Labdien, zemāk nosūtu Māra Strazda ziņu par šodienas uzbrukumu stārķēniem:
No You-tube čata noprotu, ka ligzdā ir bijis nesekmīgs vanaga uzbrukums. Daži no diskutētājiem argumentē, ka mazuļi ir pārāk lieli, lai vistu vanags tos varētu aiznest. Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2.7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru.
Taču vistu vanag uzbrukumiem ir arī otra puse. Parasti vistu vanags no ligzdas izsit vienu, reti divus jaunos putnus. Līdz šim Lavijā nav zināmi gadījumi, kad vanags būtu "paņēmis" vairāk. Ja ligzdā ir trīs (kā šajā) vai četri nepietiekami baroti putni, vienas mutes izņemšana no galda būtiski uzlabo palikušo izredzes, jo pārtikas daudzums no tā nemainās, samazinās ēdēju skaits. Melnais stārķis ar vistu vanagu sadzīvo (evolucionāri) tūkstošiem gadu un iespējams, ka ilgajā laikā ir izveidojusies tāda kā "simbioze". Taču pats fakts, ka vistu vanagam jāķeras pie stārķiem, neko labu neliecina. Stārķi tomēr nav viņa normālā barība. Bet no bada - velns ēdot pat mušas, vanags ķeras arī pie stārķiem.
Māris Strazds, 17.7.2021.