Tā vien liekas,ka mēs viens otram kļūstam interesanti,ja gribam izkašķēties

Labdien.
Paldies par atbildi.Galvenais,ka vesela un mazulītis noteikti drīz atļaus uz brītiņiem ienākt arī forumā.Vērotāja wrote: ↑26 Jun 2020 14:48 Labdien.
Paldies par apjautāšanos.
Ar veselību viss kārtībā. Manā dzīvē ienācis problemātisks kucēns, kurš aizņem gandrīz visu brīvo laiku, arī dažādām dzīves problēmām beidzot pienācis laiks tikt risinātām. Tā kā var uzskatīt, ka esmu "atvaļinājumā".
Attiecībā uz forumu, tā pēdējā jezga pamatīgi izsita no sliedēm. Bija dažas lietas, kurām nebiju gatava.
Mana sirds pieder vācu aitu suņiem, visu mūžu bijuši tikai vācieši (precīzāk, vācietes). Šī ir trīs mēnešus veca kucīte
(shortened quote)lianaliesma wrote: ↑14 Jun 2020 19:58 by lianaliesma » 14 Jun 2020 18:58
...Piemēram, esi kaut ko pateicis un kāds ir uzsprādzis, bet tu pat neesi iedomājies, ka to var "tulkot" arī šādi. Nu ko, tāds ir pieredzes gūšanas ceļš...
Tā ir. Par to pārāk neaizdomājamies ikdienā. Taču pat zinātne nonākusi pie secinājuma, ka "vērotājs nosaka vērojamā objekta dabu".Biker wrote: ↑01 Jul 2020 03:05(shortened quote)lianaliesma wrote: ↑14 Jun 2020 19:58 by lianaliesma » 14 Jun 2020 18:58
...Piemēram, esi kaut ko pateicis un kāds ir uzsprādzis, bet tu pat neesi iedomājies, ka to var "tulkot" arī šādi. Nu ko, tāds ir pieredzes gūšanas ceļš...
Es tev pilnīgi piekrītu. tā nu tas ir!
Kaut kur esmu lasījis:
"Adresāts nosaka ziņojuma saturu."
Mēs visi, skolā,bioloģijas stundās, esam dzirdējuši par trofiskajām ķēdēm, par enerģijas apmaiņas līmeņiem un to veidotajām piramīdām,par destruktoriem, par producentiem, par konsumentiem. Bet tiek aizmirsta viena svarīga lieta- limitējošais faktors. Šobrīd ar tiešsaistes kamerām cilvēkos tiek kustinātas emocionālās sajūtas nevis visvajadzīgākās-racionālās. Pats par sevi mikroliegumu veidošana ,mākslīgo ligzdu izvietošana ir atbalstāma,derīga,vajadzīga. Bet tā ir IEJAUKŠANĀS,kurai līdzi ir jānāk atbildībai un pārliecībai,ka tiks izdarīts viss,lai šī iejaukšanās pašregulējošā sistēmā, būtu balstīta racionālos apsvērumos un nevis emocijās vai kādu ambīciju apmierināšanā. Ja netiks nekas darīts lai trofiskā piramīda izskatītos pēc piramīdas un nevis pēc nestabilām galda kājām, palielinot lielo putnu skaitu, ar dažādiem saimnieciskajiem ierobežojumiem,ar tiešsaistes kamerām, ar līdzi jušanu un popularizēšanu,nebūs līdzēts. Ir jādomā nākošie soļi, balstīti racionālos spriedumos. Atrunas par to,ka tikai vērojam, tikai pētām, ir jākritizē. Tiek izveidot mikroliegums, kādam īpašniekam būtībā tiek radīti zaudējumi, bet tālākā rīcība ir kā spēlēšanās, kā eksperiments, vienkārši nedarīsim neko, paskatīsimies kā tas beigsies.... Kāda tad tam nozīme vai jēga kādas sugas saglabāšanā vai glābšanā,kaut vai turēšanā nebrīvē? Piemēru pasaulē ir daudz,....šinšilas, lielās pandas, papagaiļi. Visticamāk šinšilas jau būtu izzudušas 100 gadus atpakaļ.lianaliesma wrote: ↑01 Jul 2020 10:15
Par čatotājiem es nedomāju, ka būtu pārāk jāsatraucas. Katram no mums ir savs pieredzes gūšanas laiks. Un neviens neliedz katram dot savu, kaut nelielu ieguldījumu putnu labākai dzīvei, kā tas notiek daudzās valstīs - veidojas brīvprātīgo grupas, kas palīdz ornitologiem, mācās no tiem, piedalās dažādās talkās, palīdz izglītot arī pārējo sabiedrību. Sākot jau ar to, ka mežā jāieiet klusām... Nez, vai tie čata protestētāji visi tā dara? Vai uzrunā meža ielokā iebraukušos atpūtniekus, kas uzgriezuši skaļu mūziku mašīnā ar atvērtām durvīm? Vai piedalās aicinājumos pret mežizstrādi ligzdošanas laikā? vai pret mežu izciršanu vispār?...
Manuprāt, pašregulējoša sistēma bija pirms cilvēka iejaukšanās - pirms dzīvotņu atņemšanas putniem (mežu izciršanas, purvu nosusināšanas u.t.t.). Veidojot mikroliegumus un veicot citus dabas aizsardzības pasākumus, tiek mēģināts kaut nedaudz mīkstināt šīs iejaukšanās sekas - pasargāt vēl atlikušās piemērotās dzīvotnes. Tā nebūt vairs nav iejaukšanās pašregulējošā sistēmā.Leo wrote: ↑01 Jul 2020 12:23 Pats par sevi mikroliegumu veidošana ,mākslīgo ligzdu izvietošana ir atbalstāma,derīga,vajadzīga. Bet tā ir IEJAUKŠANĀS,kurai līdzi ir jānāk atbildībai un pārliecībai,ka tiks izdarīts viss,lai šī iejaukšanās pašregulējošā sistēmā, būtu balstīta racionālos apsvērumos un nevis emocijās vai kādu ambīciju apmierināšanā.
Plēsīgo putnu skaitu nemaz nav iespējams palielināt vairāk, nekā to atļauj šo putnu barības resursi - no tā gan nebūtu jābaidās.
Šeit ir sajauktas kopā divas pilnīgi atšķirīgas lietas - 1) populāciju aizsardzība un 2) tiešsaistes kameras putnu dzīves izzināšanai un cilvēku izglītošanai. Dabas aizsardzības mērķis ir sargāt populāciju kopumā, nevis ikkatru indivīdu! Lai to īstenotu, nepieciešams nodrošināt dzīves apstākļus pietiekamam pāru skaitam, lai populācija būtu dzīvotspējīga - piemēram, veidot pietiekamu skaitu mikroliegumu vai mežā saimniekojot tā, lai suga būtu pasargāta, piemēram, atstājot ekoloģiskos kokus cirsmās u.t.t. Bet dabas aizsardzība nevar cīnīties ar dabisko izlasi - lai ko arī mēs nedarītu, vienmēr liela daļa jauno putnu ies bojā pirmajā dzīves gadā - tā tas ir dabā iekārtots un tā tam ir jābūt.
Tas ir viens viedoklis, bet ne " viennozīmīgs un obligāts".MĀRIS wrote: ↑05 Jul 2020 12:05 ...
... LDF ir atkarīga no tautas atbalsta, ziedojumiem, tādēļ viņiem ir būtiski "labi izskatīties"! Kaut vai runājot par to pašu gredzenošanu Durbes ligzdā. Lai redzētu patieso ainu, kāda viņa ir jūrnieku ligzdās pēc gredzenošanas, tas viennozīmīgi un obligāti būtu jādara tieši tiešraides ligzdās, jo tikai viņās var redzēt patieso ļaunumu, ko nodara šī gredzenošana, un es nepārtraukti esmu uz to spiedis, bet... sabiedrības spiediena rezultātā tas netiek darīts, jo vajag taču pēc iespējas to "pilčeri" saglabāt, būt smukiem, jo tauta taču skatās. Bet tajā pat laikā visās citās 100+ ligzdās notiek gredzenošana uz urrā, jo to taču tauta neredz, tur kaut "ūdens plūdi"! Bet tiešraidē esam smuki....
ASV baltgalvas ērgļus gredzeno tikai īpašu pētniecības projektu veikšanā, izlases kārtībā.
Tā ir otra būtiska lieta - pēc gredzenošanas pieaugušie putni izturas nedabiski, savādāk, un tiešraide tad neataino to dabisko situāciju mazuļu audzināšanā un barošanā, kas mēdz būt, cilvēkiem neiejaucoties. Zinātnisko vērojumu laiks par šo procesu krietni tiek izmainīts un turklāt saīsinās.Uģis Bergmanis wrote: ↑06 Jun 2020 15:44 Labdien, Vērotāji! Vispirms atbilde uz Marfo jautājumu - kas kliedz 11:43? Tā ir vālodze Oriolus oriolus. Par Klinta gredzenošanu - kaut arī nav tiešu pierādījumu par jauno klinšu ērgļu gredzenošanas/ligzdas apmeklēšanas negatīvu ietekmi uz ērgļu turpmāku ligzdošanu konkrētajā ligzdā, taču, ievērojot piesardzību, jaunais ērglis šajā ligzdā netiks gredzenots. "Latvijas valsts mežu" un līdz ar to manās interesēs ir iegūt informāciju par klinšu ērgļu barību, ligzdošanas fenoloģiju un citām ligzdošanas bioloģijas niansēm iespējami ilgā periodā. Šādai informācijai būs ievērojami lielāka zinātniska vērtība nekā vienam apgredzenotam klinšu ērglim. Konkrētās ligzdas video novērošanas sistēmas izveidē ir ieguldīts ievērojams darbs un finansiāli līdzekļi, mēs gaidījām četrus gadus uz sekmīgu ligzdošanu. Tāpēc nolēmām būt īpaši piesardzīgiem un ligzdu ligzdošanas perioda diennakts gaišajā laikā neapmeklēsim.
Par gredzenošanas pārtraukšanu Jūras ērgļiem - eksistē tāds monitorings Eiropas ietvaros, un nepārtraukti viņš tiek pagarināts, jo nav tiešu pierādījumu gredzenošanas kaitīgumam!!! Par ko es visu laiku šeit runāju! Ir jāsagādā šie pierādījumi!!!, lai lauztu šo stereotipu, ka nav ļaunuma no gredzenošanas, bet kur ņemt pierādījumus?!!! Priekš kam tad ir tiešraides, bet šeit viss ir pūkaini!!!lianaliesma wrote: ↑05 Jul 2020 13:45 ...
U. Bergmanis šogad atteicās no Klinta gredzenošanas tieši putnu drošības apsvērumu dēļ.Tā ir otra būtiska lieta - pēc gredzenošanas pieaugušie putni izturas nedabiski, savādāk, un tiešraide tad neataino to dabisko situāciju mazuļu audzināšanā un barošanā, kas mēdz būt, cilvēkiem neiejaucoties. Zinātnisko vērojumu laiks par šo procesu krietni tiek izmainīts un turklāt saīsinās.Uģis Bergmanis wrote: ↑06 Jun 2020 15:44 Labdien, Vērotāji! Vispirms atbilde uz Marfo jautājumu - kas kliedz 11:43? Tā ir vālodze Oriolus oriolus. Par Klinta gredzenošanu - kaut arī nav tiešu pierādījumu par jauno klinšu ērgļu gredzenošanas/ligzdas apmeklēšanas negatīvu ietekmi uz ērgļu turpmāku ligzdošanu konkrētajā ligzdā, taču, ievērojot piesardzību, jaunais ērglis šajā ligzdā netiks gredzenots. "Latvijas valsts mežu" un līdz ar to manās interesēs ir iegūt informāciju par klinšu ērgļu barību, ligzdošanas fenoloģiju un citām ligzdošanas bioloģijas niansēm iespējami ilgā periodā. Šādai informācijai būs ievērojami lielāka zinātniska vērtība nekā vienam apgredzenotam klinšu ērglim. Konkrētās ligzdas video novērošanas sistēmas izveidē ir ieguldīts ievērojams darbs un finansiāli līdzekļi, mēs gaidījām četrus gadus uz sekmīgu ligzdošanu. Tāpēc nolēmām būt īpaši piesardzīgiem un ligzdu ligzdošanas perioda diennakts gaišajā laikā neapmeklēsim.