
22.14 lielie jau ar nopietnām strūklām šauj.


Ikru attīstība ilgst 6—17 dienas. No tiem izšķiļas 3–4 mm gari iedzelteni kāpuriņi. Kāpuri 3—7 dienas pēc izšķilšanās ir mazkustīgi. Kad izaug vismaz 0,5 cm gari, tie uzturas upes seklākajās vietās, ierakušies gruntī, gar krastu un sēkļos, kur upes gultne smilšaina un ar organiska materiāla (dūņu un detrīta) piejaukumu un sāk intensīvi baroties ar sīkām dzīvu un atmirstošu augu daļiņām. Kāpuri ir akli, acis viņiem paslēptas zem ādas, tik tikko samanāmas. Mutes forma ir nevis apaļa, bet stūrainas spraugas veidā, ragvielas zobu nav. Žaunu atveres - trīsstūrainas, atrodas īpašās sānu rievās.[5] Kāpuri tik ļoti atšķiras no pieaugušajiem nēģiem, ka ilgu laiku cilvēki tos uzskatīja par patstāvīgu dzīvnieku sugu. Kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs 4—6 gadus. Pēc tam, kad tie izauguši gandrīz desmit centimetrus gari, no rudens līdz pavasarim noris pārvēršanās, kuras laikā dzīvnieki nespēj uzņemt barību. Pēc pārvēršanās ņurņiks kļūst par aptuveni 15 cm garu upes nēģi un aprīlī vai maijā dodas uz jūru.[4]