Rustūžu purvs

[Vērotāja]

Kur šobrīd ir Pasaules Dabas Fonds, LDF, ...!
Ja godīgi, tad brīžiem arī šīs organizācijas manī sāk izraisīt šaubas - darām to, par ko mums bagātais onkulis /eiropa,.../ ieskaita kādu piķi. Ja nē ...

Labrīt.

Māri, domāju, ka jautājums ir pamatots.

[puke]

Atcerējos, ka man kolēģei ir kontakti "Mana balss", viņa solijās aizlikt vārdu, lai Rustūžu purva jautājumu veikli virza uz priekšu. Ieteica sūtīt kaut negatavu tekstu un "Mana balss" koordinators ieteiks ko vēl vajag un palīdzēs.

[Simba]

Kur šobrīd ir Pasaules Dabas Fonds, LDF, ...!
Ja godīgi, tad brīžiem arī šīs organizācijas manī sāk izraisīt šaubas - darām to, par ko mums bagātais onkulis /eiropa,.../ ieskaita kādu piķi. Ja nē ...

Ļoti aktīvi un ar sagatavotiem argumentiem uzstājās vienas purvmalas māju saimnieks. Pēc sanāksmes sarunā uzzināju, ka viņš gatavojas iesniegt lūgumu iekļaut Rustūžu purvu dabas lieguma teritoriju sarakstā. To pašu gatavojas darīt arī Latvijas Dabas fonda ļaudis (sapulcē bija L. Enģele) un Vides aizsardzības klubs (E. Kalniņa)

Man savukārt ir jautājums, kāda ir info aprite? Vai šīs iestādes vispār ir lietas kursā par šo notikumu? Kā LOB var par to uzzināt piemēram? No E.Račinska vai ir kāds racionālāks veids, kā par liegumā esošu purvu uzzin dabas aizsardzības organizācijas? Un vai tik šai jautājumā arī neslēpjas atbilde uz Māra jautājumu.

[Vērotāja]

Made, ja būs laiks un noskaņojums, palasi VARAM mājas lapā te apakšā Politikas plānošanas dokuments „Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei” , tas sagatavots 2014.gadā. Bez projekta, tur ir arī esošās situācijas apraksts.
http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/attis ... _projekti/
Tur ir kaut kas par obligātajām izsolēm. Pārbraucu pa diagonāli, vakarā lasīšu uzmanīgi.

[Made]

Rustūžu purva kūdras ieguves IVN sociālekonomiskie aprēķini ir 30 gadu periodam. Nav gan teikts, ka līdz ar purva platības samazināšanu uz “mazvērtīgāko” ZR daļu, gada ieguves apjoms 300 tūkst.t. arī samazinātos, līdz ar to es saprotu, ka kūdras pietiks tikai 17 gadiem. Vērotāja mani pārliecināja, ka ar ekonomiskajiem aprēķiniem tur viss varētu būt daudzmaz kārtībā (starp autoriem gan ekonomista specializāciju neatradu, bet Indulim Emsim kā pirmajam autoram gan jau ekonomiskās zināšanas ir, cita lieta, vai daudzkārtējās projekta pārrakstīšanas rezultātā viss ir savās vietās pareizi – pirmās ziņas par šo izstrādi, ja nemaldos, ir jau 2004.gadā, tad 2016.gadā).

Man šķiet, ka vajadzētu vairāk attīstīt biotopu vērtības ekonomisko aprēķinu, ja reiz mēs to izmantojam lēmumu pieņemšanā vairāk, nekā novērtējumus, kas izteikti citā veidā. Turklāt, es nezinu, vai šajā gadījumā kūdras slānis visā pilnībā pieder pie biotopa vērtības, un kā jau rakstīju iepriekš īpašuma jautājumā – cik tad maksā pats kūdras slānis, kuru pārdod (vai izsolītajā “nomas maksā” par to dod peļņai adekvātu cenu? t.i., varbūt peļņa ir tik liela tāpēc, ka par kūdru būtībā neko nesamaksā.. tad lai stāv tā līdz labākiem laikiem, varbūt būs zelta vērtē.. vai varbūt tieši otrādi – tā sadalās un zaudē savu vērtību? Bet vienalga ir vajadzīgs pietiekams daudzums neskartu dabas vietu dabiskajai attīstībai, nevar visu civilizēt!)

[Made]

eh, par trumpi - Natura 2000 statusu...

Skatos 2015.gada LU 73. zinātniskās konferences Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne referātu tēzes un tur 339.-341. lpp Dāvis Bušs un Artūrs Caune no SIA “AC Konsultācijas” raksta par sociālekonomisko analīzi kūdras ieguves paplašināšanai atradnē “Lielsalas purvs”. Es nezinu, kad tur kūdras ieguve bija notikusi (bet bija! esot vērojams biezs grāvju tīkls bez slīkšņām un akačiem, bet dabīgās atjaunošanās gaitā grāvjos uzkrājoties kūdra), taču tas purvs kopš 1999.gada ir dabas liegums un Natura 2000 teritorija. Rakstā plānota ieguve gan tur, gan ārpus lieguma. Neskatoties uz Natura 2000 statusu! Tiesa, tāpēc paceļ biotopa cenu! Bet vienalga rakšanā esot vairāk ieguvumu!

Secināms, ka ieguvumi caur nodarbinātību un nodokļiem jebkurā gadījumā pārsniedz ekonomiski novērtēto ietekmi uz dabas vērtībām (t.sk. putniem) un ietekmi uz Natura 2000 teritoriju, tāpēc no sabiedrības viedokļa kūdras ieguve būtu atbalstāma. Ieguvumi ir atsvēruši kopējo ietekmi uz dabas vērtībām, tajā skaitā novērtējumu uz Natura 2000 teritorijām, kas aprēķinos pieēnmts ļoti (pat nesamērīgi) augsts – 1 milj.Ls uz 1 ha. Samērīga dabas lieguma vērtība varētu būt no 10 līdz pat 100 reizēm mazāka, nekā aprēķinos pieņemtā.
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/5412
lejuplādēt: 73-konference_Zemes-un-vides-zinatnes-sekcija_tezes_2015.pdf

Kas gan mēs par cilvēkiem tik negausīgiem, ka tā rēķinām! (nezinu, vai noraka, es par to, kā vērtējam)

[Made]

Nav tiesa, ka Rustūžu IVN nebūtu nekā par biotopu novērtējumu, bet līdz galam es tos 225 LS/ha gadā skaitliski nesasaistīju nez ar 17. nedz 30 nedz 50 gadiem un samazināto platību 143 ha...

Rustūžu purva zaudēto biotopu vērtības aprēķins
Lai gan biotopi ar visām tajos dzīvojošajām augu un dzīvnieku sugām (purvi, mitrāji, to sastāvā sastopamās aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas) ir ekonomiski grūti novērtējamas dabas vērtības, tos nevar arī nevērtēt. (šis teikums burtiski atkārtojas arī Lielsalas purva IVN) Piešķirot purviem nenosakāmu, bezgalīgu vērtību, tiktu ierobežota jebkāda, iespējams, ekonomiski un sabiedrības vajadzībām pamatota saimnieciskā darbība tajos. Taču nosakot purviem pārāk zemu vai nulles vērtību, tiek apdraudētas būtiskas dabas vērtības pat pie iespējami neliela ekonomiska ieguvuma.

Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums (5 cilv./km2) un salīdzinoši liela purvāja platība – 1 808 ha (8 % no Viļķenes pagasta teritorijas), kas palielina paredzētās darbības teritoriju relatīvo vērtību.

Vairāki pētījumi, kas ir aprakstīti izpētē , un kuros novērtēta purva ekosistēmu pakalpojumu vērtība, izmanto funkcijas, ar kuru palīdzību nosaka kāda pakalpojuma vērtību. Par pamatu funkciju novērtējumam sastāda kontingenta novērtēšanas metode jeb vēlme maksāt. Piemēram, Hölzinger and Dench (2011; £2,893 par vienu hektāru gadā); Eftec (2010; £425/ £1,2787 par vienu hektāru gadā) un UK NEA (2011; £3,199 par vienu hektāru gadā). Aprēķinātās vērtības atšķiras atkarībā no ekosistēmu sniegto pakalpojumu klāsta, iedzīvotāju blīvuma, ienākumu līmeņa un līdzīgo teritoriju (purvāju) esamības tuvumā.

Izmantotās koriģētās vērtības purvāju biotopu zaudējuma novērtējumam, ņemts vērā mitrāju (purvāju) veidu, ekosistēmu sniegtos pakalpojumus, kā arī citus ietekmējošos faktorus. Pārnesot vērtības uz Baltijas valstīm, ņemti vērā šādi faktori: iedzīvotāju blīvums, ienākumi, mitrāja platība un līdzīgu teritoriju esamība.
Saskaņā ar EEA 2010.g. pētījumu, Latvijā 2001.-2006. gada periodā zaudēto mitrāju vērtība ir 166 EUR/ ha/ gadā (aprēķināts balstoties uz 479 ha zaudētas platības un 79.4 tūkst. EUR kopējas aprēķinātās vērtības) un atjaunoto vai jaunizveidoto mitrāju vērtība 285 EUR/ ha/ gadā (aprēķināts balstoties uz 302 ha atjaunoto mitrāju platības un 86.2 tūkst. EUR kopējas vērtības). Pētījumā noteikts, ka Latvijā vidējā aprēķinātā zaudēto un atjaunoto mitrāju vērtība par hektāru gadā bija 225 EUR. Salīdzinājumam, Nīderlandē šī vērtība sasniedz 2 450 EUR par hektāru gadā.

Purvu ekosistēmas zudumu sociāli ekonomiskās vērtības aprēķina galvenie pieņēmumi
Lai aprēķinātu paredzētās darbības teritorijas zaudēto biotopu vērtības tika izmantoti dažādi pieņēmumi par biotopu vērtību. Aprēķins tika veikts izmantojot sekojošus vērtību – Eiropas vides aģentūras pētījumā (2010.) noteiktā vidējā zaudēto un atjaunoto purvu vērtība 225 EUR/ha/gadā; ...

[Made]

Vai atceraties, ka 2015.gadā mēs tikām aicināti Dabas muzejā uz lekciju par ekosistēmu pakalpojumiem?
https://dabasdati.lv/lv/article/aicinam ... lpojumiem/

Nevaru pašreiz atrast tās prezentācijas, ko man pēc tam atsūtīja, bet, ja gribas mazliet saldumiņa tām rūgtajām zālēm, ka politisku lēmumu pieņemšanā izmanto tieši ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko aprēķinu (t.i., priekš tam tas tiek radīts - ar sāpēm un špikojot), tad par šo problēmu var palasīt rakstu 2015.gada pavasara numura Vides Vēstīs 10.-11.lpp. http://www.videsvestis.lv/wp-content/up ... 15_153.pdf

Vārdu savienojums «ekosistēmu pakalpojumi» pasauli iekaroja 1997. gadā ar publikāciju, kurā drosmīgi tika aplēsta visas pasaules ekosistēmu un ieguvumu, ko tās sniedz cilvēkiem, monetārā vērtība – tolaik tā bija pielīdzināta vismaz 33 triljoniem dolāru gadā, un šī summa divas reizes pārsniedza šajā pašā gadā cilvēces radīto preču un pakalpojumu vērtību. Raksta vēstījums ātri nokļuva ietekmīgāko pasaules mediju pirmajās lapās – izrādās, daba ir vērtīgāka par globālo ekonomisko sistēmu, dabas aizsardzība ir svarīga visiem. Raksta autoriem bija izdevies pasniegt šo vienkāršo un daudziem pašsaprotamo secinājumu biznesa videi saprotamajā naudas valodā.
...
Droši vien ekosistēmu pakalpojumu pieeja tiešām var sniegt vērtīgu informāciju un to pēc uzmanīgas apstrādes var izmantot sabiedrības izglītošanai un lēmumu pieņemšanai. Tomēr, atceroties par piesardzības principu, pirms mēģinām radikāli mainīt valodu, kādā runājam par dabu, lai pieskaņotu to neierobežotā tirgus ideoloģijai, kuru vienīgo saprot varas pārstāvji, būtu vērts padomāt, vai esam izdarījuši pietiekami, lai, pieņemot lēmumus, mēs akcentētu divus galvenos principus, kam lielākā daļa cilvēku piekrīt, proti – dabas vērtība ir bezgalīga, un tā jāsargā arī tad, ja nedod nekādu labumu cilvēkiem.
Edmunds Cepurītis, Vides izglītības fonds VAI DABAS VĒRTĪBU VAR IZTEIKT NAUDĀ?

[Lianaliesma]

...Dabas vērtība ir bezgalīga, un tā jāsargā arī tad, ja nedod nekādu labumu cilvēkiem.

Parakstos zem šī ar visām 4-ām.
Man ir skumji lasīt bezgalgaros un gudros rēķinājumus (un jau sen tos nelasu, tie ir tik liekulīgi), un visgudros secinājumus, ka, lūk, norakt, iztērēt, nopārdot, izlietot taču ir tik izdevīgi. Tiešām jābrīnās, kā Daba tik ilgi pacieš šo ārkārtīgi mantrausīgo sugu.

[MĀRIS]

Varbūt nebūšu tik kategorisks, ka jebkurš cinis ir jāaizstāv tāpēc ka viņš ir dabas veidojums - vērtība.

Cilvēks, ja viņam sāp zobi iet pie zobārsta, nevis pats viņus labo. Es mālēju tačkas, un ja daru to slikti, tad man nav klienti un nav ko ēst. Un Vērotājai pa nakti ir jāguļ, nevis jālasa nez cik lapas un jāmeklē kaut kas, kas varētu paglābt šo purvu - priekš tam ir šīs biedrības, fondi, nodibinājumi, utt, un tas ir jādara VIŅIEM, par to VIŅIEM tā pati valsts, eiropa, ... maksā manu, nodokļu maksātāju naudu, un vajag VIŅIEM vienkārši atgādināt izpildīt savu tiešo uzdevumu, nevis pašiem te cepties savā sulā...
Savādāk man tas sāk skanēt par izsmieklu - Latvijas Dabas Fonds un visas šīs skaļās struktūras! Šeit ir piemērs kur ir jāaizstāv tieši DABA! Un pie tam ne Sibīrijā, bet tepat - Latvijā.
Vienkārši skumji. Smagi un skumji...

Ps. Pie tam mēs jau te varam cepties savā sulā, VIŅIEM ne silts ne auksts...

[Made]

Laikam jau nepietiek ar to mūsu nodokļu naudu, ja sabiedrība ir inerta vai mazizglītota. Nevienas policijas/ārstu nepietiks, ja sabiedrības dzīves veids un filozofija būs nospiedošā vairumā krimināls/neveselīgs. Sabiedriskajām organizācijām nebūs ietekmes, ja visi jautājumi tiks atstāti tikai to ziņā un nebūs redzams, ka ir atbalsts sabiedrībā. Var diskutēt un pārcilāt atmiņā, vai paraksti zem viena teksta ir vai nav jūs pārliecinājuši vairāk nekā visapkārt redzamas reklāmas, vai viena un tā pati tēma visos informācijas līdzekļos (njaa, es gan no tā bēgu). Katrā ziņā es uztveru šo tēmu paplašināti - blakus tiešajam uzdevumam izjaukt plānoto kūdras ieguvi, arī rosināt pārskatīt ekosistēmu novērtēšanas pieeju (neņemt ekonomisko novērtējumu kā galveno, turklāt pilnveidot to), kā arī vienkārši uzklausīt citus

P.S. Domāju, ka Vērotāja, tāpat kā es urbjas tad, ja ir interesanti, nevis tāpēc, ka vajadzētu tas lieliski paplašina redzesloku, atnāk pavisam negaidīti atklājumi

P.S.S. Ja nemaldos, tad Simba sāka cepties tieši tāpēc, ka VIŅI - t.i., LeldeE - FB bija ielikusi aicinājumu atbalstīt. LDF bija klāt arī sabiedriskajā apspriešanā.

[MĀRIS]

MADE!!! Tu jau atkal man ... ar spērienu starp kājām... /Laikam jau tāpēc Tevi cienu./

P.S.S. Ja nemaldos, tad Simba sāka cepties tieši tāpēc, ka LeldeE draugos bija ielikusi aicinājumu atbalstīt. LDF bija klāt arī sabiedriskajā apspriešanā.

Pastāvēt klāt mēs varam daudz kur. Pastāvēt...

[Made]

Vienkārši es neko vairāk nezinu, kas tiek darīts, tāpēc arī te rakstu par jautājumiem, kas man interesē un uz ko varbūt kāds arī atbildēs (vai ir iespējams tagad iekļaut Natura 2000 vai varbūt vilciens jau aizgājis, vai top jau Natura 2000 2019.gada ziņojums un vai tur par to var runāt, varbūt var izvērst ekonomiskā aprēķina pamatojumu Latvijai labāk piemērotā veidā - citādi, kas tad tas par jautājumu - cik jūs būtu gatavi maksāt par purvu? protams, ka zema dzīveslīmeņa valstī mazāk un tad citi no ārzemēm berzē rokas, vismaz tie, kas nav gatavi braukt uz šejieni - bet, ja tos aptaujātu, kas gatavi braukt, tad vērtība celtos... bet tad būtu daudz bradātāju un citādi izteiktā vērtība noplicinātos..)

[Vērotāja]

Māri, Made daudz, daudz, neizsakāmi vairāk rokās. Un laikam jau pa nakti, jo dienā taču ir maizes darbs, kurš ir jādara.

Patiesībā jautājumi ir:
1. Ko saka Dabas aizsardzības pārvalde? (iedziļināsimies iestādes nosaukumā)

2. Par LDF UN PDF - ir jāpiekrīt, ka aicinājuma (vēstules) pamatam un argumentācijai būtu jānāk no viņiem.
Tam, kam Made tagad rokās cauri, organizācijām, kas aizstāv dabas vērtības, ir jābūt zināmam "de facto".

Māris mālē mašīnas, es esmu grāmatvede, zinu par PVN, bet nu goda vārds, Natura2000 ir saprotama un atbalstāma tikai kā galaprodukts. Es nezinu kas ir jādara, lai purvs iegūtu šo statusu! Bet vides organizācijas zin. Un klusē. Tas ir neiespējami? Neatbilst kritērijiem?

3. Un pēdējais jautājums - kādā bezsakarā kaut kāds Sfagnum veic aprēķinus, piedalās apspriedēs un vēl sazin kā izpildās.
Viņi ir uzvarējuši izsolē šī purva izstrādei? Vai viņi nomā šo purvu pašlaik? Ja jā, kad bija izsole? Uz kāda tiesiska pamata viņi nomā vai domā, ka nomās?
Tikpat labi es arī gribu nomāt šo purvu! Vai Jānis vai Pēteris vai SIA XYZ grib nomāt. Varbūt uzrakstīs labāku biznesa plānu ar smukākiem cipariem?

Izskatīju visas VVD licences kūdras ieguvei, nekādu Sfagnum tur neatradu.

[aijucis]

VIŅIEM ne silts ne auksts...

Māri, viņiem NAV ne silts ne auksts. Vēstulītes Limbažu domei raksta jau manis minētā iestāde un klubi, arī Ornitoloģijas biedrība. Diemžēl līdz šim ne reizi nav izdevies apturēt nevienu šādu projektu, bet nav arī dzirdēts, ka sabiedrība aktīvi iesaistītos. Nevienam personīgi NAV pienākums pūlēties,bet tad arī nav tiesības pukstēt, ka tādas lietas notiek. Jautājums, vai varēsim mierīgi gulēt, ja nebūsim neko darījuši. Es ne. Katrs cinis nav jāaizsargā, bet, kā jau vairākkārtīgi ir minēts, Rustūžu purvs ir īpaši vērtīgs. Limbažu novadā ir vismaz divi dabas vērtību ziņā mazvērtīgāki purvi. Latvijas dabas fonds piedāvā iegūt kūdru tur. Cerēsim, ka šoreiz izdosies. Māri, nevienam nav pienākums dauzīties pa mežu un meklēt lielās ligzdas, bet ir ļautiņi, kas to dara. Pajautā viņiem, kāpēc.

[Lianaliesma]

aijuci, Māris jau arī ir starp tiem, kas tās lielās ligzdas meklē, un apmeklē

[aijucis]

Materiālus "Mana balss" aizūtīju, bet manu "izcilo" tehnoloģiju prasmju dēļ, portālā iniciatīva parādīsies rīt.

[Made]

3. Un pēdējais jautājums - kādā bezsakarā kaut kāds Sfagnum veic aprēķinus, piedalās apspriedēs un vēl sazin kā izpildās.
Viņi ir uzvarējuši izsolē šī purva izstrādei? Vai viņi nomā šo purvu pašlaik? Ja jā, kad bija izsole? Uz kāda tiesiska pamata viņi nomā vai domā, ka nomās?
Tikpat labi es arī gribu nomāt šo purvu! Vai Jānis vai Pēteris vai SIA XYZ grib nomāt. Varbūt uzrakstīs labāku biznesa plānu ar smukākiem cipariem?

Izskatīju visas VVD licences kūdras ieguvei, nekādu Sfagnum tur neatradu.

IVN kopsavilkumā ir rakstīts (piebildīšu, ka ZR daļa ir 143 ha un nezinu, vai ar tiem 150 pārklājas):

SIA „Sfagnum” pagaidām nomā no SIA „Rīgas meži” daļu atradnes laukuma 150 ha platībā, bet nomas līgums paredz, ka nomniekam jāveic atbilstoša ģeoloģiskā izpēte visā licences laukumā un jāiegūst derīgo izrakteņu pase pilnam laukumam, kurā tie konstatēti (kā norādīts iepriekšējā nodaļā, izpētē identificētā atradnes platība ir 480 ha), kā rezultātā pirms ieguves uzsākšana nomas līgums tiks paplašināts uz visu pasē noteikto ieguves platību. Ģeoloģiskā izpēte ir jau pienācīgi veikta un pases saņemšana ir procesā. Pēc šo administratīvo procedūru pabeigšanas, ieskaitot šo ietekmes uz vidi novērtējumu un paredzētās darbības akceptu Limbažu novada pašvaldībā, būs iespējams uzsākt fiziskās darbības dabā.

Te ir pieejama Kūdras izpētes un ieguves kārtība, viņi ir pie finiša laikam... http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/

[aijucis]

aijuci, Māris jau arī ir starp tiem, kas tās lielās ligzdas meklē, un apmeklē

Tā bija viegla ironija - Māris sapratīs. Viņš zina, ka es zinu.

[puke]

Diemžēl līdz šim ne reizi nav izdevies apturēt nevienu šādu projektu,

aijuci, vai tad tas ir iemesls šīm organizācijām neiesaistīties?

Vērotāja, Māri un citi forumieši! Lūdzu, nevajag apvainot sabiedriskās organizācijas, tad, ja neredzat uzreiz rezultātu... Tas, ka plašākai sabiedrībai nav redzami visi šie darbi, tas nebūt nenozīmē, ka nekas netiek darīts. LDF (Lelde Eņģele bija sabiedriskajā apspriešanā) iesaistās šīs problēmas risināšanā un gatavo vēstuli... Lūdzu, uzziniet kāda ir virzība ar to, bet nepārpludiniet forumu ar liekām emocijām. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tikai kopā (nevis viens uz otru riedami) mēs – dabas draugi – varam kaut ko panākt.