Dabas kameras Igaunijā, 2014-2017

[Vērotāja]

8.janvāris

14.45 Hūbertam un viņa dāmām burkāni atvesti

[Vērotāja]

9.janvāris

21.30 Divi briežu buki - labajā pusē jaunajam nezinu vai ir vārds, kreisajā pusē to saucot par Rūdolfu

[Lianaliesma]

16.janvāris

15.15 Roņi piekrastē peldās un krastmalā dzied. Ūdens līnija vēl augstu. Bet ir saulīte...

[Lianaliesma]

20.JANVĀRIS

Tagad paveras labs skats uz pludmali

[Vērotāja]

21.janvāris

19.12 Mežacūkas

[Vērotāja]

22.janvāris

19.15 Kameras zonā ir trīs brieži ar ragiem. Kaut kada darbība notiek aizkadrā kreisajā pusē - dzirdama ragu brakšķēšana. Tikai īsu brīdi kadrā varēja redzēt visus trīs.

[Vērotāja]

19.30 Brieži kopsummā ir četri un visi ar ragiem.

Bet starp diviem, ar vislielākajiem ragiem, tur notiek cīņa!

Viens no cīnītājiem laikam noguris, aizgāja mežmalā un apgūlās



Otrs gāja viņam pakaļ. Divi pie ēdiena gubas.



Sākumā tie divi cīkstējās mežā, tad panāca mazliet uz mūsu pusi

[Vērotāja]

20.00 Tie divi joprojām cīnās

[Vērotāja]

23.janvāris

Izlasīju, ka briežiem riests ir septembra beigās, oktobra sākumā. Tātad tas nav iemesls kāpēc brieži savā starpā cīnās jau otro dienu.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Staltbriedis


18.55 Kadrā trīs briežu vīri

[Vērotāja]

Turpat Wikipēdijā teikts, ka brieži dzīvo vecpuišu baros. Šajā bariņā ir redzami kopā seši vīrieškārtas brieži.
Savā starpā cīnās tie divi, kas attēlā priekšplānā.



Ēd un tomēr pat ēdot brīžim saķeras cīņā

[Vērotāja]

25.janvāris

Ap pusnakti. Kadros visi ir tēviņi



Tie divi pie meža atkal badās

[Vērotāja]

26.janvāris

11.35 Roņi krastā
Looduskalender kameras jaunumos teikts, ka pašlaik dzimst mazie ronēni.
http://www.looduskalender.ee/en/node/22230

[Vērotāja]

26.janvāris

14.40

[Lianaliesma]

26.janvāris

Vilsandi
No LK, ame:

[Vērotāja]

28.janvāris

10.55 Ronītis, kuram piezīmēju bultu, izskatās ievērojami mazāks par pārējiem, arī purniņš tāds bērnišķīgs. Laikam pērnā gada jaunulītis



Mēģināju palielināt

[Lianaliesma]

Interesants raksts...

What brings white-tailed eagles circling over the seal islet?
http://www.looduskalender.ee/en/node/22303

http://youtu.be/63neXVASzSM

http://youtu.be/QUVOVOvj9vU

[Vērotāja]

Paldies, lianaliesma Tiešām interesanti.
Skaidrs, ka 4 kg smags ērglis 200 kg roņu māti nomedīt nevar, taču var ar nagiem apskādēt purnu.
Tajās dienās, kad kamera strādā, redzēju ļoti daudz vārnu, tātad laikam kārotā plancenta arī mūsu redzamības zonā kaut kur ir. Taču es neredzēju nevienu māti ar mazuli.
Kaut nu būtu saulainākas dienas, lai uzlādējas kameras akumulatori.

[Lianaliesma]

Vērotāj
Interesanti, ka roņu mammai nav zīdekļu, mazulis pienu nolaiza no vēdera!

http://lv.wikipedia.org/wiki/Ro%C5%86i
Vairošanās
Roņa mazulis

No janvāra līdz aprīlim, visbiežāk 8 - 9 nedēļā no gada sākuma roņiem ir pienācis dzemdību laiks. Šajā periodā mātītes meklē visattālākos ledus laukus vai grūti pieejamas vietas ar lieliem ledus blāķiem, kas varētu kalpot par patvērumu mazuļiem.

Dzimumbriedumu roņi sasniedz 4 - 7 gadu vecumā. Katru gadu dzimst viens, retāk - divi mazuļi. Grūsnības periods ilgst 12 mēnešus. Mazuļi pasaulē ierodas pilnībā attīstījušies, klāti ar baltu, biezu, maigu vilnu. Mazuļu apspalvojums nav piemērots nedz peldēšanai, nedz niršanai, jo pirmās 2 - 3 nedēļas mazais ronēns pavada uz ledus, kamēr tie paaugas. Kad 3 nedēļu vecumā nomainās vilna, ronis spēj peldēt. Ja mazie roņi peldēšanu izmēģina pirms laika (kad vēl ir klāti ar vilnu), tad tie visbiežāk aiziet bojā. Pirmās nedēļas mazais ronis ēd mātes pienu, kas ir tik trekns kā sviests. Roņiem nav speciālu zīdekļu, mazie pienu nolaiza no mātes vēdera, to pamasējot. Māte mazuli baro tikai uz sauszemes.

Ieradies pasaulē, mazulis sver vidēji 12 kg, bet tā garums ir aptuveni 70-80 cm. Mātes piens satur 42 % tauku un 11 % olbaltumvielu. To dzerot, ronis aug ātri, un pēc divām nedēļām mazuļa svars ir palielinājies jau divas reizes. Toties mātes svars šajā laikā nokrītas apmēram par 25 kg. Pirmajā nedēļā māte pastāvīgi atrodas blakus savam mazulim, taču otrajā nedēļā pamazām sāk doties medībās, lai izkustētos un remdētu izsalkumu. Mātes un mazuļa attiecības ir ļoti sirsnīgas, un jau pirmajā nedēļā viņi iepazīst viens otru un iemācas saprasties gan ar skaņu palīdzību, gan trinot degunu. Sākumā vienīgās mazuļa rūpes ir ēšana, gulēšana un pieņemšanās svarā. Blīvās kažoka spalviņas viņu labi pasargā no aukstuma. Šajā periodā viņš mācās staigāt, pārmaiņus pagriezties pa labi vai pa kreisi un virzīties uz priekšu.

Pēc pirmajām 20 mazuļa dzīves dienām tēviņi sāk apciemot mātītes, kas vairs īpaši nerūpējās par mazuli. Līdz šim brīdim barošana ar pienu ir pakāpeniski pārtraukta - tagad tauku rezerves ir pietiekamas, lai ar tām iztiktu līdz mazulis pats iemācīsies sev sagādāt barību. Viņa spalva kļūst līdzīga pieauguša roņa kažokam un ronis sāk peldēt. Ļoti ātri jaunais ronis iemanās orientēties zem ūdens un apgūst peldēšanas iemaņas. Viņš mācās pazīt un izsekot medījumu, viņš lieliski redz pat lielā dziļumā. Arī dzirdei ir liela nozīme. Līdz ar to pat akli roņi nekad nesastopas ar grūtībām barības meklējumos. Roņi dzīvo apmēram 30 gadus.

[Vērotāja]

Cik interesanti būtu vērot roņumāti ar mazuli šajās pirmajās 20 dienās
Šogad jūra bez ledus, tātad mazuļi nāks pasaulē krastā uz akmeņiem.

[roosaluristaja]

Cik interesanti būtu vērot roņumāti ar mazuli šajās pirmajās 20 dienās
Šogad jūra bez ledus, tātad mazuļi nāks pasaulē krastā uz akmeņiem.

Baltijas jūras austrumu daļā ir sastopamas divas roņu sugas: pelēkais ronis (Halichoerus grypus), pogainais ronis (Pusa (Phoca) hispida) . Pogainie roņi vienmēr dzemdē mazuļus tikai uz ledus. Tāpēc ledus trūkums ir svarīgs faktors, kas apdraud šīs sugas eksistenci Baltijas jūrā. Savukārt pelēkie roņi var dzemdēt mazuļus gan uz ledus, gan sauszemes un tie arī veido daudz lielākas kolonijas dzemdību laikā nekā pogainie roņi.