Baltgalvas ērglis / Белоголовый орлан / Bald eagle (Haliaeetus leucocephalus)
https://en.wikipedia.org/wiki/Bald_eagle
https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltgalvas_%C4%93rglis
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae). Šai jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) sugai ir 2 pasugas. Tas ir tuvu radniecīgs jūras ērglim (Haliaeetus albicilla).
Baltgalvas ērglis dzīvo Ziemeļamerikā, galvenokārt Aļaskā, Kanādā, ASV kontinentālajā daļā un Meksikas ziemeļos. Baltgalvas ērglis mājo pie lielām ūdenskrātuvēm, ap kurām ir veci, ligzdošanai piemēroti koki.
Baltgalvas ērglis ir Amerikas Savienoto Valstu nacionālais simbols. 20. gadsimta otrajā pusē baltgalvas ērglim ASV teritorijā draudēja izmiršana, tomēr mūsdienās populācija ir atjaunojusies un kopš 2007. gada putns vairs netiek uzskatīts par aizsargājamu.
Baltgalvas ērglis ir lielisks lidotājs, kas māk izmantot gaisa straumes. Tas lidojumā spēj sasniegt 56—70 km/st ātrumu, pamīšus sitot spārnus un planējot. Nesot medījumu, tā ātrums krītas līdz 48 km/st. Pikējot tā ātrums sasniedz 120—160 km/st.
Atkarībā no izplatības areāla baltgalvas ērglis ir nometnieks vai gājputns. Tā ziemošanai mītnes teritorijā galvenais nosacījums ir atvērtas ūdenskrātuves, bez ledus. Ja ūdens baseini ziemas laikā aizsalst, ērglis migrē uz dienvidiem vai uz okeāna krastu. Migrācija parasti notiek dienas laikā, kad saule uzsilda gaisa masas un lidot ir vieglāk.
Baltgalvas ērglis pārtiek galvenokārt no zivīm, bet medī jebko, kas gadās ceļā. Klusā okeāna piekrastes ziemeļu reģionos tā galvenā barība ir foreles un laši. Baltgalvas ērglis zivis medī, strauji pikējot lejup un, saķerot zivi ar saviem garajiem nagiem, izrauj to laukā no ūdens. Tas medī arī nelielus zīdītājus, piemēram, zaķus, trušus, jenotus, bebrus, ondatras un stirnas. Iecienītākie putnu medījumi ir dūkuri, alki, pīles, kaijas, lauči, gārņi un zosis. Lielākā daļa medījuma ir mazāka par pašu ērgli, bet reizēm upuris ir samērā liels, piemēram, gulbji, jenoti un jauni pārnadži. Tie visi var būt lielāki nekā baltgalvas ērglis. Reizēm, ja ir iespēja, ērglis medī arī rāpuļus, abiniekus un vēžveidīgos.
Baltgalvas ērglis pārtiek arī no maitas, īpaši ziemā. Tie meklē pārtiku arī pilsētu atkritumu izgāztuvēs un meža pikniku vietās.
Apmēram 5 gadu vecumā baltgalvas ērgļi sasniedz dzimumbriedumu. Kad ērgļi sasniedz pārošanās vecumu, tie bieži atgriežas reģionā, kurā ir nākuši pasaulē. Baltgalvas ērgļi veido pāri uz mūžu, bet, ja viens no pāra iet bojā, veidojas jauns pāris. Ja jaunizveidojies pāris pirmajā reizē zaudē savus mazuļus, tas visbiežāk nepaliek kopā. Riesta laikā ērgļi viens otram izrāda uzmanību ar īpašiem saucieniem un rituālu lidojumu. Lidojums ietver dažādus akrobātiskus elementus, pakaļdzīšanos un uzlidošanu augstu debesīs, kur pāris saķeras kopā ar nagiem un ļaujas brīvajam kritienam. Īsi pirms atsišanās pret zemi tie palaiž viens otru vaļā un paceļas atkal gaisā. Baltgalvas ērglis būvē lielākās putnu ligzdas visā pasaulē.] Tā ir 4 metrus dziļa, 2,5 metrus plata un sver apmēram 1,1 tonnu. Floridā ir atrasta vislielākā zināmā baltgalvas ērgļa ligzda. Tā ir 6,1 metru dziļa, 2,9 metrus plata un sver 3 tonnas. Ligzda tiek būvēta no koku zariem vecu un lielu koku zaros, ūdens tuvumā. Ja ērgļu dzīves vietā trūkst piemērotu koku ligzdas būvniecībai, tad tā tiek būvēta uz zemes. Ligzda tiek izmantota daudzu gadu garumā.
Dējumā ir 1—3 olas, bet ļoti reti tiek izaudzināti visi trīs mazuļi. Visbiežāk tiek izdētas 2 olas. Abi vecāki piedalās olu perēšanā. Kamēr viens no pāra perē, otrs medī vai meklē būvniecības materiālus ligzdai. Inkubācijas periods ilgst 5—6 nedēlas. Tā kā perēšana sākas līdzko pirmā ola ir izdēta, tad vecākais mazulis ir lielāks un spēcīgāks par pārējiem. Visi mazuļi visbiežāk neizaug dēļ iekšējās konkurences par barību. Trīs olu dējumā pēdējam mazulim tikpat kā nav cerību izdzīvot. Olas ir apmēram 73 mm garas un 55 mm platas. Tikko izšķīlušies mazuļi ir pilnīgi nevarīgi, tie ir segti ar baltām, mīkstām pūkām. Mazuļi pamet ligzdu pēc 70 dienām, bet arī pēc tam uzturas ligzdas tuvumā. Vecāki vēl kādu laiku turpina tos barot, kamēr jaunuļi iemācās lidot un medīt. Apmēram 3 mēnešu vecumā tie sasniedz pieauguša putna augumu.
Sarkanastes klijānu mazulis aug baltgalvas ērgļu ligzdā kopā ar ērglēniem.
Baltgalvas ērgļu nosaukums angļu valodā cēlies no sena angļu vārda “balde”, kas nozīmē "balts". 
Gan jau, ka tur ir kāda likumsakarība...pīkstiens vai smarža vai garša vai kkas vēl.
ja viņš uzreiz sāk lūgt barību, tad ieslēdzas barošanas instinkts ērgļu mammai..
Forši! Par to jau pie pirmā Spankija runāja, ka šamiem balsis esot ļoti līdzīgas, līdz ar to ērgļu vecāki upuri sākot uzskatīt par barojamo. 
You can see by the doubletake of D17 that even he/she is surprised by its sibling's new vocal. It's all normal, but we often don't get to see/hear before they disperse.
Vienas puslodes miegs 