25.jūnijs
Labrīt.
Šorīt savā Feisbukā ieraudzīju rakstu, ar kuru dalījās vietne, kurai es sekoju.
Raksts The New York Times ar nosaukumu Streaming Eagles par drāmu Minesotas baltgalvas ērgļu ligzdā un cilvēku attieksmi pret to.
http://opinionator.blogs.nytimes.com/20 ... share&_r=0
Būtībā raksts ir jāizlasa (viegli izdarāms ar google tulkotāju, ja angļu valoda nav saprotama).
Īsumā - Minesotas ligzdas tiešraides skatītāji ievēroja, ka viens no mazajiem ērglēniem ir slims. Skatītāji apbēra tiešraides organizatorus ar vēstulēm par to, ka mazais ērglis ir jāglābj.
Organizatoru sākotnējā nostāja bija, ka tiešraide ataino dabas realitāti un viņi neiejauksies ligzdas dzīvē. Taču spiediens uz organizatoriem caur naidīgumu un raudošām sievietēm pastiprinājās līdz grūti panesamai robežai, līdz beidzot pēc gubernatora telefona zvana aģentūra tomēr pieņēma lēmumu mazo no ligzdas izcelt. Viņš bija ievainots (visdrīzāk viņu nejauši savainoja kāds no vecākiem) un tika eitanazēts.
Ap šo notikumu rakstā tiek cilātas tēmas - kāpēc cilvēki skatās šīs tiešraides un ko gaida no tām. Par to, ka cilvēki tik aktīvi jūtot līdzi ērglim, aizmirst par to, ka pirms brīža ērglis nogalināja baložu mātīti, kurai arī ir bērni (kuri arī tagad mirs).
Ne visā piekrītu autoram, raksts ir strīdīgs, par ko liecina lielais komentāru skaits (nelasīju, jo nav laika).
Vienā gan varu piekrist, mūsu attieksmei pret notiekošo jābūt vienkāršākai un mazāk sentimentālai.
Tai pašā laikā autors min, ka mūsu putnu un dzīvnieku vērošanai ir emocionāls pamats ar dominējošu maigumu un līdzjūtību, arī vainas apziņu par mūsu globālo attieksmi pret dabu.