

12.20 Volts atpakaļ.
12.21 Fāze aizlido, centīsies aizšmaukt pēc pusdienām.


Tētim nekas daudz guzā nav palicis, to pašu mazumiņu cālis ātri notiesā.
12.32 Volts apskata sīkos un turpina sildīt.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr.biol. Māra Janaus stāsta, ka svešu putnu iejaukšanās jaunizveidotās ģimenes dzīvē parasti notiek ligzdas aizņemšanas un perēšanas sākuma laikā, tāpēc nākotnē jaunu iebrucēju parādīšanās, kaut iespējama, ir maz ticama. “Ja neskaita pāra pirmo olu, ko svešais putns izgrūda no ligzdas, stārķi sarūpēja piecas olas – lai arī šāds olu daudzums negadās pārāk bieži, tā ir gana normāla parādība. Toties visu piecu jaunputnu sekmīga izaugšana līdz lidspējas vecumam gan ir diezgan reta – mazāk par 1% no visām sekmīgajām ligzdām. Tātad ir liela varbūtība, ka visas olas izšķilsies, bet izaugs tikai daļa mazuļu. Tas atkarīgs gan no barošanās apstākļiem tuvākajā apkārtnē, gan no Fāzes un Volta fiziskās kondīcijas un pieredzes. Visdrīzāk mums nāksies redzēt, kā kāds no mazuļiem aiziet bojā tādā vai citādā veidā, tostarp pastāv iespējamība tikt apēstam. Tomēr dabā nekas nekad nav 100% droši, tāpēc atliek sekot līdzi notikumiem un redzēt, kā tie attīstās. Stārķu pārim tuvākajā nākotnē sāksies ļoti darbīgs un atbildīgs laika posms – jebkurā ģimenē taču bērni sagādā gan prieku, gan rūpes un raizes! Cerēsim, ka šī ligzda ietilps tajā 1%, kurā tiek sekmīgi izaudzēti visi stārķēni,” pauž eksperte.
Komentējot turpmāko stārķu ģimenes ikdienu, M. Janaus stāsta, ka, kamēr stārķēni ir mazi, vecie putni, pārsvarā mātīte, paliek ligzdā tos apsargāt. Mazuļiem pieaugot, nepieciešami aizvien lielāki barības apjomi, tāpēc ar laiku, kad ārējie apstākļi mazuļus apdraud mazāk, barību meklēt spiesti doties arī abi vecāki vienlaicīgi. “Barības meklējumos stārķi lido līdz pat diviem kilometriem tālu, retumis vēl tālāk. Un nav tiesa, ka stārķu galvenā barība ir vardes. To apliecina fakts, ka pēdējo 30 gadu laikā varžu pie mums palicis katastrofāli mazāk, bet ligzdojošu balto stārķu skaits tajā pašā laikā dubultojies. Stārķi ir gaļēdāji – apēd jebko, ko spējīgi norīt, piemēram, grauzējus, kurmjus, uz zemes ligzdojošo putnu mazuļus, kukaiņus, kāpurus, kūniņas, pie izdevības arī čūskas, ķirzakas, maitu utt.,” atklāj ornitoloģe.