

Laucis - lauķis

Putnu gredzenotāji ir profesionāļi. Viņi noteikti zina kā ir labāk ilgtermiņā. Pieņemu, ka barības atstāšana varētu remdēt Durberta izsalkumu, bet... Ja nu neaizsargātā ligzda un barība piesaista kādu svešu putnu? Vai Durberts spēs aizsargāties pret pieaugušu Jūras ērgli, kam sagribējās vieglas pusdienas? Ja Durberts sāks pierast pie cilvēka un neuzskatīs to par draudu? Ne visi cilvēki ir labi un ne vienmēr mēs spējam uzņemties atbildību par visiem, ko esam pieradinājuši. Iespējams, ilgtermiņā risku un negatīvu seku ir vairāk, nekā neliels gavēnis īstermiņā.Emotion wrote:"pieaugušie putni šāda vecuma mazuļus mēdz atstāt vienus uz ilgstošiem laika periodiem."
vai tad viņi no bada neizvārgst??
![]()
starp citu, ja jau bij zināms, ka tik ilgi būs bērnam badā jādživo, tad jau gan varēja kādu spainīti ar gardumiem atstāt pec apgredzenošanas, vismaz mazs mierinājums mazajam, kad nav vecāku..
Paldies, jāmēģina atpazīt...Leo wrote:Nekurzemniekus aicinu ieklausīties savādā čerkstēšanā. Kokvardes dzied.
Paldies par informāciju - saklausīju un tiešām dzied !Leo wrote:Nekurzemniekus aicinu ieklausīties savādā čerkstēšanā. Kokvardes dzied.
Kurzemes ziemeļu daļā jau ar to varžu nav, tikai dienvidu, dienvidrietumu daļā. Introdukcija tiešām bija reti veiksmīga un pēc skata varde ir skaista, bet tā balss gan drīz sāk krist uz nerviem. Mēs reiz gulējām teltī Priekules pusē. Bija grūti iemigt.Leo wrote:Gre gre gre gre gre gre. Ļoti raksturīga dziesma. Kalvene ir netālu no Durberta ligzdas, tur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki veiksmīgi reintroducēja šo skaisto vardi atpakaļ Latvijas dabā. Nez vai tālāk par bijušo Saldus rajonu šīs ir tikušas.Tāpēc uzsvēru vārdu nekurzemnieki.
Paldies Verotāja. Nu tā, intereses pēc.. gribas zināt!Vērotāja wrote:Uzrakstīju Jānim vēstuli ar jautājumu par gredzeniem (kāpēc tikai uz vienas kājas)