Jānis Ķuze wrote: ↑18 May 2020 22:58
Sveiki!
Divu dienu laikā ligzdā ir notikuši vairāki notikumi, ko esat jau izvērsti komentējuši. Dažas piebildes no manas puses:
Par mazākā mazuļa izkrišanu (izgrūšanu) no ligzdas – ir tieši tā, kā to uzsvērām jau LDF izplatītajā ziņā, kā arī rakstīja vairāki komentētāji forumā: tas ir dabisks process, un tajā mēs neiejaucamies. Ir atsevišķi izņēmumi – pie Knipa divus gadus atpakaļ braucām tādēļ, ka putns jau bija gandrīz pilnā spalvu tērpā, tādā vecumā pat no ligzdas izkrituši jaunuļi var veiksmīgi piezemēties zemē. Šajā laikā jaunie putni var arī ilgu laiku pavadīt bez pieaugušo putnu klātbūtnes, tādēļ cilvēka apmeklējums ir mazāk traucējošs. Putns tika aizvests uz rehabilitācijas staciju un rudenī palaists brīvībā, par tā turpmākajām gaitām nekas nav zināms. Daudzi no šādiem “mazuļu glābšanas” pasākumiem beidzas neveiksmīgi, tādēļ arī par iejaukšanos Knipa gadījumā joprojām neesmu drošs, vai tas bija nepieciešams. Vakar no Durbes ligzdas izmestais jaunais putns bija pūku tērpā, iespēja, ka tas no aptuveni trīsdesmit metru augstuma nokritīs zemē un paliks dzīvs, ir ļoti maza. Ligzdas apmeklējums šajā laikā radītu nevajadzīgu traucējumu, izvērtējot plusus un mīnusus, pieņēmām lēmumu neiejaukties. Šobrīd cālis jau visdrīzāk ir apēsts, iespējams, izbarots kādu citu dzīvnieku mazuļiem.
Par peļu klijāna mazuļa atnešanu šodien: šādi gadījumi nav nekas ārkārtējs, Lietuvā veiktā pētījumā konstatēts, ka 9.2% visu jūras ērgļu ligzdu, kurās ir skatītas barības atliekas, ir atrasti peļu klijāna jaunie putni. Šādi gadījumi ir zināmi arī Latvijā, lai gan ir pamats uzskatīt, ka tie nav tik izplatīti. Jūras ērglis izmantotās barības ziņā ir oportūnists, kas izmantos iespējas tikt pie dažādas barības (lai gan ir barības dzīvnieku grupas, kas kopumā dominē, un ir ērgļi, kas var specializēties uz noteiktiem barības objektu veidiem). Peļu klijāna jaunuļi ir barība tāpat kā melno un balto stārķu jaunie un pieaugušie putni un citas plēsīgo putnu sugas (ērgļu ligzdās Latvijā ir atrasti arī ķīķi, vistu vanagi, jaunas meža pūces u.c.). Šajā gadījumā interesants ir fakts, ka klijāna cālis uz ligzdu tika atnests vēl dzīvs, un arī šādi gadījumi Latvijā ir zināmi (zinu vismaz vēl trīs citus). Varam spekulēt, kādēļ tas tā notiek, iespējams, ka jaunajiem ērgļiem tādā veidā tiek dota iespēja pašiem nogalināt barību, varbūt tās tiek turētas kā dzīvas barības rezerves, varbūt vecie putni vienkārši ir pasteigušies un upura nogalināšanai noķeršanas vietā nav veltījuši pietiekošu uzmanību. Jāpatur prātā arī tas, ka dzīvas bieži tiek atnestas arī zivis, pērn uz ligzdu tika atnests dzīvs lapsēns. Kopumā gadījumi, kad upuris tiek nogalināts uz ligzdas, nav reti, to vienkārši var būt emocionāli grūtāk vērot un pieņemt. Tomēr dabā šādas lietas notiek neatkarīgi no tā, vai mums tas liekas pieņemami, vai nē.
Ērgļa ligzdā esmu redzējis arī šādu skatu – blakus jaunajam ērglim ir divi klijāna mazuļi – viens dzīvs, otrs beigts. Turpat blakus guļ beigta strupaste – domājams, ka atnesta uz ligzdu jaunajiem klijāniem. Ērglis ir savācis klijāna mazuļus, un pie viena līdzi paķēris arī uzkodu. Ja klijāna mazuļi jau būtu apēsti un būtu palikusi tikai strupaste, varētu brīnīties, ka jūras ērglis ir nomedījis netipisku barības objektu. Citā gadījumā ligzdā ir pusapēsts klijāna mazulis, tam kuņģī – gandrīz vesela glodene, kas ir daļēji izkritusi uz ligzdas. Atkal – ja klijāns būtu apēsts, varētu domāt, ka glodeni ir atnesuši paši ērgļi. Ar tiešsaistes kameru novērotās ligzdās mēs varam gūt daudz pilnīgāku priekšstatu par barības sastāvu, izpaliek minējumi par to, vai upuris ir atnests dzīvs vai beigts.
Citu putnu sugu novērojumus Durbes jūras ērgļu ligzdā lūgums reģistrēt tēmā viewtopic.php?p=235584#p235584
Dažādos izplētumos un leņķos astes veido ļoti atšķirīgus zīmējumus, tāpēc identifikācijai jāizvērtē pazīmju kopums.
