināšanām, cilvēki arvien vairāk aizdomājas, ka arī viņi var piedalīies, ne tikai skumt par notiekošo .... sabiedrība kopā var izsvērt/atrast/izmantot visefektīvākos veidus, kā sadarboties ar dabu un mazināt civilizācijas nodarītos postījumus dabai. Un kā katram pašam tos vispār nedarīt, kaut tikai aiz nezināšanas (piemēram, staigājot mežā, netrokšņot, neatstāt nekādus atkritumus, neaiztikt atrastus putnēnus pašiem, organizēt savainotu putnu, dzīvnieku ārstēšanu, utt. ....).

CerambyX, Izlasīju Jūsu komentāru vēlreiz un- vēlreiz paldies. Tas palīdz "paskatīties uz to visu mazliet pragmatiskāk un zinātniskāk"... plašākā kontekstā, zinot, ka ne tikai zinoši, bet arī ar sirdi domājoši cilvēki jau darbojas dabas aizsardzības lauciņā... tā vien nagi niez pievienot savu artavu...

[Ragana neparastā]

28 maijs.Labrīt no rītiņ visiem,šo vēl jaukāko rītiņ.Mazputniņiem dziesmu svētki-čirvelē,poguļo,vītero.Būs saule.
3:57 bilde kā no m/f ezītis miglā,Durberts guļ.Pa retam paceļ galvu.