Protams, purvus var atjaunot, pēc izstrādes parasti pirmais ir atjaunot hidroloģiskos apstākļus. Pati studiju ietvaros esmu apmeklējusi Sedas purvu, kur daļā purva notiek kūdras ieguve un daļa no purva ir dabas liegums. Līdzīgi projekti par purvu atjaunošanu ir Hydroplan (https://hydroplan.daba.gov.lv/public/) un Restore projekts (https://restore.daba.gov.lv/public/lat/).
Arī kādā no "Starp putniem un cilvēkiem" raidījumiem stāstīja, ka atjaunojot ūdens līmeni putni tur jau atgriežas.
Taču, izstrādājot purvu to dzīvotnes tiek uz ilgiem laikiem iznīcinātas. Paies gadi, kamēr tos izstrādās uz revitalizēs.
Rustūžu purvs
Re: Rustūžu purvs
Tieši Rustūžu purvs ir jāaizsargā tāpēc, ka tas ir vērtīgāks, no dabas viedokļa, pat par vairākiem Natura 2000 purviem.
Re: Rustūžu purvs
30.03.
Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais (agrāk kūdra nav iegūta, klajš ar lāmām, nozīmīgas aizsargājamo putnu un augu sugu atradnes) no purviem, kuros pēcpadomju laikā plānota kūdras ieguve. Diemžēl IVN process attiec'ībā uz purviem ir diezgan bezzobains (līdz šim nav bijis neviens gadījums, kur plānotā ieguve būtu aizliegta), cerams, ka te izdosies pierādīt ietekmju būtiskumu....
Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais (agrāk kūdra nav iegūta, klajš ar lāmām, nozīmīgas aizsargājamo putnu un augu sugu atradnes) no purviem, kuros pēcpadomju laikā plānota kūdras ieguve. Diemžēl IVN process attiec'ībā uz purviem ir diezgan bezzobains (līdz šim nav bijis neviens gadījums, kur plānotā ieguve būtu aizliegta), cerams, ka te izdosies pierādīt ietekmju būtiskumu....
Re: Rustūžu purvs
01.04
Esmu mēģinājusi uzrakstīt, kā pamatot vajadzību vākt balsis, portālā "Mana balss". Piedodiet visi tie, no kuriem paņēmu pat gatavus teikumus. Citātu un autoru pieminēšana sadrumstalotu tekstu. Ar sarkanu iezīmētais teksts būs jāņem laukā, ja šovakar hidromeliorācijas speciālists neapstiprinās manu pieņēmumu. Lūdzu mainiet tekstā, ja kas liekas lieks, nepareizs u.t.t. Iekrāsojiet maiņas citā krāsā, lai varu pamanīt. Es arī neesmu speciālists purvu aizsardzībā. Mana līdzšinējā pieredze aprobežojas tikai ar parakstu vākšanu.
PAR neskartu Rustūžu purvu
Mēs esam par, to, lai saglabātu neskartu Rustūžu purvu, kas atrodas Limbažu novadā Viļķenes pagastā.
Neskarta purva ainava rotā mūsu Dzimtenes dabu, ļaudis tajos dodas ogot, sēņot un vienkārši atpūsties. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve. „Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT(īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi . Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu (pēc visām pazīmēm atbilstošs ES nozīmes biotopam 7110*: aktīvi augstie purvi.”(E. Račinskis) Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī iznīcināta dabiskā purva ainava.
Firma, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā, bet abas purva daļas ir saistītas un norobežojot vienu daļu no otras, tiks sagrauts abu daļu hidroloģiskais līdzsvars, jo izstrādājamā daļa ir augstāka, nekā saglabājamā daļa. Tādējādi tiks pazemināta visa purva bioloģiskā vērtība. Ir apšaubāms vērtējums – „purva mazāk vērtīgā daļa”. Izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte apmēram 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, un vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā:
• kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (putekļi, bedres) gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucis asfalts), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita jau kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva.
• kūdras žūšanas rezultātā, pasausinās gaiss, kas cenšas uzņemt mitrumu, tā rezultātā rodas radiācijas salnas, kad citā apkārtnē salnu nav.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā ir teikts, ka pašvaldība gūs ieņēmumus no strādājošo nodokļiem un tie 30 gadu laikā būs 169 250 EUR. Aprēķinot iznāk, ka tas ir 470 EUR mēnesī. Un tas ir no plānotajiem 70 nodarbinātajiem. Viļķenes pagastā jau tagad trūkst strādājošo (Toļļu purvā, lauksaimniecībā), tad jādomā, ka strādājošie brauks no citiem novadiem un Limbažu novadam plānotie ienākumi nesasniegs pat šo. No iekārtām, materiāliem un pakalpojumiem plānotie ienākumi ir mazliet vairāk, kā 2 milijoni EUR. No šiem ieguvums varbūt būs tikai 21% pievienotās vērtības nodokļa, pie noteikuma, ka iekārtas, materiāli un pakalpojumi tiks iepirkti Latvijas teritorijā.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā uzrādīts, ka biotops ir 66 000 EUR vērtībā, taču neviena speciālista slēdzienā nav minēts, ar kādu paņēmienu šī vērtība ir aprēķināta. Līdz ar to apšaubāms ir aprēķins par 600 000 EUR plānotajiem zaudējumiem, kas minēti izvērtējumā kā zaudējumi par zaudētajiem biotopiem un to atjaunošanu. Rodas jautājums, vai ieguvums pārsniegs zaudējumu aprēķināto vērtību.
Esmu mēģinājusi uzrakstīt, kā pamatot vajadzību vākt balsis, portālā "Mana balss". Piedodiet visi tie, no kuriem paņēmu pat gatavus teikumus. Citātu un autoru pieminēšana sadrumstalotu tekstu. Ar sarkanu iezīmētais teksts būs jāņem laukā, ja šovakar hidromeliorācijas speciālists neapstiprinās manu pieņēmumu. Lūdzu mainiet tekstā, ja kas liekas lieks, nepareizs u.t.t. Iekrāsojiet maiņas citā krāsā, lai varu pamanīt. Es arī neesmu speciālists purvu aizsardzībā. Mana līdzšinējā pieredze aprobežojas tikai ar parakstu vākšanu.
PAR neskartu Rustūžu purvu
Mēs esam par, to, lai saglabātu neskartu Rustūžu purvu, kas atrodas Limbažu novadā Viļķenes pagastā.
Neskarta purva ainava rotā mūsu Dzimtenes dabu, ļaudis tajos dodas ogot, sēņot un vienkārši atpūsties. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve. „Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT(īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi . Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu (pēc visām pazīmēm atbilstošs ES nozīmes biotopam 7110*: aktīvi augstie purvi.”(E. Račinskis) Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī iznīcināta dabiskā purva ainava.
Firma, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā, bet abas purva daļas ir saistītas un norobežojot vienu daļu no otras, tiks sagrauts abu daļu hidroloģiskais līdzsvars, jo izstrādājamā daļa ir augstāka, nekā saglabājamā daļa. Tādējādi tiks pazemināta visa purva bioloģiskā vērtība. Ir apšaubāms vērtējums – „purva mazāk vērtīgā daļa”. Izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte apmēram 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, un vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā:
• kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (putekļi, bedres) gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucis asfalts), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita jau kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva.
• kūdras žūšanas rezultātā, pasausinās gaiss, kas cenšas uzņemt mitrumu, tā rezultātā rodas radiācijas salnas, kad citā apkārtnē salnu nav.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā ir teikts, ka pašvaldība gūs ieņēmumus no strādājošo nodokļiem un tie 30 gadu laikā būs 169 250 EUR. Aprēķinot iznāk, ka tas ir 470 EUR mēnesī. Un tas ir no plānotajiem 70 nodarbinātajiem. Viļķenes pagastā jau tagad trūkst strādājošo (Toļļu purvā, lauksaimniecībā), tad jādomā, ka strādājošie brauks no citiem novadiem un Limbažu novadam plānotie ienākumi nesasniegs pat šo. No iekārtām, materiāliem un pakalpojumiem plānotie ienākumi ir mazliet vairāk, kā 2 milijoni EUR. No šiem ieguvums varbūt būs tikai 21% pievienotās vērtības nodokļa, pie noteikuma, ka iekārtas, materiāli un pakalpojumi tiks iepirkti Latvijas teritorijā.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā uzrādīts, ka biotops ir 66 000 EUR vērtībā, taču neviena speciālista slēdzienā nav minēts, ar kādu paņēmienu šī vērtība ir aprēķināta. Līdz ar to apšaubāms ir aprēķins par 600 000 EUR plānotajiem zaudējumiem, kas minēti izvērtējumā kā zaudējumi par zaudētajiem biotopiem un to atjaunošanu. Rodas jautājums, vai ieguvums pārsniegs zaudējumu aprēķināto vērtību.
Re: Rustūžu purvs
Nedaudz palaboju un piemargoju, bet nepretendēju uz absolūto patiesību. Aija, ja Tev liekas kaut kas nepieņemami, droši rīkojies pēc saviem ieskatiem. Tava iniciatīva vien ir tā vērta, lai to atbalstītu klusējot 
PAR neskartu Rustūžu purvu
Mēs esam par, to, lai saglabātu neskartu Rustūžu purvu, kas atrodas Limbažu novadā Viļķenes pagastā.
Neskarta purva ainava rotā mūsu Dzimtenes dabu, ļaudis tajos dodas ogot, sēņot un vienkārši atpūsties. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve. „Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT (īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi . Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu (pēc visām pazīmēm atbilstošs ES nozīmes biotopam 7110*: aktīvi augstie purvi.”(E. Račinskis) Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī iznīcināta dabiskā purva ainava.
SIA “Sfagnum”, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā, informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā, tai pat laikā neņemot vērā, ka abas purva daļas ir saistītas un norobežojot vienu daļu no otras, tiks sagrauts abu daļu hidroloģiskais līdzsvars, jo izstrādājamā daļa ir augstāka, nekā saglabājamā daļa, attiecīgi ar mitrumu bagātinot zemāko daļu. Tādējādi tiks būtiski ietekmēta visa purva bioloģiskā vērtība. Definējums - „purva mazāk vērtīgā daļa” ir apšaubāms vērtējums, jo izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte tuvāko 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, kā arī vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā, kas izpaudīsies sekojoši:
• kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (radot putekļus un bedres), gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucinot asfaltu), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita blakus esošā Toļļu kūdras purva izstrādes transporta radītā slodze.
• purva izstrādes rezultātā tiks ietekmēti gruntsūdeņi un attiecīgi arī vietējo iedzīvotāju aku ūdens līmeņi, tādā veidā riskējot vietējos iedzīvotājus atstāt bez dzeramā ūdens. Dēļ izraktajiem nosusināšanas grāvjiem kūdras izstrādes gadījumā būtiski mainīsies ūdens cirkulācija arī apkārtējos mežos un laukos, tādējādi ietekmējot apkārtnes mikroklimatu.
• izstrādājamai kūdrai žūstot, tā ietekmēs gaisu, kas attiecīgi radīs papildu mitrumu un veidosies radiācijas salnas, tādējādi ietekmējot apkārtējos laukus, dārzus, augļkokus un to ražību.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā ir teikts, ka pašvaldība gūs ieņēmumus no strādājošo nodokļiem un tie 30 gadu laikā būs 169 250 EUR. Aprēķinot iznāk, ka tas ir vien 470 EUR mēnesī. Un tas ir no plānotajiem 70 nodarbinātajiem. Viļķenes pagastā jau tagad trūkst strādājošo (Toļļu purvā un lauksaimniecībā), kas liek domāt, ka strādājošie brauks no citiem novadiem un Limbažu novadam plānotie ienākumi nesasniegs to nesasniegs. No iekārtām, materiāliem un pakalpojumiem plānotie ienākumi ir mazliet vairāk, kā 2 miljoni EUR. No šiem valstiskais ieguvums varbūt būs tikai 21% pievienotās vērtības nodokļa, pie noteikuma, ka iekārtas, materiāli un pakalpojumi tiks iepirkti Latvijas teritorijā.
Ietekmes uz vidi izvērtējumā uzrādīts, ka biotops ir 66 000 EUR vērtībā, taču nevienā speciālista slēdzienā nav minēts, ar kādu paņēmienu šī vērtība ir aprēķināta. Līdz ar to apšaubāms ir aprēķins par 600 000 EUR, kas minēti izvērtējumā kā vērtība par zaudētajiem biotopiem un to atjaunošanu. Mēs neesam guvuši pārliecību, ka kūdras ieguves ekonomiskais un sociālais ieguvums ir samērīgs ar Rustūžu purva bioloģiskās daudzveidības sniegto ieguvumu ilgtermiņā, tādēļ iestājamies par Rustūžu purvu, atstājot to nākamajām paaudzēm kā neskartu un bioloģiski daudzvērtīgu dabas pērli.
Re: Rustūžu purvs
Par PVN 21% beigās gan nebūs īsti korekti, jo valsts šajā gadījumā PVN neiegūst.
Piemērs:
SIA nopērk iekārtas, samaksā piegādātājam iekārtas vērtību + PVN21% (10000,00 + 2100,00)
Samaksāto PVN 2100,00 uzņēmums iekļauj priekšnodoklī.
SIA eksportē kūdru uz citu ES valsti, par šādu darījumu Latvijā PVN nav jāmaksā.
Rezultātā iznāk:
PVN no realizācijas 0,00 euro
Priekšnodoklī iekļautais PVN 2100,00 euro
Pārmaksa - 2100,00 euro
Šo pārmaksu uzņēmējs saņem savā kontā vai arī drīkst izmantot citu nodokļu maksājumu segšanai (piemēram, darbaspēka).
(šāds princips tiek piemērots, ja uzņēmums, uz kuru ES eksportē ir PVN maksātājs savā valstī. Bet tā kā tā ir kūdra, tad visticamāk tā arī būs.)
Tā pēdējā rinda par 2 milj ir domāta kā ieguvumi ekonomikai (tiešie un netiešie), bet nav saistīti ar nodokļu maksājumiem.
ES info https://europa.eu/youreurope/business/t ... dex_lv.htm
Piemērs:
SIA nopērk iekārtas, samaksā piegādātājam iekārtas vērtību + PVN21% (10000,00 + 2100,00)
Samaksāto PVN 2100,00 uzņēmums iekļauj priekšnodoklī.
SIA eksportē kūdru uz citu ES valsti, par šādu darījumu Latvijā PVN nav jāmaksā.
Rezultātā iznāk:
PVN no realizācijas 0,00 euro
Priekšnodoklī iekļautais PVN 2100,00 euro
Pārmaksa - 2100,00 euro
Šo pārmaksu uzņēmējs saņem savā kontā vai arī drīkst izmantot citu nodokļu maksājumu segšanai (piemēram, darbaspēka).
(šāds princips tiek piemērots, ja uzņēmums, uz kuru ES eksportē ir PVN maksātājs savā valstī. Bet tā kā tā ir kūdra, tad visticamāk tā arī būs.)Tā pēdējā rinda par 2 milj ir domāta kā ieguvumi ekonomikai (tiešie un netiešie), bet nav saistīti ar nodokļu maksājumiem.
ES info https://europa.eu/youreurope/business/t ... dex_lv.htm
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
IVN novērtējumā tie 2 milj norādīti kā ieguvumi. Mērķis bija parādīt, ka no 2 milj ieguvēji ir SIA, AS u.tml. bet ne valsts. Kā šai gadījumā Tu aicinātu šo frāzi definēt, lai tā būtu korekta?
Re: Rustūžu purvs
Šis skaitlis izskatījās korekts, tāpēc aicinātu to nekā nekomentēt.
Ja godīgi, domāju, ka pie tādiem apjomiem, naudas ieplūde ekonomikā būs lielāka.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
Korekts attiecībā pret ko?
IVN tas ir minēts kā IEGUVUMS. Mans mērķis ir parādīt, vai patiesi ir no tā ieguvums un ja ir tad kādā apmērā. Tieši tai kontekstā arī bija PVN minēts.
Tad sanāk, ja PVN nav kā arguments, tad tie 2 miljoni nav pieminēšanas vērti un ieguvums ir tikai tie nodokļi, pareizi saprotu? Jo es ar ieguvumu saprotu sabiedrisko labumu, tajā kontekstā arī tas tiek minēts. Nez vai korekti ir uzskaitīt, ka es savam sia nopērku automašīnu un IVN to minu, kā IEGUVUMU. Bet tārtiņi pret manu auto izlido mizkastē, jo tie redziet maksā 66 000 nevis 2 milj
IVN tas ir minēts kā IEGUVUMS. Mans mērķis ir parādīt, vai patiesi ir no tā ieguvums un ja ir tad kādā apmērā. Tieši tai kontekstā arī bija PVN minēts.
Tad sanāk, ja PVN nav kā arguments, tad tie 2 miljoni nav pieminēšanas vērti un ieguvums ir tikai tie nodokļi, pareizi saprotu? Jo es ar ieguvumu saprotu sabiedrisko labumu, tajā kontekstā arī tas tiek minēts. Nez vai korekti ir uzskaitīt, ka es savam sia nopērku automašīnu un IVN to minu, kā IEGUVUMU. Bet tārtiņi pret manu auto izlido mizkastē, jo tie redziet maksā 66 000 nevis 2 milj
Re: Rustūžu purvs
Simba, ieguvums ir jebkurš uzņēmējs, kurš saņem naudu no šī uzņēmēja. Ja šis uzņēmums (piemēram) pirks no Tevis tīrīšanas līdzekļus, Tavs uzņēmums varēs samaksāt darbiniekiem algas, varēs ieguldīt attīstībā, beigu beigās varēs ziedot dabas aizsardzībai utt utt utt
Uzskatu, ka ekonomiskos rādītājus vispār nevajag vēstulē norādīt, jo šī visa Rustūžu purva epopeja jau ir pretnostatījums DABA PRET NAUDU.
Būtībā arguments tas pats kas par algu nodokļiem, 2 milj 30 gados ir sīkums, jo sastāda tikai mazliet vairāk kā 66 tūkstoši gadā. Nav liels ieguldījums.
Tārtiņus nevar izmērīt naudā. Tāpēc, manuprāt, nevajag ne 2 milj, ne 66 tūkstošus, ne 3 kapeikas. Tas, ka uzņēmējs iepludinās ekonomikā 2 miljonus neko nenozīmē, ja iet bojā tārtiņš. Tas nav naudas jautājums.
Atslēdzos no diskusijas, jo jāķeras pie darba.
Uzskatu, ka ekonomiskos rādītājus vispār nevajag vēstulē norādīt, jo šī visa Rustūžu purva epopeja jau ir pretnostatījums DABA PRET NAUDU.
Būtībā arguments tas pats kas par algu nodokļiem, 2 milj 30 gados ir sīkums, jo sastāda tikai mazliet vairāk kā 66 tūkstoši gadā. Nav liels ieguldījums.
Tārtiņus nevar izmērīt naudā. Tāpēc, manuprāt, nevajag ne 2 milj, ne 66 tūkstošus, ne 3 kapeikas. Tas, ka uzņēmējs iepludinās ekonomikā 2 miljonus neko nenozīmē, ja iet bojā tārtiņš. Tas nav naudas jautājums.
Atslēdzos no diskusijas, jo jāķeras pie darba.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
Aija, Tev kā iniciatīvas autoram atstāju izvēli Tavā ziņā. Kā lemsi, tā būs labi. Manuprāt mums nav daudz laika diskusijām palicis un kas gribēs, tas pats arī iedziļināsies, tāpēc es atbalstu arī pašreizējo redakciju bez korekcijām (tas ir mans subjektīvais viedoklis), lai pēc iespējas ātrāk to varētu palaist gaisā.
-
Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Rustūžu purvs
Liekas, akcentu jāliek tieši uz šo - IR NEKOREKTI LATVIJAS DABAS DAUDZVEIDĪBU PRETNOSTATĪT VIENREIZĒJAM IEGUVUMAM NAUDAS IZTEIKSMĒ, tas ir visu mūsu, arī nākotnes paaudžu, kopējais īpašums, un tā iznīcināšana vai kardinālas izmaiņas nesīs daudz lielākas neizvērtējamas izmaiņas Latvijas dabā nekā tārtiņu skaita samazināšanās, kas pati par sevi jau ir nozīmīgs iemesls neiejaukties dabas norisēs Rustūžu purvā un vispār Latvijā.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Rustūžu purvs
Es vienu brīdi domāju un nevarēju saprast to situāciju ar īpašumu.
Dabas dzīļu resursi pieder īpašniekam, ja valsts nav noteikusi tos par valstiski svarīgiem. Limbažu novada purvs pieder Rīgas pašvaldībai. Tiesa SIA "Rīgas meži" apsaimniekojot Rīgai piederošos mežus tikai Rīgas un Jūrmalas pilsētā. Nezinu, cik mežu Rīgai ir vēl ārpus Rīgas (pirms kara esot bijis daudz un centās atgūt), bet šo tātad iznomā privātam SIA kūdras ieguvei. SIA kūdru norok un pārdod, dabū miljonus peļņas, Limbažu pašvaldība saņem biotopa vērtību (bez kūdras slāņa) un pašvaldībās ienākošos nodokļus, valsts saņem savus nodokļus un nezināmas citas personas saņem ekonomisko labumu no 1,7 reižu izmaksu aprites (vai kā nu to sauc, ka iekustina ekonomiku). Kūdru nopērk ārzemnieki.
Kas tiek īpašniekam - Rīgas pilsētai un iedzīvotājiem - tikai nomas maksa? Vai varbūt tā ir liela liela? Kā gan citādi varētu sabiedrisko īpašumu atdot privātpersonai iztirgošanai?
(Ir taču tur peļņa miljonos? Vienai mazai uzņēmējsabiedrībai...)
Dabas dzīļu resursi pieder īpašniekam, ja valsts nav noteikusi tos par valstiski svarīgiem. Limbažu novada purvs pieder Rīgas pašvaldībai. Tiesa SIA "Rīgas meži" apsaimniekojot Rīgai piederošos mežus tikai Rīgas un Jūrmalas pilsētā. Nezinu, cik mežu Rīgai ir vēl ārpus Rīgas (pirms kara esot bijis daudz un centās atgūt), bet šo tātad iznomā privātam SIA kūdras ieguvei. SIA kūdru norok un pārdod, dabū miljonus peļņas, Limbažu pašvaldība saņem biotopa vērtību (bez kūdras slāņa) un pašvaldībās ienākošos nodokļus, valsts saņem savus nodokļus un nezināmas citas personas saņem ekonomisko labumu no 1,7 reižu izmaksu aprites (vai kā nu to sauc, ka iekustina ekonomiku). Kūdru nopērk ārzemnieki.
Kas tiek īpašniekam - Rīgas pilsētai un iedzīvotājiem - tikai nomas maksa? Vai varbūt tā ir liela liela? Kā gan citādi varētu sabiedrisko īpašumu atdot privātpersonai iztirgošanai?
(Ir taču tur peļņa miljonos? Vienai mazai uzņēmējsabiedrībai...)Re: Rustūžu purvs
Vai tajos noteikumos nebija atrunāta nomas maksa? Varbūt SIA no Mežu fonda zemi pērk?
Kaut kā neatceros kas par šo tēmu bija rakstīts.
Kaut kā neatceros kas par šo tēmu bija rakstīts.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
IVN ievadā tas rakstīts.
Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts ir kūdras ieguve kūdras atradnē „Rustūžu purvs” Limbažu novada Viļķenes pagastā nekustamajā īpašumā „Rīgas pilsētas meža fonds” (kadastra numurs 6688 004 0110) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6688 009 0081. Nekustamā īpašuma īpašnieks (valdītājs) ir SIA „Rīgas meži”, kura, pamatojoties uz zemes nomas līguma Nr.SRN-14-575-lī, šo zemi iznomā SIA “Sfagnum”, kura savukārt plāno tur iegūt kūdru...
Te es palasīju par to Rīgas pilsētai piederošo mežu vēsturi https://www.rigasmezi.lv/lv/par_mums/vesture/?doc=1062SIA "Rīgas meži" ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošs uzņēmums. Tam ir pakļautas piecas mežniecības, kokaudzētava "Norupe" un kokzāģētava "Norupe" Ogres novadā. Uzņēmums apsaimnieko arī Rīgas dārzus un parkus, kā arī kultūras un atpūtas parku "Mežaparks". Kopējā apsaimniekotā meža īpašumu platība - 61 726,5 ha (t.sk. meža zemes - 58 016,2 ha). Uzņēmuma apsaimniekošanā nodoti 4601,6 ha meža zemju Rīgas un Jūrmalas pilsētu administratīvajās teritorijās. Uzņēmuma apsaimniekotā Rīgas dārzu, parku, skvēru un apstādījumu platība - 252,6 ha (105 objekti). Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" platība - 385 ha.
https://www.rigasmezi.lv/lv/par_mums/struktura/
Re: Rustūžu purvs
Redz kā 
https://www.rigasmezi.lv/lv/mezniecibas ... ezniecibu/
https://www.rigasmezi.lv/lv/mezniecibas ... ezniecibu/
Katrīnas mežniecība
SIA „Rīgas meži” Katrīnas mežniecība atrodas atstatus no pārējām - Limbažu novadā. Rīgas pilsētas īpašuma tiesības uz šejienes mežiem sakņojas 17. gadsimtā, kad tos Rīgai uzdāvināja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs kā kompensāciju par pilsētas zaudējumiem zviedru-poļu kara laikā.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
Atradu interesantu dokumentu -
SIA „Rīgas meži” nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība
https://www.rigasmezi.lv/lv/dokumenti/?doc=6616
p.24.5; 24.6. un 38. Redz no kurienes tie 30 gadi.
Un zemāk skaista sadaļa par nomas tiesību izsoli. Nez kāpēc SIA Sfagnum ir pāliecība, ka viņi uzvarēs? Vai jau ir uzvarējuši slepeni?
Teorētiski paziņojumam par izsoli vajadzētu būt te https://www.rigasmezi.lv/lv/aktualitate ... es/?page=1&
SIA „Rīgas meži” nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība
https://www.rigasmezi.lv/lv/dokumenti/?doc=6616
p.24.5; 24.6. un 38. Redz no kurienes tie 30 gadi.
Un zemāk skaista sadaļa par nomas tiesību izsoli. Nez kāpēc SIA Sfagnum ir pāliecība, ka viņi uzvarēs? Vai jau ir uzvarējuši slepeni?
Teorētiski paziņojumam par izsoli vajadzētu būt te https://www.rigasmezi.lv/lv/aktualitate ... es/?page=1&
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Rustūžu purvs
38.p. ir par objektiem, ko Rīgas meži nevis iznomā citiem, bet nomā no citiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ne?
Bet likuma Par zemes dzīlēm 9.pantā, uz kuru ir atsauce, ir divi interesanti termiņi par atļauju (tas nav par nomu)
Bet likuma Par zemes dzīlēm 9.pantā, uz kuru ir atsauce, ir divi interesanti termiņi par atļauju (tas nav par nomu)
(1) Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz uz šādiem termiņiem:
6) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai — uz laiku līdz 30 gadiem;
7) kūdras ieguvei — uz laiku līdz 75 gadiem. Licences darbības laikā Valsts vides dienests ne retāk kā reizi 25 gados pārskata licences nosacījumus un, ja nepieciešams, to atjauno vai papildina.
Re: Rustūžu purvs
Beidzot esmu pie datora. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Par to, kas domāts portālam "Mana balss": laiks skrien un 12. aprīlis tuvojas, tādēļ, domāju, ka jāpublicē aicinājums bez šiem nodokļu procentiem - ja radās domu nesaskaņas jau forumā, tad portālā, kur lasa daudz ļaužu, tas var radīt negatīvu ietekmi. Diemžēl arī mans pieņēmums par vienas purva daļas lielo ietekmi uz otru daļu, apstiprinājās tikai ļoti mazā mērā. Tādēļ rītdien, kad būšu mazāk nogurusi, mēģināšu ielabot aicinājumu vairāk emocionālā garā un "laidīsim gaisā" (ja apstiprinās). Man jau šķiet, ka šādās parakstīšanās vairāk nospēlē emocijas. Nopietnāku varētu rakstīt vēstuli. 5. - 7.apr. būšu apmēram 25 cilvēku sabiedrībā, kas mācās pazīt putnus. Domāju, ka zem tādas sagatavotas vēstules varētu iegūt šo ļaužu parakstus.
Par nomas tiesību izsoli, balstoties uz Vērotājas rakstīto, atradu šādu sakarību virkni:
Ministru kabineta noteikumi Nr.696
Rīgā 2011.gada 6.septembrī (prot. Nr.51 26.§)
Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība:
40. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus), ja valsts vai pašvaldības īpašumā esošā vai valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemes platība, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, ir:
40.1. kūdrai – lielāka par 150 ha;
Ietekmes uz vidi novērtējumā rakstīts:
SIA „Sfagnum” pagaidām nomā no SIA „Rīgas meži” daļu atradnes laukuma 150 ha platībā, bet nomas līgums paredz, ka nomniekam jāveic atbilstoša ģeoloģiskā izpēte visā licences laukumā un jāiegūst derīgo izrakteņu pase pilnam laukumam, kurā tie konstatēti (kā norādīts iepriekšējā nodaļā, izpētē identificētā atradnes platība ir 480 ha), kā rezultātā pirms ieguves uzsākšana nomas līgums tiks paplašināts uz visu pasē noteikto ieguves platību.
Kur varētu atrast, vai pirmajam nomas līgumam ir bijusi izsole? Kad tas noslēgts?
Par noslēgto līgumu un tā saturs jānoziņo "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
Ar labunakti. Šonakt vairāk nespēju.
Par nomas tiesību izsoli, balstoties uz Vērotājas rakstīto, atradu šādu sakarību virkni:
Ministru kabineta noteikumi Nr.696
Rīgā 2011.gada 6.septembrī (prot. Nr.51 26.§)
Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība:
40. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus), ja valsts vai pašvaldības īpašumā esošā vai valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemes platība, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, ir:
40.1. kūdrai – lielāka par 150 ha;
Ietekmes uz vidi novērtējumā rakstīts:
SIA „Sfagnum” pagaidām nomā no SIA „Rīgas meži” daļu atradnes laukuma 150 ha platībā, bet nomas līgums paredz, ka nomniekam jāveic atbilstoša ģeoloģiskā izpēte visā licences laukumā un jāiegūst derīgo izrakteņu pase pilnam laukumam, kurā tie konstatēti (kā norādīts iepriekšējā nodaļā, izpētē identificētā atradnes platība ir 480 ha), kā rezultātā pirms ieguves uzsākšana nomas līgums tiks paplašināts uz visu pasē noteikto ieguves platību.
Kur varētu atrast, vai pirmajam nomas līgumam ir bijusi izsole? Kad tas noslēgts?
Par noslēgto līgumu un tā saturs jānoziņo "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
Ar labunakti. Šonakt vairāk nespēju.
Re: Rustūžu purvs
Labrīt!
Man radies tāds mazs jautājums. Mums ir pilna pasaule ar biedrībām, iestādēm, fondiem, kuriem vajadzētu redzēt to faktu, vai mēs postam vai radam. Kur šobrīd ir Pasaules Dabas Fonds, LDF, ...!
Ja godīgi, tad brīžiem arī šīs organizācijas manī sāk izraisīt šaubas - darām to, par ko mums bagātais onkulis /eiropa,.../ ieskaita kādu piķi. Ja nē ...
Varbūt "uzbraucu ne pa tēmu", / nekāda dievgosniņa es nekad neesmu bijis, kā māku tā mauju,/ bet šī situācija man atgādina mūsu vēžu slimniekus...
Man radies tāds mazs jautājums. Mums ir pilna pasaule ar biedrībām, iestādēm, fondiem, kuriem vajadzētu redzēt to faktu, vai mēs postam vai radam. Kur šobrīd ir Pasaules Dabas Fonds, LDF, ...!
Ja godīgi, tad brīžiem arī šīs organizācijas manī sāk izraisīt šaubas - darām to, par ko mums bagātais onkulis /eiropa,.../ ieskaita kādu piķi. Ja nē ...
Varbūt "uzbraucu ne pa tēmu", / nekāda dievgosniņa es nekad neesmu bijis, kā māku tā mauju,/ bet šī situācija man atgādina mūsu vēžu slimniekus...
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/