Dažāda informācija par melnajiem stārķiem 2019-2025

[Simba]

22.februārī organizējam nākamo melno stārķu ligzdu meklējumu braucienu.

Meklēt brauksim Priekules pusē, kur sen atpakaļ ir bijusi zināma ligzda, kas nu jau ir nokritusi, taču joprojām uz netālu esošām mājām lido baroties melnais stārķis. Mums ir zināmi virzieni, kādos stārķis ir lidojis, līdz ar to esam cerību pārņemti un iedvesmoti, ka šis brauciens būs meklējumiem rezultatīvs.

Izbraukšana no Rīgas tiek plānota 8:30. Brauksim interesentu grupā līdz 20 cilvēkiem, brīvprātīgi kooperējoties ar personīgo transportu un degvielas izdevumiem.

Ligzdu meklēšana notiek koordinēti dzīvajā ķēdē ar apmēram 10-15 metru attālumu vienam no otra, īpašu vērību pievēršot lieliem kokiem. Līdzi ņemam pa mežu staigāšanai piemērotus apavus, kā arī maiņas apģērbu un apavus gadījumam, ja gadās iekrist kādā ūdens lāmā vai dubļos, no lietus samirkt (tā gadās arī veiklākajiem). Vēlams kāds spilgts apģērba elements (jaka, veste, cepure, šalle), kas izceļas uz mežā valdošā fona. Tāpat nepieciešams ņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo tālruni, kurā vēlama aplikācija Google Maps vai Sports Tracker - gadījumos, ja mežā nav tīkla pārklājuma. Līdzi aicinām ņemt maizītes, siltas tējas u.c. ēdamos ātras enerģijas atgūšanai starppauzēs starp pārmeklējamiem rajoniem. Ja mums pievienosies arī īpašais “zupas katliņš”, pēc meža pārmeklēšanas turpat arī vārīsim uz ugunskura zupu.

Ne katrā braucienā ligzdas tiek atrastas. Baudījumu gūstam gan no pabūšanas dabā, gan cilvēkiem, ko vieno vēlēšanās pasargāt melno stārķi Latvijas mežos, kā arī kārtīgām fiziskām pastaigām pa mežiem.

Aicinām pieteikties, aizpildot dalībnieku anketu -
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIp ... w/viewform

Pieteikšanās tiks noslēgta pāris dienas pirms paredzētā brauciena. Ar visiem interesentiem, kas būs pieteikušies, sazināsimies personīgi dienu vai divas pirms brauciena, zvanot uz norādītajiem tālruņiem, lai sakoordinētu savstarpēji braucējus un ne-braucējus, kā arī vienotos par citām niansēm.

Ne žagara

[Made]

22.februāris

Nu ir skaidrs, ka sauklis "Ne žagara!" nestrādā (jādomā cits!) Un ka forelljanka ir forumam parādījis, ka runas ir tikai runas, bet īstus vīrus raksturo darbi

Lai gan arī runātāju un līdzijutēju pulciņš te ir tomēr noplacis - pati vēl vakar FB redzēju atgādinājumu par braucienu un bija nolūks te "sildīt procesu", bet rīts bija miegā.. Nu varu tikai iedomās te uzburt zupas katlu un pazīstamo ēdāju pulciņu pie galda...
Man ļoti patika Simbas vaļsirdīgā atskaite par visumā žēlīgajām sajūtām... man gribas vainu novelt uz zaļo ziemu... ka nav spirgtuma bez īstas baltas sniega un ledus sajūtas.

Bildes pilnībā var redzēt te: https://www.facebook.com/DzivibasLidoju ... =3&theater

Tik žēlīgs stārķu ligzdu meklējumu brauciens kā šodien mums nekad vēl nebija bijis.
Sākās viss ar to, ka vispirms šis brauciens tika pavisam atcelts, jo Mārim Strazdam steidzamā kārtā bija jāorganizē citi darbi. Acīgākie iespējams pamanīja, ka vispirms pērnās nedēļas nogalē parādījās ziņa par atcelto pasākumu un drīz pēc tam parādījās nākamā, kas aicināja pieteikties nevis uz iepriekš izsolīto Sēlijas braucienu, bet gan uz Liepājas pusi. Jo palīgos M.Strazda vietā pieteicās Jānis Jansons, kas ar navigācijām, sapratni par mežu un to, ko tieši meklējam, bija ar mieru mūs “ganīt” sev tuvākos mežos. Sekmīgi ātri pārlikti plāni, iekšā gandarījuma sajūta, ka brauciens tomēr netiek atcelts un morāli sākām gatavoties vērtīgām pastaigām.

Taču tik gludi viss tomēr nebija. Nedēļai ritot, pieteicās vien trīs entuziasti. Drīz arī bija skaidrs, ka sestdien visu Latviju pluinīs spēcīga vētra ar pamatīgu lietu. Ja vēl piektdien bija nojaušams, ka no trim cilvēkiem divi ir gatavi slāt pa mežu, tad līdz vakaram vienīgais bija palicis tik pats “gans”, kurš gardi iesmēja, ka viņam vienam jau nu pa mežu staigāt nav bail

Sausais atlikums – Jānis darīja, ko varēja, taču apstaigājamās vietas vienam cilvēkam bija par daudz. Par daudz tās būtu bijis arī trim cilvēkiem. Meklējumi šoreiz ir rezultējušies ar vienu peļu klijāna ligzdu. Sirsnīgi pateicamies Jānim, kurš gan pieteicās palīdzēt ar staigāties gribētāju “ganīšanu”, gan bija vienīgais, kas noturējās “ierakumos”, neraugoties uz negantajiem laikapstākļiem. Vienlaikus iekšā sēž skumja sajūta, ka labi gribētais pasākums pirmo reizi vēsturē ir izgāzies ar skaļu blīkšķi. Kad M.Strazds apkopos to, kas ir šodien izdarīts, tad arī būs skaidrs, vai uz Priekuli nāksies braukt vēlreiz un lūkot to, kas šodien palika neaptverts.

Lai vai kā – 7.martā ir šīs sezonas pēdējais brauciens. Brauksim meklēt ligzdu, kuru atradām mūsu pirmajā sezonā (ligzda apsē). Šobrīd tā ir nogāzusies un lūkosim, vai stārķis ir atradis iespēju sev uztaisīt citu ligzdu turpat apkaimē. Mēs nepadodamies – mums ir svarīgi turpināt organizēt šos brīvprātīgos meklējumu braucienus, lai paši ar savu praktisku iesaisti varam iestāties par dabas vērtībām un melnā stārķa aizsardzību. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis dabas aizsardzībai ir tik neviennozīmīgs laiks.

FaceBook grupa Melnais stārķis. Dzīvības lidojums

Paldies visiem, kas dara, un arī tiem, kas nenolaiž degunus!

[Vērotāja]

Nu ir skaidrs, ka sauklis "Ne žagara!" nestrādā (jādomā cits!)

Man vienmēr ir licies, ka visums šos "pretējos" novēlējumus bieži uztver pārāk burtiski.
Citkārt var mēģināt novēlēt veiksmi tiešā veidā. Kā piemēram, lai izdodas atrast piecas melno stārķu ligzdas

Ja nopietni, ir jau droši vien fiziski smagas šīs ekspedīcijas, zeme dubļaina, lietus un gaisa temperatūra ap nulli. Daudziem atbalstītājiem ar sirmām galvām tas ir par smagu (arī man). Vispār jau putnošana ir tāda cilvēku gados izklaide, jaunie un spraunie ir izteiktā mazākumā.

Ienāca prātā, ka ņemot vērā atbalstītāju fiziskos parametrus, vai nebūtu jādomā par to, ka meža masīvus no augšas varētu pārbaudīt ar droniem? Un tad uz atrastajām ligzdām nomērīt un dokumentēt var iet kaut viens cilvēks.

[MĀRIS]

.....
Ienāca prātā, ka ņemot vērā atbalstītāju fiziskos parametrus, vai nebūtu jādomā par to, ka meža masīvus no augšas varētu pārbaudīt ar droniem? Un tad uz atrastajām ligzdām nomērīt un dokumentēt var iet kaut viens cilvēks.

No augšas ieraudzīt melnā stārķa ligzdu būtībā ir nereāli, jo atšķirībā no jūras ērgļiem, zivjērgļiem, kuriem ligzdas atrodas koka galotnē, melnā stārķa ligzdas atrodas puskoka augstumā, noēnota. Arī ziemā, kad lapas nokritušas ligzdu caur zariem ieraudzīt ir ļoti grūti.

[Simba]

Sveiciens

Šīs sezonas pēdējais ligzdu meklējums tiek PĀRCELTS uz 28.martu

[Made]

FB grupa Melnais stārķis. Dzīvības lidojums

29.marta ieraksts. Ceru, ka nevienam nebūs iebildumu pret pārpublicēšanu

Ar autora laipnu atļauju publicējam pilnu attēlu no Mares apstāšanās vietas Turcijā, kas ir regulāra melno stārķu "tankštelle" gan pavasaros, gan rudeņos. Mare šai attēlā ir putns, kas ir pēdējā un vistālākā pa kreisi.
Vēl viena svarīga ziņa - ja viss būs labi, tad drīzumā pie Mares ligzdas Prūsijā tiks pielikts fotoslazds. Ja tas izdosies, tādā gadījumā mums ir izredzes uzzināt par viņu daudz vairāk.
Foto autors: Adem Akbiyik

Ai, nu labi, ielikšu vēl vienu bildi no Adem Akbiyik kolekcijas

[Made]

Māris Strazds dalās ar kārtējo intriģējošo un, no putna viedokļa skatoties, šokējošo informāciju. Katru reizi lasot M.Strazda rakstus, skudriņas skrien pār kauliem, jo tie paver daudz plašāku redzesloku par to vidi, kas mums apkārt. Un šis ir kārtējais sapurinošais auksta ūdens šalts vērtais teksts. Izbaudām
FB Zanda Briķe

Simba, paldies par ziņu! Skumīgi un arī interesanti...

Gorī jauns raksts http://www.goris.lv/pavasara-jaunumi/

Neraugoties uz apkārt notiekošo, šogad tiešraides kameras ir pieslēgtas un turpina savu darbu, ļaujot mums sekot līdzi tam, kas parasti ikdienā paliek apslēpts. Arī melnā stārķa tiešraides kamera darbojas jau kādu laiku.
Savā jaunākajā goris.lv rakstā Māris Strazds stāsta par to, kādēļ iespējams šajā ligzdā stārķi pēc paviesošanās ir to pametuši. Par cilvēku likumiem, ar kuriem viss ir kārtībā uz papīra, taču ne putnam, kas mājvietas piemērotību vērtē pēc sev pielāgotas vērtību skalas.
Un rakstā ir pieminēts arī slavenais Jaunmuižas atraktīvais melnais stārķis - visnotaļ interesantas un pārsteidzošas versijas ir atrodamas arī par šo konkrēto indivīdu.
FB grupa Melnais stārķis. Dzīvības lidojums

[Made]

6.maijs

Vakar FB grupā Melnais stārķis. Dzīvības lidojums ir publicēts stāsts par Mares meklēšanu Latvijā. https://www.facebook.com/DzivibasLidojums/

Šajās garajās maija brīvdienās Mare mums sagādāja pamatīgu pārsteigumu, negaidīti ierodoties Latvijā.

Ir grūti pateikt, kādēļ tā ir noticis un kādēļ Mare nesēž uz olām savā ligzdā. Tie ir tikai minējumi, taču tā var būt izpostīta ligzda, tas var būt zaudēts partneris, tur var būt kāds konflikts starp putniem. Pie Mares pērnā gada ligzdas ir pielikta treilkamera un cerams, ka tā sniegs kādas atbildes, ja vien Mare nav ligzdu nomainījusi pret citu.

Lai vai kā, bet piektdien iesaistītie meta savus darbus pie malas un metās ceļā, mēģinot putna ceļus pāršķērsot, lai nolejuplādētu vērtīgos datus, ko viņa nes sev uz muguras - kur bijusi, ko darījusi. Ja sākumā likās, ka meitene uzņēmusi ceļu uz Dundagu, tad saņemot ikdienas atskaiti par atrašanās vietu, bija skaidrs, ka putns pagriezies atpakaļ un ir lidojumā virs Usmas ezera Viskūžu salas. Mēģinājām todien Mari pārķert, izbraukājot visus iespējamos dīķus, dīķīšus, ūdens lāmas, pieņemot, ka Mare lidos vairāk vai mazāk taisni. Taču viņas viedoklis bija savādāks, jo pēc Usmas Mare bija veikusi pagriezienu pa kreisi un atradās pie Struncenes, no kurienes arī uzsākusi lidojumu un datu sūtīšanas brīdī atrodoties pie Ozolupītes. Tā diena bija mūsu laimīgā, jo pēc vairāku stundu apnicīgas dirnēšanas ar antenu rokās, pie viena izdzīvojot pamatīgu stresu un roku trīcēšanu - mums izdevās lejuplādēt apmēram pusi no Mares bagāžā esošās informācijas - līdz apmēram novembrim. Pēc tam Mare ar slaidu loku pārlaidās mums virs galvas un aizlidoja nezināmā virzienā, pazūdot no uztveršanas zonas. Arī nākamā dienā nepadevāmies un jau no rīta bijām pie tās pašas Ozolupītes, cerot, ka viņa tur kaut kur barojas. Bet nekā. Izrādījās, ka tai pašā dienā Mare ir nolēmusi pamest Latviju un doties atpakaļ uz savu pašreizējo mītnes vietu. Vakar viņa pēcpusdienā bija jau Lietuvā pie Šilutes un šodien visticamāk jau ir šķērsojusi Kaļiņingradas robežu.

Lai vai kā - mēs esam ieguvuši 5 vērtīgus mēnešus, kas dod gan zināšanas, gan laiku. Šobrīd varam spriest, vai glāze ir pa pusei pilna vai pa pusei tukša. Taču šķiet būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka lidojošs melnais stārķis īsti ne par ko neliecina. Mare sestdien lidoja virs Usmas ezera un, ja kāds mums par to būtu ziņojis, mēs pieņemtu, ka putns turpat netālu mitinās. Mums ne prātā neienāktu, ka šis putns vēl pirms 2 dienām ir bijis 300 kilometru attālumā Krievijas teritorijā.

Turpinām sekot

Mūsu forumā pirmā trauksmi sacēla vabolīte naktī uz 2.maiju šeit viewtopic.php?p=247874#p247874

LK forumā ziņas par to, ka Mare izlidojusi no ligzdošanas vietas un šķērsojusi Latvijas robežu, Solo publicēja jau tajā pat dienā 30.aprīlī (https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 97#p726897), tikai mēs to neievērojām... kas zina, varbūt tā būtu veiksme pilnībā

[Made]

Gorī jauns raksts un Melnais stārķis. Dzīvības lidojums to piesaka FB un jautā

Melnais stārķis. Dzīvības lidojums
https://www.facebook.com/DzivibasLidojums/?tn-str=k*F

Zinātnieka Māra Strazda pēdējais raksts liek meklēt atbildes uz vairākiem jautājumiem:

1) Vai ir pieņemami, ka sabiedrībai piederošie meži tiek apsaimniekoti, tos nocērtot un atstājot turpat izcirtumā sapūšanai?
2) Vai cirsmu izstrāde, atstājot kokmateriālu mežā, pieder pie tās slavenās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politikas, par ko pēdējā laikā itin bieži dzirdam?
3) Cik kopumā ir šādu nocirstu un mežā atstātu kokmateriālu, kas klusi pārvēršas par malku?
4) Vai neiegūto materiālu vērtību. kas ir kā minimums 25 000 EUR, valsts budžetam atmaksās kāda Latvijas valsts mežu amatpersona jeb par to atmaksāsim mēs paši kā meža faktiskie īpašnieki?

Sīkāk šeit rakstā -
http://www.goris.lv/covid-jocini/

[Simba]

Sveiciens forumiešiem

Vēršos pie jums, jo ir nepieciešams finansiāls atbalsts šā gada melno stārķu monitoringa veikšanai.

Ir burvīgs vasaras sākums, taču zinātniekam Mārim Strazdam vasaras burvīgums izplēn, saskaroties ar resursu trūkumu, kas traucē pilnvērtīgi šogad veikt melno stārķu monitoringu. Ik gadus Māris Strazds pašaizliedzīgi turpina darbu ar melnajiem stārķiem, uzskaitot to ligzdas, gredzenojot, analizējot ligzdu sekmīgumu, vērtējot olu piesārņotību, pētot šo putnu izplatības samazināšanās iemeslus. Ne vienmēr šis darbs rit gludi, ir reizes, kad ir gribējies arī padoties. Bet ne šogad. Šogad Māris Strazds ir apņēmības pilns apsekot un apgredzenot mazuļus vismaz 40 ligzdās (vēlams 60), tādējādi arī iegūstot svarīgus datus par putnu ligzdošanas sekmēm šogad. Mums ir bijusi draņķīga ziema bez ierastajiem palu ūdeņiem, kas ļoti iespējams ir atstājis ietekmi arī uz barības pieejamību un attiecīgi ligzdu sekmēm. Taču – cik būtiski, tas vēl nav zināms. Mums joprojām aktīvi turpinās mežizstrāde un pēdējā laikā šie darbi ir ar tendenci palielināties. Un joprojām ir daudz dažādu vēl citu faktoru, kas burtiski ietekmē melno stārķu iespējas dzīvot un izdzīvot. Tai skaitā piesārņojums.

Ir svarīgi Māri Strazdu atbalstīt šajā darbā. Šogad pietrūkst nieka 800,00 EUR, lai pilnvērtīgi veiktu šo putnu monitoringu. Ir svarīgi sniegt zinātniekam pleca sajūtu, ka viņa mūža darbs ir vērtīgs un vajadzīgs. Un tāds tas arī ir, jo kā gan savādāk mēs uzzinātu par visām ķecerībām, kas notiek ar mūsu dabu, ja ne fakti, kas atklājušies zinātnes izpētes darbos ap šo putnu. Tādēļ ir svarīgi turpināt.

Lūdzu atbalsti! Palīdzi savākt trūkstošo summu, lai izpētes darbs turpinātos!

Ziedojumu rekvizīti -
Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Reģ. nr.: 40008002230
Banka: AS “Swedbank”
Bankas kods: HABALV22
Konts: LV34HABA000140J035491
Ziedojuma mērķis: Melnais stārķis

[Keina15]

Labvakar!
Vēlējos piedalīties melno stārķu aizsardzības aktivitātēs, naudas ziedojuma veidā, taču iekopējot bankas kontu, diemžēl šo kontu neatrada. Vai tiešām konta numurā ir sastopams burts J? Ja jā, tad mēģināšu vēl.
Ar cieņu.

[Made]

Keina15, sveika forumā! Un jau ar pirmo komentāru ķeries pie darbiem!

Jā, tas konts tāds ir - ar visu J. Tiesa, es nemēģināju kopēt, man bija vēsturiskais maksājums par zaļajām vārnām un es to izmantoju. Tomēr salīdzināju visu un sakrita.

[Vērotāja]

https://www.lob.lv/ziedo-latvijas-putniem/

[Made]

Parsley, ja nemaldos, Tu labi pārzini angļu valodu. It kā jau GT normāli to tekstu pārtulko, bet varbūt Tu varētu pārskatīt un palabot, ja vajag. Ieliktu FB angliski.

[Simba]

Keina15, sirsnīgs Tev paldies

[Keina15]

Labrīt mīļie putnu draugi! Kontu ievadīju ar roku un izdevās. Lai veicas ornitologiem un visiem mums ar melno stārķīšu aizsardzību, kā arī citu putnu un viņu mājvietu aizsardzību.

[Simba]

Pēdējos gados galvenais uzsvars ligzdu apsekošanā papildus gredzenošanai ir bijis uz fotoslazdu izlikšanu un pārbaudi. Galvenais mērķis ir bijis noskaidrot putnu pārvietošanos starp ligzdām un kontrolēt putnus ar gredzeniem. Teju katru gadu fotoslazdi sagādā arī jaunas ziņas par putnu uzvedību. Šis gads nav izņēmums un nozīmīgs nopelns tajā ir visiem šī darba atbalstītājiem, par ko LIELS PALDIES visiem! Viens no šī gada jaunumiem ir visai pārsteidzošs, tomēr ne pilnīgi negaidīts. Greizsirdība un atriebība "bijušajam" ir norises, kuras ir grūti iztēloties ārpus cilvēku sabiedrības, taču notikušais vienā no šogad fotoizsekotajām ligzdām prasīties prasās pēc šāda cilvēciskota skaidrojuma.

Pērn vienā no ligzdām, kur vēl gadu iepriekš ligzdoja gredzenota dāma (ar Lietuvas gredzenu), putni pavasarī atgriezās, pat pārojās, taču ātri vien pazuda. Visticamāk, pārcēlās uz citu ligzdu (tādi gadījumi arī ar fotoslazdu palīdzību bija dokumentēti jau iepriekš). Pirms pārcelšanās šī dāma paspēja sadot pa muti citam gredzenotam "kungam", kurš pēc tam pamestajā ligzdā ilgi dzīvojās viens pats. Eventuālā pārcelšanās ligzda nebija zināma, jo nevienā no apkārtnē esošajām ligzdām putni neligzdoja. Vasaras pašās beigās kāds sēņotājs uzgāja nezināmu ligzdu, kurā, to pārbaudot, vēl uzturējās jau labi lidojoši jaunie putni. Pieļāvu, ka šī varētu būt bijusi ligzda uz kuru pārcēlās mūsu "lietuviete" ar savu partneri, bet noskaidrot to tajā gadā vairs nebija iespējams. Ligzdojošā dāma ligzdas pārbaudes laikā visticamāk jau bija devusies ceļā uz Āfriku.

Cerībā šajā ligzdā ieraudzīt gredzenoto putnu šogad, pie šīs ligzdas pielikām fotoslazdu, tāpat kā pie viņu iepriekš lietotās ligzdas (attālums starp abām ir 9.3 km). Vecajā ligzdā atrādījās te jau pērn dzīvojušais gredzenotais vientuļais tēviņš, bet nekas tur nenotika. Šajā ligzdā putni ligzdoja un, ligzdu (un fotoslazdus) pārbaudot, tajā apgredzenojām divus labi barotus jaunos putnus. Uzreiz apskatot ligzdojošos putnus, tie abi izrādījās bez gredzeniem - tēviņš ieradās jau 18. martā, jau pēc dienas tam piebiedrojās partnere, un viss notika tā, kā tam jānotiek. Sākot visu bilžu caurskatīšanu ātri konstatēju, ka ligzdā ir izdētas 4 olas. Tā kā vanckaru ligzdā nebija, kļuva interesantāk, jo kaut kādā brīdī divas olas ir pazudušas.

Detalizēta izvērtēšana gan vēl ir kaut kad priekšā, bet ātrā problēmas meklēšana piespēlēja ļoti negaidītu atbildi. 12. aprīlī pirmo reizi ligzdā parādās gredzenotā lietuviete un mēģina izmest perējošo mammu. Nesekmīgi. 14. aprīlī tas atkārtojas. Atkal nesekmīgi. Bet tad 18. aprīlī kaut kādā brīdī un veidā viņa ir ligzdā viena pati un izmet vienu no olām no ligzdas... Pēc šķilšanās datiem ir skaidrs, ka tā ir pirmā vai otrā izdētā ola (viena no divām lielākajām, vismaz tā tas ir visos dējumos, kur olas ir mērītas). Olas izvēle var būt nejauša, bet, ņemot vērā visa notikuma nemaz ne nejaušo raksturu, tikpat labi tas var nebūt nejauši. Detalizēta putnu izpēte un, negredzenoto putnu identitātes noteikšana pēc spalvu maiņas (ļoti svarīgs nākotnes darbs, kura sekmīgai veikšanai joprojām pietrūkst fotodatu par gredzenotiem putniem vairākus gadus pēc kārtas) ļautu pateikt, vai šogad te ligzdojošais tēviņš ir lietuvietes pērnais partneris ligzdā, kur viņu pārošanās ir dokumentēta. Pagaidām tas ir tikai minējums, bet tas ir ticamākais skaidrojums notikušajam. Lietuviete atgriezās vēlāk, kad viņas varbūtējais partneris jau bija sameklējis citu dāmu. Tā kā izmest viņu no ligzdas neizdevās, tad viņa paspēja izmest no ligzdas vismaz vienu (vislabāko) viņas pēcnācēju. Sak, ja nav man, lai nav arī Tev... Zinātniskā publikācijā šādus apgalvojumus, protams, lietot nevar, bet ai, kā prasās...

Māris Strazds


Attēlā - olas izmešanu "svešā" ligzdā ir grūti izskaidrot citādi, kā "atriebību" pērnajam partnerim un / vai viņa tagadējai partnerei. Olas izmešana notiek pauzē pēc šī attēla. Nākamajā attēlā ola ir pašā ligzdas malā, bet šo putnu ligzdas saimnieki atkal izmet no ligzdas.

[Made]

Ragana tāda!

Jā, Mārim Strazdam laikam ir bezgala interesanti pārbaudīt tos fotoslazdus un minēt varbūtējos scenārijus. Bet gan jau viņam gribētos arī nepārtrauktus ierakstus un attālināti skatāmus (panelī pa visu sienu monitorus ar visu kameru skatiem )

Paldies, Simba un MaeStro!

[Simba]

Ir ļoti akūts SOS palīdzības sauciens no Māra Strazda.

Mares raidītāja dati ir pilni un tos ir nepieciešams lejuplādēt, tādēļ steidzami vajag braucēju (vēlams divus) kas var šoferēt uz un no Rumānijas – gandrīz uz Donavas deltu (rīsa lauki tās lejtecē pie Brailas). Pats pasākums, ja uzreiz dati tiek lejuplādēti, prasīs ap nedēļu (turp, atpakaļ un diena+ uz vietas), mazākais, bet pēc tam ir nepieciešama divu nedēļu karantīna. Visi izdevumi tiks segti.

Izbraukt vajadzētu pēc iespējas ātrāk – raidītājs jau ir pilns un katra diena nes datu zudumu. Sagaidāmais viņas uzturēšanās ilgums tur – līdz šim tas bija vismaz mēnesis, un ir cerības, ka šogad tas var būt ilgāk, bet var viss izvērsties citādi, jo šogad viņa uz turieni devās teju trīs nedēļas agrāk, kā jebkad iepriekš un sasniedza turieni nieka piecās dienās. Plāns ir censties izvairīties no viesnīcām, ēstuvēm utt., lai pēc iespējas mazāk nonāktu kontaktā ar cilvēkiem un pa ceļam klīstošajiem vīrusiem.

Šis tiešām ir akūti svarīgi, tāpēc priecāsimies arī par padomiem vai redzējumiem, kā šo visjēdzīgāk varētu noorganizēt, ņemot vērā, ka iepriekš rūpīgi plānotais brauciens ir pajucis un situācija ir tiešām kritiska.

Interesentus lūdzam atsaukties vai nu šeit pat vai rakstot pa taisno Mārim uz mstrads@latnet.lv.

[Simba]

Ir ļoti akūts SOS palīdzības sauciens no Māra Strazda.

Mares raidītāja dati ir pilni un tos ir nepieciešams lejuplādēt, tādēļ steidzami vajag braucēju (vēlams divus) kas var šoferēt uz un no Rumānijas – gandrīz uz Donavas deltu (rīsa lauki tās lejtecē pie Brailas). Pats pasākums, ja uzreiz dati tiek lejuplādēti, prasīs ap nedēļu (turp, atpakaļ un diena+ uz vietas), mazākais, bet pēc tam ir nepieciešama divu nedēļu karantīna. Visi izdevumi tiks segti.

Izbraukt vajadzētu pēc iespējas ātrāk – raidītājs jau ir pilns un katra diena nes datu zudumu. Sagaidāmais viņas uzturēšanās ilgums tur – līdz šim tas bija vismaz mēnesis, un ir cerības, ka šogad tas var būt ilgāk, bet var viss izvērsties citādi, jo šogad viņa uz turieni devās teju trīs nedēļas agrāk, kā jebkad iepriekš un sasniedza turieni nieka piecās dienās. Plāns ir censties izvairīties no viesnīcām, ēstuvēm utt., lai pēc iespējas mazāk nonāktu kontaktā ar cilvēkiem un pa ceļam klīstošajiem vīrusiem.

Šis tiešām ir akūti svarīgi, tāpēc priecāsimies arī par padomiem vai redzējumiem, kā šo visjēdzīgāk varētu noorganizēt, ņemot vērā, ka iepriekš rūpīgi plānotais brauciens ir pajucis un situācija ir tiešām kritiska.

Interesentus lūdzam atsaukties vai nu šeit pat vai rakstot pa taisno Mārim uz mstrads@latnet.lv.