Rustūžu purvs

[Simba]

Simba, paldies
Bet ir taču labi, vai ne? Stingākas un detalizētākas prasības pret IVN.

Mani visvairāk iepriecinātu atbilde - viss, mēs šo procedūru izbeidzam, paceļam rokas un nekad par tēmu Skudru purvs nekas vairs netiks cilāts... Lai vai kā - ir tomēr ieklausījušies, tā ir labā lieta.

[Copmanis]

Kādu laiku nebiju ielūrējis pastkastē un tur mani arī gaidīja ierakstīta vēstule, principā copy-paste kā vēstule Simbai. Cik es saprotu, liela nozīme būs arī pas'valdībai, kura var akceptēt/neakceptēt paredzēto darbību. Vēl arī atradu http://www.vpvb.gov.lv/data/files/Progr ... _purvs.pdf

[Simba]

Labdien

Šodien ieripoja atbilde par Rustūžu purvu -

[Made]

16.oktobris

Šodien klausījos LR1 "Krustpunktā" sarunu ar SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu ar dalītām jūtām - žurnālistes uzturēja ļoti stingru tempu, neļāva viņam runāt, kā gribēja, bet man viņa tēls iepatikās.

Pēc mežu un parku u.c. tēmām ievirzījās jautājums par Rustūžu purvu. Apmēram audioieraksta laikā 43:30-47:47

Ja viņš bija atklāts, tad attieksme bija tāda, ka līdz tam šis purvs ticis atzīts par neizdevīgu rūpnieciskai izmantošanai, un "bija skaidrs, ka nevienu šis purvs neinteresē un godīgi sakot, arī mūs tas neinteresēja", kamēr uzradās "viens entuziasts" uzņēmums, kas gribētu šo purvu izmantot kūdras ieguvei. Noslēdza līgumu, kas "mums neko nenosedz, bet tikai iedod kādus nelielus līdzekļus". Citu pretendentu nebija un tāpēc izsoli nerīkoja taupības dēļ ("kāda jēga, ja tikai viens interesents"), un arī juridiski nebija obligāti un tā būtu vienkārši birokrātiska rīcība, jo nebija nekā pretlikumīga. Pateicoties šim līgumam, tad arī uzzinājis ko vairāk gan par purva augsto dabas vērtību, gan par Martinsonu un citiem. Tagad ar interesi gaida jauno ietekmes uz vidi novērtējumu - ja dabai būs priekšroka, tad beidzas interese arī šim entuziastam, jo viņš nedabūs pasi kūdras ieguvei. Tas arī izšķirs šī līguma nākotni.


https://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri= ... y=2019&y2=

13:07 Krustpunktā - uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš
Viesi:
Kolāte Sarmīte, LR žurnāliste
Jaunbelzere Anita, LA žurnāliste

Gribēju pateikt, ka atbildes vēl nav. Nez, laikam arī nekas tagad nebūtu jādara? Vai tomēr uzturēt sabiedrībā šo tēmu, sak, interese joprojām ir..

[Vērotāja]

Made, manas domas, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir bezkaislīgs (tādam tam jābūt!). Un tas nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai cilvēkiem ir interese par kādu objektu vai nav.
Negribas domāt, ka būtu korupcija. Ticu, ka nē.

[aijucis]

Manuprāt, viņš teica, ka novērtējums noteiks, vai tiks turpināts līgums ar kūdras izstrādātājiem. Ja vērtējums būšot par labu dabai, tad Rīgas meži neslēgšot līgumu. Izklausās jau cerīgi... Jāseko Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapai, lai nepalaistu garām dokumenta publikāciju. Tad redzēs, kā rīkoties. Visādā ziņā, tad būs īstais laiks vēlreiz iesniegt Limbažu domē Mana balss portālā savāktos parakstus. Nav ideju, ko mēs vēl varētu darīt.

[Made]

Latvijas Radio 1 5.novembrī 10:07 Zināmais nezināmajā. Kā atšķiras dažādas aizsargājamo dabas teritoriju formas.
https://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channe ... 9&m=11&d=5  

Pirmās 20 minūtes runā par pūču dzimtas sugām Latvijā, viesos Andris Avotiņš. Pēc tam viesos Gita Strode (DAP) un Jānis Ķuze sarunā par aizsargājamajām dabas teritorijām un to daudzveidību, savstarpējo iekļautību, mikroliegumiem, buferzonām utt. un īpašnieku informētību par to, ko drīkst vai nedrīkst tur darīt. Tajā sakarā no 24:45 divas minūtes runā par Rustūžu purva gadījumu kā piemēru. Labi tika uzsvērta iespēja dibināt pašvaldību aizsargājamās teritorijas. 

Mazliet apkopojot Rustūžu purva IVN situāciju fināla posmam:



Man gan nav tagad skaidrs, kādā stadijā ir IVN izskatīšana (oranžais bloks ir atlikušie klucīši), kā arī darbības, kādām būtu jānotiek kūdras projekta noraidīšanas gadījumā un vai Limbažu novada pašvaldības vēstulē minētie lūgumi iekļaujas kaut kur starp oranžā bloka pasākumiem.. un, ja nesanāk ES mēroga statuss (valsts mēroga ĪADT jau ir, bet nepalīdz), kurā vietā novads varētu sākt pašvaldības statusa noteikšanas procedūru (ievērojot to, ka ir jāmaina teritorijas plānojums, tam vajag pamatojumu).

Nez, vai ES biotopu kartēšanas darbi purviem ir beigušies? 

Made, manas domas, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir bezkaislīgs (tādam tam jābūt!). Un tas nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai cilvēkiem ir interese par kādu objektu vai nav.
Negribas domāt, ka būtu korupcija. Ticu, ka nē.

Paskatījos VPVB lapā uz darbinieku sarakstu - kuri no viņiem (direktors un 6 darbinieki Ietekmes uz vidi novērtējumu daļā?) un pēc kā vadoties pieņems lēmumu? Noskatoties  15.07.2015 Rīta Panorāmas interviju ar Arnoldu Lukševicu par "Rail Baltica", radās zināma skepse, jo atbildot uz jautājumu, vai Igaunijā arī ir pretestība dzelzceļa projektam, viņš izteicās, ka uz sabiedriskajām apspriešanām jau nāk tie, kas ir pret, bet tie, kas projektu izmantos, nenāk. Man tas radīja priekšstatu, ka viņaprāt tie, kas "par" projektu, a priori ir tie labie. Un ja tā padomā - vai šajos IVN atzinumos bieži ir tā, ka daba ir uzvarējusi naudu? Ne vienmēr naudu korupcijas izpausmē, vienkārši arī lēmēji ir tikai cilvēki ar savām dzīves vērtībām, zināšanām, prasmēm, horizontu.. un ja daba nav iemācījusies ilglaicīgiem argumentiem pārliecināt īslaicīgu skatījumu.. (nauda novelk citus argumentus uz mērīšanu naudā)

[Made]

Valsts kontrolē norādīja, ka 95% Latvijas kūdras ik gadu tiek eksportēta, un 60% no eksporta apmēra tiek iegūta ZM valdījumā esošajās platībās. 2018.gadā kūdra eksportēta 178 miljonu eiro vērtībā, kamēr valsts kūdru iegūstošie komersanti samaksāja "Latvijas valsts mežiem" tikai 2,47 miljonus eiro.

ZM un 'Latvijas valsts meži' bezatbildīgi apsaimnieko valsts derīgos izrakteņus, secina VK

https://www.delfi.lv/news/national/poli ... d=51719403

Tajā pašā laikā ZM norādījusi, ka Valsts kontroles ieteikumi ir saprotami, bet tie tiešā veidā neuzlabos ministrijas darbu, jo ieteikumi izriet no Valsts kontroles konstatējumiem un problēmām, kas attiecināmas ne tikai uz ZM, bet arī uz citām valsts un pašvaldību iestādēm un ir risināmas valstī kopumā.

[Made]

Vēl citi raksti, kas daļēji, bet ne pilnībā atkārto iepriekšējo
http://laukos.la.lv/purvi-izsaimniekoti
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomi ... u.a341579/

[Simba]

Iemetu nupat tapušu rakstu, kurā dots mājiens, ka Valsts Kontrolē strādā dunduki un mums ar dabas resursu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā

https://www.tvnet.lv/6866730/kudras-raz ... kompetents

[Made]

Laikam 25.janvāra (?) Panorāma: Vai Latvijas kūdras purviem gaidāms cukurfabriku liktenis?

Eiropas Savienības ambiciozie mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu nenoliedzami skars arī Latviju. Nupat Briseles redzeslokā nonākuši Latvijas kūdras purvi. Kādas pārmaiņas Eiropas Savienības kurss uz zaļāku nākotni nesīs mūsu “brūnā zelta” racējiem?
..
Kūdras nozarē satraukumu radījis pirms nedēļas publiskotais Eiropas Komisijas piedāvājums pārejai uz zaļāku Eiropu. Tas cita starpā paredz veidot īpašu finanšu instrumentu ar nosaukumu “Taisnīgās pārejas fonds”. Tajā dalībvalstīm būs pieejami granti, lai videi kaitīgas nozares pārorientētu uz citu darbības lauciņu. Īpaša uzmanība pievērsta fosilā kurināmā ieguvei – Polijas akmeņoglēm, Igaunijas degslāneklim un Latvijas kūdrai. Mūsu uzņēmēji uzskata, ka šādā kompānijā nokļuvuši nepamatoti.

"Latvijā, ar ko mēs atšķiramies, mēs atšķiramies ar to, ka kūdra Latvijā 95% apmērā tiek iegūta dārzkopības vajadzībām. Enerģētikai mēs kūdru izmantojam labi ja līdz 2%," norāda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
..
Ja runājam par naudu, tad Latvijas Kūdras asociācija uzsver – piekrītot Eiropas Komisijas piedāvājumam, Latvija, tā teikt, saņemtu vienu zivi, bet pazaudētu makšķeri.
..
Nekādus lēmumus par kūdras nozares nākotni mūsu amatpersonas vēl nav pieņēmušas, un arī Briselē diskusijas turpināsies vēl vismaz pusgadu. Taču neskaidrība par nākotni jau tagad traucē uzņēmējiem.
..
Ministrijas redzējumā Taisnīgās pārejas fonda līdzekļus Latvija varētu izmantot, piemēram, pamesto un neapsaimniekoto kūdras purvu rekultivēšanai," norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomi ... s.a346104/

[Copmanis]

https://www.lvm.lv/jaunumi/5732-notiks- ... pspriesana

[Made]

https://www.lvm.lv/jaunumi/5732-notiks- ... pspriesana

Njā, izskatās labi ieskrējušies..

Pēc nepilnām divām nedēļām, 20. maijā pulksten 18.00, notiks tiešsaistes sabiedriskā apspriešana par paredzētās darbības “Derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve kūdras atradnē „Skudru purvs” Kuldīgas novadā” ietekmes uz vidi novērtējumu. Sabiedriskā apspriešana tiks organizēta tiešsaistē, tīmekļa saite par pievienošanos sanāksmei būs pieejama no 18. maija.

Kūdras ieguve atradnē “Skudru purvs” paredzēta, izmantojot gan frēzkūdras, gan gabalkūdras ieguves tehnoloģijas, tās savstarpēji kombinējot. Vidējais kūdras ieguves apjoms gadā plānots 150 000 m³. Kūdras pārstrāde uz vietas nav paredzēta.

ZIŅOJUMS PAR IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMU

Ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, ikviens aicināts iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma video prezentāciju.


Atbildes uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā uzdotajiem jautājumiem, kuri tiks saņemti līdz 27.maijam, tiks sniegtas līdz 29.maijam uz sūtītāju norādītajiem e-pastiem.

Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus līdz 2021. gada 7.jūnijam var iesniegt SIA “Vides Konsultāciju Birojs” (Ezermalas iela 28, Rīga, LV-1014, birojs@vkb.lv) un Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr. 67321173, vpvb@vpvb.gov.lv ).