Vērotāja wrote: ↑30 Apr 2021 14:12
sniedze7 wrote: ↑30 Apr 2021 13:59
Vērojot Mildas ligzdu, gribas jautāt - vai nav domāts par kādu tiešraides kameras ierakstu uzkrāšanas veidu, teiksim, uz nedēļu, vēlāk datus dzēšot, vai varbūt par kādu mūsdienīgākas kameras uzstādīšanu ar nakts redzamību un ilgāka ieraksta iespējām?
Tas dotu iespēju ilgākā periodā precizēt datus par ligzdas notikumos iesaistītajiem ērgļiem, astēm, spārniem, deguniem utt., labot kļūdas pieņēmumos. 12 stundas ir ļoti maz. Ja cilvēks ir darbā, fakstiski viņam neatliek laika iedziļināties, ja nu vienīgi uz miega rēķina.
Jautājums ļoti interesants un aktuāls.
Pārsūtīju konferences veidotājiem, gaidīsim atbildi 7.maijā
viewtopic.php?p=279982#p279982
Ļoti sen tiešraides arhīvs bija, tas bija pirmsākumos, kad translācija tika raidīta nevis caur Youtube, bet caur Igaunijas serveri.
Tagad šīs 12 stundas, kuras varam pārtīt, tās nodrošina YT nevis translētājs. Nevienā YT tiešraidē attīšanas iespēja vairāk par 12 stundām nav redzēta, tātad garāka acīmredzot nav iespējama.
Vairāk vecākus ierakstus varētu pārskatīt, ja būtu publiski pieejams ierakstu arhīvs. Par arhīvu runas šad un tad aktualizējas, taču, ja pareizi saprotu iepriekš atbildīgo teikto, šādam arhīvam nepieciešams ļoti ietilpīgs serveris. Kas arī maksā daudz. Un nepieciešams IT, kas apkalpotu.
Es arī biju domājusi jautājumu par šo tēmu noteikti pieteikt jau iepriekš, lai var pārdomāt atbildes un padomāt, kas tad būtu vajadzīgs, lai arhīvu realizētu (ziedojumi, algoti speciālisti utt.)
Redz, kā igauņi var glabāt dažas mūsu ligzdas pat no 2014.gada..
Ja Durbes ligzdas visi seši, nu jau septītais gads būtu pieejami kā materiāls zinātniskai izpētei, tā jau būtu gadu rinda - ne tikai ornitoloģiskiem (jūras ērgļi un citi putni, redzamie un dzirdamie, barības veids, kad sāks kūkot dzeguze), bet varbūt arī fenoloģiskiem secinājumiem zinātniskos darbos (ziema-neziema, mans senais jautājums par kokvaržu kurkstēšanu kamerā - kas ar viņām notiek šobrīd utt.)
Kad nāk pavasaris un ligzdu dzīve aktivizējas, ornitologiem laikam sākas lauka darbi un lauka intereses, pie tiešraidēm sēdēt nav laika. Ja forums ir tik mazskaitlīgs, visas ligzdas dokumentēt nav iespējams, turklāt tas notiek stihiski - kad jau kuram ir brīvais laiks. No bildēm un tekstiem vien zinātniskiem secinājumiem ir par maz, jo nespeciālists var neievērot būtiskas lietas, kas notikumu var var pavērst citā gaismā (kāpēc un ko putns sauc, ir vai nav kādas saslimšanas vai stresa pazīmes, kādās citu putnu dziesmās ieklausās un kurus ignorē - man, piem., likās, ka lauku baloži jūras ērglim ir vienaldzīgi vai tikai izklaidei, bet uz vārnu ķērcieniem reizēm pat atbild, un gan jau ir kādi mazie putni priekš signalizācijas, ka jābūt uzmanīgam, es tik neatšķiru putnu balsis).
Gribētos, lai Jānis parunā par to - cik viņš un viņa kolēģi paspēj paņemt no tiešraidēm un vai viņiem ir noorganizēts personīgais arhīvs.
Tik bieži tiek uzsvērts, ka mēs gūstam jaunas zināšanas no tiešraidēm. Un palaižam nebūtībā šo unikālo materiālu. Faktiski, mūsu nacionālo dārgumu. Nedod dievs, ka, piemēram, melnā stārķa brīvo dzīvi Latvijas mežos vilksim kā lielu brīnumu no igauņu arhīva ārā, jo dabā to vairs nebūs iespējams novērot. Zaļās vārnas mums tiešraidēs paliek arvien mazāk - katrs arhīva gabaliņš ar laiku var būt kā zili zaļš brīnums.
Laikam jau ornitologi netiek gatavoti kā īpaši - vai tie ir biologi, kas specializējušies putnu pētniecībā? Tad jau mana vīzija ir pietiekami nereāla - ka profesori saviem studentiem jaunajiem ornitologiem iedala pārbaudes darbu, kursa darbu un diplomdarbu tēmas no tiešraižu ierakstiem un tie jau laikā pēc ligzdošanas sezonas tos rūpīgi izskata.
Viss būs labi!
Cerams, ka visi vēlreiz pamācīsimies no tā cienīt viens otru un padomāsim par saviem vārdiem, pirms tos palaižam vaļā. 
nevaru atrast... vai es kaut ko jaucu?
Abas spalvu bildes ir jāsummē kopā, jo nāk no vienas lentes. 
